details-page-bnr

Bhoighar Plates of Chittarāja

Tax exemption on areca-nut trees by the promulgation of Queen Padmalādevī
Introduction

This copper-plate charter was discovered in an orchard in Bhoighar, Raigad district, Maharashtra. Composed in Sanskrit prose and verse form, the record is engraved in Nāgarī script. The charter begins with the genealogy of the North Konkan Śilāhāra rulers. Dated to September 3, 1024 CE, it is the earliest known record of the North Konkan Śilāhāra king Chittarāja for the time being. 

Unlike standard land grants, this document functions as a legal settlement about taxation (vyavasthā patra). The translation outlines a specific fiscal arrangement for orchards in the villages of Karadaṇḍa and Kolapallikā within the Pāṇāḍa district. At the request of Queen Padmalādevī and out of reverence for the Karahāṭaka brāhmaṇas living there, King Chittarāja established a tax rate of four drammas per hundred fruit-bearing areca-nut trees. It defines fifty ripe areca-nuts as a "unit” for commercial scale and stipulates a 3% transaction tax on the sale of areca-nut trees. The decree exempts other species, such as coconut, breadfruit, and mango trees, from taxation, while reserving all mahua (suramaṇḍa) trees for government ownership.

 

edit-icnEditor's Comment:
It belongs to 1024 CE (śaka 946) which makes it the earliest available record of Chittarāja. Despite its fragmented nature, the record gives a glimpse of Śilāhāra taxation policies, administrative setup, as well as the political influence of royal ladies, such as Queen Padmalādevī, in administration.
Original Text
View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    siddham | jayaścābhyudayaśca |

    labhate sarvakāryeṣu pūjayā gaṇanā yakaḥ |

    vighnaṃ nighnan sa vaḥ pāyādapāyādgaṇanāyakaḥ ||

    sa vaḥ pātu śivo nityaṃ yanmaulau bhāti jāhnavī |

    sumeruśikharodgacchadacchacandrakalopamā ||

    yo devaḥ svayameva mūrdhni vihitāṃ dhatte himāṃśoḥ kalā-

    matyantojjavalavālaketakaśikhārekhāsthitiṃ vibhratīm |

    vyālādhīśapinaddhapigalajaṭājūṭāṭavīmaṇḍito

    bhūyādvaḥ sa sadā prakāśitavaraḥ kṣemaṅkaraḥ śaṅkaraḥ ||

    jīmūtaketutanayo niyataṃ dayālu-

    rjīmūtavāhana iti trijagatprasiddhaḥ |

    dehaṃ nijaṃ tṛṇamivākalayanparārthe

    yo rakṣati sma garuḍātkhalu śaṅkhacūḍam ||

    tasyānvaye nikhilabhūpatimaulilagna-

    ratnadyuticchuritanirmalapādapīṭhaḥ |

    śrīsāhasāṅka iva sāhasikaḥ kapardī

    śīlāravaṃśatilako nṛpatirbabhūva ||

    tasmājjātastanujo rajanikara ivānanditāśeṣalokaḥ

    ślāghyaḥ śrījhañjharājo divasakara iva dhvastaniḥ śeṣadoṣaḥ |

    śambhoryo dvādaśāpi vyaracayadacirātkīrtanāni svanāmnā

    sopānānīva manye praṇatatanubhṛtāṃ svargamārgodyatānām ||

    bhrātā tatra tatastatojjvalayaśorāśiprakāśīkṛtā-

    śeṣakṣmāvalayo valī valavatāṃ śrīgoggirājo.abhavat |

    cāpākarṣaṇakarmaṇi pravaṇatāṃ yasmingate bhūpatau

    bhūṣmadroṇapṛthāsutaprabhṛtayaścitte camatkāritāḥ ||

    tasmādvismayakārihāricaritaprakhyātakīrtiḥ sutaḥ

    śrīmānvajjaḍadevabhūpatirabhūdbhṛcakracūḍāmaṇiḥ |

    dordaṇḍaikavalena yasya sahasā saṅgrāmaraṅgāṅgaṇe

    rājyaśrīḥ svayametya vakṣasi ratiṃ cakre murāreriva ||

    śaraṇāgatasāmantā apare.api hi jagati rakṣitā yena |

    sa jayati yathārthanāmā śaraṇāgatavajrapañjaro devaḥ ||

    anavaratakanakadānairjagadidamācchāditaṃ sadā yena |

    tena tribhuvanamadhye tyāgajajajjhampināmābhūt ||

    yena svāgatamāgatāya vihitaṃ gommāya nānāvidhaṃ

    yenaivaiyapadevanāmni calitaṃ rājyaṃ sthiraṃ kāritam |

    bhillammāmmaṇamambuvakṣitibhujāṃ dattaṃ ca yenābhayaṃ

    tasya śrīvirudaṅkarāmanṛpateranyatkimāvarṇyate ||

    śrīmānabhūttadanu vajjaḍadevanāmā

    bhūpālamastakamaṇistanayo nayajñaḥ |

    adyāpi yasya caritāni janāḥ samastā

    romāñcakañcukitagātralatāḥ stuvanti ||

    tadbhrātātha tato.arikesarinṛpo jātaḥ satāṃ saṃmato

    dṛptārātikulācalaikadalane dambholilīlāṃ dadhat |

    gatvā śaiśava eva sainyasahito dṛṣṭvā ca someśvaraṃ

    tasyāgre piturājñayā jagadalaṃ yaḥ kīlayitvāgataḥ ||

    tadbhrātṛjo vajjaḍadevasūnuḥ śrīchittarājo nṛpatirbbabhūva |

    sīlāravaṃśaḥ śiśunāpi yena nītaḥ parāmunnatimunnatena ||

     

    athasvakīyapuṇyodayātsamadhigatapañcamahāśabdamahā- sāmantādhipatitagarapuraparameśvaraśīlāranarendrasahajavidyādhara- suvarṇagaruḍadhvajatyāgajagajjhampinannisamudrakaligajāṅkuśajīmūta- vāhanānvayaprasūtaprabhṛtisamastarājāvalīsamalaṅkṛtamahāmaṇḍaleśvara- śrīchittapaiyadevarājo nijabhujopārjitānekamaṇḍalasametapurīpramukhacaturdaśagrāma- śatīsamanvitasamastakoṃkaṇabhuvaṃ samanuśāsati tathaitatprasādātsamastarājyacintābhāraṃ samudvahati mahāmātye śrīnāgaṇaiye sarvādhikāriṇi prabhuśrīdādapaiye śrīsaṅgalaiyaśrītikkapaiyaprabhṛtipañcapradhānajanapratyakṣaṃ pāṇāḍaviṣayāntaḥpātikaradāṇḍakolapallikāgrāmadvayanivāsināṃ cipalūṇasthakarahāṭakakoṭaṇakramavidityādīnāṃ yajanayājanādhyayanādhyāpanādiṣaṭkarmaniratānāṃ kratukriyākāṇḍaśauṇḍānāṃ mahābrāhmaṇānāmārāmagumme | śāsanasthityā vyavasthāpanamabhiprayacchati yathā | ākalitasakalasaṃsārāsāratvena dharmādharmavicāracārumatinā mayā samastābhyudayabhāginī mahārājñī śrīpadmaladevī tasyā ādeśena pañcapradhānānumatyā mahājanapramukhasamakṣaṃ prāglikhitakaradāṇḍakolapallikāgrāmadvayānuvartināṃ samastārāmāṇāṃ phalapraviṣṭānāṃ pūgīphalaśataṃ prati drammacatuṣṭayaṃ vidhāya gumme vyavasthā vihitā | sā ca pūrvaprasiddhyā …… vyāvahārikaiḥ catuḥpariṣkṛtā bhūmau deyā | adhyaraṇyaṃ ca ārāmābhyantaravartino nārekelapanasacañpakasaharākādivṛkṣā abhyantarīkṛtāḥ | surāmaṇḍavṛkṣaścābhyantaravartī bāhyo vā rājakīya eva | tasyonmūlanacchedādikaṃ kenāpi na karaṇīyam | tathā grāmīṇatṛṇakāṣṭhādikamānayatāṃ viprāṇāṃ pratiṣedhaḥ na karaṇīyaḥ | iti dharmādharmavicāracaturamunivacanānyavadhārya krodhalobhābhibhūtena likhitamaryādā nollaṅghanīyā | atra viṣaye anyathā na karaṇīyam | anyacca vyavasthācāraḥ phalitapañcāśatpūgapramāṇaṃ pūgaphalagaṇanāyāṃ gaṇanīyam | krayamāgatasyārāmasya krayārthaṃ dravyasya trikaśatena vikrayabhāvyaṃ grāhyama | yathā caitadevaṃ tathā śāsanapatradātā lekhakahastena svamatamāropayati | yathā mataṃ mama mahāmaṇḍaleśvaraśrīchittapaiyadevarājasya mahāmaṇḍaleśvaraśrīmadvajjaḍadevarājasūnoryadatra likhitam |

    likhitaṃ caitat saṃvat 946 bhādrapada vadi 13 mayā śrīmadrājānujñayā śrīpadmaladevīniyamād bhāṇḍāgārasenamahākaviśrīnāgalaiyabhrātṛsutena joupaiyena | yadatronākṣaramadhikākṣaraṃ vā tatsarvaṃ pramāṇam | utkīrṇa tāmrapaṭe vedapaiya sutamānadharapaiyeneti ||

    सिद्धम् । जयश्चाभ्युदयश्च ।

    लभते सर्वकार्येषु पूजया गणना यकः ।

    विघ्नं निघ्नन् स वः पायादपायाद्गणनायकः ॥

    स वः पातु शिवो नित्यं यन्मौलौ भाति जाह्नवी ।

    सुमेरुशिखरोद्गच्छदच्छचन्द्रकलोपमा ॥

    यो देवः स्वयमेव मूर्ध्नि विहितां धत्ते हिमांशोः कला-

    मत्यन्तोज्जवलवालकेतकशिखारेखास्थितिं विभ्रतीम् ।

    व्यालाधीशपिनद्धपिगलजटाजूटाटवीमण्डितो

    भूयाद्वः स सदा प्रकाशितवरः क्षेमङ्करः शङ्करः ॥

    जीमूतकेतुतनयो नियतं दयालु-

    र्जीमूतवाहन इति त्रिजगत्प्रसिद्धः ।

    देहं निजं तृणमिवाकलयन्परार्थे

    यो रक्षति स्म गरुडात्खलु शङ्खचूडम् ॥

    तस्यान्वये निखिलभूपतिमौलिलग्न-

    रत्नद्युतिच्छुरितनिर्मलपादपीठः ।

    श्रीसाहसाङ्क इव साहसिकः कपर्दी

    शीलारवंशतिलको नृपतिर्बभूव ॥

    तस्माज्जातस्तनुजो रजनिकर इवानन्दिताशेषलोकः

    श्लाघ्यः श्रीझञ्झराजो दिवसकर इव ध्वस्तनिः शेषदोषः ।

    शम्भोर्यो द्वादशापि व्यरचयदचिरात्कीर्तनानि स्वनाम्ना

    सोपानानीव मन्ये प्रणततनुभृतां स्वर्गमार्गोद्यतानाम् ॥

    भ्राता तत्र ततस्ततोज्ज्वलयशोराशिप्रकाशीकृता-

    शेषक्ष्मावलयो वली वलवतां श्रीगोग्गिराजो।अभवत् ।

    चापाकर्षणकर्मणि प्रवणतां यस्मिन्गते भूपतौ

    भूष्मद्रोणपृथासुतप्रभृतयश्चित्ते चमत्कारिताः ॥

    तस्माद्विस्मयकारिहारिचरितप्रख्यातकीर्तिः सुतः

    श्रीमान्वज्जडदेवभूपतिरभूद्भृचक्रचूडामणिः ।

    दोर्दण्डैकवलेन यस्य सहसा सङ्ग्रामरङ्गाङ्गणे

    राज्यश्रीः स्वयमेत्य वक्षसि रतिं चक्रे मुरारेरिव ॥

    शरणागतसामन्ता अपरे।अपि हि जगति रक्षिता येन ।

    स जयति यथार्थनामा शरणागतवज्रपञ्जरो देवः ॥

    अनवरतकनकदानैर्जगदिदमाच्छादितं सदा येन ।

    तेन त्रिभुवनमध्ये त्यागजजज्झम्पिनामाभूत् ॥

    येन स्वागतमागताय विहितं गोम्माय नानाविधं

    येनैवैयपदेवनाम्नि चलितं राज्यं स्थिरं कारितम् ।

    भिल्लम्माम्मणमम्बुवक्षितिभुजां दत्तं च येनाभयं

    तस्य श्रीविरुदङ्करामनृपतेरन्यत्किमावर्ण्यते ॥

    श्रीमानभूत्तदनु वज्जडदेवनामा

    भूपालमस्तकमणिस्तनयो नयज्ञः ।

    अद्यापि यस्य चरितानि जनाः समस्ता

    रोमाञ्चकञ्चुकितगात्रलताः स्तुवन्ति ॥

    तद्भ्राताथ ततो।अरिकेसरिनृपो जातः सतां संमतो

    दृप्तारातिकुलाचलैकदलने दम्भोलिलीलां दधत् ।

    गत्वा शैशव एव सैन्यसहितो दृष्ट्वा च सोमेश्वरं

    तस्याग्रे पितुराज्ञया जगदलं यः कीलयित्वागतः ॥

    तद्भ्रातृजो वज्जडदेवसूनुः श्रीछित्तराजो नृपतिर्ब्बभूव ।

    सीलारवंशः शिशुनापि येन नीतः परामुन्नतिमुन्नतेन ॥

     

    अथस्वकीयपुण्योदयात्समधिगतपञ्चमहाशब्दमहा- सामन्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वरशीलारनरेन्द्रसहजविद्याधर- सुवर्णगरुडध्वजत्यागजगज्झम्पिनन्निसमुद्रकलिगजाङ्कुशजीमूत- वाहनान्वयप्रसूतप्रभृतिसमस्तराजावलीसमलङ्कृतमहामण्डलेश्वर- श्रीछित्तपैयदेवराजो निजभुजोपार्जितानेकमण्डलसमेतपुरीप्रमुखचतुर्दशग्राम- शतीसमन्वितसमस्तक्ॐकणभुवं समनुशासति तथैतत्प्रसादात्समस्तराज्यचिन्ताभारं समुद्वहति महामात्ये श्रीनागणैये सर्वाधिकारिणि प्रभुश्रीदादपैये श्रीसङ्गलैयश्रीतिक्कपैयप्रभृतिपञ्चप्रधानजनप्रत्यक्षं पाणाडविषयान्तःपातिकरदाण्डकोलपल्लिकाग्रामद्वयनिवासिनां चिपलूणस्थकरहाटककोटणक्रमविदित्यादीनां यजनयाजनाध्ययनाध्यापनादिषट्कर्मनिरतानां क्रतुक्रियाकाण्डशौण्डानां महाब्राह्मणानामारामगुम्मे । शासनस्थित्या व्यवस्थापनमभिप्रयच्छति यथा । आकलितसकलसंसारासारत्वेन धर्माधर्मविचारचारुमतिना मया समस्ताभ्युदयभागिनी महाराज्ञी श्रीपद्मलदेवी तस्या आदेशेन पञ्चप्रधानानुमत्या महाजनप्रमुखसमक्षं प्राग्लिखितकरदाण्डकोलपल्लिकाग्रामद्वयानुवर्तिनां समस्तारामाणां फलप्रविष्टानां पूगीफलशतं प्रति द्रम्मचतुष्टयं विधाय गुम्मे व्यवस्था विहिता । सा च पूर्वप्रसिद्ध्या …… व्यावहारिकैः चतुःपरिष्कृता भूमौ देया । अध्यरण्यं च आरामाभ्यन्तरवर्तिनो नारेकेलपनसचञ्पकसहराकादिवृक्षा अभ्यन्तरीकृताः । सुरामण्डवृक्षश्चाभ्यन्तरवर्ती बाह्यो वा राजकीय एव । तस्योन्मूलनच्छेदादिकं केनापि न करणीयम् । तथा ग्रामीणतृणकाष्ठादिकमानयतां विप्राणां प्रतिषेधः न करणीयः । इति धर्माधर्मविचारचतुरमुनिवचनान्यवधार्य क्रोधलोभाभिभूतेन लिखितमर्यादा नोल्लङ्घनीया । अत्र विषये अन्यथा न करणीयम् । अन्यच्च व्यवस्थाचारः फलितपञ्चाशत्पूगप्रमाणं पूगफलगणनायां गणनीयम् । क्रयमागतस्यारामस्य क्रयार्थं द्रव्यस्य त्रिकशतेन विक्रयभाव्यं ग्राह्यम । यथा चैतदेवं तथा शासनपत्रदाता लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति । यथा मतं मम महामण्डलेश्वरश्रीछित्तपैयदेवराजस्य महामण्डलेश्वरश्रीमद्वज्जडदेवराजसूनोर्यदत्र लिखितम् ।

    लिखितं चैतत् संवत् ९४६ भाद्रपद वदि १३ मया श्रीमद्राजानुज्ञया श्रीपद्मलदेवीनियमाद् भाण्डागारसेनमहाकविश्रीनागलैयभ्रातृसुतेन जोउपैयेन । यदत्रोनाक्षरमधिकाक्षरं वा तत्सर्वं प्रमाणम् । उत्कीर्ण ताम्रपटे वेदपैय सुतमानधरपैयेनेति ॥

    siddham | jayaścābhyudayaśca |

    labhate sarvakāryeṣu
    pūjayā gaṇanā yakaḥ |
    vighnaṃ nighnan sa vaḥ pāyāt-
    apāyādgaṇanāyakaḥ || 1 || (anuṣṭubh)

    sa vaḥ pātu śivo nityaṃ
    yanmaulau bhāti jāhnavī |
    sumeruśikharodgacchad-
    acchacandrakalopamā || 2 || (anuṣṭubh)

    yo devaḥ svayameva mūrdhni vihitāṃ dhatte himāṃśoḥ kalā-
    matyantojjavalavālaketakaśikhārekhāsthitiṃ vibhratīm |
    vyālādhīśapinaddhapigalajaṭājūṭāṭavīmaṇḍito
    bhūyādvaḥ sa sadā prakāśitavaraḥ kṣemaṅkaraḥ śaṅkaraḥ || 3 || (śārdūlavikrīḍita)

    jīmūtaketutanayo niyataṃ dayāluḥ
    jīmūtavāhana iti trijagatprasiddhaḥ |
    dehaṃ nijaṃ tṛṇamivākalayanparārthe
    yo rakṣati sma garuḍātkhalu śaṃkhacūḍam || 4 || (vasantatilakā)

    tasyānvaye nikhilabhūpatimaulilagna-
    ratnadyuticchuritanirmalapādapīṭhaḥ |
    śrīsāhasāṅka iva sāhasikaḥ kapardī
    śīlāravaṃśatilako nṛpatirbabhūva || 5 || (vasantatilakā

    tasmājjātastanujo rajanikara ivānanditāśeṣalokaḥ
    ślāghyaḥ śrījhañjharājo divasakara iva dhvastaniḥ śeṣadoṣaḥ |
    śambhoryo dvādaśāpi vyaracayadacirātkīrtanāni svanāmnā
    sopānānīva manye praṇatatanubhṛtāṃ svargamārgodyatānām || 6 || (sragdharā)

    bhrātā tatra tatastatojjvalayaśorāśiprakāśīkṛtā-
    śeṣakṣmāvalayo valī valavatāṃ śrīgoggirājo.abhavat |
    cāpākarṣaṇakarmaṇi pravaṇatāṃ yasmingate bhūpatau
    bhūṣmadroṇapṛthāsutaprabhṛtayaścitte camatkāritāḥ || 7 || (śārdūlavikrīḍita)

    tasmādvismayakārihāricaritaprakhyātakīrtiḥ sutaḥ
    śrīmānvajjaḍadevabhūpatirabhūdbhṛcakracūḍāmaṇiḥ |
    dordaṇḍaikavalena yasya sahasā saṃgrāmaraṅgāṅgaṇe
    rājyaśrīḥ svayametya vakṣasi ratiṃ cakre murāreriva || 8 || (śārdūlavikrīḍita)

    śaraṇāgatasāmantā
    apare’pi hi jagati rakṣitā yena |
    sa jayati yathārthanāmā
    śaraṇāgatavajrapañjaro devaḥ || 9 || (āryā)

    anavaratakanakadānaiḥ
    jagadidamācchāditaṃ sadā yena |
    tena tribhuvanamadhye
    tyāgajajajjhampināmābhūt || 10 || (āryā)

    yena svāgatamāgatāya vihitaṃ gommāya nānāvidhaṃ
    yenaivaiyapadevanāmni calitaṃ rājyaṃ sthiraṃ kāritam |
    bhillammāmmaṇamambuvakṣitibhujāṃ dattaṃ ca yenābhayaṃ
    tasya śrīvirudaṃkarāmanṛpateranyatkimāvarṇyate || 11 || (śārdūlavikrīḍita)

    śrīmānabhūttadanu vajjaḍadevanāmā
    bhūpālamastakamaṇistanayo nayajñaḥ |
    adyāpi yasya caritāni janāḥ samastā
    romāñcakañcukitagātralatāḥ stuvanti || 12 || (vasantatilakā)

    tadbhrātātha tato.arikesarinṛpo jātaḥ satāṃ saṃmato
    dṛptārātikulācalaikadalane dambholilīlāṃ dadhat |
    gatvā śaiśava eva sainyasahito dṛṣṭvā ca someśvaraṃ
    tasyāgre piturājñayā jagadalaṃ yaḥ kīlayitvāgataḥ || 13 || (śārdūlavikrīḍita)

    tadbhrātṛjo vajjaḍadevasūnuḥ
    śrīchittarājo nṛpatirbbabhūva |
    sīlāravaṃśaḥ śiśunāpi yena
    nītaḥ parāmunnatimunnatena || 14 || (indravajrā)

    Prose section 

    athasvakīyapuṇyodayātsamadhigatapañcamahāśabdamahā- sāmantādhipatitagarapuraparameśvaraśīlāranarendrasahajavidyādhara- suvarṇagaruḍadhvajatyāgajagajjhampinannisamudrakaligajāṃkuśajīmūta- vāhanānvayaprasūtaprabhṛtisamastarājāvalīsamalaṅkṛtamahāmaṇḍaleśvara- śrīchittapaiyadevarājo nijabhujopārjitānekamaṇḍalasametapurīpramukhacaturdaśagrāma- śatīsamanvitasamastakoṃkaṇabhuvaṃ samanuśāsati tathaitatprasādātsamastarājyacintābhāraṃ samudvahati mahāmātye śrīnāgaṇaiye sarvādhikāriṇi prabhuśrīdādapaiye śrīsaṃgalaiyaśrītikkapaiyaprabhṛtipañcapradhānajanapratyakṣaṃ pāṇāḍaviṣayāntaḥpātikaradāṇḍakolapallikāgrāmadvayanivāsināṃ cipalūṇasthakarahāṭakakoṭaṇakramavidityādīnāṃ yajanayājanādhyayanādhyāpanādiṣaṭkarmaniratānāṃ kratukriyākāṇḍaśauṇḍānāṃ mahābrāhmaṇānāmārāmagumme | 

    śāsanasthityā vyavasthāpanamabhiprayacchati yathā | ākalitasakalasaṃsārāsāratvena dharmādharmavicāracārumatinā mayā samastābhyudayabhāginī mahārājñī śrīpadmaladevī tasyā ādeśena paṃcapradhānānumatyā mahājanapramukhasamakṣaṃ prāglikhitakaradāṇḍakolapallikāgrāmadvayānuvartināṃ samastārāmāṇāṃ phalapraviṣṭānāṃ pūgīphalaśataṃ prati drammacatuṣṭayaṃ vidhāya gumme vyavasthā vihitā | sā ca pūrvaprasiddhyā …… vyāvahārikaiḥ catuḥpariṣkṛtā bhūmau deyā | adhyaraṇyaṃ ca ārāmābhyantaravartino nārekelapanasacaṃpakasaharākādivṛkṣā abhyantarīkṛtāḥ | surāmaṇḍavṛkṣaścābhyantaravartī bāhyo vā rājakīya eva | tasyonmūlanacchedādikaṃ kenāpi na karaṇīyam | tathā grāmīṇatṛṇakāṣṭhādikamānayatāṃ viprāṇāṃ pratiṣedhaḥ na karaṇīyaḥ | iti dharmādharmavicāracaturamunivacanānyavadhārya krodhalobhābhibhūtena likhitamaryādā nollaṃghanīyā | atra viṣaye anyathā na karaṇīyam | anyacca vyavasthācāraḥ phalitapaṃcāśatpūgapramāṇaṃ pūgaphalagaṇanāyāṃ gaṇanīyam | krayamāgatasyārāmasya krayārthaṃ dravyasya trikaśatena vikrayabhāvyaṃ grāhyama | yathā caitadevaṃ tathā śāsanapatradātā lekhakahastena svamatamāropayati | yathā mataṃ mama mahāmaṇḍaleśvaraśrīchittapaiyadevarājasya mahāmaṇḍaleśvaraśrīmadvajjaḍadevarājasūnoryadatra likhitam |

    likhitaṃ caitat saṃvat 946 bhādrapada vadi 13 mayā śrīmadrājānujñayā śrīpadmaladevīniyamād bhāṇḍāgārasenamahākaviśrīnāgalaiyabhrātṛsutena joupaiyena | yadatronākṣaramadhikākṣaraṃ vā tatsarvaṃ pramāṇam | utkīrṇa tāmrapaṭe vedapaiya sutamānadharapaiyeneti ||

    सिद्धम् । जयश्चाभ्युदयश्च ।

    लभते सर्वकार्येषु
    पूजया गणना यकः ।
    विघ्नं निघ्नन् स वः पायात्-
    अपायाद्गणनायकः ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)

    स वः पातु शिवो नित्यं
    यन्मौलौ भाति जाह्नवी ।
    सुमेरुशिखरोद्गच्छद्-
    अच्छचन्द्रकलोपमा ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)

    यो देवः स्वयमेव मूर्ध्नि विहितां धत्ते हिमांशोः कला-
    मत्यन्तोज्जवलवालकेतकशिखारेखास्थितिं विभ्रतीम् ।
    व्यालाधीशपिनद्धपिगलजटाजूटाटवीमण्डितो
    भूयाद्वः स सदा प्रकाशितवरः क्षेमङ्करः शङ्करः ॥ ३ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    जीमूतकेतुतनयो नियतं दयालुः
    जीमूतवाहन इति त्रिजगत्प्रसिद्धः ।
    देहं निजं तृणमिवाकलयन्परार्थे
    यो रक्षति स्म गरुडात्खलु शंखचूडम् ॥ ४ ॥ (वसन्ततिलका)

    तस्यान्वये निखिलभूपतिमौलिलग्न-
    रत्नद्युतिच्छुरितनिर्मलपादपीठः ।
    श्रीसाहसाङ्क इव साहसिकः कपर्दी
    शीलारवंशतिलको नृपतिर्बभूव ॥ ५ ॥ (वसन्ततिलका

    तस्माज्जातस्तनुजो रजनिकर इवानन्दिताशेषलोकः
    श्लाघ्यः श्रीझञ्झराजो दिवसकर इव ध्वस्तनिः शेषदोषः ।
    शम्भोर्यो द्वादशापि व्यरचयदचिरात्कीर्तनानि स्वनाम्ना
    सोपानानीव मन्ये प्रणततनुभृतां स्वर्गमार्गोद्यतानाम् ॥ ६ ॥ (स्रग्धरा)

    भ्राता तत्र ततस्ततोज्ज्वलयशोराशिप्रकाशीकृता-
    शेषक्ष्मावलयो वली वलवतां श्रीगोग्गिराजो।अभवत् ।
    चापाकर्षणकर्मणि प्रवणतां यस्मिन्गते भूपतौ
    भूष्मद्रोणपृथासुतप्रभृतयश्चित्ते चमत्कारिताः ॥ ७ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तस्माद्विस्मयकारिहारिचरितप्रख्यातकीर्तिः सुतः
    श्रीमान्वज्जडदेवभूपतिरभूद्भृचक्रचूडामणिः ।
    दोर्दण्डैकवलेन यस्य सहसा संग्रामरङ्गाङ्गणे
    राज्यश्रीः स्वयमेत्य वक्षसि रतिं चक्रे मुरारेरिव ॥ ८ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    शरणागतसामन्ता
    अपरे’पि हि जगति रक्षिता येन ।
    स जयति यथार्थनामा
    शरणागतवज्रपञ्जरो देवः ॥ ९ ॥ (आर्या)

    अनवरतकनकदानैः
    जगदिदमाच्छादितं सदा येन ।
    तेन त्रिभुवनमध्ये
    त्यागजजज्झम्पिनामाभूत् ॥ १० ॥ (आर्या)

    येन स्वागतमागताय विहितं गोम्माय नानाविधं
    येनैवैयपदेवनाम्नि चलितं राज्यं स्थिरं कारितम् ।
    भिल्लम्माम्मणमम्बुवक्षितिभुजां दत्तं च येनाभयं
    तस्य श्रीविरुदंकरामनृपतेरन्यत्किमावर्ण्यते ॥ ११ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    श्रीमानभूत्तदनु वज्जडदेवनामा
    भूपालमस्तकमणिस्तनयो नयज्ञः ।
    अद्यापि यस्य चरितानि जनाः समस्ता
    रोमाञ्चकञ्चुकितगात्रलताः स्तुवन्ति ॥ १२ ॥ (वसन्ततिलका)

    तद्भ्राताथ ततो।अरिकेसरिनृपो जातः सतां संमतो
    दृप्तारातिकुलाचलैकदलने दम्भोलिलीलां दधत् ।
    गत्वा शैशव एव सैन्यसहितो दृष्ट्वा च सोमेश्वरं
    तस्याग्रे पितुराज्ञया जगदलं यः कीलयित्वागतः ॥ १३ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तद्भ्रातृजो वज्जडदेवसूनुः
    श्रीछित्तराजो नृपतिर्ब्बभूव ।
    सीलारवंशः शिशुनापि येन
    नीतः परामुन्नतिमुन्नतेन ॥ १४ ॥ (इन्द्रवज्रा)

     

    अथस्वकीयपुण्योदयात्समधिगतपञ्चमहाशब्दमहा- सामन्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वरशीलारनरेन्द्रसहजविद्याधर- सुवर्णगरुडध्वजत्यागजगज्झम्पिनन्निसमुद्रकलिगजांकुशजीमूत- वाहनान्वयप्रसूतप्रभृतिसमस्तराजावलीसमलङ्कृतमहामण्डलेश्वर- श्रीछित्तपैयदेवराजो निजभुजोपार्जितानेकमण्डलसमेतपुरीप्रमुखचतुर्दशग्राम- शतीसमन्वितसमस्तक्ॐकणभुवं समनुशासति तथैतत्प्रसादात्समस्तराज्यचिन्ताभारं समुद्वहति महामात्ये श्रीनागणैये सर्वाधिकारिणि प्रभुश्रीदादपैये श्रीसंगलैयश्रीतिक्कपैयप्रभृतिपञ्चप्रधानजनप्रत्यक्षं पाणाडविषयान्तःपातिकरदाण्डकोलपल्लिकाग्रामद्वयनिवासिनां चिपलूणस्थकरहाटककोटणक्रमविदित्यादीनां यजनयाजनाध्ययनाध्यापनादिषट्कर्मनिरतानां क्रतुक्रियाकाण्डशौण्डानां महाब्राह्मणानामारामगुम्मे । 

    शासनस्थित्या व्यवस्थापनमभिप्रयच्छति यथा । आकलितसकलसंसारासारत्वेन धर्माधर्मविचारचारुमतिना मया समस्ताभ्युदयभागिनी महाराज्ञी श्रीपद्मलदेवी तस्या आदेशेन पंचप्रधानानुमत्या महाजनप्रमुखसमक्षं प्राग्लिखितकरदाण्डकोलपल्लिकाग्रामद्वयानुवर्तिनां समस्तारामाणां फलप्रविष्टानां पूगीफलशतं प्रति द्रम्मचतुष्टयं विधाय गुम्मे व्यवस्था विहिता । सा च पूर्वप्रसिद्ध्या …… व्यावहारिकैः चतुःपरिष्कृता भूमौ देया । अध्यरण्यं च आरामाभ्यन्तरवर्तिनो नारेकेलपनसचंपकसहराकादिवृक्षा अभ्यन्तरीकृताः । सुरामण्डवृक्षश्चाभ्यन्तरवर्ती बाह्यो वा राजकीय एव । तस्योन्मूलनच्छेदादिकं केनापि न करणीयम् । तथा ग्रामीणतृणकाष्ठादिकमानयतां विप्राणां प्रतिषेधः न करणीयः । इति धर्माधर्मविचारचतुरमुनिवचनान्यवधार्य क्रोधलोभाभिभूतेन लिखितमर्यादा नोल्लंघनीया । अत्र विषये अन्यथा न करणीयम् । अन्यच्च व्यवस्थाचारः फलितपंचाशत्पूगप्रमाणं पूगफलगणनायां गणनीयम् । क्रयमागतस्यारामस्य क्रयार्थं द्रव्यस्य त्रिकशतेन विक्रयभाव्यं ग्राह्यम । यथा चैतदेवं तथा शासनपत्रदाता लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति । यथा मतं मम महामण्डलेश्वरश्रीछित्तपैयदेवराजस्य महामण्डलेश्वरश्रीमद्वज्जडदेवराजसूनोर्यदत्र लिखितम् ।

    लिखितं चैतत् संवत् ९४६ भाद्रपद वदि १३ मया श्रीमद्राजानुज्ञया श्रीपद्मलदेवीनियमाद् भाण्डागारसेनमहाकविश्रीनागलैयभ्रातृसुतेन जोउपैयेन । यदत्रोनाक्षरमधिकाक्षरं वा तत्सर्वं प्रमाणम् । उत्कीर्ण ताम्रपटे वेदपैय सुतमानधरपैयेनेति ॥

Translation

    Success! May there be victory and prosperity!

    Verse 1  

    May that Gaṇanāyaka (i.e. Gaṇapati) protect you from calamity—he who destroys obstacles and who, by means of worship, receives attention in all undertakings!

    Verse 2  

    May that Śiva always protect you—he on whose head the Gaṅgā shines like the bright crescent of the moon as it rises over the peak of Sumeru!

    Verse 3

    May that Śaṇkara, adorned with a large mass of brown matted hair tied with the lord of serpents, secure your well-being at all times by means of his manifested boons—the god who bears the crescent moon which he has himself placed on his head and which resembles the extremely resplendent tender shoot of the Ketaka flower!

    Verse 4

    Jīmūtavāhana, the ever compassionate son of Jīmūtaketu, is well-known in the three worlds—who, valuing his own body as not better than a straw, saved, indeed, Śaṇkhacūḍa from Garuḍa.

    Verse 5

    In his family there arose Kapardin I, an ornament of the Śilāra race, who quelled the arrogance of his enemies. From him was born his son, Pulaśakti by name, who resembled the orb of the sun by his brilliant splendour.

    Verse 6

    From him sprang his praiseworthy son, the illustrious Jhañjha, who delighted all people even as the moon does, and who destroyed all blemishes even as the sun dispels all darkness; who erected twelve temples of Śiva, named after himself, which served, as it were, as steps to pious people, ready to repair to the path of heaven.

    Verse 7

    Then there rose his brother, the illustrious Goggirāja, who having a mass of brilliant fame, brightened the entire circle of the earth, and who mighty among the mighty; when that king bent down in the act of drawing the string of his bow, Bhīṣma, Droṇa, the son of Pṛthu i.e. Arjuna, and others felt surprised in their minds.

    Verse 8

    From him sprang a son named the illustrious Vajjaḍadeva I, famed for his astounding and attractive deeds, the crest-jewel of the circle of the earth. Royal Fortune, approaching him, all of a sudden and of her own accord, on the battle-field, felt delighted while sporting on the bosom of him whose strength lay solely in his own arm, as it does on that of Murāri.

    Verse 9

    He, who gave protection to other feudatories also who sought refuge with him in this world—that king is indeed victorious, being rightly called ‘the adamantine cage affording protection to those seeking refuge.’

    Verse 10

    As he covered this whole world with his unceasing gifts of gold, he became well-known in the world by the title of the world-excelling donor.

    Verse 11

    What else can be described of him who welcomed in various ways Gomma, who resorted to him for protection; who caused to be made firm the infirm rule of Aiyapadeva; who gave protection to the kings Bhillama, Ammaṇa and Mambuva; and who had the title of ‘Rāma among title-holders’?

    Verse 12

    From him was born the son named Vajjaḍadeva I, who mastered political science, and was a crest-jewel of kings, whose deeds all people even now praise, with their creeper-like bodies having clothes of horripilation.

    Verse 13

    Then there was born his brother, King Arikesarin, who had the grace of the thunderbolt in destroying the principal mountains in the form of arrogant foes; who, even when he was a boy, went with an army so Someśvara and having seen that god, came back after offering him the whole world as directed by his father.

    Verse 14

    Next his nephew, the illustrious Chittarāja, became king; the great prince, who, though a child, raised the Śīlāra race to high eminence.

    Now, while the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious king Chittapaiyadeva—who has, by his own religious merit, obtained the right to the five mahāśabdas and who is adorned with all royal titles such as mahāsāmantādhipati, ‘the lord of the City of Tagara,’ ‘a king of the Śilāra family,’ ‘he who is a born Vidyādhara,’ ‘he who has the ensign of the Golden Eagle,’ ‘he who has excelled the whole world by his liberality,’ ‘the ocean of truth,’ ‘a goad to the elephant that is the Kali Age’ and ‘a scion of the family of Jīmūtavāhana’—is ruling over the whole Konkan country consisting of fourteen hundred villages headed by Purī together with several maṇḍalas (countries) conquered by his own arm, and while his mahāmātya, the illustrious Nāgaṇaiya, and his Sarvādhikārin, the illustrious Prabhu Dādapaiya are shouldering the burden of the cares of administering his whole kingdom entrusted to them by his favour—the King has made the following government settlement in respect of the tax on the orchards of the learned Brāhmaṇas who are always engaged in the performance of their six religious duties such as sacrificing for themselves and for others, and studying and teaching sacred texts, and are proficient in the performance of sacrifices, such as Kramavid Koṭama who hails from Karahāṭa  and is now residing at Chipalūṇa—the Brāhmaṇas who are residents of the two villages Karadāṇḍa and Kolapallikā comprised in the viṣaya (district) of Pāṇāḍa—in the presence of the five ministers such as the illustrious Saṅgalaiya and the illustrious Tikkapaiya.

    Having realised the worthlessness of the whole worldly existence, I with my mind excellently engaged in discriminating between what is righteous and what is not, have settled the tax in respect of garden-trees by levying four drammas per hundred fruit-bearing areca-nut trees in all orchards situated in the aforementioned two villages, Karadāṇda and Kolapallikā, with the consent of my five ministers and at the bidding of the Mahārājñī the illustrious and all-prosperous Padmaladevi. That tax should be paid by all business-men in respect of all land enclosed on all the four sides, as has been the old custom. This order applies to all coconut, panasa (bred-fruit), campaka, mango and other trees, whether in orchards or in the adjoining forests. The trees of spirituous liquor, whether in orchards or outside, belong solely to the Government. They should not be uprooted, cut or damaged by anybody. Again, none should prevent the Brāhmaṇas of the villages from fetching grass, fuel and so forth from the outskirts of the villages.

    Having regard to the sayings of the sages who are adept in discriminating between what is righteous and what is not, none should, under the influence of anger or greed, transgress the regulations laid down. None should go against the royal order in this matter.

    Again, the settled custom is to regard fifty ripe areca-nuts as a unit while counting the areca-nuts. At the time of selling the areca-nut trees the tax to be paid is three per cent on the amount of the sale.

    As it is, the giver of the charter records his approval by the hand of the scribe:- “What is written here has been approved by Me, the illustrious mahāmaṇḍaleśvara Chittapaiyadeva, the son of the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious Vajjaḍadeva.”

    This has been written by Joupaiya, the nephew of the bhāṇḍāgārasena, the great poet, the illustrious Nāgalaiya, by the order of the illustrious King at the bidding of the illustrious Padmaladevi, on the 13th tithi of the dark fortnight of Bhādrapada in the year 946.

    Whatever is written here in deficient or redundant letters—all that is authoritative. This has been engraved on the copper plates by Mānadharapaiya, the son of Vedapaiya.

Dynasty: Śilāhāra
Source:
Ruler: Chittarāja
Date: 3rd September 1024 CE (Bhādrapada kṛṣṇa 13, Śaka 946)
Donee: Karahāṭaka Brāhmaṇas of Ciplun
Language: Sanskrit
Nature of grant: Administrative order
Purpose: To formalise the taxation on areca-nut trees on suggestion of Queen Padmalādevī
Provenance of inscription: Bhoighar, Murud, Raigad
Type of Inscription: Copperplate grant
Related Tags
Related Tags
More Śilāhāra Dynasty Inscriptions