details-page-bnr

Prince of Wales Museum Plates of Chhadvaidēva

Donation to support the performance of sacred Vedic rites and sacrifices.
Introduction

This set of three copper plates, preserved in the Chhatrapati Shivaji Maharaj Vastu Sangrahalaya (CSMVS), Mumbai, constitutes the earliest known grant of the North Konkan Śilāhāras to date. Written in the Nāgarī script and Sanskrit language, the record is undated but assigned paleographically to mid-tenth century CE, coinciding with the reign of the Rāṣṭrakūṭa emperor Kṛṣṇa III. It was issued by his subordinate mahāsāmanta Chhadvaideva. 

Opening with invocations to Viṣṇu and Śiva, the text eulogizes the imperial Rāṣṭrakūṭas, specifically Amoghavarṣa III and Kṛṣṇa III, before tracing the Śilāhāra lineage from the mythical Jīmūtavāhana to the donor’s father, Goggi. The operative part records that mahāsāmanta Chhadvaideva formally executed a land grant originally promised by his elder brother and predecessor, Vajjaḍadeva, who had not committed the gift to writing during his lifetime. The charter donates three fields in the village of Sālaṇaka, within the Pāṇāḍa viṣaya, to the brāhmaṇa Cāḍādeva of the Kāśyapa gotra, a student of the Ṛgveda living at Janhupura. Intended for the performance of bali, caru, and agnihotra rites, the grant was ratified during a lunar eclipse and concludes with standard imprecatory verses protecting the endowment.

edit-icnEditor's Comment:
Chhadvaideva is unique to this record and absent from all subsequent Śilāhāra genealogies. He may have been a usurper or a regent whose legitimacy was later revoked by the dynastic chroniclers. This inscription also provides epigraphic confirmation of the internal strife within the imperial Rāshṭrakūṭa family. Verse 8 explicitly states that Amoghavarsha III "uprooted" his nephew Govinda IV for "committing injustice" (anyāya).
Original Text
View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    First Plate

    1. siddham | śrīrvvarddhatāṃ navodyānarājīvāyatanettryā | śivaḥ sahomayā cāstāṃ rājīvāyatanettryā ||

    2. sa vovyādvedhasā dhāma yannābhikamalaṃ kṛtam | haraśca yasya kānteṅdukalayā kamalaṅkṛtam ||

    3. nettrādattrerabhūdbhūrisudhāṃśuḥ tarppitāmaraḥ | candrmā jagadānandakandakandalanakṣamaḥ ||

    4. tasyāṅgajojani budho vibudhādhīśapūjitaḥ | sutaḥ purūravāstasya tasyāpyāyurajāyata ||

    5. evamacchinnasantānajāyamāneṣu rājasu | yayātirabhavattasya sūnuryadurabhūdiha ||

    6. tatastrilokītilakāyamāno vaṃśo yadūnāmabhavatpṛthivyām | śrīrāṣṭrakūṭāparanāmadheyo

    7. yattrābhilebhe harirātmajanma || tattrāsīddantidurgaḥ prabhurapi ca tataḥ kṛṣṇa rājaḥ pi-

    8. tṛvyastasmādgovindarājastadanu nirupamosmājjagattuṅgadevaḥ | puttrosyāmoghava-

    9. rṣaḥ sakalaguṇanidhiḥ tasya cākālavarṣaḥ | tannaptā śrīndrarājaḥ prathitapṛthuyaśāḥ sārvva-

    10. bhaumaḥ prajātaḥ || śrīmānamoghavarṣo bhrātāsya sutaṃ samūlamunmūlya | gojjigamanyā-

    11. yakṛtaṃ somoghaṃ svayamaśātpṛthvīm || abhiṣekajalena samaṃ tapasviṣu śreyase sa-

    12. mucchṛtya | yena dhanānīva malānanīyatātmā parāṃ śuddhim || sitāpattratrayamadhyava-

    13. rttī rarāja yo rūpajitekṣudhanvā | upāsyamānaḥ śaradiduneva ttrirūpatāmetya maheśa –

    14. buddhyā || śaṃbhoḥ ṣaḍānana ivāttrimunerivendū rāmo yathā daśarathasya harerjayaṃtaḥ |

    15. tasyāṅgajopi caturaṃbudhimekhalāyā bharttā bhuvaḥ samabhavadbhuvi kṛṣṇarājaḥ || satya-

    16. pi ratnābharaṇe jānānopi prasādhanaviśeṣam | yo vahati bhujena sadā kuvalayamāśca-

    17. ryakaṃ loke || lakṣmyā nāgendrakarṇṇātiśayacapalatāṃ yauvanasyāyuṣaśca | yān devabrahma-

    18. dāyān lulupuravanipāḥ pūrvvajā vismarantaḥ | saṃsārāsārabhāvaṃ manasi kalaya-

    19. tā yena tenyepi muktā | dattāstebhyaśca gāvaḥ śivabhavanajuṣāṃ koṭiśaḥ kāñcanaṃ ca

    20. || tasminpraśāsati mahīṃ samahīdharendrāṃ siṅhadyutau caturudanvadanindyakāṃcīm | smṛtvā hi… … … … ||

    Second Plate: First Side

    21. … …tānatijavānmāyāvino dhātakān caṇḍānmaṇḍalino viluptasamayānu –

    22. ddhṛtya saṃtrāsayan | - - - - - mantradharmarabhasān daṇḍena pāṣaṇḍi-

    23. kān sāma     ntāṃścaturopi yena dalatā kāmaṃ narendrāyitam || tasmin śāsa-

    24. ti pṛthvīṃ kṛṣṇanarendre narādhipaḥ śrīmāna | śīlārāmalavaṃśe sakalaguṇālaṅkṛte

    25. chadvai || vidyādharaḥ svacaritādharitānyakīrtirjīmūtaketutanayo nayavikramāḍhyaḥ |

    26. jīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛthivyāṃ śrīmān svakāyamupadāya sudañcatā-

    27. hīn || gandharvai - - - - - śrutvāhiñca divi priyam | guṇānurāgājjanmārthaṃ pū-

    28. rvvajā yamaśiśriyan || jāmadagnyaśarāttrastaḥ śīlāracchadmanā tadā | sāgaro

    29. rakṣitastaiśca prāpustannāma pūrvvajāḥ || śīlāranāmni taṭadvayayena devaḥ

    30. sākṣādvabhau nijabhujājitakāmadevaḥ | ārātisindhumupamathya kare ka-

    31. parddī lakṣmīmadhatta sa tu kā     ñcanakaṅkaṇena || tasyātmajo yaḥ pulaśaktināmā

    32. pṛthūpamaḥ pārthasamānakīrtiḥ | āsītpṛthivyāṃ prathitapratāpaḥ samasta-

    33. sāmantanatāṅghri bhūpaḥ || tasyāpyaparaḥ śrīmāṅkaparddināmābhavatsuto nṛpa-

    34. tiḥ | vappuvanomitaśaktiḥ śāsitabhūmaṇḍalobhavattasmāt || jhañjhaḥ sakalagu-

    35. ṇaughaiḥ saṃpanno gīyate jagatyaniśam | ākhanḍala iva tasmādabhavatsāṅgrāmikair

    36. guṇairviditaḥ || tasyāpyanujo jayavān gogginṛpo dviguṇajhañjha iti ga-

    37. ditaḥ | tenā mārttaḍorvā tasmādapi kīrtisaṃpannaḥ || tasyāpyanujaḥ śrīmāṃścha-

    38. dayanṛpo balinibhobhavattyāgāt | mahāhareriva ripavo dhvastā hyāsaṃśca

    39. yasya nāmnaiva || sa cānekaghoṭakārūḍhacārucāṭabhaṭavinirjitapratipakṣasīmaṃ-

    40. tinīnayanavāridhārāpravāhadhautamalinīkṛtakara ārāti yaśovagunṭhana-

    41. vijayalakṣmīkalyāṇaparaṃparābhyudayaḥ samadhigatapañcamahāśabda mahā-

    Second Plate: Second Side

    42. sāmantaḥ śrīcchadvaidevaḥ sarvvāneva yathāsaṃvadhyamānakān śaulkikagaulmi kacau-

    43. roddharaṇikān kīrtitākīrtitānbhaviṣyadvarttamānakāṃśca bhūbhṛdvaṃ dhūn carādīn pratidicyaśya

    44. citakapayaṃśca samanubodhayatyevaṃ yathā pāṇāḍaviṣayāntaḥpātisālaṇa-

    45. kagrāme prācyāṃ diśi yasya cāghāṭanāni pūrvato mañcakapallī sīmā | dakṣiṇato

    46. vakholāvidhyā  lavaṇacarikā ca | paścimataḥ tamārucyantikārisaikānivā ga-

    47. rtaivaṃ ca | uttarato jhirikādvayasaṃgamaḥ | evaṃ caturāghāṭanopalakṣitaṃ sa-

    48. vṛkṣamālākulaṃ poḍhakasametaṃ gaṃhirātaṭe kāraṃjāvṛkṣasametaṃ talagaṭita

    49. nivātakṣetraṃ mayedaṃ jaladharadhārānipātamitaṃ nivātāvanodyata taḍidbudbuda-

    50. vināśajīvitamavalokya jalalavalolataralataraṃ cāsāraṃ saṃsāramavetya

    51. putrapautrānvayopabhogyamācaṇdrārkāṇavakṣitisamakālīnatayā pitrorātma-

    52. naścaihikāmuṣmikapuṇyayaśobhivṛddhaye vidhugrāsena tananttā yogra-

    53. haṇaparvvaṇi aṅgārikāyāṃ tithau hastodakapūrvvaṃ sakalasurāsurābhyarcci-

    54. tacaraṇanakhamaṇiṃ śrīmacchivabhaṭṭārakaṃ prapūjya kāśyapasagotra bahvṛcasa-

    55. brahmacāriṇe vedavedāṅgavedāntapurāṇamīmāṃsā- smṛtinyāyābhijñajahnupu-

    56. ranivāsine cāḍādevabhaṭṭāya vaiśvadevabalicarukāgnihotrakratukri-

    57. yādyupasarppaṇārthaṃ grāmamadhye pralayavāvamānena  | śrīkṣetratrayaṃ śa-

    58. kagrāmāntaḥpāti  pānapoḍhakasahitaṃ tāmraśāsanena pradattam | tadāgāmi-

    59. nṛpatibhiśca bhūdānā … … …   puṇyaphalamavetya dharmadāyoyaṃ

    60. pratipālanīyaḥ | yataḥ sāmānyeyaṃ bhūdānapālana puṇya-

    61. phalāvāptiḥ | tathā coktaṃ bhagavatā vedavyāsena vyāsena |

    Third Plate

    62. agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ bhūrvvaiṣṇavī sūryasutāśca gāvaḥ | loka-

    63. trayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ yaḥ kāñcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || yatprasādāśca 

    64. sauvarṇṇā vasudhārāśca kāmadāḥ | gandharvvāpsaraso yatra tatra gacchanti bhū-

    65. midāḥ || kalpakoṭisahasrāṇi kalpakoṭiśatāni ca | ramate puruṣo

    66. loke kṣitidānaṃ dadāti yaḥ || bahubhirvvasudhā bhuktā rājabhiḥ sagarādibhiḥ |

    67. yasya yasya yadā bhūmistasya tasya tadā phala     m || sarvvānetānbhāvinaḥ pārthivendrā-

    68. nbhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ | sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ pākāle kāle pā-

    69. lanīyo bhavadbhiḥ || ṣaṣṭivarṣahasrāṇi svarge tiṣṭhati bhūmidaḥ | ācchettā cā-

    70. numantā ca tānyeva narake vaset || svadattāṃ paradattāṃ vā yo hareta vasudharām |

    71. sa viṣṭhāyāṃ kṛmirbhūtvā kṛmibhiḥ sahapacyate || gāmekāṃ suvarṇṇamekaṃ bhūme-

    72. rapyekamaṅgulam | harannarakamāpnoti yāvadāh[bhūtasaṃplavam || iti kamala-

    73. dalāṃbu bindulolāṃ śriyamavalokya manuṣyajīvitaṃ ca | ativimalama-

    74. nobhirātmanīrna hi puruṣaiḥ parakīrttayo vilopyāḥ || dharmmadāyo-

    75. yaṃ śrīgoggisutaśrīvajjaḍadevavihitaḥ śrutaḥ | yathaivaṃ tathā śrīcchadvaide-

    76. vaḥ śāsanaṃ dadāti ||

    १। सिद्धम् । श्रीर्व्वर्द्धतां नवोद्यानराजीवायतनेत्त्र्या । शिवः सहोमया चास्तां राजीवायतनेत्त्र्या ॥

    २। स वोव्याद्वेधसा धाम यन्नाभिकमलं कृतम् । हरश्च यस्य कान्तेङ्दुकलया कमलङ्कृतम् ॥

    ३। नेत्त्रादत्त्रेरभूद्भूरिसुधांशुः तर्प्पितामरः । चन्द्र्मा जगदानन्दकन्दकन्दलनक्षमः ॥

    ४। तस्याङ्गजोजनि बुधो विबुधाधीशपूजितः । सुतः पुरूरवास्तस्य तस्याप्यायुरजायत ॥

    ५। एवमच्छिन्नसन्तानजायमानेषु राजसु । ययातिरभवत्तस्य सूनुर्यदुरभूदिह ॥

    ६। ततस्त्रिलोकीतिलकायमानो वंशो यदूनामभवत्पृथिव्याम् । श्रीराष्ट्रकूटापरनामधेयो

    ७। यत्त्राभिलेभे हरिरात्मजन्म ॥ तत्त्रासीद्दन्तिदुर्गः प्रभुरपि च ततः कृष्ण राजः पि-

    ८। तृव्यस्तस्माद्गोविन्दराजस्तदनु निरुपमोस्माज्जगत्तुङ्गदेवः । पुत्त्रोस्यामोघव-

    ९। र्षः सकलगुणनिधिः तस्य चाकालवर्षः । तन्नप्ता श्रीन्द्रराजः प्रथितपृथुयशाः सार्व्व-

    १०। भौमः प्रजातः ॥ श्रीमानमोघवर्षो भ्रातास्य सुतं समूलमुन्मूल्य । गोज्जिगमन्या-

    ११। यकृतं सोमोघं स्वयमशात्पृथ्वीम् ॥ अभिषेकजलेन समं तपस्विषु श्रेयसे स-

    १२। मुच्छृत्य । येन धनानीव मलाननीयतात्मा परां शुद्धिम् ॥ सितापत्त्रत्रयमध्यव-

    १३। र्त्ती रराज यो रूपजितेक्षुधन्वा । उपास्यमानः शरदिदुनेव त्त्रिरूपतामेत्य महेश –

    १४। बुद्ध्या ॥ शंभोः षडानन इवात्त्रिमुनेरिवेन्दू रामो यथा दशरथस्य हरेर्जयंतः ।

    १५। तस्याङ्गजोपि चतुरंबुधिमेखलाया भर्त्ता भुवः समभवद्भुवि कृष्णराजः ॥ सत्य-

    १६। पि रत्नाभरणे जानानोपि प्रसाधनविशेषम् । यो वहति भुजेन सदा कुवलयमाश्च-

    १७। र्यकं लोके ॥ लक्ष्म्या नागेन्द्रकर्ण्णातिशयचपलतां यौवनस्यायुषश्च । यान् देवब्रह्म-

    १८। दायान् लुलुपुरवनिपाः पूर्व्वजा विस्मरन्तः । संसारासारभावं मनसि कलय-

    १९। ता येन तेन्येपि मुक्ता । दत्तास्तेभ्यश्च गावः शिवभवनजुषां कोटिशः काञ्चनं च

    २०। ॥ तस्मिन्प्रशासति महीं समहीधरेन्द्रां सिङ्हद्युतौ चतुरुदन्वदनिन्द्यकांचीम् । स्मृत्वा हि… … … … ॥

    सेचोन्द् प्लते: फ़िर्स्त् सिदे

    २१। … …तानतिजवान्मायाविनो धातकान् चण्डान्मण्डलिनो विलुप्तसमयानु –

    २२। द्धृत्य संत्रासयन् ।  . . . . .  मन्त्रधर्मरभसान् दण्डेन पाषण्डि-

    २३। कान् साम     न्तांश्चतुरोपि येन दलता कामं नरेन्द्रायितम् ॥ तस्मिन् शास-

    २४। ति पृथ्वीं कृष्णनरेन्द्रे नराधिपः श्रीमान । शीलारामलवंशे सकलगुणालङ्कृते

    २५। छद्वै ॥ विद्याधरः स्वचरिताधरितान्यकीर्तिर्जीमूतकेतुतनयो नयविक्रमाढ्यः ।

    २६। जीमूतवाहन इति प्रथितः पृथिव्यां श्रीमान् स्वकायमुपदाय सुदञ्चता-

    २७। हीन् ॥ गन्धर्वै . . . . .  श्रुत्वाहिञ्च दिवि प्रियम् । गुणानुरागाज्जन्मार्थं पू-

    २८। र्व्वजा यमशिश्रियन् ॥ जामदग्न्यशरात्त्रस्तः शीलारच्छद्मना तदा । सागरो

    २९। रक्षितस्तैश्च प्रापुस्तन्नाम पूर्व्वजाः ॥ शीलारनाम्नि तटद्वययेन देवः

    ३०। साक्षाद्वभौ निजभुजाजितकामदेवः । आरातिसिन्धुमुपमथ्य करे क-

    ३१। पर्द्दी लक्ष्मीमधत्त स तु का     ञ्चनकङ्कणेन ॥ तस्यात्मजो यः पुलशक्तिनामा

    ३२। पृथूपमः पार्थसमानकीर्तिः । आसीत्पृथिव्यां प्रथितप्रतापः समस्त-

    ३३। सामन्तनताङ्घ्रि भूपः ॥ तस्याप्यपरः श्रीमाङ्कपर्द्दिनामाभवत्सुतो नृप-

    ३४। तिः । वप्पुवनोमितशक्तिः शासितभूमण्डलोभवत्तस्मात् ॥ झञ्झः सकलगु-

    ३५। णौघैः संपन्नो गीयते जगत्यनिशम् । आखन्डल इव तस्मादभवत्साङ्ग्रामिकैर्

    ३६। गुणैर्विदितः ॥ तस्याप्यनुजो जयवान् गोग्गिनृपो द्विगुणझञ्झ इति ग-

    ३७। दितः । तेना मार्त्तडोर्वा तस्मादपि कीर्तिसंपन्नः ॥ तस्याप्यनुजः श्रीमांश्छ-

    ३८। दयनृपो बलिनिभोभवत्त्यागात् । महाहरेरिव रिपवो ध्वस्ता ह्यासंश्च

    ३९। यस्य नाम्नैव ॥ स चानेकघोटकारूढचारुचाटभटविनिर्जितप्रतिपक्षसीमं-

    ४०। तिनीनयनवारिधाराप्रवाहधौतमलिनीकृतकर आराति यशोवगुन्ठन-

    ४१। विजयलक्ष्मीकल्याणपरंपराभ्युदयः समधिगतपञ्चमहाशब्द महा-

    सेचोन्द् प्लते: सेचोन्द् सिदे

    ४२। सामन्तः श्रीच्छद्वैदेवः सर्व्वानेव यथासंवध्यमानकान् शौल्किकगौल्मि कचौ-

    ४३। रोद्धरणिकान् कीर्तिताकीर्तितान्भविष्यद्वर्त्तमानकांश्च भूभृद्वं धून् चरादीन् प्रतिदिच्यश्य

    ४४। चितकपयंश्च समनुबोधयत्येवं यथा पाणाडविषयान्तःपातिसालण-

    ४५। कग्रामे प्राच्यां दिशि यस्य चाघाटनानि पूर्वतो मञ्चकपल्ली सीमा । दक्षिणतो

    ४६। वखोलाविध्या  लवणचरिका च । पश्चिमतः तमारुच्यन्तिकारिसैकानिवा ग-

    ४७। र्तैवं च । उत्तरतो झिरिकाद्वयसंगमः । एवं चतुराघाटनोपलक्षितं स-

    ४८। वृक्षमालाकुलं पोढकसमेतं गंहिरातटे कारंजावृक्षसमेतं तलगटित

    ४९। निवातक्षेत्रं मयेदं जलधरधारानिपातमितं निवातावनोद्यत तडिद्बुद्बुद-

    ५०। विनाशजीवितमवलोक्य जललवलोलतरलतरं चासारं संसारमवेत्य

    ५१। पुत्रपौत्रान्वयोपभोग्यमाचण्द्रार्काणवक्षितिसमकालीनतया पित्रोरात्म-

    ५२। नश्चैहिकामुष्मिकपुण्ययशोभिवृद्धये विधुग्रासेन तनन्त्ता योग्र-

    ५३। हणपर्व्वणि अङ्गारिकायां तिथौ हस्तोदकपूर्व्वं सकलसुरासुराभ्यर्च्चि-

    ५४। तचरणनखमणिं श्रीमच्छिवभट्टारकं प्रपूज्य काश्यपसगोत्र बह्वृचस-

    ५५। ब्रह्मचारिणे वेदवेदाङ्गवेदान्तपुराणमीमांसा- स्मृतिन्यायाभिज्ञजह्नुपु-

    ५६। रनिवासिने चाडादेवभट्टाय वैश्वदेवबलिचरुकाग्निहोत्रक्रतुक्रि-

    ५७। याद्युपसर्प्पणार्थं ग्राममध्ये प्रलयवावमानेन  । श्रीक्षेत्रत्रयं श-

    ५८। कग्रामान्तःपाति  पानपोढकसहितं ताम्रशासनेन प्रदत्तम् । तदागामि-

    ५९। नृपतिभिश्च भूदाना … … …   पुण्यफलमवेत्य धर्मदायोयं

    ६०। प्रतिपालनीयः । यतः सामान्येयं भूदानपालन पुण्य-

    ६१। फलावाप्तिः । तथा चोक्तं भगवता वेदव्यासेन व्यासेन ।

    थिर्द् प्लते

    ६२। अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं भूर्व्वैष्णवी सूर्यसुताश्च गावः । लोक-

    ६३। त्रयं तेन भवेद्धि दत्तं यः काञ्चनं गां च महीं च दद्यात् ॥ यत्प्रसादाश्च 

    ६४। सौवर्ण्णा वसुधाराश्च कामदाः । गन्धर्व्वाप्सरसो यत्र तत्र गच्छन्ति भू-

    ६५। मिदाः ॥ कल्पकोटिसहस्राणि कल्पकोटिशतानि च । रमते पुरुषो

    ६६। लोके क्षितिदानं ददाति यः ॥ बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता राजभिः सगरादिभिः ।

    ६७। यस्य यस्य यदा भूमिस्तस्य तस्य तदा फल     म् ॥ सर्व्वानेतान्भाविनः पार्थिवेन्द्रा-

    ६८। न्भूयो भूयो याचते रामभद्रः । सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां पाकाले काले पा-

    ६९। लनीयो भवद्भिः ॥ षष्टिवर्षहस्राणि स्वर्गे तिष्ठति भूमिदः । आच्छेत्ता चा-

    ७०। नुमन्ता च तान्येव नरके वसेत् ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यो हरेत वसुधराम् ।

    ७१। स विष्ठायां कृमिर्भूत्वा कृमिभिः सहपच्यते ॥ गामेकां सुवर्ण्णमेकं भूमे-

    ७२। रप्येकमङ्गुलम् । हरन्नरकमाप्नोति यावदाह्[भूतसंप्लवम् ॥ इति कमल-

    ७३। दलांबु बिन्दुलोलां श्रियमवलोक्य मनुष्यजीवितं च । अतिविमलम-

    ७४। नोभिरात्मनीर्न हि पुरुषैः परकीर्त्तयो विलोप्याः ॥ धर्म्मदायो-

    ७५। यं श्रीगोग्गिसुतश्रीवज्जडदेवविहितः श्रुतः । यथैवं तथा श्रीच्छद्वैदे-

    ७६। वः शासनं ददाति ॥

    siddham | 

    śrīḥ varddhatāṃ navodyāna-
    rājīvāyatanettryā | 
    śivaḥ sahomayā cāstāṃ 
    rājīvāyatanettryā || 1 || (anuṣṭubh)

    sa vovyādvedhasā dhāma
    yannābhikamalaṃ kṛtam |
    haraśca yasya kānteṃdu-
    kalayā kamalaṃkṛtam || 2 || (anuṣṭubh)

    nettrādattrerabhūdbhūri-
    sudhāṃśuḥ tarppitāmaraḥ |
    caṃdramā jagadānanda-
    kandakandalanakṣamaḥ || 3 || (anuṣṭubh)

    tasyāṃgajojani budho
    vibudhādhīśapūjitaḥ |
    sutaḥ purūravāstasya
    tasyāpyāyurajāyata || 4 || (anuṣṭubh)

    evamacchinnasaṃtāna-
    jāyamāneṣu rājasu |
    yayātirabhavattasya
    sūnuryadurabhūdiha || 5 || (anuṣṭubh)

    tatastrilokītilakāyamāno
    vaṃśo yadūnāmabhavatpṛthivyām |
    śrīrāṣṭrakūṭāparanāmadheyo
    yattrābhilebhe harirātmajanma || 6 || (upajāti)

    tattrāsīddantidurgaḥ prabhurapi ca tataḥ kṛṣṇa rājaḥ pitṛvyaḥ
    tasmādgoviṃdarājastadanu nirupamosmājjagattuṃgadevaḥ |
    puttrosyāmoghavarṣaḥ sakalaguṇanidhiḥ tasya cākālavarṣaḥ
    tannaptā śrīndrarājaḥ prathitapṛthuyaśāḥ sārvvabhaumaḥ prajātaḥ || 7 || (sragdharā)

    śrīmānamoghavarṣo
    bhrātāsya sutaṃ samūlamunmūlya |
    gojjigamanyāyakṛtaṃ
    somoghaṃ svayamaśātpṛthvīm || 8 || (āryā) 

    abhiṣekajalena samaṃ
    tapasviṣu śreyase samucchṛtya |
    yena dhanānīva malān-
    anīyatātmā parāṃ śuddhim || 9 || (āryā) 

    sitāpattratrayamadhyavarttī
    rarāja yo rūpajitekṣudhanvā |
    upāsyamānaḥ śaradiduneva
    ttrirūpatāmetya maheśabuddhyā || 10 || (upendravajrā) 

    śaṃbhoḥ ṣaḍānana ivāttrimuneriveṃdū
    rāmo yathā daśarathasya harerjayaṃtaḥ |
    tasyāṃgajopi caturaṃbudhimekhalāyā
    bharttā bhuvaḥ samabhavadbhuvi kṛṣṇarājaḥ || 11 || (śārdūlavikrīḍita)

    satyapi ratnābharaṇe
    jānānopi prasādhanaviśeṣam |
    yo vahati bhujena sadā
    kuvalayamāścaryakaṃ loke || 12 || (āryā) 

    lakṣmyā nāgeṃdrakarṇṇātiśayacapalatāṃ yauvanasyāyuṣaśca
    yān devabrahmadāyān lulupuravanipāḥ pūrvvajā vismarantaḥ |
    saṃsārāsārabhāvaṃ manasi kalayatā yena tenyepi muktā
    dattāstebhyaśca gāvaḥ śivabhavanajuṣāṃ koṭiśaḥ kāṃcanaṃ ca || 13 || (sragdharā)

    tasminpraśāsati mahīṃ samahīdharendrāṃ
    siṅhadyutau caturudanvadaniṃdyakāṃcīm |
    smṛtvā hi………………
    ……………………………..|| 14 || (vasantatilakā)

    …….tānatijavānmāyāvino dhātakān
    caṃḍānmaṃḍalino viluptasamayānuddhṛtya saṃtrāsayan |
    - - - - - maṃtradharmarabhasān daṃḍena pāṣaṃḍikān
    sāmaṃtāṃścaturopi yena dalatā kāmaṃ nareṃdrāyitam || 15 || (śārdūlavikrīḍita)

    tasmin śāsati pṛthvīṃ
    kṛṣṇanarendre narādhipaḥ śrīmāna |
    śīlārāmalavaṃśe
    sakalaguṇālaṃkṛtechadvai || 16|| (gīti)

    vidyādharaḥ svacaritādharitānyakīrtiḥ
    jīmūtaketutanayo nayavikramāḍhyaḥ |
    jīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛthivyāṃ
    śrīmān svakāyamupadāya sudañcatāhīn || 16 || (vasantatilakā)

    gandharvai - - - - -
    śrutvāhiñca divi priyam |
    guṇānurāgājjanmārthaṃ
    pūrvvajā yamaśiśriyan || 17 || (anuṣṭubh)

    jāmadagnyaśarāttrastaḥ
    śīlāracchadmanā tadā |
    sāgaro rakṣitastaiśca
    prāpustannāma pūrvvajāḥ || 18 || (anuṣṭubh)

    śīlāranāmni taṭadvayayena devaḥ
    sākṣādvabhau nijabhujājitakāmadevaḥ |
    ārātisindhumupamathya kare kaparddī
    lakṣmīmadhatta sa tu kāṃcanakaṃkaṇena || 19 || (vasantatilakā)

    tasyātmajo yaḥ pulaśaktināmā
    pṛthūpamaḥ pārthasamānakīrtiḥ |
    āsītpṛthivyāṃ prathitapratāpaḥ
    samastasāmaṃtanatāṃghri bhūpaḥ || 20 || (upajāti)

    tasyāpyaparaḥ śrīmān
    kaparddināmābhavatsuto nṛpatiḥ |
    vappuvanomitaśaktiḥ
    śāsitabhūmaṃḍalobhavattasmāt || 21 || (gīti)

    jhaṃjhaḥ sakalaguṇaughaiḥ
    saṃpanno gīyate jagatyaniśam |
    ākhaṃḍala iva tasmād
    abhavatsāṃgrāmikairguṇairviditaḥ || 22 || (gīti)

    tasyāpyanujo jayavān
    gogginṛpo dviguṇajhaṃjha iti gaditaḥ |
    tenā mārttaḍorvā
    tasmādapi kīrtisaṃpannaḥ || 23 || (āryā)

    tasyāpyanujaḥ śrīmān
    chadayanṛpo balinibhobhavattyāgāt |
    mahāhareriva ripavo
    dhvastā hyāsaṃśca yasya nāmnaiva || 24 || (āryā)

    sa cānekaghoṭakārūḍhacārucāṭabhaṭavinirjitapratipakṣasīmaṃtinī- nayanavāridhārāpravāhadhautamalinīkṛtakara ārāti yaśovaguṃṭhana- vijayalakṣmīkalyāṇaparaṃparābhyudayaḥ samadhigatapaṃcamahāśabda mahāsāmaṃtaḥ śrīcchadvaidevaḥ sarvvāneva yathāsaṃvadhyamānakān śaulkikagaulmi kacauroddharaṇikān kīrtitākīrtitānbhaviṣyadvarttamānakāṃśca bhūbhṛdvaṃ dhūn carādīn pratidicyaśya citakapayaṃśca samanubodhayatyevaṃ yathā pāṇāḍaviṣayāṃtaḥpātisālaṇakagrāme prācyāṃ diśi yasya cāghāṭanāni pūrvato maṃcakapallī sīmā | dakṣiṇato vakholāvidhyā lavaṇacarikā ca | paścimataḥ tamārucyaṃtikārisaikānivā gartaivaṃ ca | uttarato jhirikādvayasaṃgamaḥ | 

    evaṃ caturāghāṭanopalakṣitaṃ savṛkṣamālākulaṃ poḍhakasametaṃ gaṃhirātaṭe kāraṃjāvṛkṣasametaṃ talagaṭita nivātakṣetraṃ mayedaṃ jaladharadhārānipātamitaṃ nivātāvanodyata taḍidbudbudavināśajīvitamavalokya jalalavalolataralataraṃ cāsāraṃ saṃsāramavetya putrapautrānvayopabhogyamācaṃdrārkāṇavakṣitisamakālīnatayā pitrorātmanaścaihikāmuṣmikapuṇyayaśobhivṛddhaye vidhugrāsena tanaṃttā yograhaṇaparvvaṇi aṃgārikāyāṃ tithau hastodakapūrvvaṃ sakalasurāsurābhyarccitacaraṇanakhamaṇiṃ śrīmacchivabhaṭṭārakaṃ prapūjya kāśyapasagotra bahvṛcasabrahmacāriṇe vedavedāṃgavedāntapurāṇamīmāṃsā- smṛtinyāyābhijñajahnupuranivāsine cāḍādevabhaṭṭāya vaiṣvadevabalicarukāgnihotrakratukriyādyupasarppaṇārthaṃ grāmamadhye pralayavāvamānena | śrīkṣetratrayaṃ śakagrāmāntaḥpāti pānapoḍhakasahitaṃ tāmraśāsanena pradattam | tadāgāminṛpatibhiśca bhūdānā …………… puṇyaphalamavetya dharmadāyoyaṃ pratipālanīyaḥ | yataḥ sāmānyeyaṃ bhūdānapālana puṇyaphalāvāptiḥ | tathā coktaṃ bhagavatā vedavyāsena vyāsena |

    agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ
    bhūrvvaiṣṇavī sūryasutāśca gāvaḥ |
    lokatrayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ
    yaḥ kāṃcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || 25 || (indravajrā) 

    yatprasādāśca sauvarṇṇā
    vasudhārāśca kāmadāḥ |
    gandharvvāpsaraso yatra
    tatra gacchaṃti bhūmidāḥ || 26 || (anuṣṭubh) 

    kalpakoṭisahasrāṇi
    kalpakoṭiśatāni ca |
    ramate puruṣo loke
    kṣitidānaṃ dadāti yaḥ || 27 || (anuṣṭubh)

    bahubhirvvasudhā bhuktā
    rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
    yasya yasya yadā bhūmiḥ
    tasya tasya tadā phalam || 28 || (anuṣṭubh)

    sarvvānetānbhāvinaḥ pārthiveṃdrān
    bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ |
    sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ
    pākāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || 29 || (śālinī)

    ṣaṣṭivarṣahasrāṇi
    svarge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
    ācchettā cānumaṃtā ca
    tānyeva narake vaset || 30 || (anuṣṭubh)

    svadattāṃ paradattāṃ vā
    yo hareta vasundharām |
    sa viṣṭhāyāṃ kṛmirbhūtvā
    kṛmibhiḥ sahapacyate || 31 || (anuṣṭubh)

    gāmekāṃ suvarṇṇamekaṃ
    bhūmerapyekamaṃgulam |
    harannarakamāpnoti
    yāvadāhbhūtasaṃplavam || 32 || (anuṣṭubh)

    iti kamaladalāṃbu biṃdulolāṃ
    śriyamavalokya manuṣyajīvitaṃ ca |
    ativimalamanobhirātmanīrna hi
    puruṣaiḥ parakīrttayo vilopyāḥ || 33 || (puṣpitāgrā)

    dharmmadāyoyaṃ śrīgoggisutaśrīvajjaḍadevavihitaḥ śrutaḥ | yathaivaṃ tathā śrīcchadvaidevaḥ śāsanaṃ dadāti ||

     

    सिद्धम् । 

    श्रीः वर्द्धतां नवोद्यान-
    राजीवायतनेत्त्र्या । 
    शिवः सहोमया चास्तां 
    राजीवायतनेत्त्र्या ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)

    स वोव्याद्वेधसा धाम
    यन्नाभिकमलं कृतम् ।
    हरश्च यस्य कान्तेंदु-
    कलया कमलंकृतम् ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)

    नेत्त्रादत्त्रेरभूद्भूरि-
    सुधांशुः तर्प्पितामरः ।
    चंद्रमा जगदानन्द-
    कन्दकन्दलनक्षमः ॥ ३ ॥ (अनुष्टुभ्)

    तस्यांगजोजनि बुधो
    विबुधाधीशपूजितः ।
    सुतः पुरूरवास्तस्य
    तस्याप्यायुरजायत ॥ ४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    एवमच्छिन्नसंतान-
    जायमानेषु राजसु ।
    ययातिरभवत्तस्य
    सूनुर्यदुरभूदिह ॥ ५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    ततस्त्रिलोकीतिलकायमानो
    वंशो यदूनामभवत्पृथिव्याम् ।
    श्रीराष्ट्रकूटापरनामधेयो
    यत्त्राभिलेभे हरिरात्मजन्म ॥ ६ ॥ (उपजाति)

    तत्त्रासीद्दन्तिदुर्गः प्रभुरपि च ततः कृष्ण राजः पितृव्यः
    तस्माद्गोविंदराजस्तदनु निरुपमोस्माज्जगत्तुंगदेवः ।
    पुत्त्रोस्यामोघवर्षः सकलगुणनिधिः तस्य चाकालवर्षः
    तन्नप्ता श्रीन्द्रराजः प्रथितपृथुयशाः सार्व्वभौमः प्रजातः ॥ ७ ॥ (स्रग्धरा)

    श्रीमानमोघवर्षो
    भ्रातास्य सुतं समूलमुन्मूल्य ।
    गोज्जिगमन्यायकृतं
    सोमोघं स्वयमशात्पृथ्वीम् ॥ ८ ॥ (आर्या) 

    अभिषेकजलेन समं
    तपस्विषु श्रेयसे समुच्छृत्य ।
    येन धनानीव मलान्-
    अनीयतात्मा परां शुद्धिम् ॥ ९ ॥ (आर्या) 

    सितापत्त्रत्रयमध्यवर्त्ती
    रराज यो रूपजितेक्षुधन्वा ।
    उपास्यमानः शरदिदुनेव
    त्त्रिरूपतामेत्य महेशबुद्ध्या ॥ १० ॥ (उपेन्द्रवज्रा) 

    शंभोः षडानन इवात्त्रिमुनेरिवेंदू
    रामो यथा दशरथस्य हरेर्जयंतः ।
    तस्यांगजोपि चतुरंबुधिमेखलाया
    भर्त्ता भुवः समभवद्भुवि कृष्णराजः ॥ ११ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    सत्यपि रत्नाभरणे
    जानानोपि प्रसाधनविशेषम् ।
    यो वहति भुजेन सदा
    कुवलयमाश्चर्यकं लोके ॥ १२ ॥ (आर्या) 

    लक्ष्म्या नागेंद्रकर्ण्णातिशयचपलतां यौवनस्यायुषश्च
    यान् देवब्रह्मदायान् लुलुपुरवनिपाः पूर्व्वजा विस्मरन्तः ।
    संसारासारभावं मनसि कलयता येन तेन्येपि मुक्ता
    दत्तास्तेभ्यश्च गावः शिवभवनजुषां कोटिशः कांचनं च ॥ १३ ॥ (स्रग्धरा)

    तस्मिन्प्रशासति महीं समहीधरेन्द्रां
    सिङ्हद्युतौ चतुरुदन्वदनिंद्यकांचीम् ।
    स्मृत्वा हि………………
    ……………………………॥॥ १४ ॥ (वसन्ततिलका)

    ……।तानतिजवान्मायाविनो धातकान्
    चंडान्मंडलिनो विलुप्तसमयानुद्धृत्य संत्रासयन् ।
    - - - - - मंत्रधर्मरभसान् दंडेन पाषंडिकान्
    सामंतांश्चतुरोपि येन दलता कामं नरेंद्रायितम् ॥ १५ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तस्मिन् शासति पृथ्वीं
    कृष्णनरेन्द्रे नराधिपः श्रीमान ।
    शीलारामलवंशे
    सकलगुणालंकृतेछद्वै ॥ १६॥ (गीति)

    विद्याधरः स्वचरिताधरितान्यकीर्तिः
    जीमूतकेतुतनयो नयविक्रमाढ्यः ।
    जीमूतवाहन इति प्रथितः पृथिव्यां
    श्रीमान् स्वकायमुपदाय सुदञ्चताहीन् ॥ १६ ॥ (वसन्ततिलका)

    गन्धर्वै - - - - -
    श्रुत्वाहिञ्च दिवि प्रियम् ।
    गुणानुरागाज्जन्मार्थं
    पूर्व्वजा यमशिश्रियन् ॥ १७ ॥ (अनुष्टुभ्)

    जामदग्न्यशरात्त्रस्तः
    शीलारच्छद्मना तदा ।
    सागरो रक्षितस्तैश्च
    प्रापुस्तन्नाम पूर्व्वजाः ॥ १८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    शीलारनाम्नि तटद्वययेन देवः
    साक्षाद्वभौ निजभुजाजितकामदेवः ।
    आरातिसिन्धुमुपमथ्य करे कपर्द्दी
    लक्ष्मीमधत्त स तु कांचनकंकणेन ॥ १९ ॥ (वसन्ततिलका)

    तस्यात्मजो यः पुलशक्तिनामा
    पृथूपमः पार्थसमानकीर्तिः ।
    आसीत्पृथिव्यां प्रथितप्रतापः
    समस्तसामंतनतांघ्रि भूपः ॥ २० ॥ (उपजाति)

    तस्याप्यपरः श्रीमान्
    कपर्द्दिनामाभवत्सुतो नृपतिः ।
    वप्पुवनोमितशक्तिः
    शासितभूमंडलोभवत्तस्मात् ॥ २१ ॥ (गीति)

    झंझः सकलगुणौघैः
    संपन्नो गीयते जगत्यनिशम् ।
    आखंडल इव तस्माद्
    अभवत्सांग्रामिकैर्गुणैर्विदितः ॥ २२ ॥ (गीति)

    तस्याप्यनुजो जयवान्
    गोग्गिनृपो द्विगुणझंझ इति गदितः ।
    तेना मार्त्तडोर्वा
    तस्मादपि कीर्तिसंपन्नः ॥ २३ ॥ (आर्या)

    तस्याप्यनुजः श्रीमान्
    छदयनृपो बलिनिभोभवत्त्यागात् ।
    महाहरेरिव रिपवो
    ध्वस्ता ह्यासंश्च यस्य नाम्नैव ॥ २४ ॥ (आर्या)

    स चानेकघोटकारूढचारुचाटभटविनिर्जितप्रतिपक्षसीमंतिनी- नयनवारिधाराप्रवाहधौतमलिनीकृतकर आराति यशोवगुंठन- विजयलक्ष्मीकल्याणपरंपराभ्युदयः समधिगतपंचमहाशब्द महासामंतः श्रीच्छद्वैदेवः सर्व्वानेव यथासंवध्यमानकान् शौल्किकगौल्मि कचौरोद्धरणिकान् कीर्तिताकीर्तितान्भविष्यद्वर्त्तमानकांश्च भूभृद्वं धून् चरादीन् प्रतिदिच्यश्य चितकपयंश्च समनुबोधयत्येवं यथा पाणाडविषयांतःपातिसालणकग्रामे प्राच्यां दिशि यस्य चाघाटनानि पूर्वतो मंचकपल्ली सीमा । दक्षिणतो वखोलाविध्या लवणचरिका च । पश्चिमतः तमारुच्यंतिकारिसैकानिवा गर्तैवं च । उत्तरतो झिरिकाद्वयसंगमः । 

    एवं चतुराघाटनोपलक्षितं सवृक्षमालाकुलं पोढकसमेतं गंहिरातटे कारंजावृक्षसमेतं तलगटित निवातक्षेत्रं मयेदं जलधरधारानिपातमितं निवातावनोद्यत तडिद्बुद्बुदविनाशजीवितमवलोक्य जललवलोलतरलतरं चासारं संसारमवेत्य पुत्रपौत्रान्वयोपभोग्यमाचंद्रार्काणवक्षितिसमकालीनतया पित्रोरात्मनश्चैहिकामुष्मिकपुण्ययशोभिवृद्धये विधुग्रासेन तनंत्ता योग्रहणपर्व्वणि अंगारिकायां तिथौ हस्तोदकपूर्व्वं सकलसुरासुराभ्यर्च्चितचरणनखमणिं श्रीमच्छिवभट्टारकं प्रपूज्य काश्यपसगोत्र बह्वृचसब्रह्मचारिणे वेदवेदांगवेदान्तपुराणमीमांसा- स्मृतिन्यायाभिज्ञजह्नुपुरनिवासिने चाडादेवभट्टाय वैष्वदेवबलिचरुकाग्निहोत्रक्रतुक्रियाद्युपसर्प्पणार्थं ग्राममध्ये प्रलयवावमानेन । श्रीक्षेत्रत्रयं शकग्रामान्तःपाति पानपोढकसहितं ताम्रशासनेन प्रदत्तम् । तदागामिनृपतिभिश्च भूदाना …………… पुण्यफलमवेत्य धर्मदायोयं प्रतिपालनीयः । यतः सामान्येयं भूदानपालन पुण्यफलावाप्तिः । तथा चोक्तं भगवता वेदव्यासेन व्यासेन ।

    अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं
    भूर्व्वैष्णवी सूर्यसुताश्च गावः ।
    लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्तं
    यः कांचनं गां च महीं च दद्यात् ॥ २५ ॥ (इन्द्रवज्रा) 

    यत्प्रसादाश्च सौवर्ण्णा
    वसुधाराश्च कामदाः ।
    गन्धर्व्वाप्सरसो यत्र
    तत्र गच्छंति भूमिदाः ॥ २६ ॥ (अनुष्टुभ्) 

    कल्पकोटिसहस्राणि
    कल्पकोटिशतानि च ।
    रमते पुरुषो लोके
    क्षितिदानं ददाति यः ॥ २७ ॥ (अनुष्टुभ्)

    बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता
    राजभिः सगरादिभिः ।
    यस्य यस्य यदा भूमिः
    तस्य तस्य तदा फलम् ॥ २८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    सर्व्वानेतान्भाविनः पार्थिवेंद्रान्
    भूयो भूयो याचते रामभद्रः ।
    सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां
    पाकाले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ २९ ॥ (शालिनी)

    षष्टिवर्षहस्राणि
    स्वर्गे तिष्ठति भूमिदः ।
    आच्छेत्ता चानुमंता च
    तान्येव नरके वसेत् ॥ ३० ॥ (अनुष्टुभ्)

    स्वदत्तां परदत्तां वा
    यो हरेत वसुन्धराम् ।
    स विष्ठायां कृमिर्भूत्वा
    कृमिभिः सहपच्यते ॥ ३१ ॥ (अनुष्टुभ्)

    गामेकां सुवर्ण्णमेकं
    भूमेरप्येकमंगुलम् ।
    हरन्नरकमाप्नोति
    यावदाह्भूतसंप्लवम् ॥ ३२ ॥ (अनुष्टुभ्)

    इति कमलदलांबु बिंदुलोलां
    श्रियमवलोक्य मनुष्यजीवितं च ।
    अतिविमलमनोभिरात्मनीर्न हि
    पुरुषैः परकीर्त्तयो विलोप्याः ॥ ३३ ॥ (पुष्पिताग्रा)

    धर्म्मदायोयं श्रीगोग्गिसुतश्रीवज्जडदेवविहितः श्रुतः । यथैवं तथा श्रीच्छद्वैदेवः शासनं ददाति ॥

     

Translation

    Verse 1

    May the Goddess of Fortune, who resorts to Viṣṇu, whose eyes are longish like a fresh garden lotus, prosper, and may Śiva always abide with Umā (Pārvatī) whose eyes are longish like a lotus!

    Verse 2

    May he (i.e. Viṣṇu) whose navel-lotus Brahmā has made his abode, protect you—and also Śiva, whose head has been adorned by a lovely digit of the moon!

    Verse 3

    From the eye of Atri was born the Moon, who has numerous nectar-like rays, who has gratified gods and who is capable of collecting into a mass the joys of the world.

    Verse 4

    From his body was born Budha, who is honoured by the lord of gods; from him was born Purūravas, and from the latter, Āyu.

    Verse 5

    Among kings who were thus born uninterruptedly in that family there was born Yayāti, whose son was Yadu.

    Verse 6

    From him was produced on the earth the race of the Yadus, which was an ornament of the three worlds, and had the other name of the illustrious Rāṣṭrakūṭa—where Hari (i.e. Kṛṣṇa) took birth.

    Verse 7

    In that family was born the king Dantidurga. After him ruled his uncle Kṛṣṇarāja I, thereafter Govindarāja I, next, Nirupama and after him Jagattuṅga. His son was Amoghvarṣa I, the abode of all good qualities, and his son was Akālavarṣa. Thereafter was born as his successor the illustrious Emperor Indrarāja III of abundant and well-known fame.

    Verse 8

    His illustrious brother was Amoghvarṣa III, who, having completely uprooted his (i.e. Indra III’s) son Gojjiga (Govinda IV), who had committed injustice, himself ruled over the earth successfully.

    Verse 9

    He, who was reckoned among the ascetics, having washed away his sins as he gave away his wealth for his spiritual welfare, attained great holiness.

    Verse 10

    He who sat under three white royal umbrellas and who by his handsome form surpassed the god of love, shone as if he was waited upon by the autumnal moon which assumed three forms, mistaking him for the great Lord Śiva.

    Verse 11

    Kṛṣṇarāja III, who was born to him as the six-faced Kārttikeya was to Śambhu, as the Moon was to the sage Atri, as Rāma was to Daśaratha, and as Jayanta was to Indra, became like him the lord of the Earth that has the four oceans for her girdle.

    Verse 12

    Though he has jewelled ornaments and is a connoisseur of decoration, he, strange as it may appear, wears on his arm a blue lotus.

    Verse 13

    The gifts to gods and Brāhmaṇas which his royal predecessors had confiscated, forgetting the extreme fickleness, like that of the ears of a lordly elephant, of fortune, youth and life, were restored to them together with other gifts by him, realising in his mind the worthlessness of the world. He also donated to pious men living in the temples of Śiva crores of cows and gold coins.

    Verse 14

    While he who has the splendour of a lion is ruling over the earth which has great mountains and an excellent girdle of the four oceans and great princes.

    Verse 15

    He, who subdued the four types of neighbouring princes, fully resembled a conjurer as he has overpowered those who were very agile, deceitful, destructive and fierce, who had their circles of feudatory princes, and who did not follow the settled agreements and were violent on account of their policy and natural prowess, even as conjurer over-powers serpents which are very agile, deceptive, destructive, fierce, curling, unmindful of time and which become violent by the use of incantations and their natural propensity.

    Verse 16

    While that king Kṛṣṇa III is ruling over the earth, there was born the illustrious prince Chadvai in the untarnished family of Śīlāra, adorned with all good qualities.

    Verse 17

    There lived the Vidyādhara named Jīmūtavāhana, the son of Jīmūtaketu, who, by his own deeds, surpassed the fame of others, who became enriched by his policy and valour—the illustrious one who, by surrendering his own body, rescued serpents.

    Verse 18

    Having heard about him who endeared himself to the gods in heaven, … the forbears of the Śilāhāras resorted to him for their birth out of regard for his merits.

    Verse 19

    The forbears of the Śilāhāras in the guise of Śīlāra, protected the ocean which had been terrified by the arrow of Paraśurāma, and since then have obtained that name viz. Śīlāra.

    Verse 20

    In the family known as Śīlāra there shone the king Kapardin I, who his arms vanquished the god of love and who, having churned the ocean, namely, his enemies, bore royal fortune in the form of his golden bracelet.

    Verse 21

    His son was named Pulaśakti, who resembled Pṛthu and was famous like Arjuna. His prowess was well known on the earth. To the feet of that king all his feudatories paid obeisance.

    Verse 22

    To him was born a son, also known as Kapardin (i.e. Kapardin II), who became a king. After him was Vappuvana of unmeasured prowess, who ruled over the circle of the earth.

    Verse 23

    From him was born Jhañjha, who is constantly praised throughout the world, being endowed with all multitudes of merits. He, like Indra, became well known on account of his military qualities.

    Verse 24

    His younger brother was the victorious king Goggi, who was known as second Jhañjha. From him was born the famous Vajjaḍa.

    Verse 25

    His younger brother also, King Chadaya, resembles Bali in liberality. By his very name as by that of the great Hari, his enemies were routed.

    Line 39-43

    That Chadvaideva—who has obtained the five mahāśabdas, whose soiled hands have been washed clean by the streams of water flowing from the eyes of the wives of his enemies vanquished by his numerous chāṭas and bhaṭas mounted on horses, and who has a series of good fortunes in the form of victories which eclipsed the enemies’ glories—informs all śaulkikas, gaulmikas and chauroddharaṇikas, according as they may be concerned, whether they are named here or not, and whether of the future of the present time, and also his brother princes, spies, neighbours as well as the neighbouring farmers as follows:-

    Line 44-57

    “Having noticed that human life is transitory like the showers of clouds, the flashes of lightning in the windless region and the bursting of bubbles of water, and having realised the worthlessness or worldly existence very unstable like scanty water, I, after worshipping the divine Śiva Bhaṭṭāraka, the jewel-like nails of whose feet are honoured by all gods and demons, have granted by a copper charter, after having poured water on the hand of the donee, three fields according to the measure current in the viṣaya in the eastern direction of the village Śālaṇaka comprised in the viṣaya (district) of Pāṇāḍa—the boundaries of which are as follows:—on the east, the boundary of Mañcakapallī; on the south, the road to Vakholā and also Lavaṇacarikā; on the west, the ditch. . . . ; on the north, the joining of the two streams—the three fields marked with these four boundaries, together with the clusters of trees and the poḍhaka (tank) situated near the stream Gaṁhīrā, and inclusive of the kāranja trees—to Chāḍādevabhaṭṭa of the Kāśyapa gōtra, who is a religious student of the Ṛgveda and who is conversant with the Vedas, the Vedāṅgas, Vedānta, the Purāṇas, Mīmāṁsā, Smṛti and Nyāya, and is a resident of Janhupura, for the performance of vaiśvadeva, bali, caru, agnihotra and other sacrifices, for being enjoyed by sons, grandsons and lower descendants as long as the moon, the sun and the earth will endure—on the occasion of a lunar eclipse on the tithi of Aṅgārikā, for the augmentation of religious merit and fame in this world and here-after of My parents and Myself.

    Line 58-60

    Therefore, future rulers, knowing that the religious merit of a gift of land is shared by them also, should preserve this religious gift; for this attainment of the reward of religious merit due to the protection of a gift of land is common to all.

    Line 61

    And this has been declared by the holy Vyāsa, the redactor of the Vedas: -

    (Here follow nine benedictory and imprecatory verses.)

    Line 74

    This religious gift is known to have been made by the illustrious Vajjaḍadeva, the son of the illustrious Goggi. The illustrious Chadvaideva is giving this charter as thus known.

Dynasty: Śilāhāra
Source:
Ruler: Chadvaideva
Place: Chhatrapati Shivaji Maharaj Vastu Sanghralaya, Mumbai
Donee: Chāḍādeva Bhaṭṭa, of Kāśyapa gotra, Brahmacārin of the Ṛgveda
Language: Sanskrit
Nature of grant: Land donation
Purpose: Execution of the grant, made by Vajjaḍadeva, in the reign of Chadvaideva
Type of Inscription: Copperplate grant
Related Tags
Related Tags
More Śilāhāra Dynasty Inscriptions