details-page-bnr

Tālale Plates of Gaṇḍarāditya

A record mentioning extensive land grants for Brahmin housing, civic infrastructure, and the synchronized worship of Īśvara, Buddha, and Arhat
Introduction

Discovered in a field at Tāḷale, Kolhapur District, Maharashtra, this three-plate copper charter belongs to the reign of the Śilāhāra ruler Gaṇḍarāditya of Kolhapur. The plates, inscribed in the Nāgarī script, feature an engraving on the first plate depicting a cow and its suckling calf alongside an upright double-edged sword, surmounted by the sun and moon. The text is composed in Sanskrit verse and prose, drafted by the poet Dāmodara and engraved by the architect Appoja.

The charter records a series of endowments made by mahāmaṇḍaleśvara Gaṇḍarāditya across two consecutive years. The first grant was issued in Śaka 1032 (1110 CE), while the king was encamped at Tīravāḍa in Eḍenāḍa. On this occasion, he donated sixteen vṛttis (maintenance grants) in the village of Guḍāya to sixteen newly married brāhmaṇas, along with an additional vṛtti to the superintendent who organized the feeding of a lakh of brāhmaṇas at Prayāga, a local confluence near Kolhapur. The king also the Pañchalāṅgala vrata in the following year and donated land in the village of Irukuḍi (modern Rukadi) to three separate deities, Īśvara i.e., Śiva, Buddha, and Arhat i.e., Jina, whose temples he had constructed near the Gaṇḍasamudra tank. Additional provisions were made for the headman of Guḍālaya, the maintenance of a perpetual lamp, a fireplace (agniṣtikā), a water station (prapā), and the supply of betel leaves.

 

edit-icnEditor's Comment:
The charter delineates a distinction between the North Indian site of Prayāga and its regional namesake, identifying the latter as the sacred confluence of the Bhogāvatī and Kāsārī rivers in the vicinity of Kolhapur, highlighting the broader historical phenomenon of replicating sacralised topographies within regional landscapes.
Original Text
View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    First Plate

    1. svasti | śrījayaścābhyudayaśca || jayati sa kaśyapasūnuryyaḥ  pīyūṣaṃ jahāra jitvendram | jīmūtavā-

    2. hanaṃ prati nāgānandaṃ ca yaḥ kṛtavān || śrīśailāhāravaṃśāṃbarataraṇirudeti sma mitrābja ban-

    3. dhurvidviḍdhvāntaprahāro jatiganṛpatirasyātmajo nāyivarmā | tasyābhūccandrarājaḥ priyatamatana-

    4. yaḥ śauryyasaṃpannivāsastasyāpatyaṃ vireje jatiganṛpatirasyātmajo goṅkarājaḥ || tadbhrātā gū-

    5. balo rājā nirjitārivrajobhavat | tadbhrātā vidviṣāṃ jetā kīrttirājo nṛpo bhāvyabhāt || māro

    6. vāravadhūjanasya samadadviṭkuṃbhisiṃhoraṇe yasmādabhyudito bhavatkṣitipatiḥ

    7. śrīmārasihāhvayaḥ | putro goṅkanṛpasya satyanilayo laṅkeśvaraścājñayā cakre-

    8. śapriyamātulotulaguṇaḥ śrīrūpanārāyaṇaḥ || tadātmajo gūvaladevanāmā nayāṃbudhiḥ

    9. kṣātraguṇaikabhūmiḥ | jayāṅganāligitabāhudaṇḍo babhuva nityaṃ kunṛpapracaṇḍaḥ || tasyā-

    10. nujanmā vinatāvanīśasatkuntalālyāvṛtapādapadmaḥ | śrībhojadevo ripuvāranārīvaidha-

    11. vyadīkṣākaraṇaikadakṣaḥ || tadbhrātā subhagāṅganāratipatirbballālabhūpālakaḥ kiṃ varṇyaḥ khalu

    12. yadyaśodhavalayadyāvāpṛthivyorvapuḥ | dṛṣṭvāharniśamātmanaśca kiraṇāninduḥ pramuṣṭāndivā

    Second Plate: First Side

    13. lajjopājjitahṛtkalaṅkamadhunā dhatte yamaṅkacchalāt || tasyānujanmā suciraṃ cakāsti śrīgaṇḍarā-

    14. dityanṛpo jagatyām | vidviṣṭaduṣṭāvanipālarājighorāndhakārakṣaraṇaikadakṣaḥ || avāryatejā-

    15. ssatatodayo yo manorayānantavicitravājī | rātrindivaṃ saṃparibhāsamānassaṃmānanāmānama-

    16. dhaḥ karoti || pīnāṃbhojaśriyaṃ kurvvannuditaḥ khecareśvaraḥ | gaṇḍarādityabhūpālo vidviḍdhvāntāṅtaka-

    17. ssadā || rājannīrejahasto vibudhatatinutassodayaḥ pratyahaṃ ca prāvirbhūtātmatejonuvicari-

    18. tajano nātmakāryapravṛttaḥ | kṣoṇīmenāmanamana dinamadhikaṃ bhāsayannāsamantādekastho vyāptatejāḥ

    19. khacaragaṇamaṇirgaḍarādityadevaḥ || samadhigatapañcamahāśabda mahāmaṇḍaleśvaraḥ

    20. tagarapuravarādhīśvaraḥ śrīśilāhāranarendraḥ jīmūtavāhanānvayaprasūtaḥ suvarṇṇa-

    21. garuḍadhvajaḥ maruvaṅkasarppaḥ ayyanasiṅgaḥ ripumaṇḍalikabhairavaḥ vidviṣṭagajakaṇṭharīvaḥ

    22. iḍuvarādityaḥ rūpanārāyaṇaḥ śanivārasiddhiḥ giridurggalaṅghanaḥ kaliyugavikramādi-

    23. tyaḥ śrīmanmahālakṣmīlabdhavaraprasādādisamastanāmāvalivirājitaḥ śrīmanmahāmaṇḍale-

    24. śvaro gaṇḍarādityadevaḥ mirijadeśaṃ sasaptakhollaṃ sakoṅkaṇamekacchatreṇa duṣṭanigraha-

    25. śiṣṭapratipālanapuraḥ saradharmeṇopabhuñjānaḥ eḍenāḍāntarggatatīravāḍagrāme bī-

    26. ḍānuvṛttyā sukhasaṅkathāvinodena vijayarājyaṃ ciraṃ kurvvan śakanṛpakālātītadvā-

    Second Plate: Second Side

    27. triṃśaduttarasahasre virodhisaṃvatsare māghaśuddhadaśamyāṃ maṅgalavāre nānāgotrebhyaḥ ṣo-

    28. ḍaśaviprebhyaḥ kanyādānaṃ kṛtvā tatpāṇigrahaṇasamaye vakavaṃne ścollāntarggataguḍāyanā-

    29. magrāme gālaguṭṭisajayāpallyā praviṣṭayā saha varttamāne ścollaśuddhikṣetra mānadaṇḍena ni-

    30. varttanatrayeṇaikaikāṃ vṛttiṃ kalpayitvā ṣoḍaśavṛttīḥ samanvitaikaikaniveśanāḥ samadā-

    31. tat | śrīprayāge lakṣabrāhmaṇānbhojayitvā tadbhojanādhiṣṭhātre vṛttimekāmayacchat | tatsaṃva-

    32. tsaroparitane vikṛtasaṃvatsarare vaiśākhapaurṇṇamāsyāṃ somagrahaṇaparvaṇi pañcalāṅgalavrataṃ kṛ-

    33. tvā tadaṅgadakṣiṇayā vṛttidvayaṃ dadāti sma | mirijedeśāntarggata-irukuḍināmagrāme

    34. jijanirmmitagaṇḍasamudrākhyataṭākopakaṭhe nijapratiṣṭhiteśvarabuddhārhadbhyaṃ pratye-

    35. kamekaikaṃ nivarttanamiti tribhyaḥ trīṇi nivartanāni pradadau | guḍālathagrāmamūlikāya nivartta-

    36. nāni catvāri vyatarat | guḍāleśvaradevākhaṇḍapradīpārttha magniṣṭikāgnipraguṇanārtthaṃ prapo-

    37. dakapradānārtthaṃ sauparṇṇatāṃbūladānārtthaṃ ca vṛttimekāmadadāt || guḍāleśvaradevasya pūjāyai

    38. nivartanamekaṃ pūrvaprasiddhameva pratipālitavān | tadgrāmapaścimadiśi pratiṣṭhitama-

    39. hādevasya pūjāyai pūrvaprasiddhaṃ nivartanārddhaṃ pratipālitavān | evamanekavidhabhūmi-

    40. dānena savṛkṣamālākulaṃ grāmaṃ dhārāpūrvakamācandratārakamāputrapautrirkaṃ saśāsanamayacchat |

    Third Plate

    41. tasya sīmā āgneyyāṃ diśi parvatāgre paṇutanarge khollasya sīmā tatpaścimato mayūravappayā

    42. dakṣiṇataḥ māsānaprākāraḥ tatpaścimato laghusrotastato nadīpravāho yāvaccandanakālasaṅga-

    43. maḥ taddakṣiṇasyāṃ diśi khadirasthāṇuḥ tatpaścimatastaṭākapāliḥ pramāṇaṃ | taddakṣiṇataḥ

    44. agavālayasya khalayaṃ pramāṇaṃ taddakṣiṇataḥ maṇiyavappāḥ pramāṇaṃ tataḥ prāguktapaṇutarage –

    45. khollasya sīmā pramāṇamiti | madvaṃśajāḥ paramahīpativaṃśajā vā pāpādapetamanaso bhuvi bhūmi-

    46. pālāḥ | ye pālayanti mama dharmmamimaṃ samagraṃ tebhyo mayā viracitoñjalireṣa mūrdhni || sāmānyoyaṃ dha-

    47. rmaseturnṛpānāṃ kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ | sarvānetānbhāvinaḥ pārthivenbhū-

    48. yo bhūyo yācate rāmacandraḥ || bahubhirvasudhā bhuktā rājabhissagarādibhiḥ | yasya

    49. yasya yadā bhūmistasya tasya tadā phalam || svadattāṃ paradattāṃ vā yo hareta vasundharām | ṣaṣṭhiṃ varṣasa-

    50. hasrāṇi viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || gāmekāṃ raktikāmekāṃ bhūmerapyekamaṅgulam | māharannaraka mā-

    51. pnoti yāvadābhūtasaṃplavam || samadhigatanyāyārṇṇavasīmnā dīrṇṇānyavādikumahimnā | śrīdāmoda-

    52. ranāmnā racitamidaṃ śāsanaṃ jayati || samadhigataśilāśāstraḥ kaṇḍaraṇakalākalāpasarvajñaḥ |

    53. likhitāṃbhoruhagarbhaḥ śāsanamidamalikhadappojaḥ || yāvaccandraśca sūryaśca vyoma cāṃbudhaya-

    54. stathā | tāvacca śrīśilāhāraśāsanaṃ jayatāddhruvam || śrīḥ | śrīḥ |

     

    १। स्वस्ति । श्रीजयश्चाभ्युदयश्च ॥ जयति स कश्यपसूनुर्य्यः  पीयूषं जहार जित्वेन्द्रम् । जीमूतवा-

    २। हनं प्रति नागानन्दं च यः कृतवान् ॥ श्रीशैलाहारवंशांबरतरणिरुदेति स्म मित्राब्ज बन्-

    ३। धुर्विद्विड्ध्वान्तप्रहारो जतिगनृपतिरस्यात्मजो नायिवर्मा । तस्याभूच्चन्द्रराजः प्रियतमतन-

    ४। यः शौर्य्यसंपन्निवासस्तस्यापत्यं विरेजे जतिगनृपतिरस्यात्मजो गोङ्कराजः ॥ तद्भ्राता गू-

    ५। बलो राजा निर्जितारिव्रजोभवत् । तद्भ्राता विद्विषां जेता कीर्त्तिराजो नृपो भाव्यभात् ॥ मारो

    ६। वारवधूजनस्य समदद्विट्कुंभिसिंहोरणे यस्मादभ्युदितो भवत्क्षितिपतिः

    ७। श्रीमारसिहाह्वयः । पुत्रो गोङ्कनृपस्य सत्यनिलयो लङ्केश्वरश्चाज्ञया चक्रे-

    ८। शप्रियमातुलोतुलगुणः श्रीरूपनारायणः ॥ तदात्मजो गूवलदेवनामा नयांबुधिः

    ९। क्षात्रगुणैकभूमिः । जयाङ्गनालिगितबाहुदण्डो बभुव नित्यं कुनृपप्रचण्डः ॥ तस्या-

    १०। नुजन्मा विनतावनीशसत्कुन्तलाल्यावृतपादपद्मः । श्रीभोजदेवो रिपुवारनारीवैध-

    ११। व्यदीक्षाकरणैकदक्षः ॥ तद्भ्राता सुभगाङ्गनारतिपतिर्ब्बल्लालभूपालकः किं वर्ण्यः खलु

    १२। यद्यशोधवलयद्यावापृथिव्योर्वपुः । दृष्ट्वाहर्निशमात्मनश्च किरणानिन्दुः प्रमुष्टान्दिवा

     

    १३। लज्जोपाज्जितहृत्कलङ्कमधुना धत्ते यमङ्कच्छलात् ॥ तस्यानुजन्मा सुचिरं चकास्ति श्रीगण्डरा-

    १४। दित्यनृपो जगत्याम् । विद्विष्टदुष्टावनिपालराजिघोरान्धकारक्षरणैकदक्षः ॥ अवार्यतेजा-

    १५। स्सततोदयो यो मनोरयानन्तविचित्रवाजी । रात्रिन्दिवं संपरिभासमानस्संमाननामानम-

    १६। धः करोति ॥ पीनांभोजश्रियं कुर्व्वन्नुदितः खेचरेश्वरः । गण्डरादित्यभूपालो विद्विड्ध्वान्ताङ्तक-

    १७। स्सदा ॥ राजन्नीरेजहस्तो विबुधततिनुतस्सोदयः प्रत्यहं च प्राविर्भूतात्मतेजोनुविचरि-

    १८। तजनो नात्मकार्यप्रवृत्तः । क्षोणीमेनामनमन दिनमधिकं भासयन्नासमन्तादेकस्थो व्याप्ततेजाः

    १९। खचरगणमणिर्गडरादित्यदेवः ॥ समधिगतपञ्चमहाशब्द महामण्डलेश्वरः

    २०। तगरपुरवराधीश्वरः श्रीशिलाहारनरेन्द्रः जीमूतवाहनान्वयप्रसूतः सुवर्ण्ण-

    २१। गरुडध्वजः मरुवङ्कसर्प्पः अय्यनसिङ्गः रिपुमण्डलिकभैरवः विद्विष्टगजकण्ठरीवः

    २२। इडुवरादित्यः रूपनारायणः शनिवारसिद्धिः गिरिदुर्ग्गलङ्घनः कलियुगविक्रमादि-

    २३। त्यः श्रीमन्महालक्ष्मीलब्धवरप्रसादादिसमस्तनामावलिविराजितः श्रीमन्महामण्डले-

    २४। श्वरो गण्डरादित्यदेवः मिरिजदेशं ससप्तखोल्लं सकोङ्कणमेकच्छत्रेण दुष्टनिग्रह-

    २५। शिष्टप्रतिपालनपुरः सरधर्मेणोपभुञ्जानः एडेनाडान्तर्ग्गततीरवाडग्रामे बी-

    २६। डानुवृत्त्या सुखसङ्कथाविनोदेन विजयराज्यं चिरं कुर्व्वन् शकनृपकालातीतद्वा-

     

    २७। त्रिंशदुत्तरसहस्रे विरोधिसंवत्सरे माघशुद्धदशम्यां मङ्गलवारे नानागोत्रेभ्यः षो-

    २८। डशविप्रेभ्यः कन्यादानं कृत्वा तत्पाणिग्रहणसमये वकवंने श्चोल्लान्तर्ग्गतगुडायना-

    २९। मग्रामे गालगुट्टिसजयापल्ल्या प्रविष्टया सह वर्त्तमाने श्चोल्लशुद्धिक्षेत्र मानदण्डेन नि-

    ३०। वर्त्तनत्रयेणैकैकां वृत्तिं कल्पयित्वा षोडशवृत्तीः समन्वितैकैकनिवेशनाः समदा-

    ३१। तत् । श्रीप्रयागे लक्षब्राह्मणान्भोजयित्वा तद्भोजनाधिष्ठात्रे वृत्तिमेकामयच्छत् । तत्संव-

    ३२। त्सरोपरितने विकृतसंवत्सररे वैशाखपौर्ण्णमास्यां सोमग्रहणपर्वणि पञ्चलाङ्गलव्रतं कृ-

    ३३। त्वा तदङ्गदक्षिणया वृत्तिद्वयं ददाति स्म । मिरिजेदेशान्तर्ग्गत-इरुकुडिनामग्रामे

    ३४। जिजनिर्म्मितगण्डसमुद्राख्यतटाकोपकठे निजप्रतिष्ठितेश्वरबुद्धार्हद्भ्यं प्रत्ये-

    ३५। कमेकैकं निवर्त्तनमिति त्रिभ्यः त्रीणि निवर्तनानि प्रददौ । गुडालथग्राममूलिकाय निवर्त्त-

    ३६। नानि चत्वारि व्यतरत् । गुडालेश्वरदेवाखण्डप्रदीपार्त्थ मग्निष्टिकाग्निप्रगुणनार्त्थं प्रपो-

    ३७। दकप्रदानार्त्थं सौपर्ण्णतांबूलदानार्त्थं च वृत्तिमेकामददात् ॥ गुडालेश्वरदेवस्य पूजायै

    ३८। निवर्तनमेकं पूर्वप्रसिद्धमेव प्रतिपालितवान् । तद्ग्रामपश्चिमदिशि प्रतिष्ठितम-

    ३९। हादेवस्य पूजायै पूर्वप्रसिद्धं निवर्तनार्द्धं प्रतिपालितवान् । एवमनेकविधभूमि-

    ४०। दानेन सवृक्षमालाकुलं ग्रामं धारापूर्वकमाचन्द्रतारकमापुत्रपौत्रिर्कं सशासनमयच्छत् ।

     

    ४१। तस्य सीमा आग्नेय्यां दिशि पर्वताग्रे पणुतनर्गे खोल्लस्य सीमा तत्पश्चिमतो मयूरवप्पया

    ४२। दक्षिणतः मासानप्राकारः तत्पश्चिमतो लघुस्रोतस्ततो नदीप्रवाहो यावच्चन्दनकालसङ्ग-

    ४३। मः तद्दक्षिणस्यां दिशि खदिरस्थाणुः तत्पश्चिमतस्तटाकपालिः प्रमाणं । तद्दक्षिणतः

    ४४। अगवालयस्य खलयं प्रमाणं तद्दक्षिणतः मणियवप्पाः प्रमाणं ततः प्रागुक्तपणुतरगे –

    ४५। खोल्लस्य सीमा प्रमाणमिति । मद्वंशजाः परमहीपतिवंशजा वा पापादपेतमनसो भुवि भूमि-

    ४६। पालाः । ये पालयन्ति मम धर्म्ममिमं समग्रं तेभ्यो मया विरचितोञ्जलिरेष मूर्ध्नि ॥ सामान्योयं ध-

    ४७। र्मसेतुर्नृपानां काले काले पालनीयो भवद्भिः । सर्वानेतान्भाविनः पार्थिवेन्भू-

    ४८। यो भूयो याचते रामचन्द्रः ॥ बहुभिर्वसुधा भुक्ता राजभिस्सगरादिभिः । यस्य

    ४९। यस्य यदा भूमिस्तस्य तस्य तदा फलम् ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यो हरेत वसुन्धराम् । षष्ठिं वर्षस-

    ५०। हस्राणि विष्ठायां जायते कृमिः ॥ गामेकां रक्तिकामेकां भूमेरप्येकमङ्गुलम् । माहरन्नरक मा-

    ५१। प्नोति यावदाभूतसंप्लवम् ॥ समधिगतन्यायार्ण्णवसीम्ना दीर्ण्णान्यवादिकुमहिम्ना । श्रीदामोद-

    ५२। रनाम्ना रचितमिदं शासनं जयति ॥ समधिगतशिलाशास्त्रः कण्डरणकलाकलापसर्वज्ञः ।

    ५३। लिखितांभोरुहगर्भः शासनमिदमलिखदप्पोजः ॥ यावच्चन्द्रश्च सूर्यश्च व्योम चांबुधय-

    ५४। स्तथा । तावच्च श्रीशिलाहारशासनं जयताद्ध्रुवम् ॥ श्रीः । श्रीः ।

     

    svasti | śrījayaścābhyudayaśca || 

    jayati sa kaśyapasūnuryyaḥ
    pīyūṣaṃ jahāra jitveṃdram |
    jīmūtavāhanaṃ prati
    nāgānaṃdaṃ ca yaḥ kṛtavān || 1 || (āryā)

    śrīśailāhāravaṃśāṃbarataraṇirudeti sma mitrābja baṃdhuḥ
    vidviḍdhvāntaprahāro jatiganṛpatirasyātmajo nāyivarmā |
    tasyābhūccaṃdrarājaḥ priyatamatanayaḥ śauryyasaṃpannivāsaḥ
    tasyāpatyaṃ vireje jatiganṛpatirasyātmajo goṃkarājaḥ || 2 || (sragdharā)

    tadbhrātā gūbalo rājā
    nirjitārivrajobhavat |
    tadbhrātā vidviṣāṃ jetā
    kīrttirājo nṛpo bhāvyabhāt || 3 || (anuṣṭubh)

    māro vāravadhūjanasya samadadviṭkuṃbhisiṃhoraṇe
    yasmādabhyudito bhavatkṣitipatiḥ śrīmārasihāhvayaḥ |
    putro goṃkanṛpasya satyanilayo laṃkeśvaraścājñayā
    cakreśapriyamātulotulaguṇaḥ śrīrūpanārāyaṇaḥ || 4 || (śārdūlavikrīḍita)

    tadātmajo gūvaladevanāmā
    nayāṃbudhiḥ kṣātraguṇaikabhūmiḥ |
    jayāṃganāligitabāhudaṃḍo
    babhuva nityaṃ kunṛpapracaṃḍaḥ || 5 || (upendravajrā)

    tasyānujanmā vinatāvanīśa-
    satkuṃtalālyāvṛtapādapadmaḥ |
    śrībhojadevo ripuvāranārī-
    vaidhavyadīkṣākaraṇaikadakṣaḥ || 6 || (indravajrā)

    tadbhrātā subhagāṃganāratipatirbballālabhūpālakaḥ
    kiṃ varṇyaḥ khalu yadyaśodhavalayadyāvāpṛthivyorvapuḥ |
    dṛṣṭvāharniśamātmanaśca kiraṇāniṃduḥ pramuṣṭāndivā
    lajjopājjitahṛtkalaṃkamadhunā dhatte yamaṅkacchalāt || 7 || (śārdūlavikrīḍita)

    tasyānujanmā suciraṃ cakāsti
    śrīgaṃḍarādityanṛpo jagatyām |
    vidviṣṭaduṣṭāvanipālarāji-
    ghorāṃdhakārakṣaraṇaikadakṣaḥ || 8 || (indravajrā)

    avāryatejāssatatodayo yo
    manorayānantavicitravājī |
    rātriṃdivaṃ saṃparibhāsamānaḥ
    saṃmānanāmānamadhaḥ karoti || 9 || (upendravajrā)

    pīnāṃbhojaśriyaṃ kurvvan
    uditaḥ khecareśvaraḥ |
    gaṃḍarādityabhūpālo
    vidviḍdhvāṃtāṃtakassadā || 10 || (anuṣṭubh)

    rājannīrejahasto vibudhatatinutassodayaḥ pratyahaṃ ca
    prāvirbhūtātmatejonuvicaritajano nātmakāryapravṛttaḥ |
    kṣoṇīmenāmanamana dinamadhikaṃ bhāsayannāsamaṃtā-
    dekastho vyāptatejāḥ khacaragaṇamaṇirgaḍarādityadevaḥ || 11 || (sragdharā)

    Prose section

    samadhigatapaṃcamahāśabda mahāmaṃḍaleśvaraḥ tagarapuravarādhīśvaraḥ śrīśilāhāranareṃdraḥ jīmūtavāhanānvayaprasūtaḥ suvarṇṇagaruḍadhvajaḥ maruvaṃkasarppaḥ ayyanasiṃgaḥ ripumaṃḍalikabhairavaḥ vidviṣṭagajakaṇṭharīvaḥ iḍuvarādityaḥ rūpanārāyaṇaḥ śanivārasiddhiḥ giridurggalaṃghanaḥ kaliyugavikramādityaḥ śrīmanmahālakṣmīlabdhavaraprasādādisamastanāmāvalivirājitaḥ śrīmanmahāmaṃḍalevaro gaṃḍarādityadevaḥ mirijadeśaṃ sasaptakhollaṃ sakoṃkaṇamekacchatreṇa duṣṭanigrahaśiṣṭapratipālanapuraḥ saradharmeṇopabhuṃjānaḥ eḍenāḍāntarggatatīravāḍagrāme bīḍānuvṛttyā sukhasaṃkathāvinodena vijayarājyaṃ ciraṃ kurvvan śakanṛpakālātītadvātriṃśaduttarasahasre virodhisaṃvatsare māghaśuddhadaśamyāṃ maṃgalavāre nānāgotrebhyaḥ ṣoḍaśaviprebhyaḥ kanyādānaṃ kṛtvā tatpāṇigrahaṇasamaye vakavaṃne ścollāṃtarggataguḍāyanāmagrāme gālaguṭṭisajayāpallyā praviṣṭayā saha varttamāne ścollaśuddhikṣetra mānadaṃḍena nivarttanatrayeṇaikaikāṃ vṛttiṃ kalpayitvā ṣoḍaśavṛttīḥ samanvitaikaikaniveśanāḥ samadātat | 

    śrīprayāge lakṣabrāhmaṇānbhojayitvā tadbhojanādhiṣṭhātre vṛttimekāmayacchat | tatsaṃvatsaroparitane vikṛtasaṃvatsarare vaiśākhapaurṇṇamāsyāṃ somagrahaṇaparvaṇi paṃcalāṃgalavrataṃ kṛtvā tadaṃgadakṣiṇayā vṛttidvayaṃ dadāti sma | mirijedeśāṃtarggata-irukuḍināmagrāme jijanirmmitagaṃḍasamudrākhyataṭākopakaṭhe nijapratiṣṭhiteśvarabuddhārhadbhyaṃ pratye kamekaikaṃ nivarttanamiti tribhyaḥ trīṇi nivartanāni pradadau | guḍālathagrāmamūlikāya nivarttanāni catvāri vyatarat | guḍāleśvaradevākhaṃḍapradīpārttha magniṣṭikāgnipraguṇanārtthaṃ prapodakapradānārtthaṃ sauparṇṇatāṃbūladānārtthaṃ ca vṛttimekāmadadāt || 

    guḍāleśvaradevasya pūjāyai nivartanamekaṃ pūrvaprasiddhameva pratipālitavān | tadgrāmapaścimadiśi pratiṣṭhitamahādevasya pūjāyai pūrvaprasiddhaṃ nivartanārddhaṃ pratipālitavān | evamanekavidhabhūmidānena savṛkṣamālākulaṃ grāmaṃ dhārāpūrvakamācaṃdratārakamāputrapautrirkaṃ saśāsanamayacchat | tasya sīmā āgneyyāṃ diśi parvatāgre paṇutanarge khollasya sīmā tatpaścimato mayūravappayā dakṣiṇataḥ māsānaprākāraḥ tatpaścimato laghusrotastato nadīpravāho yāvaccaṃdanakālasaṃgamaḥ taddakṣiṇasyāṃ diśi khadirasthāṇuḥ tatpaścimatastaṭākapāliḥ pramāṇaṃ | taddakṣiṇataḥ agavālayasya khalayaṃ pramāṇaṃ taddakṣiṇataḥ maṇiyavappāḥ pramāṇaṃ tataḥ prāguktapaṇutaragekhollasya sīmā pramāṇamiti | 

    madvaṃśajāḥ paramahīpativaṃśajā vā
    pāpādapetamanaso bhuvi bhūmipālāḥ |
    ye pālayanti mama dharmmamimaṃ samagraṃ
    tebhyo mayā viracitoṃjalireṣa mūrdhni || 12 || (vasantatilakā)

    sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpānāṃ
    kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ |
    sarvānetānbhāvinaḥ pārthiven
    bhūyo bhūyo yācate rāmacaṃdraḥ || 13 || (śālini)

    bahubhirvasudhā bhuktā
    rājabhissagarādibhiḥ |
    yasya yasya yadā bhūmiḥ
    tasya tasya tadā phalam || 14 || (anuṣṭubh)

    svadattāṃ paradattāṃ vā
    yo hareta vasuṃdharām |
    ṣaṣṭhiṃ varṣasahasrāṇi
    viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || 15 || (anuṣṭubh)

    gāmekāṃ raktikāmekāṃ
    bhūmerapyekamaṃgulam |
    māharannaraka māpnoti
    yāvadābhūtasaṃplavam || 16 || (anuṣṭubh)

    samadhigatanyāyārṇṇavasīmnā
    dīrṇṇānyavādikumahimnā |
    śrīdāmodaranāmnā
    racitamidaṃ śāsanaṃ jayati || 17 || (āryā -irregular)

    samadhigataśilāśāstraḥ
    kaṃḍaraṇakalākalāpasarvajñaḥ |
    likhitāṃbhoruhagarbhaḥ
    śāsanamidamalikhadappojaḥ || 18 || (upajāti)

    yāvaccaṃdraśca sūryaśca
    vyoma cāṃbudhayastathā |
    tāvacca śrīśilāhāra-
    śāsanaṃ jayatāddhruvam || 19 || (anuṣṭubh)

    śrīḥ | śrīḥ |

     

    स्वस्ति । श्रीजयश्चाभ्युदयश्च ॥ 

    जयति स कश्यपसूनुर्य्यः
    पीयूषं जहार जित्वेंद्रम् ।
    जीमूतवाहनं प्रति
    नागानंदं च यः कृतवान् ॥ १ ॥ (आर्या)

    श्रीशैलाहारवंशांबरतरणिरुदेति स्म मित्राब्ज बंधुः
    विद्विड्ध्वान्तप्रहारो जतिगनृपतिरस्यात्मजो नायिवर्मा ।
    तस्याभूच्चंद्रराजः प्रियतमतनयः शौर्य्यसंपन्निवासः
    तस्यापत्यं विरेजे जतिगनृपतिरस्यात्मजो ग्ॐकराजः ॥ २ ॥ (स्रग्धरा)

    तद्भ्राता गूबलो राजा
    निर्जितारिव्रजोभवत् ।
    तद्भ्राता विद्विषां जेता
    कीर्त्तिराजो नृपो भाव्यभात् ॥ ३ ॥ (अनुष्टुभ्)

    मारो वारवधूजनस्य समदद्विट्कुंभिसिंहोरणे
    यस्मादभ्युदितो भवत्क्षितिपतिः श्रीमारसिहाह्वयः ।
    पुत्रो ग्ॐकनृपस्य सत्यनिलयो लंकेश्वरश्चाज्ञया
    चक्रेशप्रियमातुलोतुलगुणः श्रीरूपनारायणः ॥ ४ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तदात्मजो गूवलदेवनामा
    नयांबुधिः क्षात्रगुणैकभूमिः ।
    जयांगनालिगितबाहुदंडो
    बभुव नित्यं कुनृपप्रचंडः ॥ ५ ॥ (उपेन्द्रवज्रा)

    तस्यानुजन्मा विनतावनीश-
    सत्कुंतलाल्यावृतपादपद्मः ।
    श्रीभोजदेवो रिपुवारनारी-
    वैधव्यदीक्षाकरणैकदक्षः ॥ ६ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    तद्भ्राता सुभगांगनारतिपतिर्ब्बल्लालभूपालकः
    किं वर्ण्यः खलु यद्यशोधवलयद्यावापृथिव्योर्वपुः ।
    दृष्ट्वाहर्निशमात्मनश्च किरणानिंदुः प्रमुष्टान्दिवा
    लज्जोपाज्जितहृत्कलंकमधुना धत्ते यमङ्कच्छलात् ॥ ७ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तस्यानुजन्मा सुचिरं चकास्ति
    श्रीगंडरादित्यनृपो जगत्याम् ।
    विद्विष्टदुष्टावनिपालराजि-
    घोरांधकारक्षरणैकदक्षः ॥ ८ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    अवार्यतेजास्सततोदयो यो
    मनोरयानन्तविचित्रवाजी ।
    रात्रिंदिवं संपरिभासमानः
    संमाननामानमधः करोति ॥ ९ ॥ (उपेन्द्रवज्रा)

    पीनांभोजश्रियं कुर्व्वन्
    उदितः खेचरेश्वरः ।
    गंडरादित्यभूपालो
    विद्विड्ध्वांतांतकस्सदा ॥ १० ॥ (अनुष्टुभ्)

    राजन्नीरेजहस्तो विबुधततिनुतस्सोदयः प्रत्यहं च
    प्राविर्भूतात्मतेजोनुविचरितजनो नात्मकार्यप्रवृत्तः ।
    क्षोणीमेनामनमन दिनमधिकं भासयन्नासमंता-
    देकस्थो व्याप्ततेजाः खचरगणमणिर्गडरादित्यदेवः ॥ ११ ॥ (स्रग्धरा)

     

    समधिगतपंचमहाशब्द महामंडलेश्वरः तगरपुरवराधीश्वरः श्रीशिलाहारनरेंद्रः जीमूतवाहनान्वयप्रसूतः सुवर्ण्णगरुडध्वजः मरुवंकसर्प्पः अय्यनसिंगः रिपुमंडलिकभैरवः विद्विष्टगजकण्ठरीवः इडुवरादित्यः रूपनारायणः शनिवारसिद्धिः गिरिदुर्ग्गलंघनः कलियुगविक्रमादित्यः श्रीमन्महालक्ष्मीलब्धवरप्रसादादिसमस्तनामावलिविराजितः श्रीमन्महामंडलेवरो गंडरादित्यदेवः मिरिजदेशं ससप्तखोल्लं सक्ॐकणमेकच्छत्रेण दुष्टनिग्रहशिष्टप्रतिपालनपुरः सरधर्मेणोपभुंजानः एडेनाडान्तर्ग्गततीरवाडग्रामे बीडानुवृत्त्या सुखसंकथाविनोदेन विजयराज्यं चिरं कुर्व्वन् शकनृपकालातीतद्वात्रिंशदुत्तरसहस्रे विरोधिसंवत्सरे माघशुद्धदशम्यां मंगलवारे नानागोत्रेभ्यः षोडशविप्रेभ्यः कन्यादानं कृत्वा तत्पाणिग्रहणसमये वकवंने श्चोल्लांतर्ग्गतगुडायनामग्रामे गालगुट्टिसजयापल्ल्या प्रविष्टया सह वर्त्तमाने श्चोल्लशुद्धिक्षेत्र मानदंडेन निवर्त्तनत्रयेणैकैकां वृत्तिं कल्पयित्वा षोडशवृत्तीः समन्वितैकैकनिवेशनाः समदातत् । 

    श्रीप्रयागे लक्षब्राह्मणान्भोजयित्वा तद्भोजनाधिष्ठात्रे वृत्तिमेकामयच्छत् । तत्संवत्सरोपरितने विकृतसंवत्सररे वैशाखपौर्ण्णमास्यां सोमग्रहणपर्वणि पंचलांगलव्रतं कृत्वा तदंगदक्षिणया वृत्तिद्वयं ददाति स्म । मिरिजेदेशांतर्ग्गत-इरुकुडिनामग्रामे जिजनिर्म्मितगंडसमुद्राख्यतटाकोपकठे निजप्रतिष्ठितेश्वरबुद्धार्हद्भ्यं प्रत्ये कमेकैकं निवर्त्तनमिति त्रिभ्यः त्रीणि निवर्तनानि प्रददौ । गुडालथग्राममूलिकाय निवर्त्तनानि चत्वारि व्यतरत् । गुडालेश्वरदेवाखंडप्रदीपार्त्थ मग्निष्टिकाग्निप्रगुणनार्त्थं प्रपोदकप्रदानार्त्थं सौपर्ण्णतांबूलदानार्त्थं च वृत्तिमेकामददात् ॥ 

    गुडालेश्वरदेवस्य पूजायै निवर्तनमेकं पूर्वप्रसिद्धमेव प्रतिपालितवान् । तद्ग्रामपश्चिमदिशि प्रतिष्ठितमहादेवस्य पूजायै पूर्वप्रसिद्धं निवर्तनार्द्धं प्रतिपालितवान् । एवमनेकविधभूमिदानेन सवृक्षमालाकुलं ग्रामं धारापूर्वकमाचंद्रतारकमापुत्रपौत्रिर्कं सशासनमयच्छत् । तस्य सीमा आग्नेय्यां दिशि पर्वताग्रे पणुतनर्गे खोल्लस्य सीमा तत्पश्चिमतो मयूरवप्पया दक्षिणतः मासानप्राकारः तत्पश्चिमतो लघुस्रोतस्ततो नदीप्रवाहो यावच्चंदनकालसंगमः तद्दक्षिणस्यां दिशि खदिरस्थाणुः तत्पश्चिमतस्तटाकपालिः प्रमाणं । तद्दक्षिणतः अगवालयस्य खलयं प्रमाणं तद्दक्षिणतः मणियवप्पाः प्रमाणं ततः प्रागुक्तपणुतरगेखोल्लस्य सीमा प्रमाणमिति । 

    मद्वंशजाः परमहीपतिवंशजा वा
    पापादपेतमनसो भुवि भूमिपालाः ।
    ये पालयन्ति मम धर्म्ममिमं समग्रं
    तेभ्यो मया विरचित्ॐजलिरेष मूर्ध्नि ॥ १२ ॥ (वसन्ततिलका)

    सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपानां
    काले काले पालनीयो भवद्भिः ।
    सर्वानेतान्भाविनः पार्थिवेन्
    भूयो भूयो याचते रामचंद्रः ॥ १३ ॥ (शालिनि)

    बहुभिर्वसुधा भुक्ता
    राजभिस्सगरादिभिः ।
    यस्य यस्य यदा भूमिः
    तस्य तस्य तदा फलम् ॥ १४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    स्वदत्तां परदत्तां वा
    यो हरेत वसुंधराम् ।
    षष्ठिं वर्षसहस्राणि
    विष्ठायां जायते कृमिः ॥ १५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    गामेकां रक्तिकामेकां
    भूमेरप्येकमंगुलम् ।
    माहरन्नरक माप्नोति
    यावदाभूतसंप्लवम् ॥ १६ ॥ (अनुष्टुभ्)

    समधिगतन्यायार्ण्णवसीम्ना
    दीर्ण्णान्यवादिकुमहिम्ना ।
    श्रीदामोदरनाम्ना
    रचितमिदं शासनं जयति ॥ १७ ॥ (आर्या -इर्रेगुलर्)

    समधिगतशिलाशास्त्रः
    कंडरणकलाकलापसर्वज्ञः ।
    लिखितांभोरुहगर्भः
    शासनमिदमलिखदप्पोजः ॥ १८ ॥ (उपजाति)

    यावच्चंद्रश्च सूर्यश्च
    व्योम चांबुधयस्तथा ।
    तावच्च श्रीशिलाहार-
    शासनं जयताद्ध्रुवम् ॥ १९ ॥ (अनुष्टुभ्)

    श्रीः । श्रीः ।

     

Translation

    Hail! May there be glorious victory and prosperity!

    Verse 1

    Victorious is that son of Kaśyapa (Garuḍa), who, having conquered Indra, took away the jar of nectar and who caused delight to the serpents in regard to Jimūtavāhana.

    Verse 2

    There rose king Jatiga I, the sun in the sky of the glorious family of the Śilāhāras, a brother to the lotuses that were his friends, who destroyed the darkness in the form of his enemies. His son was Nāyivarman. His most dear son was Candrarāja, an abode of courage and fortune. Then there shone his offspring king Jatiga II. His son was Goṅkarāja.

    Verse 3

    His brother was king Guvala I, who vanquished a number of enemies. Then there shone his brother king Kīrtirāja, the conqueror of his enemies.

    Verse 4

    After him, the son of king Goṅka, Mārasiṃha by name, became the ruler, who was a veritable cupid to courtesans, a lion to the rutting elephants in the form of arrogant foes in battle, an abode of truth, the Lord of Laṅkā, by his commands, whose maternal uncle was dear to the Emperor, who possessed matchless qualities, and was the god Viṣṇu himself in respect of handsome form.

    Verse 5

    His son was named Guvaladeva II, an ocean of political wisdom, the sole centre of war-like qualities, whose long arm was clasped by the Lady of victory, and who was always dreadful to wicked princes.

    Verse 6

    His younger brother was the illustrious Bhojadeva I, whose lotus-like feet were covered by the handsome locks of kings bending before him, and who was clever in initiating in widowhood, the courtesans of his enemies.

    Verse 7

    His brother was king Ballāla, who was cupid to beautiful women. How can he, indeed, be described whose glory whitened the expanse of the sky and the earth? Having seen his rays robbed from him day and night by him (Ballāla), this moon now bears, in the guise of his spot, the stigma of his heart caused by shame.

    Verse 8

    His younger brother, the illustrious king Gaṇḍarāditya, has been shining in the world for a long time. His sole aim is to dispel the pitchy darkness in the form of a multitude of wicked enemies.

    Verse 9

    He whose valour is irresistible, who is always prosperous, who has innumerable wonderful horses which have the speed of the mind, and who is shining day and night, excels the Sun which bears the same name as he; for the latter’s lustre can be avoided, it rises only during day-time, it has only seven horses of ordinary speed, and it does not shine at night.

    Verse 10

    King Gaṇḍarāditya is the Sun, the lord of the Vidyādharas as the Sun is of planets; who develops the prosperity of the people as the Sun does the beauty of the lotuses; for he always destroys the enemies as the Sun dispels darkness.

    Verse 11

    King Gaṇḍarāditya is the Sun, a jewel among Vidyādharas as the Sun is among heavenly bodies. Like the Sun, holding lotuses in his hands, he shines with his lotus-like hands as the Sun is praised by a multitude of gods, he is lauded by a number of wise men; like the Sun, he shines every day; like the Sun, he makes the people active by his power, and is not actuated by any selfish object; like the Sun he, though stationed in one place, has enveloped all the regions around by his lustre, and day after day, makes this earth look more and more glorious.

    Line 19-26

    The illustrious mahāmaṇḍaleśvara Gaṇḍarādityadeva—who is adorned with all royal titles such as ‘one who has obtained the five mahāśabdas’, mahāmaṇḍaleśvara, ‘the lord of Tagara, the best of towns,’ ‘the illustrious Śilāhara king.’ ‘he who is born in the family of Jīmūtavāhana,’ ‘he who has the golden Garuḍa as his emblem,’ Maruvaṅkasarpa, Ayyanasiṅga, ‘a veritable Bhairava to the hostile feudatories,’ ‘a lion to the elephants in the form of his foes,’ Iḍuvarāditya, ‘Nārāyaṇa in respect of a handsome form,’ ‘he who is successful even on Saturdays,’ ‘the seizer of fortified hills,’ ‘Vikramāditya of the Kali Age,’ ‘he who has obtained a boon by the favour of the seven khollas and Koṅkaṇa, righteously by curbing the wicked and protecting the good, is reigning victoriously for a long time, holding pleasant conversation as is the custom in a camp in the village of Tīravāḍa situated in the territory of Eḍenāḍa.

    Line 26-30

    On Tuesday, the tenth tithi of the bright fortnight of Māgha in the cyclic year Virodhin, when one thousand and thirty-two years had elapsed by the era of the Śaka king, he gave girls in marriage to sixteen Brāhmaṇas of various gotras, and at the time of the nuptial ceremony he donated sixteen vṛttis, each provided with a residential house, and consisting of three nivartanas by the current measure, in the sacred place of the ścholla, situated in the village named Guḍāya with the hamlet of Gālaguṭṭisajayāpallī attached to it, which is comprised in the Vakavaṃna ścholla.

    Line 31-41  

    He also donated one vṛtti to the Superintendent of the function, when he caused a lakh Brāhmaṇas to be fed at the holy Prayāga.

    In the succeeding year on the holy occasion of a lunar eclipse which occurred on the full-moon day of Vaiśākha in the cyclic year Vikṛta he, having observed the vow of Pañchalāṅgala, donated two vṛttis by way of dakṣiṇā in connection there with.

    In the village of Irukuḍi situated in the Miriñja-deśa, he donated three nivartanas, one to each of the three, viz., Īśvara (Śiva), Buddha and Arhat (Jina), whose images he had installed in temples on the bank of the tank Gaṇḍsamudra constructed by himself.

    He donated four nivartanas to the headman of the village of Guḍālaya. He also gave one vṛtti for maintaining a perpetual lamp in the temple of Guḍāleśvara, for the performance of agniṣṭikā, for supplying water to the people at the prapā, and for providing tāmbūla of good betel leaves for them. He continued the gift of half a nivartana made previously for the worship of Guḍāleśvara. He also continued the gift of half a nivartana previously granted for the worship of Mahādeva installed in the western region of that village.

    He has thus donated, by pouring water, that village together with the rows of trees by making various gifts detailed above by means of a charter to last as long as the moon and the stars endure, and to be enjoyed by the sons and grandsons of the donees.

    Line 41

    The boundaries of the village are as follows: On the south-east, the boundary of the kholla of Paṇutarage; on the west, Mayūravappayā; on the south, the wall of Māsāma; on its west, a small water-course; then the stream of the river until it joins the Chandanakāla; on its south a Khadira stump; on its west, the bank of the tank; on the south of it, the threshing floor of Agavālaya is the correct boundary; on its south, Maṇiyavappās are the authoritative limit; thereafter, the boundary of the aforementioned kholla of Paṇutarage is to be regarded as the correct limit.

             (Here follows an appeal to future rulers for the preservation of the gift, and benedictory and imprecatory verses.)

    Verse 17

    Victorious is this charter composed by the poet named Dāmodara, who has reached the other shore of the ocean of Nyāya, and has destroyed the undeserved greatness of other disputants.

    Verse 18

    Appoja, who has mastered the science of architecture, and knows fully the art of engraving, and who has written several inscriptions even as a pond has many lotuses, has written this charter.

    Verse 19

    May the charter of the illustrious Śilāharas be of sure victory as long as the Moon and the Sun and also the oceans endure!

    Srī. Srī.

     

Dynasty: Śilāhāra
Source:
Ruler: Gaṇḍarāditya
Date: 5th May 1110 CE (Śaka 1032 - 1035)
Donee: Several Brāhmaṇas & temple establishments
Language: Sanskrit
Deities: Īśvara, Buddha, and Arhat
Nature of grant: Religious endowment
Purpose: Maintenance of Śaiva, Buddha and Jaina temples
Provenance of inscription: Talale, Kolhapur, Maharashtra
Type of Inscription: Copperplate grant
Related Tags
Related Tags
More Śilāhāra Dynasty Inscriptions