main-banner

View List of Inscriptions

Explore detailed information and insights about the selected inscription

Select All
Select All
Only in Original
Only in Translation
Search by Tags
search-icon
Powered by

Press Enter to Search

Śilāhāra
Śilāhāra
Date Range
(6)
(0)
(25)
(59)
Dynasty
(0)
(0)
(64)
(24)
(1)
Language
(13)
(11)
(0)
(2)
(83)
Material Type
(48)
(42)
(0)
Inscription Type
(11)
(0)
(4)
(9)
(60)
(88)
(1)

Śilāhāra

This needs to be filled up. 

View More
Inscription by: Śilāhāra
Kānhērī Cave Inscription of Pullaśakti
  • Śilāhāra
  • 800 CE - 1200 CE
  • Stone
  • Kanheri Caves (ancient Kṛṣṇagiri, present-day Borivali, Mumbai)
  • Sanskrit
  • Source: CII Vol 6, pp 1-3.
Introduction

This Sanskrit language and Nāgarī script inscription, found in Cave 11 at Kanheri near Mumbai, constitutes the earliest known record of the Śilāhāra dynasty till date. Originally documented by Dr. E. W. West and later analysed by Dr. Kielhorn, this inscription is dated to the Śaka 765 (c. 843-844 CE). It belongs to the reign of the Śilāhāra ruler Pullaśakti, who acknowledges the suzerainty of the Rāṣṭrakūṭa emperor Amoghavarṣa I. 

The inscription documents a series of financial endowments made by a high-ranking official named Viṣṇugupta, son of the sarvādhyakṣa Pūrṇahari. Viṣṇugupta deposited multiple perpetual endowments (akṣaya-nīvī) in the form of drammas for the maintenance of the Buddhist establishment at Kṛṣṇagiri (modern Kanheri, Mumbai, Maharashtra). The funds were distributed in precise amounts where twenty drammas were alloted for the worship of the Buddha, three drammas for structural repairs of the vihāra, five drammas for the monks' raiment, and one dramma for the purchase of religious texts. The text concludes with a strict injunction for the miscreants.

Translation
See Original

    Success! During the increasingly victorious reign of the illustrious mahārājādhirāja, parameśvara, pṛthvīvallabha, the illustrious mahārāja Amoghvarṣa I, while the great Chief, the illustrious Pullaśakti is governing the whole country of Koṅkaṇa headed by Purī—Pullaśakti who meditates on the feet of the illustrious Kapardin I and who has obtained the titles of mahāsāmanta and koṅkaṇavallabha by his (i.e. Amoghvarṣa’s) grace—the respectable old amātya, the illustrious Viṣṇugupta, son of the sarvādhyakṣa, the illustrious Pūrṇahari, after having made obeisance to the holy community (saṅgha) at the famous Kṛṣṇagiri, has donated, out of great kindness, twenty drammas for the worship of the holy Buddha; three drammas for the repairs of what may be damaged or ruined in this very vihāra. For the raiment of the venerable community, five drammas shall be expended and for religious books, one dramma. As a perpetual endowment, he has deposited here forty drammas and forty, and also one hundred and twenty drammas. The disposition as to the expenditure of these drammas should be guarded like one’s wife and sons. In the year 765.

View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    1. siddham śrīmahārājādhirājaparameśvarapṛthvīvallabha- śrīmadamoghavarṣaśrīmahārājasya pravarddhamānavijayarājye tatprasādāvāptamahāsāmantako-

    2. ṅkaṇavallabhaśrīkaparddipādānudhyātaśrīpullaśaktimahādhipe purīprabhṛtikoṅkaṇaviṣayaṃ samagraṃ praśāsati tatpādopajīvī purāṇāmātyo bhadra-

    3. śrīviṣṇugupto sarvādhyakṣa śrīpūrṇṇaharisutaḥ śrīkṛṣṇagirau śrīmadāryasaṅghaṃ praṇamyātikṛpayā dadāti śrībhagavataḥ pūjārtha viṃśatiṃ drammāṇāṃ

    4. ihāsminneva vihāre vyastavyākīrṇṇapariṣkaraṇārthaṃ drammāṇāṃ trayaṃ cīvarīyo āryasaṃghasya drammāṇāṃ pañca dāpanīyāḥ pustakārtthameko drammaḥ

    5. akṣainīvirdrammāścatvāriṃśaccatvāriṃśadiha | ekaṃ drammaśata viṃśatyuttaram | ete drammāḥ kalatra putravatpratipālanīyāḥ saṃvat 765 |

    १। सिद्धम् श्रीमहाराजाधिराजपरमेश्वरपृथ्वीवल्लभ- श्रीमदमोघवर्षश्रीमहाराजस्य प्रवर्द्धमानविजयराज्ये तत्प्रसादावाप्तमहासामन्तको-

    २। ङ्कणवल्लभश्रीकपर्द्दिपादानुध्यातश्रीपुल्लशक्तिमहाधिपे पुरीप्रभृतिकोङ्कणविषयं समग्रं प्रशासति तत्पादोपजीवी पुराणामात्यो भद्र-

    ३। श्रीविष्णुगुप्तो सर्वाध्यक्ष श्रीपूर्ण्णहरिसुतः श्रीकृष्णगिरौ श्रीमदार्यसङ्घं प्रणम्यातिकृपया ददाति श्रीभगवतः पूजार्थ विंशतिं द्रम्माणां

    ४। इहास्मिन्नेव विहारे व्यस्तव्याकीर्ण्णपरिष्करणार्थं द्रम्माणां त्रयं चीवरीयो आर्यसंघस्य द्रम्माणां पञ्च दापनीयाः पुस्तकार्त्थमेको द्रम्मः

    ५। अक्षैनीविर्द्रम्माश्चत्वारिंशच्चत्वारिंशदिह । एकं द्रम्मशत विंशत्युत्तरम् । एते द्रम्माः कलत्र पुत्रवत्प्रतिपालनीयाः संवत् ७६५ ।

    siddham śrīmahārājādhirājaparameśvarapṛthvīvallabhaśrīmadamoghavarṣa- śrīmahārājasya pravarddhamānavijayarājye tatprasādāvāptamahāsāmantakoṅkaṇavallabhaśrīkaparddipādānudhyātaśrīpullaśaktimahādhipe purīprabhṛtikoṅkaṇaviṣayaṃ samagraṃ praśāsati tatpādopajīvī purāṇāmātyo bhadraśrīviṣṇugupto sarvādhyakṣa śrīpūrṇṇaharisutaḥ śrīkṛṣṇagirau śrīmadāryasaṅghaṃ praṇamyātikṛpayā dadāti śrībhagavataḥ pūjārtha viṃśatiṃ drammāṇāṃihāsminneva vihāre vyastavyākīrṇṇapariṣkaraṇārthaṃ drammāṇāṃ trayaṃ cīvarīyo āryasaṃghasya drammāṇāṃ pañca dāpanīyāḥ pustakārtthameko drammaḥakṣainīvirdrammāścatvāriṃśaccatvāriṃśadiha | ekaṃ drammaśata viṃśatyuttaram | ete drammāḥ kalatra putravatpratipālanīyāḥ saṃvat 765 |

    सिद्धम् श्रीमहाराजाधिराजपरमेश्वरपृथ्वीवल्लभश्रीमदमोघवर्ष- श्रीमहाराजस्य प्रवर्द्धमानविजयराज्ये तत्प्रसादावाप्तमहासामन्तकोङ्कणवल्लभश्रीकपर्द्दिपादानुध्यातश्रीपुल्लशक्तिमहाधिपे पुरीप्रभृतिकोङ्कणविषयं समग्रं प्रशासति तत्पादोपजीवी पुराणामात्यो भद्रश्रीविष्णुगुप्तो सर्वाध्यक्ष श्रीपूर्ण्णहरिसुतः श्रीकृष्णगिरौ श्रीमदार्यसङ्घं प्रणम्यातिकृपया ददाति श्रीभगवतः पूजार्थ विंशतिं द्रम्माणांइहास्मिन्नेव विहारे व्यस्तव्याकीर्ण्णपरिष्करणार्थं द्रम्माणां त्रयं चीवरीयो आर्यसंघस्य द्रम्माणां पञ्च दापनीयाः पुस्तकार्त्थमेको द्रम्मःअक्षैनीविर्द्रम्माश्चत्वारिंशच्चत्वारिंशदिह । एकं द्रम्मशत विंशत्युत्तरम् । एते द्रम्माः कलत्र पुत्रवत्प्रतिपालनीयाः संवत् ७६५ ।

Tags:
Caves
Rulers
Inscription by: Śilāhāra
Kānhērī Cave Inscription of Kapardin II
  • Śilāhāra
  • 800 CE - 1200 CE
  • Stone
  • Kanheri Caves (ancient Kṛṣṇagiri, present-day Borivali, Mumbai)
  • Sanskrit
  • Source: CII Vol 6, pp 3-6
Introduction

Dr. E. W. West noticed this Sanskrit inscription, engraved in Nāgarī characters on the architrave of Cave 11 (the Darbar Cave) at Kanheri, first. It was later edited by Dr. Kielhorn. It belongs to the reign of the Rāṣṭrakūṭa king Amoghavarṣa I and his Śilāhāra subordinate Kapardin II. The text provides a clear genealogical link, stating Kapardin II meditated on the feet of Pullaśakti, who had obtained governance over the entire Konkan region through Rāṣṭrakūṭa grace.

The inscription records a perpetual endowment (akṣaya-nīvī) made by Gomin Avighnākara, a devout Buddhist who had migrated from the Gauḍa country (modern West Bengal). He donated one hundred drammas to the “mahārāja mahāvihāra” at Kṛṣṇagiri (modern Cave 11 at Kanheri). These funds were specifically allotted for constructing meditation rooms and providing clothing for the resident monks. The charter stipulates that the donor would utilise the endowment during his lifetime, with competent persons mandated to manage the interest and apply it to the designated religious purposes after his death. The transaction was witnessed by specific individuals, including an āchārya from Cikhyallapallikā (modern Chikhloli), and concludes with severe imprecations against misappropriation.

 

Translation
See Original

    Success! Hail! On Wednesday, the second tithi of the dark fortnight of Āśvina falling in the cyclic year Prajāpati, when seven hundred and seventy-five years—in figures too, 775 years—of the era of the Śaka King had passed, on the aforesaid lunar day of the said fortnight of the said month and year, during the increasingly victorious reign of the paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja and parameśvara, the illustrious Amoghvarṣa I, who meditates on the feet of the paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja and parameśvara, the illustrious Jagattuṅgadeva (i.e. Govinda. III), during the increasingly victorious reign of the illustrious king Kapardin II, the Chief among the mahāsāmantas, who has obtained the five mahāśabdas, and who meditates on the feet of the illustrious Pullaśakti, who was the lord of the entire Koṅkaṇa, which he had obtained through his (i.e. Amoghvarṣa’s) grace, and who was the Chief among the mahāsāmantas and had obtained the five mahāṣabdas

    Lines 4-5 -

    The Gomin Avighanākara, a devout worshipper of the Sugata (i.e. Buddha), who has come to this very place from the country of Gauḍa, has made a perpetual endowment of one hundred drammas for the rooms for meditation and the clothing of the monks at this mahārāja-mahāvihāra on the famous Kṛṣṇagiri.

    This perpetual endowment will be used by me so long as I live. On my death, competent persons shall fix the interest and shall necessarily donate it for the above-mentioned purpose and shall cause no obstruction.

    He who will misappropriate this will be born in the Avīci, Parītāpa, Kumbhīpāka and other hells, and will have for his food cow-flesh vomited by dogs.

    This deed has been approved and confirmed in the presence of the venerable community and has been caused to be written.

    The witnesses of this are the Pattiyāṇaka Yōga and the ācārya of the village Cikhyallapallikā. Religious merit will accrue to the adviser and the witnesses.

    Line 6 –

    O heavenly Buddha! Never will fortune attend him who wrongs living beings. To him who is of good conduct, will I give. He should approach as a worthy recipient. To him shall necessarily be given, for sin is not noticed in him.

    Herein whatever may be deficient in letters or redundant in letters, all that is authoritative.

View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    1. siddham | svasti | śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu saptasu pañcasaptatiṣvaṃkataḥ api saṃvatsaraśaḥ 775 tadantarggataprajāpatisamvatsarāntaḥpātyāśvinabahuladvitīyāṃ budhadine asyāṃ saṃvatsara-

    2. māsapakṣadivasapūrvvāyāṃ tithau paramabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvaraśrīmajjagatūṅgadeva- pādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirāja- parameśvaraśrīmadamoghavarṣadevapravarddhamā-

    3. navijayarājye tatprasādīkṛtāśeṣakoṅkaṇavallabhaḥ śrīpullaśaktiḥ samadhigatapañcamahāśabda mahāsāmantaśekharaḥ tatpādānudhyātasamadhigatapañcamahāśabda mahāsāmantaśekharasya śrīkaparddirājasya pravarddha- 

    4. mānavijayarājye ihaiva gauḍaviṣayādāgatena paramasaugatena gaumināvighnākareṇāsmin śrīkṛṣṇagirimahārājamahāvihāre upaśamakoli veśmikāḥ sacīvarikāḥ akṣayanīviḥ drammaśataikena kārāpitāḥ | iyaṃ cākṣayanīviryāvadahaṃ jīvāmi tāvanmamopabhogaḥ | mamoparatau kuśalaiḥ kāra rīṃ nirūpyāvaśyaṃ dā-

    5. tavyā na paripanthanā kāryā | yaḥ pralopayiṣyati sa avīciparītāpakumbhīpākādiṣu narakeṣūtpatsyate śvānodgīrṇṇagomāṃsaṃ sa bhakṣayiṣyatyevaṃ vyavasthācāryasaṅghasya purata ārocya pratiṣṭhāpya likhāpitā | sākṣiṇaścātra pāttiyāṇakayoganāmā cikhyallapallikācāryaścātra sākṣī | puṇyaṃ mantri sākṣiṇāṃ | bho

    6. bho divyabuddha śrīḥ kadācīdapātraṃ satvāpācāriṇo sādhvācārasya pratipādayiṣye sa pātreṇopatiṣṭhettasya pādarśanādevāvaśyaṃ dātavyam | atra yatkiñcidūnākṣaramadhikākṣaraṃ tatsarvvaṃ pramāṇamiti |

    १। सिद्धम् । स्वस्ति । शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु सप्तसु पञ्चसप्ततिष्वंकतः अपि संवत्सरशः ७७५ तदन्तर्ग्गतप्रजापतिसम्वत्सरान्तःपात्याश्विनबहुलद्वितीयां बुधदिने अस्यां संवत्सर-

    २। मासपक्षदिवसपूर्व्वायां तिथौ परमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वरश्रीमज्जगतूङ्गदेव- पादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराज- परमेश्वरश्रीमदमोघवर्षदेवप्रवर्द्धमा-

    ३। नविजयराज्ये तत्प्रसादीकृताशेषकोङ्कणवल्लभः श्रीपुल्लशक्तिः समधिगतपञ्चमहाशब्द महासामन्तशेखरः तत्पादानुध्यातसमधिगतपञ्चमहाशब्द महासामन्तशेखरस्य श्रीकपर्द्दिराजस्य प्रवर्द्ध- 

    ४। मानविजयराज्ये इहैव गौडविषयादागतेन परमसौगतेन गौमिनाविघ्नाकरेणास्मिन् श्रीकृष्णगिरिमहाराजमहाविहारे उपशमकोलि वेश्मिकाः सचीवरिकाः अक्षयनीविः द्रम्मशतैकेन कारापिताः । इयं चाक्षयनीविर्यावदहं जीवामि तावन्ममोपभोगः । ममोपरतौ कुशलैः कार रीं निरूप्यावश्यं दा-

    ५। तव्या न परिपन्थना कार्या । यः प्रलोपयिष्यति स अवीचिपरीतापकुम्भीपाकादिषु नरकेषूत्पत्स्यते श्वानोद्गीर्ण्णगोमांसं स भक्षयिष्यत्येवं व्यवस्थाचार्यसङ्घस्य पुरत आरोच्य प्रतिष्ठाप्य लिखापिता । साक्षिणश्चात्र पात्तियाणकयोगनामा चिख्यल्लपल्लिकाचार्यश्चात्र साक्षी । पुण्यं मन्त्रि साक्षिणां । भो

    ६। भो दिव्यबुद्ध श्रीः कदाचीदपात्रं सत्वापाचारिणो साध्वाचारस्य प्रतिपादयिष्ये स पात्रेणोपतिष्ठेत्तस्य पादर्शनादेवावश्यं दातव्यम् । अत्र यत्किञ्चिदूनाक्षरमधिकाक्षरं तत्सर्व्वं प्रमाणमिति ।

    siddham | svasti | śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu saptasu paṃcasaptatiṣvaṃkataḥ api saṃvatsaraśaḥ 775 tadantarggataprajāpatisamvatsarāntaḥpātyāśvinabahuladvitīyāṃ budhadine asyāṃ saṃvatsaramāsapakṣadivasapūrvvāyāṃ tithau paramabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvaraśrīmajjagatūṃgadeva- pādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirāja- parameśvaraśrīmadamoghavarṣadevapravarddhamānavijayarājye tatprasādīkṛtāśeṣakoṃkaṇavallabhaḥ śrīpullaśaktiḥ samadhigatapaṃcamahāśabda mahāsāmantaśekharaḥ tatpādānudhyātasamadhigatapañcamahāśabda mahāsāmantaśekharasya śrīkaparddirājasya pravarddhamānavijayarājye ihaiva gauḍaviṣayādāgatena paramasaugatena gaumināvighnākareṇāsmin śrīkṛṣṇagirimahārājamahāvihāre upaśamakoli veśmikāḥ sacīvarikāḥ akṣayanīviḥ drammaśataikena kārāpitāḥ | 

    iyaṃ cākṣayanīviryāvadahaṃ jīvāmi tāvanmamopabhogaḥ | mamoparatau kuśalaiḥ kāra rīṃ nirūpyāvaśyaṃ dātavyā na paripanthanā kāryā | yaḥ pralopayiṣyati sa avīciparītāpakumbhīpākādiṣu narakeṣūtpatsyate śvānodgīrṇṇagomāṃsaṃ sa bhakṣayiṣyatyevaṃ vyavasthācāryasaṃghasya purata ārocya pratiṣṭhāpya likhāpitā | sākṣiṇaścātra pāttiyāṇakayoganāmā cikhyallapallikācāryaścātra sākṣī | puṇyaṃ mantri sākṣiṇāṃ | bho bho divyabuddha śrīḥ kadācīdapātraṃ satvāpācāriṇo sādhvācārasya pratipādayiṣye sa pātreṇopatiṣṭhettasya pādarśanādevāvaśyaṃ dātavyam | atra yatkiñcidūnākṣaramadhikākṣaraṃ tatsarvvaṃ pramāṇamiti |

    सिद्धम् । स्वस्ति । शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु सप्तसु पंचसप्ततिष्वंकतः अपि संवत्सरशः ७७५ तदन्तर्ग्गतप्रजापतिसम्वत्सरान्तःपात्याश्विनबहुलद्वितीयां बुधदिने अस्यां संवत्सरमासपक्षदिवसपूर्व्वायां तिथौ परमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वरश्रीमज्जगतूंगदेव- पादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराज- परमेश्वरश्रीमदमोघवर्षदेवप्रवर्द्धमानविजयराज्ये तत्प्रसादीकृताशेषक्ॐकणवल्लभः श्रीपुल्लशक्तिः समधिगतपंचमहाशब्द महासामन्तशेखरः तत्पादानुध्यातसमधिगतपञ्चमहाशब्द महासामन्तशेखरस्य श्रीकपर्द्दिराजस्य प्रवर्द्धमानविजयराज्ये इहैव गौडविषयादागतेन परमसौगतेन गौमिनाविघ्नाकरेणास्मिन् श्रीकृष्णगिरिमहाराजमहाविहारे उपशमकोलि वेश्मिकाः सचीवरिकाः अक्षयनीविः द्रम्मशतैकेन कारापिताः । 

    इयं चाक्षयनीविर्यावदहं जीवामि तावन्ममोपभोगः । ममोपरतौ कुशलैः कार रीं निरूप्यावश्यं दातव्या न परिपन्थना कार्या । यः प्रलोपयिष्यति स अवीचिपरीतापकुम्भीपाकादिषु नरकेषूत्पत्स्यते श्वानोद्गीर्ण्णगोमांसं स भक्षयिष्यत्येवं व्यवस्थाचार्यसंघस्य पुरत आरोच्य प्रतिष्ठाप्य लिखापिता । साक्षिणश्चात्र पात्तियाणकयोगनामा चिख्यल्लपल्लिकाचार्यश्चात्र साक्षी । पुण्यं मन्त्रि साक्षिणां । भो भो दिव्यबुद्ध श्रीः कदाचीदपात्रं सत्वापाचारिणो साध्वाचारस्य प्रतिपादयिष्ये स पात्रेणोपतिष्ठेत्तस्य पादर्शनादेवावश्यं दातव्यम् । अत्र यत्किञ्चिदूनाक्षरमधिकाक्षरं तत्सर्व्वं प्रमाणमिति ।

Tags:
Caves
Rulers
edit-icnEditor's Comment:
While the entire Nalanda monastery was known as the 'Nālandā Mahāvihāra', here, only one single cave of the Kanheri complex is referred to as the "Mahārāja-Mahāvihāra".
Inscription by: Śilāhāra
Kānhērī Cave Inscription of Kapardin II: Śaka Year 799
  • Śilāhāra
  • 800 CE - 1200 CE
  • Stone
  • Kanheri Caves (ancient Kṛṣṇagiri, present-day Borivali, Mumbai)
  • Sanskrit
Introduction

Located on the architrave of Cave 12 at Kanheri, this Sanskrit inscription is engraved in Nāgarī characters. First documented by E. W. West in 1862 and subsequently analysed by F. Kielhorn, the inscription consists of five primary lines along with additional characters on a column capital. The epigraph dates to Śaka 799 (877 CE).

The charter acknowledges the supreme sovereignty of the Rāṣṭrakūṭa monarch Amoghavarṣa I and the subordinate rule of his mahāsāmanta, Kapardin II, who governed the Konkan territory. It records a perpetual endowment of one hundred drammas by an individual named Veva to the Buddhist monastic community living at the Kṛṣṇagiri mahāvihāra. This financial deposit was specifically given for a meditation room and to provide clothing for the monks. The agreement was formalised before the assembly of ācāryas and witnessed by specific individuals, including Dharmākaramitra and Avighnākara, concluding with severe imprecatory warnings against misappropriation. 

Translation
See Original

    Line 1-3 -

    Success! Hail! When seven hundred and ninety-nine—in figures 799—years of the era of the Śaka king had passed and during the increasingly victorious reign of the mahārājādhirāja and parameśvara, the illustrious Amoghavarṣa I, and during the prosperous rule of the illustrious Kapardin II, the mahāsāmanta and the lord of Konkana graciously granted by him (i.e. Amoghvarṣa I), the respectable Veva has made over a hundred drammas to the venerable community dwelling in the mahāvihāra on the famous hill of Kṛṣṇagiri, and has thereby established a room suitable for meditation together with the clothing and other gifts to be made to the monks. This endowment should, out of compassion for the venerable monks, be preserved as long as the moon, the sun and other luminaries’ shine. He who will not preserve this endowment shall be guilty of the five sins which result in immediate retribution and shall suffer great pain in the Avīci and other hells.

    Line 4-6 –

    This deed has been approved in the presence of the community of the ācāryas and has been confirmed by it and has been caused to be written. Witnesses of this are the ācārya Dharmākaramitra, the Gomin Avighnākara and Pattiyānayoga.

    Fortune, earth and so forth are obtained by one’s religious merit.

View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    1. siddham | svasti | śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu saptasu navanavatyadhikeṣvaṅkataḥ 799 mahārājādhirāja parameśvaraśrī-

    2. madamoghavarṣadevapravarddhamānavijayarājye tatprasādīkṛtakoṅkaṇavallabhamahāsāmantaśekharaśrīkaparddi- pravarddhamānādhipatye śrīmatkṛṣṇagiri mahāvi-

    3. hāre bhadraśrīvevaḥ bhikṣūṇāṃ tatrasyārya saṅghasya drammāṇāṃ śatamekaṃ dattvopaśamanasadṛśāṃ cīvarikādilābhasamanvitāṃ koliveśmikāṃ kṛtvā nyavīviśatseyamāryabhikṣoṃre-

    4. vānukampāmupādāya yāvaccandrārkkādayaḥ pratapanti tāvatpratipālyā | yastu na pratipālayiṣyati sa pañcānantaryakarmmakāryavīcyādiṣu mahadduḥkhamanu bhaviṣyati | vyavastheyaṃ

    5. ācāryasaṅghasya purata ārocya pratiṣṭhāpya likhāpitā | sākṣiṇaścācāryadharmmākaramitraḥ gomyavighnākaraḥ pattiyānayogaḥ | puṇyena prāpyante śrīpṛ-

    6. thvyādaya iti |

    १। सिद्धम् । स्वस्ति । शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु सप्तसु नवनवत्यधिकेष्वङ्कतः ७९९ महाराजाधिराज परमेश्वरश्री-

    २। मदमोघवर्षदेवप्रवर्द्धमानविजयराज्ये तत्प्रसादीकृतकोङ्कणवल्लभमहासामन्तशेखरश्रीकपर्द्दि- प्रवर्द्धमानाधिपत्ये श्रीमत्कृष्णगिरि महावि-

    ३। हारे भद्रश्रीवेवः भिक्षूणां तत्रस्यार्य सङ्घस्य द्रम्माणां शतमेकं दत्त्वोपशमनसदृशां चीवरिकादिलाभसमन्वितां कोलिवेश्मिकां कृत्वा न्यवीविशत्सेयमार्यभिक्ष्ॐरे-

    ४। वानुकम्पामुपादाय यावच्चन्द्रार्क्कादयः प्रतपन्ति तावत्प्रतिपाल्या । यस्तु न प्रतिपालयिष्यति स पञ्चानन्तर्यकर्म्मकार्यवीच्यादिषु महद्दुःखमनु भविष्यति । व्यवस्थेयं

    ५। आचार्यसङ्घस्य पुरत आरोच्य प्रतिष्ठाप्य लिखापिता । साक्षिणश्चाचार्यधर्म्माकरमित्रः गोम्यविघ्नाकरः पत्तियानयोगः । पुण्येन प्राप्यन्ते श्रीपृ-

    ६। थ्व्यादय इति ।

    siddham | svasti | śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu saptasu navanavatyadhikeṣvaṃkataḥ 799 mahārājādhirāja parameśvaraśrīmadamoghavarṣadevapravarddhamānavijayarājye tatprasādīkṛtakoṃkaṇavallabhamahāsāmantaśekharaśrīkaparddi- pravarddhamānādhipatye śrīmatkṛṣṇagiri mahāvihāre bhadraśrīvevaḥ bhikṣūṇāṃ tatrasyārya saṃghasya drammāṇāṃ śatamekaṃ dattvopaśamanasadṛśāṃ cīvarikādilābhasamanvitāṃ koliveśmikāṃ kṛtvā nyavīviśatseyamāryabhikṣoṃrevānukampāmupādāya yāvaccandrārkkādayaḥ pratapanti tāvatpratipālyā | yastu na pratipālayiṣyati sa paṃcānantaryakarmmakāryavīcyādiṣu mahadduḥkhamanu bhaviṣyati | vyavastheyaṃ ācāryasaṃghasya purata ārocya pratiṣṭhāpya likhāpitā | sākṣiṇaścācāryadharmmākaramitraḥ gomyavighnākaraḥ pattiyānayogaḥ | puṇyena prāpyante śrīpṛthvyādaya iti |

     

    सिद्धम् । स्वस्ति । शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु सप्तसु नवनवत्यधिकेष्वंकतः ७९९ महाराजाधिराज परमेश्वरश्रीमदमोघवर्षदेवप्रवर्द्धमानविजयराज्ये तत्प्रसादीकृतक्ॐकणवल्लभमहासामन्तशेखरश्रीकपर्द्दि- प्रवर्द्धमानाधिपत्ये श्रीमत्कृष्णगिरि महाविहारे भद्रश्रीवेवः भिक्षूणां तत्रस्यार्य संघस्य द्रम्माणां शतमेकं दत्त्वोपशमनसदृशां चीवरिकादिलाभसमन्वितां कोलिवेश्मिकां कृत्वा न्यवीविशत्सेयमार्यभिक्ष्ॐरेवानुकम्पामुपादाय यावच्चन्द्रार्क्कादयः प्रतपन्ति तावत्प्रतिपाल्या । यस्तु न प्रतिपालयिष्यति स पंचानन्तर्यकर्म्मकार्यवीच्यादिषु महद्दुःखमनु भविष्यति । व्यवस्थेयं आचार्यसंघस्य पुरत आरोच्य प्रतिष्ठाप्य लिखापिता । साक्षिणश्चाचार्यधर्म्माकरमित्रः गोम्यविघ्नाकरः पत्तियानयोगः । पुण्येन प्राप्यन्ते श्रीपृथ्व्यादय इति ।

     

Tags:
Rulers
edit-icnEditor's Comment:
The directive to preserve the endowment “as long as the sun, moon, and other luminaries exist” reflects a traditional formula that remains in use even today.
Inscription by: Śilāhāra
Prince of Wales Museum Plates of Chhadvaidēva
  • Śilāhāra
  • 800 CE - 1200 CE
  • Copper Plate
  • Chhatrapati Shivaji Maharaj Vastu Sanghralaya, Mumbai
  • Sanskrit
  • Source: CII Vol 6, pp 8-17.
Introduction

This set of three copper plates, preserved in the Chhatrapati Shivaji Maharaj Vastu Sangrahalaya (CSMVS), Mumbai, constitutes the earliest known grant of the North Konkan Śilāhāras to date. Written in the Nāgarī script and Sanskrit language, the record is undated but assigned paleographically to mid-tenth century CE, coinciding with the reign of the Rāṣṭrakūṭa emperor Kṛṣṇa III. It was issued by his subordinate mahāsāmanta Chhadvaideva. 

Opening with invocations to Viṣṇu and Śiva, the text eulogizes the imperial Rāṣṭrakūṭas, specifically Amoghavarṣa III and Kṛṣṇa III, before tracing the Śilāhāra lineage from the mythical Jīmūtavāhana to the donor’s father, Goggi. The operative part records that mahāsāmanta Chhadvaideva formally executed a land grant originally promised by his elder brother and predecessor, Vajjaḍadeva, who had not committed the gift to writing during his lifetime. The charter donates three fields in the village of Sālaṇaka, within the Pāṇāḍa viṣaya, to the brāhmaṇa Cāḍādeva of the Kāśyapa gotra, a student of the Ṛgveda living at Janhupura. Intended for the performance of bali, caru, and agnihotra rites, the grant was ratified during a lunar eclipse and concludes with standard imprecatory verses protecting the endowment.

Translation
See Original

    Verse 1

    May the Goddess of Fortune, who resorts to Viṣṇu, whose eyes are longish like a fresh garden lotus, prosper, and may Śiva always abide with Umā (Pārvatī) whose eyes are longish like a lotus!

    Verse 2

    May he (i.e. Viṣṇu) whose navel-lotus Brahmā has made his abode, protect you—and also Śiva, whose head has been adorned by a lovely digit of the moon!

    Verse 3

    From the eye of Atri was born the Moon, who has numerous nectar-like rays, who has gratified gods and who is capable of collecting into a mass the joys of the world.

    Verse 4

    From his body was born Budha, who is honoured by the lord of gods; from him was born Purūravas, and from the latter, Āyu.

    Verse 5

    Among kings who were thus born uninterruptedly in that family there was born Yayāti, whose son was Yadu.

    Verse 6

    From him was produced on the earth the race of the Yadus, which was an ornament of the three worlds, and had the other name of the illustrious Rāṣṭrakūṭa—where Hari (i.e. Kṛṣṇa) took birth.

    Verse 7

    In that family was born the king Dantidurga. After him ruled his uncle Kṛṣṇarāja I, thereafter Govindarāja I, next, Nirupama and after him Jagattuṅga. His son was Amoghvarṣa I, the abode of all good qualities, and his son was Akālavarṣa. Thereafter was born as his successor the illustrious Emperor Indrarāja III of abundant and well-known fame.

    Verse 8

    His illustrious brother was Amoghvarṣa III, who, having completely uprooted his (i.e. Indra III’s) son Gojjiga (Govinda IV), who had committed injustice, himself ruled over the earth successfully.

    Verse 9

    He, who was reckoned among the ascetics, having washed away his sins as he gave away his wealth for his spiritual welfare, attained great holiness.

    Verse 10

    He who sat under three white royal umbrellas and who by his handsome form surpassed the god of love, shone as if he was waited upon by the autumnal moon which assumed three forms, mistaking him for the great Lord Śiva.

    Verse 11

    Kṛṣṇarāja III, who was born to him as the six-faced Kārttikeya was to Śambhu, as the Moon was to the sage Atri, as Rāma was to Daśaratha, and as Jayanta was to Indra, became like him the lord of the Earth that has the four oceans for her girdle.

    Verse 12

    Though he has jewelled ornaments and is a connoisseur of decoration, he, strange as it may appear, wears on his arm a blue lotus.

    Verse 13

    The gifts to gods and Brāhmaṇas which his royal predecessors had confiscated, forgetting the extreme fickleness, like that of the ears of a lordly elephant, of fortune, youth and life, were restored to them together with other gifts by him, realising in his mind the worthlessness of the world. He also donated to pious men living in the temples of Śiva crores of cows and gold coins.

    Verse 14

    While he who has the splendour of a lion is ruling over the earth which has great mountains and an excellent girdle of the four oceans and great princes.

    Verse 15

    He, who subdued the four types of neighbouring princes, fully resembled a conjurer as he has overpowered those who were very agile, deceitful, destructive and fierce, who had their circles of feudatory princes, and who did not follow the settled agreements and were violent on account of their policy and natural prowess, even as conjurer over-powers serpents which are very agile, deceptive, destructive, fierce, curling, unmindful of time and which become violent by the use of incantations and their natural propensity.

    Verse 16

    While that king Kṛṣṇa III is ruling over the earth, there was born the illustrious prince Chadvai in the untarnished family of Śīlāra, adorned with all good qualities.

    Verse 17

    There lived the Vidyādhara named Jīmūtavāhana, the son of Jīmūtaketu, who, by his own deeds, surpassed the fame of others, who became enriched by his policy and valour—the illustrious one who, by surrendering his own body, rescued serpents.

    Verse 18

    Having heard about him who endeared himself to the gods in heaven, … the forbears of the Śilāhāras resorted to him for their birth out of regard for his merits.

    Verse 19

    The forbears of the Śilāhāras in the guise of Śīlāra, protected the ocean which had been terrified by the arrow of Paraśurāma, and since then have obtained that name viz. Śīlāra.

    Verse 20

    In the family known as Śīlāra there shone the king Kapardin I, who his arms vanquished the god of love and who, having churned the ocean, namely, his enemies, bore royal fortune in the form of his golden bracelet.

    Verse 21

    His son was named Pulaśakti, who resembled Pṛthu and was famous like Arjuna. His prowess was well known on the earth. To the feet of that king all his feudatories paid obeisance.

    Verse 22

    To him was born a son, also known as Kapardin (i.e. Kapardin II), who became a king. After him was Vappuvana of unmeasured prowess, who ruled over the circle of the earth.

    Verse 23

    From him was born Jhañjha, who is constantly praised throughout the world, being endowed with all multitudes of merits. He, like Indra, became well known on account of his military qualities.

    Verse 24

    His younger brother was the victorious king Goggi, who was known as second Jhañjha. From him was born the famous Vajjaḍa.

    Verse 25

    His younger brother also, King Chadaya, resembles Bali in liberality. By his very name as by that of the great Hari, his enemies were routed.

    Line 39-43

    That Chadvaideva—who has obtained the five mahāśabdas, whose soiled hands have been washed clean by the streams of water flowing from the eyes of the wives of his enemies vanquished by his numerous chāṭas and bhaṭas mounted on horses, and who has a series of good fortunes in the form of victories which eclipsed the enemies’ glories—informs all śaulkikas, gaulmikas and chauroddharaṇikas, according as they may be concerned, whether they are named here or not, and whether of the future of the present time, and also his brother princes, spies, neighbours as well as the neighbouring farmers as follows:-

    Line 44-57

    “Having noticed that human life is transitory like the showers of clouds, the flashes of lightning in the windless region and the bursting of bubbles of water, and having realised the worthlessness or worldly existence very unstable like scanty water, I, after worshipping the divine Śiva Bhaṭṭāraka, the jewel-like nails of whose feet are honoured by all gods and demons, have granted by a copper charter, after having poured water on the hand of the donee, three fields according to the measure current in the viṣaya in the eastern direction of the village Śālaṇaka comprised in the viṣaya (district) of Pāṇāḍa—the boundaries of which are as follows:—on the east, the boundary of Mañcakapallī; on the south, the road to Vakholā and also Lavaṇacarikā; on the west, the ditch. . . . ; on the north, the joining of the two streams—the three fields marked with these four boundaries, together with the clusters of trees and the poḍhaka (tank) situated near the stream Gaṁhīrā, and inclusive of the kāranja trees—to Chāḍādevabhaṭṭa of the Kāśyapa gōtra, who is a religious student of the Ṛgveda and who is conversant with the Vedas, the Vedāṅgas, Vedānta, the Purāṇas, Mīmāṁsā, Smṛti and Nyāya, and is a resident of Janhupura, for the performance of vaiśvadeva, bali, caru, agnihotra and other sacrifices, for being enjoyed by sons, grandsons and lower descendants as long as the moon, the sun and the earth will endure—on the occasion of a lunar eclipse on the tithi of Aṅgārikā, for the augmentation of religious merit and fame in this world and here-after of My parents and Myself.

    Line 58-60

    Therefore, future rulers, knowing that the religious merit of a gift of land is shared by them also, should preserve this religious gift; for this attainment of the reward of religious merit due to the protection of a gift of land is common to all.

    Line 61

    And this has been declared by the holy Vyāsa, the redactor of the Vedas: -

    (Here follow nine benedictory and imprecatory verses.)

    Line 74

    This religious gift is known to have been made by the illustrious Vajjaḍadeva, the son of the illustrious Goggi. The illustrious Chadvaideva is giving this charter as thus known.

View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    First Plate

    1. siddham | śrīrvvarddhatāṃ navodyānarājīvāyatanettryā | śivaḥ sahomayā cāstāṃ rājīvāyatanettryā ||

    2. sa vovyādvedhasā dhāma yannābhikamalaṃ kṛtam | haraśca yasya kānteṅdukalayā kamalaṅkṛtam ||

    3. nettrādattrerabhūdbhūrisudhāṃśuḥ tarppitāmaraḥ | candrmā jagadānandakandakandalanakṣamaḥ ||

    4. tasyāṅgajojani budho vibudhādhīśapūjitaḥ | sutaḥ purūravāstasya tasyāpyāyurajāyata ||

    5. evamacchinnasantānajāyamāneṣu rājasu | yayātirabhavattasya sūnuryadurabhūdiha ||

    6. tatastrilokītilakāyamāno vaṃśo yadūnāmabhavatpṛthivyām | śrīrāṣṭrakūṭāparanāmadheyo

    7. yattrābhilebhe harirātmajanma || tattrāsīddantidurgaḥ prabhurapi ca tataḥ kṛṣṇa rājaḥ pi-

    8. tṛvyastasmādgovindarājastadanu nirupamosmājjagattuṅgadevaḥ | puttrosyāmoghava-

    9. rṣaḥ sakalaguṇanidhiḥ tasya cākālavarṣaḥ | tannaptā śrīndrarājaḥ prathitapṛthuyaśāḥ sārvva-

    10. bhaumaḥ prajātaḥ || śrīmānamoghavarṣo bhrātāsya sutaṃ samūlamunmūlya | gojjigamanyā-

    11. yakṛtaṃ somoghaṃ svayamaśātpṛthvīm || abhiṣekajalena samaṃ tapasviṣu śreyase sa-

    12. mucchṛtya | yena dhanānīva malānanīyatātmā parāṃ śuddhim || sitāpattratrayamadhyava-

    13. rttī rarāja yo rūpajitekṣudhanvā | upāsyamānaḥ śaradiduneva ttrirūpatāmetya maheśa –

    14. buddhyā || śaṃbhoḥ ṣaḍānana ivāttrimunerivendū rāmo yathā daśarathasya harerjayaṃtaḥ |

    15. tasyāṅgajopi caturaṃbudhimekhalāyā bharttā bhuvaḥ samabhavadbhuvi kṛṣṇarājaḥ || satya-

    16. pi ratnābharaṇe jānānopi prasādhanaviśeṣam | yo vahati bhujena sadā kuvalayamāśca-

    17. ryakaṃ loke || lakṣmyā nāgendrakarṇṇātiśayacapalatāṃ yauvanasyāyuṣaśca | yān devabrahma-

    18. dāyān lulupuravanipāḥ pūrvvajā vismarantaḥ | saṃsārāsārabhāvaṃ manasi kalaya-

    19. tā yena tenyepi muktā | dattāstebhyaśca gāvaḥ śivabhavanajuṣāṃ koṭiśaḥ kāñcanaṃ ca

    20. || tasminpraśāsati mahīṃ samahīdharendrāṃ siṅhadyutau caturudanvadanindyakāṃcīm | smṛtvā hi… … … … ||

    Second Plate: First Side

    21. … …tānatijavānmāyāvino dhātakān caṇḍānmaṇḍalino viluptasamayānu –

    22. ddhṛtya saṃtrāsayan | - - - - - mantradharmarabhasān daṇḍena pāṣaṇḍi-

    23. kān sāma     ntāṃścaturopi yena dalatā kāmaṃ narendrāyitam || tasmin śāsa-

    24. ti pṛthvīṃ kṛṣṇanarendre narādhipaḥ śrīmāna | śīlārāmalavaṃśe sakalaguṇālaṅkṛte

    25. chadvai || vidyādharaḥ svacaritādharitānyakīrtirjīmūtaketutanayo nayavikramāḍhyaḥ |

    26. jīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛthivyāṃ śrīmān svakāyamupadāya sudañcatā-

    27. hīn || gandharvai - - - - - śrutvāhiñca divi priyam | guṇānurāgājjanmārthaṃ pū-

    28. rvvajā yamaśiśriyan || jāmadagnyaśarāttrastaḥ śīlāracchadmanā tadā | sāgaro

    29. rakṣitastaiśca prāpustannāma pūrvvajāḥ || śīlāranāmni taṭadvayayena devaḥ

    30. sākṣādvabhau nijabhujājitakāmadevaḥ | ārātisindhumupamathya kare ka-

    31. parddī lakṣmīmadhatta sa tu kā     ñcanakaṅkaṇena || tasyātmajo yaḥ pulaśaktināmā

    32. pṛthūpamaḥ pārthasamānakīrtiḥ | āsītpṛthivyāṃ prathitapratāpaḥ samasta-

    33. sāmantanatāṅghri bhūpaḥ || tasyāpyaparaḥ śrīmāṅkaparddināmābhavatsuto nṛpa-

    34. tiḥ | vappuvanomitaśaktiḥ śāsitabhūmaṇḍalobhavattasmāt || jhañjhaḥ sakalagu-

    35. ṇaughaiḥ saṃpanno gīyate jagatyaniśam | ākhanḍala iva tasmādabhavatsāṅgrāmikair

    36. guṇairviditaḥ || tasyāpyanujo jayavān gogginṛpo dviguṇajhañjha iti ga-

    37. ditaḥ | tenā mārttaḍorvā tasmādapi kīrtisaṃpannaḥ || tasyāpyanujaḥ śrīmāṃścha-

    38. dayanṛpo balinibhobhavattyāgāt | mahāhareriva ripavo dhvastā hyāsaṃśca

    39. yasya nāmnaiva || sa cānekaghoṭakārūḍhacārucāṭabhaṭavinirjitapratipakṣasīmaṃ-

    40. tinīnayanavāridhārāpravāhadhautamalinīkṛtakara ārāti yaśovagunṭhana-

    41. vijayalakṣmīkalyāṇaparaṃparābhyudayaḥ samadhigatapañcamahāśabda mahā-

    Second Plate: Second Side

    42. sāmantaḥ śrīcchadvaidevaḥ sarvvāneva yathāsaṃvadhyamānakān śaulkikagaulmi kacau-

    43. roddharaṇikān kīrtitākīrtitānbhaviṣyadvarttamānakāṃśca bhūbhṛdvaṃ dhūn carādīn pratidicyaśya

    44. citakapayaṃśca samanubodhayatyevaṃ yathā pāṇāḍaviṣayāntaḥpātisālaṇa-

    45. kagrāme prācyāṃ diśi yasya cāghāṭanāni pūrvato mañcakapallī sīmā | dakṣiṇato

    46. vakholāvidhyā  lavaṇacarikā ca | paścimataḥ tamārucyantikārisaikānivā ga-

    47. rtaivaṃ ca | uttarato jhirikādvayasaṃgamaḥ | evaṃ caturāghāṭanopalakṣitaṃ sa-

    48. vṛkṣamālākulaṃ poḍhakasametaṃ gaṃhirātaṭe kāraṃjāvṛkṣasametaṃ talagaṭita

    49. nivātakṣetraṃ mayedaṃ jaladharadhārānipātamitaṃ nivātāvanodyata taḍidbudbuda-

    50. vināśajīvitamavalokya jalalavalolataralataraṃ cāsāraṃ saṃsāramavetya

    51. putrapautrānvayopabhogyamācaṇdrārkāṇavakṣitisamakālīnatayā pitrorātma-

    52. naścaihikāmuṣmikapuṇyayaśobhivṛddhaye vidhugrāsena tananttā yogra-

    53. haṇaparvvaṇi aṅgārikāyāṃ tithau hastodakapūrvvaṃ sakalasurāsurābhyarcci-

    54. tacaraṇanakhamaṇiṃ śrīmacchivabhaṭṭārakaṃ prapūjya kāśyapasagotra bahvṛcasa-

    55. brahmacāriṇe vedavedāṅgavedāntapurāṇamīmāṃsā- smṛtinyāyābhijñajahnupu-

    56. ranivāsine cāḍādevabhaṭṭāya vaiśvadevabalicarukāgnihotrakratukri-

    57. yādyupasarppaṇārthaṃ grāmamadhye pralayavāvamānena  | śrīkṣetratrayaṃ śa-

    58. kagrāmāntaḥpāti  pānapoḍhakasahitaṃ tāmraśāsanena pradattam | tadāgāmi-

    59. nṛpatibhiśca bhūdānā … … …   puṇyaphalamavetya dharmadāyoyaṃ

    60. pratipālanīyaḥ | yataḥ sāmānyeyaṃ bhūdānapālana puṇya-

    61. phalāvāptiḥ | tathā coktaṃ bhagavatā vedavyāsena vyāsena |

    Third Plate

    62. agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ bhūrvvaiṣṇavī sūryasutāśca gāvaḥ | loka-

    63. trayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ yaḥ kāñcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || yatprasādāśca 

    64. sauvarṇṇā vasudhārāśca kāmadāḥ | gandharvvāpsaraso yatra tatra gacchanti bhū-

    65. midāḥ || kalpakoṭisahasrāṇi kalpakoṭiśatāni ca | ramate puruṣo

    66. loke kṣitidānaṃ dadāti yaḥ || bahubhirvvasudhā bhuktā rājabhiḥ sagarādibhiḥ |

    67. yasya yasya yadā bhūmistasya tasya tadā phala     m || sarvvānetānbhāvinaḥ pārthivendrā-

    68. nbhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ | sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ pākāle kāle pā-

    69. lanīyo bhavadbhiḥ || ṣaṣṭivarṣahasrāṇi svarge tiṣṭhati bhūmidaḥ | ācchettā cā-

    70. numantā ca tānyeva narake vaset || svadattāṃ paradattāṃ vā yo hareta vasudharām |

    71. sa viṣṭhāyāṃ kṛmirbhūtvā kṛmibhiḥ sahapacyate || gāmekāṃ suvarṇṇamekaṃ bhūme-

    72. rapyekamaṅgulam | harannarakamāpnoti yāvadāh[bhūtasaṃplavam || iti kamala-

    73. dalāṃbu bindulolāṃ śriyamavalokya manuṣyajīvitaṃ ca | ativimalama-

    74. nobhirātmanīrna hi puruṣaiḥ parakīrttayo vilopyāḥ || dharmmadāyo-

    75. yaṃ śrīgoggisutaśrīvajjaḍadevavihitaḥ śrutaḥ | yathaivaṃ tathā śrīcchadvaide-

    76. vaḥ śāsanaṃ dadāti ||

    १। सिद्धम् । श्रीर्व्वर्द्धतां नवोद्यानराजीवायतनेत्त्र्या । शिवः सहोमया चास्तां राजीवायतनेत्त्र्या ॥

    २। स वोव्याद्वेधसा धाम यन्नाभिकमलं कृतम् । हरश्च यस्य कान्तेङ्दुकलया कमलङ्कृतम् ॥

    ३। नेत्त्रादत्त्रेरभूद्भूरिसुधांशुः तर्प्पितामरः । चन्द्र्मा जगदानन्दकन्दकन्दलनक्षमः ॥

    ४। तस्याङ्गजोजनि बुधो विबुधाधीशपूजितः । सुतः पुरूरवास्तस्य तस्याप्यायुरजायत ॥

    ५। एवमच्छिन्नसन्तानजायमानेषु राजसु । ययातिरभवत्तस्य सूनुर्यदुरभूदिह ॥

    ६। ततस्त्रिलोकीतिलकायमानो वंशो यदूनामभवत्पृथिव्याम् । श्रीराष्ट्रकूटापरनामधेयो

    ७। यत्त्राभिलेभे हरिरात्मजन्म ॥ तत्त्रासीद्दन्तिदुर्गः प्रभुरपि च ततः कृष्ण राजः पि-

    ८। तृव्यस्तस्माद्गोविन्दराजस्तदनु निरुपमोस्माज्जगत्तुङ्गदेवः । पुत्त्रोस्यामोघव-

    ९। र्षः सकलगुणनिधिः तस्य चाकालवर्षः । तन्नप्ता श्रीन्द्रराजः प्रथितपृथुयशाः सार्व्व-

    १०। भौमः प्रजातः ॥ श्रीमानमोघवर्षो भ्रातास्य सुतं समूलमुन्मूल्य । गोज्जिगमन्या-

    ११। यकृतं सोमोघं स्वयमशात्पृथ्वीम् ॥ अभिषेकजलेन समं तपस्विषु श्रेयसे स-

    १२। मुच्छृत्य । येन धनानीव मलाननीयतात्मा परां शुद्धिम् ॥ सितापत्त्रत्रयमध्यव-

    १३। र्त्ती रराज यो रूपजितेक्षुधन्वा । उपास्यमानः शरदिदुनेव त्त्रिरूपतामेत्य महेश –

    १४। बुद्ध्या ॥ शंभोः षडानन इवात्त्रिमुनेरिवेन्दू रामो यथा दशरथस्य हरेर्जयंतः ।

    १५। तस्याङ्गजोपि चतुरंबुधिमेखलाया भर्त्ता भुवः समभवद्भुवि कृष्णराजः ॥ सत्य-

    १६। पि रत्नाभरणे जानानोपि प्रसाधनविशेषम् । यो वहति भुजेन सदा कुवलयमाश्च-

    १७। र्यकं लोके ॥ लक्ष्म्या नागेन्द्रकर्ण्णातिशयचपलतां यौवनस्यायुषश्च । यान् देवब्रह्म-

    १८। दायान् लुलुपुरवनिपाः पूर्व्वजा विस्मरन्तः । संसारासारभावं मनसि कलय-

    १९। ता येन तेन्येपि मुक्ता । दत्तास्तेभ्यश्च गावः शिवभवनजुषां कोटिशः काञ्चनं च

    २०। ॥ तस्मिन्प्रशासति महीं समहीधरेन्द्रां सिङ्हद्युतौ चतुरुदन्वदनिन्द्यकांचीम् । स्मृत्वा हि… … … … ॥

    सेचोन्द् प्लते: फ़िर्स्त् सिदे

    २१। … …तानतिजवान्मायाविनो धातकान् चण्डान्मण्डलिनो विलुप्तसमयानु –

    २२। द्धृत्य संत्रासयन् ।  . . . . .  मन्त्रधर्मरभसान् दण्डेन पाषण्डि-

    २३। कान् साम     न्तांश्चतुरोपि येन दलता कामं नरेन्द्रायितम् ॥ तस्मिन् शास-

    २४। ति पृथ्वीं कृष्णनरेन्द्रे नराधिपः श्रीमान । शीलारामलवंशे सकलगुणालङ्कृते

    २५। छद्वै ॥ विद्याधरः स्वचरिताधरितान्यकीर्तिर्जीमूतकेतुतनयो नयविक्रमाढ्यः ।

    २६। जीमूतवाहन इति प्रथितः पृथिव्यां श्रीमान् स्वकायमुपदाय सुदञ्चता-

    २७। हीन् ॥ गन्धर्वै . . . . .  श्रुत्वाहिञ्च दिवि प्रियम् । गुणानुरागाज्जन्मार्थं पू-

    २८। र्व्वजा यमशिश्रियन् ॥ जामदग्न्यशरात्त्रस्तः शीलारच्छद्मना तदा । सागरो

    २९। रक्षितस्तैश्च प्रापुस्तन्नाम पूर्व्वजाः ॥ शीलारनाम्नि तटद्वययेन देवः

    ३०। साक्षाद्वभौ निजभुजाजितकामदेवः । आरातिसिन्धुमुपमथ्य करे क-

    ३१। पर्द्दी लक्ष्मीमधत्त स तु का     ञ्चनकङ्कणेन ॥ तस्यात्मजो यः पुलशक्तिनामा

    ३२। पृथूपमः पार्थसमानकीर्तिः । आसीत्पृथिव्यां प्रथितप्रतापः समस्त-

    ३३। सामन्तनताङ्घ्रि भूपः ॥ तस्याप्यपरः श्रीमाङ्कपर्द्दिनामाभवत्सुतो नृप-

    ३४। तिः । वप्पुवनोमितशक्तिः शासितभूमण्डलोभवत्तस्मात् ॥ झञ्झः सकलगु-

    ३५। णौघैः संपन्नो गीयते जगत्यनिशम् । आखन्डल इव तस्मादभवत्साङ्ग्रामिकैर्

    ३६। गुणैर्विदितः ॥ तस्याप्यनुजो जयवान् गोग्गिनृपो द्विगुणझञ्झ इति ग-

    ३७। दितः । तेना मार्त्तडोर्वा तस्मादपि कीर्तिसंपन्नः ॥ तस्याप्यनुजः श्रीमांश्छ-

    ३८। दयनृपो बलिनिभोभवत्त्यागात् । महाहरेरिव रिपवो ध्वस्ता ह्यासंश्च

    ३९। यस्य नाम्नैव ॥ स चानेकघोटकारूढचारुचाटभटविनिर्जितप्रतिपक्षसीमं-

    ४०। तिनीनयनवारिधाराप्रवाहधौतमलिनीकृतकर आराति यशोवगुन्ठन-

    ४१। विजयलक्ष्मीकल्याणपरंपराभ्युदयः समधिगतपञ्चमहाशब्द महा-

    सेचोन्द् प्लते: सेचोन्द् सिदे

    ४२। सामन्तः श्रीच्छद्वैदेवः सर्व्वानेव यथासंवध्यमानकान् शौल्किकगौल्मि कचौ-

    ४३। रोद्धरणिकान् कीर्तिताकीर्तितान्भविष्यद्वर्त्तमानकांश्च भूभृद्वं धून् चरादीन् प्रतिदिच्यश्य

    ४४। चितकपयंश्च समनुबोधयत्येवं यथा पाणाडविषयान्तःपातिसालण-

    ४५। कग्रामे प्राच्यां दिशि यस्य चाघाटनानि पूर्वतो मञ्चकपल्ली सीमा । दक्षिणतो

    ४६। वखोलाविध्या  लवणचरिका च । पश्चिमतः तमारुच्यन्तिकारिसैकानिवा ग-

    ४७। र्तैवं च । उत्तरतो झिरिकाद्वयसंगमः । एवं चतुराघाटनोपलक्षितं स-

    ४८। वृक्षमालाकुलं पोढकसमेतं गंहिरातटे कारंजावृक्षसमेतं तलगटित

    ४९। निवातक्षेत्रं मयेदं जलधरधारानिपातमितं निवातावनोद्यत तडिद्बुद्बुद-

    ५०। विनाशजीवितमवलोक्य जललवलोलतरलतरं चासारं संसारमवेत्य

    ५१। पुत्रपौत्रान्वयोपभोग्यमाचण्द्रार्काणवक्षितिसमकालीनतया पित्रोरात्म-

    ५२। नश्चैहिकामुष्मिकपुण्ययशोभिवृद्धये विधुग्रासेन तनन्त्ता योग्र-

    ५३। हणपर्व्वणि अङ्गारिकायां तिथौ हस्तोदकपूर्व्वं सकलसुरासुराभ्यर्च्चि-

    ५४। तचरणनखमणिं श्रीमच्छिवभट्टारकं प्रपूज्य काश्यपसगोत्र बह्वृचस-

    ५५। ब्रह्मचारिणे वेदवेदाङ्गवेदान्तपुराणमीमांसा- स्मृतिन्यायाभिज्ञजह्नुपु-

    ५६। रनिवासिने चाडादेवभट्टाय वैश्वदेवबलिचरुकाग्निहोत्रक्रतुक्रि-

    ५७। याद्युपसर्प्पणार्थं ग्राममध्ये प्रलयवावमानेन  । श्रीक्षेत्रत्रयं श-

    ५८। कग्रामान्तःपाति  पानपोढकसहितं ताम्रशासनेन प्रदत्तम् । तदागामि-

    ५९। नृपतिभिश्च भूदाना … … …   पुण्यफलमवेत्य धर्मदायोयं

    ६०। प्रतिपालनीयः । यतः सामान्येयं भूदानपालन पुण्य-

    ६१। फलावाप्तिः । तथा चोक्तं भगवता वेदव्यासेन व्यासेन ।

    थिर्द् प्लते

    ६२। अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं भूर्व्वैष्णवी सूर्यसुताश्च गावः । लोक-

    ६३। त्रयं तेन भवेद्धि दत्तं यः काञ्चनं गां च महीं च दद्यात् ॥ यत्प्रसादाश्च 

    ६४। सौवर्ण्णा वसुधाराश्च कामदाः । गन्धर्व्वाप्सरसो यत्र तत्र गच्छन्ति भू-

    ६५। मिदाः ॥ कल्पकोटिसहस्राणि कल्पकोटिशतानि च । रमते पुरुषो

    ६६। लोके क्षितिदानं ददाति यः ॥ बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता राजभिः सगरादिभिः ।

    ६७। यस्य यस्य यदा भूमिस्तस्य तस्य तदा फल     म् ॥ सर्व्वानेतान्भाविनः पार्थिवेन्द्रा-

    ६८। न्भूयो भूयो याचते रामभद्रः । सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां पाकाले काले पा-

    ६९। लनीयो भवद्भिः ॥ षष्टिवर्षहस्राणि स्वर्गे तिष्ठति भूमिदः । आच्छेत्ता चा-

    ७०। नुमन्ता च तान्येव नरके वसेत् ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यो हरेत वसुधराम् ।

    ७१। स विष्ठायां कृमिर्भूत्वा कृमिभिः सहपच्यते ॥ गामेकां सुवर्ण्णमेकं भूमे-

    ७२। रप्येकमङ्गुलम् । हरन्नरकमाप्नोति यावदाह्[भूतसंप्लवम् ॥ इति कमल-

    ७३। दलांबु बिन्दुलोलां श्रियमवलोक्य मनुष्यजीवितं च । अतिविमलम-

    ७४। नोभिरात्मनीर्न हि पुरुषैः परकीर्त्तयो विलोप्याः ॥ धर्म्मदायो-

    ७५। यं श्रीगोग्गिसुतश्रीवज्जडदेवविहितः श्रुतः । यथैवं तथा श्रीच्छद्वैदे-

    ७६। वः शासनं ददाति ॥

    siddham | 

    śrīḥ varddhatāṃ navodyāna-
    rājīvāyatanettryā | 
    śivaḥ sahomayā cāstāṃ 
    rājīvāyatanettryā || 1 || (anuṣṭubh)

    sa vovyādvedhasā dhāma
    yannābhikamalaṃ kṛtam |
    haraśca yasya kānteṃdu-
    kalayā kamalaṃkṛtam || 2 || (anuṣṭubh)

    nettrādattrerabhūdbhūri-
    sudhāṃśuḥ tarppitāmaraḥ |
    caṃdramā jagadānanda-
    kandakandalanakṣamaḥ || 3 || (anuṣṭubh)

    tasyāṃgajojani budho
    vibudhādhīśapūjitaḥ |
    sutaḥ purūravāstasya
    tasyāpyāyurajāyata || 4 || (anuṣṭubh)

    evamacchinnasaṃtāna-
    jāyamāneṣu rājasu |
    yayātirabhavattasya
    sūnuryadurabhūdiha || 5 || (anuṣṭubh)

    tatastrilokītilakāyamāno
    vaṃśo yadūnāmabhavatpṛthivyām |
    śrīrāṣṭrakūṭāparanāmadheyo
    yattrābhilebhe harirātmajanma || 6 || (upajāti)

    tattrāsīddantidurgaḥ prabhurapi ca tataḥ kṛṣṇa rājaḥ pitṛvyaḥ
    tasmādgoviṃdarājastadanu nirupamosmājjagattuṃgadevaḥ |
    puttrosyāmoghavarṣaḥ sakalaguṇanidhiḥ tasya cākālavarṣaḥ
    tannaptā śrīndrarājaḥ prathitapṛthuyaśāḥ sārvvabhaumaḥ prajātaḥ || 7 || (sragdharā)

    śrīmānamoghavarṣo
    bhrātāsya sutaṃ samūlamunmūlya |
    gojjigamanyāyakṛtaṃ
    somoghaṃ svayamaśātpṛthvīm || 8 || (āryā) 

    abhiṣekajalena samaṃ
    tapasviṣu śreyase samucchṛtya |
    yena dhanānīva malān-
    anīyatātmā parāṃ śuddhim || 9 || (āryā) 

    sitāpattratrayamadhyavarttī
    rarāja yo rūpajitekṣudhanvā |
    upāsyamānaḥ śaradiduneva
    ttrirūpatāmetya maheśabuddhyā || 10 || (upendravajrā) 

    śaṃbhoḥ ṣaḍānana ivāttrimuneriveṃdū
    rāmo yathā daśarathasya harerjayaṃtaḥ |
    tasyāṃgajopi caturaṃbudhimekhalāyā
    bharttā bhuvaḥ samabhavadbhuvi kṛṣṇarājaḥ || 11 || (śārdūlavikrīḍita)

    satyapi ratnābharaṇe
    jānānopi prasādhanaviśeṣam |
    yo vahati bhujena sadā
    kuvalayamāścaryakaṃ loke || 12 || (āryā) 

    lakṣmyā nāgeṃdrakarṇṇātiśayacapalatāṃ yauvanasyāyuṣaśca
    yān devabrahmadāyān lulupuravanipāḥ pūrvvajā vismarantaḥ |
    saṃsārāsārabhāvaṃ manasi kalayatā yena tenyepi muktā
    dattāstebhyaśca gāvaḥ śivabhavanajuṣāṃ koṭiśaḥ kāṃcanaṃ ca || 13 || (sragdharā)

    tasminpraśāsati mahīṃ samahīdharendrāṃ
    siṅhadyutau caturudanvadaniṃdyakāṃcīm |
    smṛtvā hi………………
    ……………………………..|| 14 || (vasantatilakā)

    …….tānatijavānmāyāvino dhātakān
    caṃḍānmaṃḍalino viluptasamayānuddhṛtya saṃtrāsayan |
    - - - - - maṃtradharmarabhasān daṃḍena pāṣaṃḍikān
    sāmaṃtāṃścaturopi yena dalatā kāmaṃ nareṃdrāyitam || 15 || (śārdūlavikrīḍita)

    tasmin śāsati pṛthvīṃ
    kṛṣṇanarendre narādhipaḥ śrīmāna |
    śīlārāmalavaṃśe
    sakalaguṇālaṃkṛtechadvai || 16|| (gīti)

    vidyādharaḥ svacaritādharitānyakīrtiḥ
    jīmūtaketutanayo nayavikramāḍhyaḥ |
    jīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛthivyāṃ
    śrīmān svakāyamupadāya sudañcatāhīn || 16 || (vasantatilakā)

    gandharvai - - - - -
    śrutvāhiñca divi priyam |
    guṇānurāgājjanmārthaṃ
    pūrvvajā yamaśiśriyan || 17 || (anuṣṭubh)

    jāmadagnyaśarāttrastaḥ
    śīlāracchadmanā tadā |
    sāgaro rakṣitastaiśca
    prāpustannāma pūrvvajāḥ || 18 || (anuṣṭubh)

    śīlāranāmni taṭadvayayena devaḥ
    sākṣādvabhau nijabhujājitakāmadevaḥ |
    ārātisindhumupamathya kare kaparddī
    lakṣmīmadhatta sa tu kāṃcanakaṃkaṇena || 19 || (vasantatilakā)

    tasyātmajo yaḥ pulaśaktināmā
    pṛthūpamaḥ pārthasamānakīrtiḥ |
    āsītpṛthivyāṃ prathitapratāpaḥ
    samastasāmaṃtanatāṃghri bhūpaḥ || 20 || (upajāti)

    tasyāpyaparaḥ śrīmān
    kaparddināmābhavatsuto nṛpatiḥ |
    vappuvanomitaśaktiḥ
    śāsitabhūmaṃḍalobhavattasmāt || 21 || (gīti)

    jhaṃjhaḥ sakalaguṇaughaiḥ
    saṃpanno gīyate jagatyaniśam |
    ākhaṃḍala iva tasmād
    abhavatsāṃgrāmikairguṇairviditaḥ || 22 || (gīti)

    tasyāpyanujo jayavān
    gogginṛpo dviguṇajhaṃjha iti gaditaḥ |
    tenā mārttaḍorvā
    tasmādapi kīrtisaṃpannaḥ || 23 || (āryā)

    tasyāpyanujaḥ śrīmān
    chadayanṛpo balinibhobhavattyāgāt |
    mahāhareriva ripavo
    dhvastā hyāsaṃśca yasya nāmnaiva || 24 || (āryā)

    sa cānekaghoṭakārūḍhacārucāṭabhaṭavinirjitapratipakṣasīmaṃtinī- nayanavāridhārāpravāhadhautamalinīkṛtakara ārāti yaśovaguṃṭhana- vijayalakṣmīkalyāṇaparaṃparābhyudayaḥ samadhigatapaṃcamahāśabda mahāsāmaṃtaḥ śrīcchadvaidevaḥ sarvvāneva yathāsaṃvadhyamānakān śaulkikagaulmi kacauroddharaṇikān kīrtitākīrtitānbhaviṣyadvarttamānakāṃśca bhūbhṛdvaṃ dhūn carādīn pratidicyaśya citakapayaṃśca samanubodhayatyevaṃ yathā pāṇāḍaviṣayāṃtaḥpātisālaṇakagrāme prācyāṃ diśi yasya cāghāṭanāni pūrvato maṃcakapallī sīmā | dakṣiṇato vakholāvidhyā lavaṇacarikā ca | paścimataḥ tamārucyaṃtikārisaikānivā gartaivaṃ ca | uttarato jhirikādvayasaṃgamaḥ | 

    evaṃ caturāghāṭanopalakṣitaṃ savṛkṣamālākulaṃ poḍhakasametaṃ gaṃhirātaṭe kāraṃjāvṛkṣasametaṃ talagaṭita nivātakṣetraṃ mayedaṃ jaladharadhārānipātamitaṃ nivātāvanodyata taḍidbudbudavināśajīvitamavalokya jalalavalolataralataraṃ cāsāraṃ saṃsāramavetya putrapautrānvayopabhogyamācaṃdrārkāṇavakṣitisamakālīnatayā pitrorātmanaścaihikāmuṣmikapuṇyayaśobhivṛddhaye vidhugrāsena tanaṃttā yograhaṇaparvvaṇi aṃgārikāyāṃ tithau hastodakapūrvvaṃ sakalasurāsurābhyarccitacaraṇanakhamaṇiṃ śrīmacchivabhaṭṭārakaṃ prapūjya kāśyapasagotra bahvṛcasabrahmacāriṇe vedavedāṃgavedāntapurāṇamīmāṃsā- smṛtinyāyābhijñajahnupuranivāsine cāḍādevabhaṭṭāya vaiṣvadevabalicarukāgnihotrakratukriyādyupasarppaṇārthaṃ grāmamadhye pralayavāvamānena | śrīkṣetratrayaṃ śakagrāmāntaḥpāti pānapoḍhakasahitaṃ tāmraśāsanena pradattam | tadāgāminṛpatibhiśca bhūdānā …………… puṇyaphalamavetya dharmadāyoyaṃ pratipālanīyaḥ | yataḥ sāmānyeyaṃ bhūdānapālana puṇyaphalāvāptiḥ | tathā coktaṃ bhagavatā vedavyāsena vyāsena |

    agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ
    bhūrvvaiṣṇavī sūryasutāśca gāvaḥ |
    lokatrayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ
    yaḥ kāṃcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || 25 || (indravajrā) 

    yatprasādāśca sauvarṇṇā
    vasudhārāśca kāmadāḥ |
    gandharvvāpsaraso yatra
    tatra gacchaṃti bhūmidāḥ || 26 || (anuṣṭubh) 

    kalpakoṭisahasrāṇi
    kalpakoṭiśatāni ca |
    ramate puruṣo loke
    kṣitidānaṃ dadāti yaḥ || 27 || (anuṣṭubh)

    bahubhirvvasudhā bhuktā
    rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
    yasya yasya yadā bhūmiḥ
    tasya tasya tadā phalam || 28 || (anuṣṭubh)

    sarvvānetānbhāvinaḥ pārthiveṃdrān
    bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ |
    sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ
    pākāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || 29 || (śālinī)

    ṣaṣṭivarṣahasrāṇi
    svarge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
    ācchettā cānumaṃtā ca
    tānyeva narake vaset || 30 || (anuṣṭubh)

    svadattāṃ paradattāṃ vā
    yo hareta vasundharām |
    sa viṣṭhāyāṃ kṛmirbhūtvā
    kṛmibhiḥ sahapacyate || 31 || (anuṣṭubh)

    gāmekāṃ suvarṇṇamekaṃ
    bhūmerapyekamaṃgulam |
    harannarakamāpnoti
    yāvadāhbhūtasaṃplavam || 32 || (anuṣṭubh)

    iti kamaladalāṃbu biṃdulolāṃ
    śriyamavalokya manuṣyajīvitaṃ ca |
    ativimalamanobhirātmanīrna hi
    puruṣaiḥ parakīrttayo vilopyāḥ || 33 || (puṣpitāgrā)

    dharmmadāyoyaṃ śrīgoggisutaśrīvajjaḍadevavihitaḥ śrutaḥ | yathaivaṃ tathā śrīcchadvaidevaḥ śāsanaṃ dadāti ||

     

    सिद्धम् । 

    श्रीः वर्द्धतां नवोद्यान-
    राजीवायतनेत्त्र्या । 
    शिवः सहोमया चास्तां 
    राजीवायतनेत्त्र्या ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)

    स वोव्याद्वेधसा धाम
    यन्नाभिकमलं कृतम् ।
    हरश्च यस्य कान्तेंदु-
    कलया कमलंकृतम् ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)

    नेत्त्रादत्त्रेरभूद्भूरि-
    सुधांशुः तर्प्पितामरः ।
    चंद्रमा जगदानन्द-
    कन्दकन्दलनक्षमः ॥ ३ ॥ (अनुष्टुभ्)

    तस्यांगजोजनि बुधो
    विबुधाधीशपूजितः ।
    सुतः पुरूरवास्तस्य
    तस्याप्यायुरजायत ॥ ४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    एवमच्छिन्नसंतान-
    जायमानेषु राजसु ।
    ययातिरभवत्तस्य
    सूनुर्यदुरभूदिह ॥ ५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    ततस्त्रिलोकीतिलकायमानो
    वंशो यदूनामभवत्पृथिव्याम् ।
    श्रीराष्ट्रकूटापरनामधेयो
    यत्त्राभिलेभे हरिरात्मजन्म ॥ ६ ॥ (उपजाति)

    तत्त्रासीद्दन्तिदुर्गः प्रभुरपि च ततः कृष्ण राजः पितृव्यः
    तस्माद्गोविंदराजस्तदनु निरुपमोस्माज्जगत्तुंगदेवः ।
    पुत्त्रोस्यामोघवर्षः सकलगुणनिधिः तस्य चाकालवर्षः
    तन्नप्ता श्रीन्द्रराजः प्रथितपृथुयशाः सार्व्वभौमः प्रजातः ॥ ७ ॥ (स्रग्धरा)

    श्रीमानमोघवर्षो
    भ्रातास्य सुतं समूलमुन्मूल्य ।
    गोज्जिगमन्यायकृतं
    सोमोघं स्वयमशात्पृथ्वीम् ॥ ८ ॥ (आर्या) 

    अभिषेकजलेन समं
    तपस्विषु श्रेयसे समुच्छृत्य ।
    येन धनानीव मलान्-
    अनीयतात्मा परां शुद्धिम् ॥ ९ ॥ (आर्या) 

    सितापत्त्रत्रयमध्यवर्त्ती
    रराज यो रूपजितेक्षुधन्वा ।
    उपास्यमानः शरदिदुनेव
    त्त्रिरूपतामेत्य महेशबुद्ध्या ॥ १० ॥ (उपेन्द्रवज्रा) 

    शंभोः षडानन इवात्त्रिमुनेरिवेंदू
    रामो यथा दशरथस्य हरेर्जयंतः ।
    तस्यांगजोपि चतुरंबुधिमेखलाया
    भर्त्ता भुवः समभवद्भुवि कृष्णराजः ॥ ११ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    सत्यपि रत्नाभरणे
    जानानोपि प्रसाधनविशेषम् ।
    यो वहति भुजेन सदा
    कुवलयमाश्चर्यकं लोके ॥ १२ ॥ (आर्या) 

    लक्ष्म्या नागेंद्रकर्ण्णातिशयचपलतां यौवनस्यायुषश्च
    यान् देवब्रह्मदायान् लुलुपुरवनिपाः पूर्व्वजा विस्मरन्तः ।
    संसारासारभावं मनसि कलयता येन तेन्येपि मुक्ता
    दत्तास्तेभ्यश्च गावः शिवभवनजुषां कोटिशः कांचनं च ॥ १३ ॥ (स्रग्धरा)

    तस्मिन्प्रशासति महीं समहीधरेन्द्रां
    सिङ्हद्युतौ चतुरुदन्वदनिंद्यकांचीम् ।
    स्मृत्वा हि………………
    ……………………………॥॥ १४ ॥ (वसन्ततिलका)

    ……।तानतिजवान्मायाविनो धातकान्
    चंडान्मंडलिनो विलुप्तसमयानुद्धृत्य संत्रासयन् ।
    - - - - - मंत्रधर्मरभसान् दंडेन पाषंडिकान्
    सामंतांश्चतुरोपि येन दलता कामं नरेंद्रायितम् ॥ १५ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तस्मिन् शासति पृथ्वीं
    कृष्णनरेन्द्रे नराधिपः श्रीमान ।
    शीलारामलवंशे
    सकलगुणालंकृतेछद्वै ॥ १६॥ (गीति)

    विद्याधरः स्वचरिताधरितान्यकीर्तिः
    जीमूतकेतुतनयो नयविक्रमाढ्यः ।
    जीमूतवाहन इति प्रथितः पृथिव्यां
    श्रीमान् स्वकायमुपदाय सुदञ्चताहीन् ॥ १६ ॥ (वसन्ततिलका)

    गन्धर्वै - - - - -
    श्रुत्वाहिञ्च दिवि प्रियम् ।
    गुणानुरागाज्जन्मार्थं
    पूर्व्वजा यमशिश्रियन् ॥ १७ ॥ (अनुष्टुभ्)

    जामदग्न्यशरात्त्रस्तः
    शीलारच्छद्मना तदा ।
    सागरो रक्षितस्तैश्च
    प्रापुस्तन्नाम पूर्व्वजाः ॥ १८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    शीलारनाम्नि तटद्वययेन देवः
    साक्षाद्वभौ निजभुजाजितकामदेवः ।
    आरातिसिन्धुमुपमथ्य करे कपर्द्दी
    लक्ष्मीमधत्त स तु कांचनकंकणेन ॥ १९ ॥ (वसन्ततिलका)

    तस्यात्मजो यः पुलशक्तिनामा
    पृथूपमः पार्थसमानकीर्तिः ।
    आसीत्पृथिव्यां प्रथितप्रतापः
    समस्तसामंतनतांघ्रि भूपः ॥ २० ॥ (उपजाति)

    तस्याप्यपरः श्रीमान्
    कपर्द्दिनामाभवत्सुतो नृपतिः ।
    वप्पुवनोमितशक्तिः
    शासितभूमंडलोभवत्तस्मात् ॥ २१ ॥ (गीति)

    झंझः सकलगुणौघैः
    संपन्नो गीयते जगत्यनिशम् ।
    आखंडल इव तस्माद्
    अभवत्सांग्रामिकैर्गुणैर्विदितः ॥ २२ ॥ (गीति)

    तस्याप्यनुजो जयवान्
    गोग्गिनृपो द्विगुणझंझ इति गदितः ।
    तेना मार्त्तडोर्वा
    तस्मादपि कीर्तिसंपन्नः ॥ २३ ॥ (आर्या)

    तस्याप्यनुजः श्रीमान्
    छदयनृपो बलिनिभोभवत्त्यागात् ।
    महाहरेरिव रिपवो
    ध्वस्ता ह्यासंश्च यस्य नाम्नैव ॥ २४ ॥ (आर्या)

    स चानेकघोटकारूढचारुचाटभटविनिर्जितप्रतिपक्षसीमंतिनी- नयनवारिधाराप्रवाहधौतमलिनीकृतकर आराति यशोवगुंठन- विजयलक्ष्मीकल्याणपरंपराभ्युदयः समधिगतपंचमहाशब्द महासामंतः श्रीच्छद्वैदेवः सर्व्वानेव यथासंवध्यमानकान् शौल्किकगौल्मि कचौरोद्धरणिकान् कीर्तिताकीर्तितान्भविष्यद्वर्त्तमानकांश्च भूभृद्वं धून् चरादीन् प्रतिदिच्यश्य चितकपयंश्च समनुबोधयत्येवं यथा पाणाडविषयांतःपातिसालणकग्रामे प्राच्यां दिशि यस्य चाघाटनानि पूर्वतो मंचकपल्ली सीमा । दक्षिणतो वखोलाविध्या लवणचरिका च । पश्चिमतः तमारुच्यंतिकारिसैकानिवा गर्तैवं च । उत्तरतो झिरिकाद्वयसंगमः । 

    एवं चतुराघाटनोपलक्षितं सवृक्षमालाकुलं पोढकसमेतं गंहिरातटे कारंजावृक्षसमेतं तलगटित निवातक्षेत्रं मयेदं जलधरधारानिपातमितं निवातावनोद्यत तडिद्बुद्बुदविनाशजीवितमवलोक्य जललवलोलतरलतरं चासारं संसारमवेत्य पुत्रपौत्रान्वयोपभोग्यमाचंद्रार्काणवक्षितिसमकालीनतया पित्रोरात्मनश्चैहिकामुष्मिकपुण्ययशोभिवृद्धये विधुग्रासेन तनंत्ता योग्रहणपर्व्वणि अंगारिकायां तिथौ हस्तोदकपूर्व्वं सकलसुरासुराभ्यर्च्चितचरणनखमणिं श्रीमच्छिवभट्टारकं प्रपूज्य काश्यपसगोत्र बह्वृचसब्रह्मचारिणे वेदवेदांगवेदान्तपुराणमीमांसा- स्मृतिन्यायाभिज्ञजह्नुपुरनिवासिने चाडादेवभट्टाय वैष्वदेवबलिचरुकाग्निहोत्रक्रतुक्रियाद्युपसर्प्पणार्थं ग्राममध्ये प्रलयवावमानेन । श्रीक्षेत्रत्रयं शकग्रामान्तःपाति पानपोढकसहितं ताम्रशासनेन प्रदत्तम् । तदागामिनृपतिभिश्च भूदाना …………… पुण्यफलमवेत्य धर्मदायोयं प्रतिपालनीयः । यतः सामान्येयं भूदानपालन पुण्यफलावाप्तिः । तथा चोक्तं भगवता वेदव्यासेन व्यासेन ।

    अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं
    भूर्व्वैष्णवी सूर्यसुताश्च गावः ।
    लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्तं
    यः कांचनं गां च महीं च दद्यात् ॥ २५ ॥ (इन्द्रवज्रा) 

    यत्प्रसादाश्च सौवर्ण्णा
    वसुधाराश्च कामदाः ।
    गन्धर्व्वाप्सरसो यत्र
    तत्र गच्छंति भूमिदाः ॥ २६ ॥ (अनुष्टुभ्) 

    कल्पकोटिसहस्राणि
    कल्पकोटिशतानि च ।
    रमते पुरुषो लोके
    क्षितिदानं ददाति यः ॥ २७ ॥ (अनुष्टुभ्)

    बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता
    राजभिः सगरादिभिः ।
    यस्य यस्य यदा भूमिः
    तस्य तस्य तदा फलम् ॥ २८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    सर्व्वानेतान्भाविनः पार्थिवेंद्रान्
    भूयो भूयो याचते रामभद्रः ।
    सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां
    पाकाले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ २९ ॥ (शालिनी)

    षष्टिवर्षहस्राणि
    स्वर्गे तिष्ठति भूमिदः ।
    आच्छेत्ता चानुमंता च
    तान्येव नरके वसेत् ॥ ३० ॥ (अनुष्टुभ्)

    स्वदत्तां परदत्तां वा
    यो हरेत वसुन्धराम् ।
    स विष्ठायां कृमिर्भूत्वा
    कृमिभिः सहपच्यते ॥ ३१ ॥ (अनुष्टुभ्)

    गामेकां सुवर्ण्णमेकं
    भूमेरप्येकमंगुलम् ।
    हरन्नरकमाप्नोति
    यावदाह्भूतसंप्लवम् ॥ ३२ ॥ (अनुष्टुभ्)

    इति कमलदलांबु बिंदुलोलां
    श्रियमवलोक्य मनुष्यजीवितं च ।
    अतिविमलमनोभिरात्मनीर्न हि
    पुरुषैः परकीर्त्तयो विलोप्याः ॥ ३३ ॥ (पुष्पिताग्रा)

    धर्म्मदायोयं श्रीगोग्गिसुतश्रीवज्जडदेवविहितः श्रुतः । यथैवं तथा श्रीच्छद्वैदेवः शासनं ददाति ॥

     

Tags:
Events
Rulers
edit-icnEditor's Comment:
Chhadvaideva is unique to this record and absent from all subsequent Śilāhāra genealogies. He may have been a usurper or a regent whose legitimacy was later revoked by the dynastic chroniclers. This inscription also provides epigraphic confirmation of the internal strife within the imperial Rāshṭrakūṭa family. Verse 8 explicitly states that Amoghavarsha III "uprooted" his nephew Govinda IV for "committing injustice" (anyāya).
Inscription by: Śilāhāra
Janjirā Plates (Set I) of Aparājita
  • Śilāhāra
  • 800 CE - 1200 CE
  • Copper Plate
  • Baroda Museum, Gujarat
  • Sanskrit
  • Source: CII Vol 6, pp 17-28.
Introduction

The Janjira copper-plate charter, discovered in the Raigad district, Maharashtra, edited by A. S. Gadre records a land grant issued by the Śilāhāra ruler Aparājitadeva in Śaka 915 (993 CE). Engraved in Nāgarī script and composed in Sanskrit language, the inscription documents the genealogy of the Rāṣṭrakūṭa suzerains and the Śilāhāra dynasty, tracing their descent from Jīmūtavāhana. It functions as a legal title deed for the transfer of agrarian rights within the Purī-Konkan region, confirmed by the signatures of high-ranking state officials including the mahāmātya and the sāndhivigrahika.

The text records the donation of the village Palaccha-ucchikā in the Vihale subdivision to the kramavid brāhmaṇa Kolama of the Kāśyapa gotra and the Ṛgveda śakhā. King Aparājitadeva executed this grant on a solar eclipse, after having bathed and worshipped the gods Hari (Viṣṇu), Hiraṇyagarbha (Brahmā), and Dahana (Fire). The grant confers full proprietorship, including rights to taxes (bhāga-bhoga) and immunity from royal agents (cāṭa-bhaṭa). The document was confirmed by the mahāmātya Ammaṇaiya and the minister for Peace and War, Jhañjamaiya, and written by the kāyastha scribe Uddāma.

Translation
See Original

    Success! Obeisance to Puruṣottama!

    Verse 1

    May he (i.e. Viṣṇu), whose navel-lotus Brahmā has made his abode, protect you, and also Śiva, whose head has been adorned by a lovely digit of the moon!

    Verse 2

    May the faces of Brahmā, sanctified as they are by the recitation of the Vedas, which are the abode of the names of all creatures and things in the creation of the moveable and immoveable worlds, secure your well-being completely!

    Verse 3

    There was the incomparable king, Govindarāja I; thereafter there was Karkarāja I.  Then there was the king, the illustrious Indrarāja I, and thereafter his son Dantivarman. Then there was the well-known and illustrious king Kṛṣṇarāja I, the son of Karkarāja I, who exterminated his enemies. From him was born Govindarāja II, and thereafter reigned his younger brother, the illustrious Emperor Dhruva.

    Verse 4

    His son, eminent on account of his merits, named Jagattuṅga (Govinda III), reigned after him. Thereafter reigned his son Amoghvarṣa I, known as Vallabha and thereafter reigned his son Kṛṣṇa II.

    Verse 5

    Thereafter there reigned the illustrious Indradeva III, the son of Jagattuṅga known as Nityavarṣa, the lord of the earth, who was feared on account of the eminence of his valour.

    Verse 6

    From him was born Amoghvarṣa II, who ruled only for a year, and who, to the delight of the people poured forth large streams of gold even as a cloud pours large showers of water.

    Verse 7

    Then there sat on the throne his younger brother, the illustrious king Govindarāja IV known as Suvarṇavarṣa, who rescued royal fortune even as Hari in his Boar incarnation lifted the earth, and who, being of great might and having an invincible and well equipped army that delighted all good people, was Puruṣottama (Viṣṇu) himself, who bear the excellent Nandaka sword and the unfailing Sudarśaṇa discus.

    Verse 8

    Then there reigned for a long period Amoghvarṣa III, the uncle of Suvarṇavarṣa (Gold-rainer, i.e. Govinda IV), the younger brother of Nityavarṣa (i.e. Indra III), ridding his kingdom of troublesome people by his austerities and adventurous spirit.

    Verse 9

    The illustrious Amoghvarṣa III shrines, having destroyed all wicked people, he who looking resplendent, raised the bow of his elder brother Indra and with the sharp edge of his sword and the assistance of princes, put an end to the terrible battle in the capital of the illustrious Rāṣṭrakūṭa prince Karkara, caused by a conflict of wicked people, even as a beneficent cloud removes all dust, and with the rainbow appearing high up in the sky, extinguishes wild fire caused by friction of bamboos by means of hail-stones and lightning.

    Verse 10

    Therefore, when that king Baddiga (Amoghvarṣa III) went to the abode of Śambhu to make it look brighter with his fame, though it was already very bright, the girl in the form of royal fortune went over to Kṛṣṇarāja III, having bathed, as it were, under the showers from golden vessels.

    Verse 11

    When he marched for victory, none of the princes looked bright—Chola trembled through fear; the lord of elephants fled to the caves caused by the stream of the Gaṅgā; the lord of horses was overwhelmed with apprehension; and the Andhra king sought shelter in the cavity of a mountain; the Pāṇḍya king was deprived of his royal fortune; and the rulers of the islands disappeared in the water of the ocean.

    Verse 12

    He (i.e. Kṛṣṇa III), the righteous king, whose fame was sung by the whole world, by the might of his sword, made the earth have only one royal umbrella—the earth stretching from the western mountain, the lands near which are familiar with the rushing waves of the ocean, to the eastern mountain, the peak of which is dug up by the hard hoofs of the horses of the rising Sun, and from Himālaya, the abode of the lord of wealth (Kubera), to the city of the ten-faced Rāvaṇa (i.e. Ceylon).

    Verse 13

    When that lord, the Emperor, who overran the whole world, who delighted the people and who, being possessed of bright splendour, destroyed the enemies even as the moon of great brightness withers day-lotuses, disappeared and obtained heavenly abode by the decree of fate, the king known by the name of the illustrious Khoṭṭigadeva sat on the throne.

    Verse 14

    Thereafter, there was born Kakkaladeva, the son of Nirupama, who had the form of the god of love, whose spotless fame is well-known throughout the world, and who was waited upon by a multitude of princes.

    Verse 15

    When that king, the lord of the people, was destroyed through misfortune by the mighty Tailappa even as a bright lamp is put out by a strong storm and the kingdom of the Raṭṭas was reduced to a tale of the past—

    Verse 16

    There appeared here Jīmūtavāhana, the son of Jīmūtaketu, well-known on the earth—the ornament of the Śīlāra family, who the faultless one, by offering his own body, saved all serpents from Garuḍa.

    Verse 17

    In his family was born Kapardin I, the destroyer of enemies, who was greatly pleased with learned people, who was most praiseworthy and contented on the surface of the earth, who was fond of residing inside a water-fort, who pleased his favourite people, who caused consternation to the enemies’ cities and destroyed dreadful Nāga kings.

    Verse 18

    From him there was the mighty Pulaśakti with his body horripilated, who, large-hearted as he was, was generous like Karṇa, with his showers of gold. Then there was his son Kapardin II, the magnanimous one, who vanquished the armies of the enemies and was a saviour to the whole earth.

    Verse 19

    Then was born from him Vappuvanna, the saviour of the world, who exterminated with his long arms the mighty armies of his enemies and who, with his fame, adorned the entire circle of the earth.

    Verse 20

    From that Vappuvanna was born that well-known son named Jhañjha, who manifested the greater and greater rise of his family.

    Verse 21

    Even the four-faced Brahmā was not able to enumerate all his good qualities, white like autumnal clouds, what to say of persons who are not endowed with four faces!

    Verse 22

    Then there reigned his younger brother, the illustrious Goggirāja, who by his arms vanquished powerful enemies and whose power was well-known, who possessed in a double degree the good qualities of the illustrious Jhañjha by his liberality, who won a victory over the Nāgas and bore the name of Īrmaḍi Jhañjha.

    Verse 23

    He ruled his kingdom which was looked after by his minister, the illustrious Nāgama, who, resembling his younger brother, extolled him. He (the king), who followed the righteous path and had the bow and arrows in his hands, appeared with this minister graceful like Rāma, followed by Lakṣmaṇa.

    Verse 24

    The enemy’s army, bending before him, vies with his bow. So also, noble birth and virtues vie with his bow of a good bamboo with an excellent string, when it is held in the hand while fighting.

    Verse 25

    With his army which had the complete splendour of Indra, and waited at his gate, he, bending his bow, attained the rank of a Maṇḍalika.

    Verse 26

    Thereafter, the meritorious and illustrious king Vajjaḍadeva obtained the kingdom—he who had a multitude of merits and excellent fame acquired by the conquests of his enemies’ kingdom.

    Verse 27

    To him was born a son, the illustrious Aparājita by name, who ruled his kingdom, who was in the habit of bestowing gifts unceasingly, who was valorous, proficient in political science and an abode of glory.

    Verse 28

    He has a clear intellect and is possessed of discrimination, has fixed his mind on religious observances, is waited upon by wise men, is engaged in good deeds and possesses great courage. He is the abode of all good qualities, fulfils the desires of suppliants, destroys his numerous enemies as a lion kills elephants and is well-known as the foremost among princes.

    Verse 29

    He has beautiful bodily splendour, engages himself in noble pastimes, has filled the three worlds with his matchless fame, is skilled in all arts and is blameless in this world. He has excellent fortune and has vanquished all his foes.

    Verse 30

    He is always adored by princes; he appears as the god of love to young women; he having a clear intellect, is regarded as Vācaspati in respect of political wisdom; he is adept in consideration of what ought to be and what ought not to be done; he is the ocean of serenity; he is fond of taking strong measures by reason of his power; he is endowed with preeminent merits and is great in charity; he is an abode of fortune and learning, and has greatly endeared himself to all people.

    Verse 31

    Possessing the power of Hara (Śiva), he by his prowess rules impartially by his commands over the Saṁyāṇa country which he has conquered, the large Puṇaka country which is submissive to him the Sahya territory which has lovely surroundings, Saṅgameśvara won by his soldiers, and the Chipulaṇa territory which submitted to him the moment his name was mentioned.

    Verse 32

    His power of supremacy extends from the country of Lāṭa to that of Bhillama, and from the western ocean to Candrapura.

    Verse 33

    With the able and illustrious Ammaṇaiya, who is his mahāmātya and mantrin, he shines here like Indra with his teacher Bṛhaspati.

    Line 44

    In the past the Raṭṭa kingdom was overthrown and destroyed after the calamities that befell the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Kakkaladeva, who meditated on the feet of the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Khoṭṭigadeva, who meditated on the feet of the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Kṛṣṇarāja in Mānyakheṭa.

    Line 47-52 

    The mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious Aparājitadevarāja—who is adorned with all great royal titles obtained by his valour such as mahāsāmantādhipati (the foremost among the Mahāsāmantas), tagarāpuraparameśvara (the lord of the city of Tagara), ‘he who is a Śīlāra king, born in the family of Jīmutavāhaṇa,’ ‘he who has the banner of the Golden Eagle,’  ‘he who has the titles of abhimānamahodadhi (the ocean of pride), vimala-gala-gaṇḍa (the hero with a spotless neck), paśchima-samudrādhipati (the lord of the Western Ocean), gaṇḍara-gaṇḍa (the hero of heroes), dīpti-mārtaṇḍa (the Sun of splendour), gaṇḍa-vaṇgara (the gold among heroes), gaṇḍa-ruddha–phoḍi (the rescuer of those captured by hostile warriors), gaṇḍa-nārāyaṇa (the Viṣṇu among heroes), nanni-samudra (the ocean of truth), pusiganju–vāta (one who is afraid of falsehood), villa-viḍeṅga (clever in the use of the bow), jhampaḍācārya (clever in striking fear), ahita-kāl-ānala (fire of destruction to his enemies ), birudaṇka-Rāma (Rāma among title–holders) and maṇḍalika-trinetra (Śiva among the Maṇḍalikas)—Aparājitadevarāja informs, by salutation, honour and order, all people, whether prominent or otherwise, according as they may be concerned—the people such as future village-headmen, sāmantas, princes, officers, heads of towns, the three classes of people and local guilds, as follows :-

    Line 53

    “Be it known to you –

    Verse 34

    Prosperity is unstable, youth is momentary, life is as it were in the jaws of the God of death. Notwithstanding this, people are indifferent as regards the acquisition of the other world. Oh, how astonishing is this action of men!

    Line 55-66

    Having realised with a clear mind that this whole world is transitory and unsubstantial like the inside of a plantain tree and that religious merit is the only real and eternal friend, We have donated, with great devotion and with the ceremony such as pouring water on the hand of the donee, for the acquisition of religious merit, in this life and hereafter, of our father and mother and for the increase of great religious merit and fame of ourself, after having bathed and worshipped duly and with pure devotion the gods such as Hari      (Viṣṇu), Hiraṇyagarbha (Brahmā) and dahana (Fire), on sunday, the 15th tithi in the dark fortnight of Śrāvaṇa in the cyclic year Vijaya in the expired year nine hundred increased by fifteen in figures 915, of the era of the Śaka king, on the very holy occasion of a solar eclipse, when the disc of the hot-rayed sun  was swallowed by the planet Rāhu, and when the sun was in the rāśi (zodiacal sign) of Siṁha (Lion), to the Brāhmaṇa Kolama, who has mastered the krama recension, who is a son of Harideva, proficient in the Sāmaveda, who is of the Kāśyapa gotra and the Ṛgveda śākhā, who hails from Karahāṭa and has come here for some purpose, the pallikā (village) named Palaccha-ucchikā comprised in the territorial division of Vihale situated in the viṣaya      (district) of Chikhkhalāḍa, which is included in the country of Purī-koṅkaṇa comprising fourteen hundred villages, the boundaries of which are as follows:- on the east, the vīraka (waste land) of the village of Mānecholī;  on the south, the boundary of Koṭilevallī; on the west, the boundary of Majjigrāma; on the north also, the same boundary—the pallikā marked with these four boundaries, together with bhoga and bhāga, together with clusters of trees, extending to its farthest limit, together with wood, grass and water, together with the right to levy fines for the ten offences, together with all produce, but excluding the previously made grants to gods and Brāhmaṇas, to be enjoyed by a succession of sons and sons’ sons etc., together with all rights to deposits, the fines levied for crimes against unmarried girls and the right to the property of sonless persons and so forth, free from the entrance of the cātas and bhaṭas, and free from all taxes.

    Line 67-71  

    Therefore, none should cause any obstruction while he together with his descendants and relatives is enjoying or allowing others to enjoy, and while he is himself ploughing or allowing others to plough the lands in the aforementioned village as he might wish so long as the moon and the sun endure. This grant should always be protected honoured and consented to by future rulers whether of our family or others, who should be afraid of falling into the deep vale of evil deeds and apprehensive of the agonies caused by falling into the hell Avīci, terrible with thousands of sparks of burning fire.

    Whoever, with his mind clouded by the mass of the darkness of ignorance, would confiscate this gift or would allow it to be confiscated, would incur the five major sins together with the minor ones.

    Line 72  

    And it has been declared by the holy Vedavyāsa: -

    (Here follow twelve benedictory and imprecatory verses.)

    Line 85  

    The mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious king Aparājitadeva records his approval of the grant as detailed above by the hand of the scribe.

                “This has been approved by Me, the illustrious King Aparājitadeva.”

    Verse 46

    While the illustrious amātya named Ammaṇaiya is in office with the approval of the king, who is the hero of heroes, and while the illustrious Jhañjhamaiya is holding the office of the Minister for Peace and War, Uddāma, born in the family of the kāyasthas, who is a son of Cakkaiya, has indeed written this charter approved by all for the Kramavid Kolama.

    Verse 47

    Whatever is written or not written here, whether proper or improper, whether explicitly stated or not, whether good or bad, all that should be regarded as authoritative at all times.

View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    1. siddham | namaḥ puruṣottamāya || sa vovyādvedhasā dhāma yannābhikamalaṃ kṛtam | haraśca yasya kāntendukalayā kamalaṅkṛtam ||

    2. kurvvantvāmnāyapūtāni vedhaso vadanānyalam | carācarajagatsṛṣṭināmadhāmāni vaḥ śubham || āsīdgovindarājaḥ kṣi-

    3. tipatirasamaḥ karkkarājastatobhūdbhabharttā śrīndrarājaḥ punarabhavadato dantivarmeti sūnuḥ | khyātaḥ śrīkṛṣṇarājaḥ

    4. kṣapitaripurabhūtkarkkarājasya sūnustasmādgovindarājastadanu tadanujaḥ śrīdhruvāṅkodhirājaḥ || jagattuṅgoṅgaja

    5. stasya guṇottuṅgo.abhavattataḥ | vallabhomoghavarṣaḥ sa kṛṣṇarājastataḥ sutaḥ || jagattuṅgāṅgajaḥ śrīmānindradeva-

    6. statobhavat | nityavarṣo bhuvo bhartta vikramottuṅgaśaṅkitaḥ || janaharṣakṛte varṣaṅghana iva ghanakanakavāridhārābhiḥ |

    7. tasmādamoghavarṣo varṣāvadhirājyabhājanaṃ jātaḥ || tasyānujo haririvoddhṛtabhūtalaśrīrgovindarājanaranāthasu-

    8. varṇṇavarṣaḥ | sannandakācyutasudarśanacakracihnaḥ siṃhāsanī gurubalaḥ puruṣottamobhūt || pitṛvyaḥ svarṇṇava-

    9. rṣasya nityavarṣānujaściram | kurvvannakaṅṭakaṃ rājyaṃ tapasā sāhasena ca || śrīmatkarkkararāṣṭrakūṭakaṭakesadvaṃ –

    10. sadvaṃśasaṅgharṣato raudradrohadavapratāpaśamanaṃ nistriṃśadhārājalaiḥ | yenākāri samuddhṛtendradhanuṣā bhūpāśma-

    11. bhirvvidyutā bhāti śrīmadamoghavarṣasughano.asaddhūlividhvaṃsanāt || atha gatavati tasminnbaddigendre narendre su-

    12. vimalamapi śaṃbhorddhāma śubhraṃ vidhātum | kanakakalaśadhārāpātadhauteva kanyā tadanu narapatiśrīḥ kṛṣṇarājaṃ sa-

    13. māgāt || colo lolo bhiyābhūdgajapatirapatajjāhnavīhvarāntarvājīśastrāsaśeṣaḥ samabhavadabhavacchai-

    14. larandhre tathāndhraḥ | pāṇḍyeśaḥ khaṇḍitaśrīranujaladhijalaṃ dvīpapālāḥ pralīnā yasmindattaprayāṇe sakala-

    15. mapi sadā rājakaṃ na vyarājat || ā cañcatsindhuvīcīnicayaparicitopatyakātpaścimādrerā pūrvvādudya-

    16. darkkaprakharaharikhurotkhātamurddhano mahīdhrāt | ā vitteśālayādā daśavadanapuro maṇḍalāgraprabhāvaiḥ

    17. pṛthvīmekātapatrāmakuruta sukṛtī yo jagadgītakīrttiḥ || tasminnastamite vibhau vidhivaśādākrānta-

    18. bhūmaṇḍale lokāhlādini śatrupaṅkajarudhi protkṛṣṭarociṣmati | śītāṃśāviva divyasaṅgagatike rājā-

    19. dhirāje tataḥ śrīmatkhoṭṭigadeva ityabhidhayā rājye sthito bhūpatiḥ || tadanu ca jāto manmathamūrtirvvi-

    20. malamahīkhyātākhilakīrttiḥ | narapatisaṅghāviṣkṛtasevo nirupamasūnuḥ kakkaladevaḥ || tasminnare-

    21. śe nṛpatipradīpe pracaṇḍatailappasamīraṇena | vidhyāpite duṣyamakālabhāvātkathāvabhāse sati raṭṭarājye ||

    22. jīmūtaketutanayo.avatatāra yosmiñjīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛṭhivyām | sīlāravaṃśatilakaḥ sva-

    23. śarīradānatrātā hi lokasamavādya garutmadaṅghaḥ || abhavadahitamarddī tasya vaṃśe kaparddī

    24. vibudhajanasutuṣṭaḥ śreṣṭhagopṛṣṭhatuṣṭaḥ | priyajalagiridurggaḥ prīṇitātmeṣṭavarggaḥ pa-

    Second Plate: First side

    25. rapurabhayakarttā raudranāgendraharttā || vipulamatirudīrṇṇaḥ karṇṇavatsvarṇṇavarṣaiḥ sapulakapulaśaktiḥ śakti-

    26. yuktastatobhūt | abhavadiha na dīnastasya sūnuḥ kaparddī jitaparabaladaṇḍākhaṇḍapṛthvītaraṇḍaḥ || tasmādbhu-

    27. vanataraṇḍaḥ khaṇḍitadorddaṇḍacaṇḍaripudaṇḍaḥ | jajñe yaśasā maṇḍitamakhaṇḍabhūmaṇḍalaṃ yena || jhañjhanāmā sutastasmā-

    28. dvappuvannādbhūdasau | uditoditatā yena vaṃśasya prakaṭīkṛtā || caturaścaturāsyopi na kṛtsnāṅgadituṃ guṇān | śaradabhra-

    29. sitānyasyācaturāsye tu kā kathā || tasyānujo nijabhujorjjitanirjjitāriḥ śrīgoggirāja iha suprathitaprabhāvaḥ |

    30. śrījhañjharāṇakaguṇāndviguṇāndadhānastyāgādbhujaṅga- vijayīrmmaḍijhañjhanāmā || rājyaṃ cakāra sacivena vicintyamā-

    31. naṃ śrīnāgamena vinutonujasannibhena | sanmārggatānugatakārmukabāṇapāṇiḥ śrīlakṣmaṇānugatarāma ivābhirā-

    32. maḥ || paracakraṃ namadyasya sparddhate dhanuṣā samam | sadvaṃśa sadguṇastattvaṃ karākramaṇayā raṇe || sārddha ca dvāri daṇḍena

    33. yokhaṇḍākhaṇḍalatviṣā | kodaṇḍaṃ maṇḍalīkurvanmaṇḍalīkatvamāsadat || paramaṇḍalaprasādanasatkīrttigu-

    34. ṇākaro guṇī tadanu | śrīmadvajjaḍadevo bhūpālo rājyamadhitaṣṭhau || anavaratadānaśīlaḥ pratāpavānnītividyaśo-

    35. nilayaḥ | sūnustasya ca rājye śrīmānaparājito jātaḥ || viśadamativivekī dharmmatanniṣṭhacitto vibudhajananiṣevyaḥ

    36. satkramottuṃgadhairyaḥ | sakalaguṇanivāsaḥ prārthināṃ pūritāśo ripugaṇakarisiṃho rājadhuryaḥ prasiddhaḥ || rucira-

    37. sutanubhāsaḥ prollasatsadvilāso nirupamanijakīrttivyāptalokatrayaśca | bhuvi sakalakalānāmāśrayo

    38. niṣkalaṅko mahitacaritabhāgyaḥ sādhitāśeṣaśatruḥ || kandarppo yuvatījane vimaladhīrnnītau ca vācaspatiḥ kāryākārya –

    39. vicāraṇāsu nipuṇo gāṃbhīryavārānnidhiḥ | dhāmnā tīvrarucirvviśeṣaguṇabhṛddānakriyāyāṃ guruḥ śrīvidyāvasati-

    40. rjanapriyatamo yo bhūpavandyaḥ sadā || siddāṃ saṃyānabhūmiṃ pṛthutarapuṇakaṃ deśamājñāvidheyaṃ sahyaṃ pratyantakāntaṃ

    41. nijabhaṭakalitaṃ saṅgamādīśvarākhyam | nāmākhyānaprasādhyaṃ cipulaṇaviṣayaṃ naṣṭavaiṣamyabhāvaṃ kṛtvā tejonubhā-

    42. vādvaravibhavavibhṛtsvājñayā yaḥ praśāsti || ā lāṭadeśādbhuvi bhillamīyadeśaṃ vidhāyāvadhimatra yasya | ā pa-

    43. ścimābdhe ratha candrapūrvva puraṃ vidhṛtya prabhutāprabhāvaḥ || prabhuśrīammaṇaithena mahāmātyena mantriṇā | saṃyukto-

    44. sau vibhātīha guruṇākhaṇḍalo yathā || iti pūrvvaṃ śrīmānyakheṭakaṭake paramabhaṭṭārakamahārājādhirājapa-

    45. rameśvaraśrīmatkṛṣṇarājadevapādānudhyātaparamabhaṭṭāraka- mahārājādhirājaparameśvaraśrīmatkhoṭṭiga-

    46. devapādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirāja- parameśvaraśrīmatkakkaladevasaṃjātavyapāyānaṃ –

    47. taraṃ naṣṭabhraṣṭaraṭṭarājye || svatejonubhāvātsamadhigatāśeṣamahāśabda mahāsāmantādhipatitagara-

    48. puraparameśvaraśīlāranarendrajīmūtavāhanānvaya prasūtasuvarṇṇagaruḍadhvajābhimānamahodadhivimala-

    49. galagaṇḍapaścimasamudrādhipatigaṇḍaragaṇḍadīptimārttaṇḍa gaṇḍavaṅgaragaṇḍaruddhaphoḍigaṇḍa-

    Second Plate: Second Side

    50. nārāyaṇanannisamudrapusigañjuvātavillaviḍeṅgajhampaḍācārya- ahitakālānalavirudaṅkarāmamanḍalīkatrine –

    51. traprabhṛtisamastarājāvalīsamalaṅkṛtamahāmaṇḍaleśvara śrīmadaparājitadevarājaḥ sarvvāneva yathāsaṃba-

    52. dhyamānakānāgāmigrāmabhoktṛsāmantarājaputrādhikāri- purapatitrivarggasthānanagaraprabhṛti pradhānāpradhānajanā-

    53. npraṇatipūjāsamādeśaiḥ samanubodhayatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā || calā vibhūtiḥ kṣaṇabhṅgi yauvanaṃ kṛ-

    54. tāntadantāntaravartti jīvitam | tathāpyavajñāparalokaśāsane.aho nṛṇāṃ vismayakāri ceṣṭitam || raṃbhāstambha-

    55. garbha iva sakalametadasāratayādhiṣṭhitaṃ saṃsārajātaṃ vinaśvarabhāvaṃ dharma evaikaḥ sahāyaḥ śāśvataśceti vimalena ma-

    56. nasā samākalayya || mātāpitroraihikapāratrikapuṇyaphalāvāptaye ātmanaśca mahāpuṇyayaśobhivṛddhaye ||

    57. śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu navasu pañcadaśottareṣvaṅkataḥ saṃvat 915 vijayasaṃvatsarāntarggataśrā–

    58. vaṇabahula 15 ravau sañjātasūryagrahaṇamahāparvvaṇi rāhugrahagrāsīkṛtatīvradyutimaṇḍale siṃharāśigate

    59. ca sūrye sati | vihitasnānānantaraṃ yathocitasthityā harihiraṇyagarbhadahanādīnamarānamalaśraddhayā saṃpūjya || ka-

    60. rahāṭavinirgatāya iha kāryābhyāgatāya kāśyapagotrabahvṛcaśākhāya haridevagṛhītasahasraputrāya brāhmaṇa-

    61. kolamakramavide || caturdaśagrāmaśatopalakṣitapurīkoṅkaṇadeśāntapāti | cikhkhalāḍaviṣayapratibaddhavihale-

    62. kṣetrāntarvvarttinī palaccha-ucchikābhidhānā pallikā | yasyāścāghāṭanāni | pūrvataḥ mānecolīsatkavirakaḥ dakṣi-

    63. ṇataḥ koṭilevallīsatkasīmā | paścimataḥ majjigrāmasatkasīmā | uttaratopi saiva | evamiyaṃ caturāghā-

    64. ṭanopalakṣitā adhikakhuṇṭilakṣetrārddhabhogabhāgasamanvitā savṛkṣamālākulā svasīmāparyantā sakā-

    65. ṣṭhatṛṇodakā sadaṇḍadaśāparādhā pūrvvadatta devadāyabrahmadāyavarjjā sarvvotpattiyuktā | putrapautrādyanvayopabho-

    66. gyā nidhānālīyakakumārīsāhasāputrādisamastadaṇḍadoṣa- yuktā.acāṭabhaṭapraveśā.akarā.asmā-

    67. bhiḥ paramayā bhaktyā hastodakādividhipūrvvakaṃ pradattā || tadasya sānvayabandhorapyācandrārkkakālamaryyā-

    68. dayā svecchayā bhuñjato bhojayato vā kṛṣataḥ karṣa yataśca na kenāpi paripanthanā kāryā | sarvvadā samā-

    69. gāminṛpatibhirasmadvaṃśajairanyairvvā.asatkarma- gaṃbhīradarīprapātabhayabhīrubhirjvaladanalasphuliṅga-  

    70. sahasrabhīṣaṇā vīcinirayaprapātavedanāgamaśaṅkitaiḥ pratipālayitavyā.anumantavyā

    71. ca | yo vājñānatimirapaṭalāvṛtamatirācchindyādācchidyamānaṃ bānumodeta sa pañcabhirmahāpātakairu-

    72. papātakaiśca saṃyukto bhavet || uktaṃ ca bhagavatā vedavyāsena || ṣaṣṭirvvarṣasahasrāṇi svargge tiṣṭhati bhū-

    73. midaḥ | ācchettā cānumantā ca tānyeva narake vaset || vindhyāṭavīṣvatoyāsu śuṣkakoṭaravā-

    74. sinaḥ | mahāhayā hi jāyante bhūmidāyāpahārakāḥ || svadattāṃ paradattāṃ vā yo hareta vasun

    Third Plate

    75. dharām | ṣaṣṭi varṣasahasrāṇi viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || gāmekāṃ svarṇṇamekaṃ vā bhūmerapyeka-

    76. maṅgulam | harannarakamāpnoti yāvadābhūtasaṃplavam || pañca paśvanṛte hanti daśa hanti gavā-

    77. nṛte | śatamaśvānṛte hanti sahasraṃ puruṣānṛte || hanti jātānujātāṃścaṃ hiraṇyārthenṛtaṃ vadet | sarvvaṃ bhū-

    78. myanṛte hanti mā sma bhūmyanṛtaṃ vādīḥ || agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ bhūrvaiṣṇavī sūryasutāśca gāvaḥ | loka-

    79. trayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ yaḥ kāñcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || svadattāṃ paradattāṃ vā yatnārakṣa narādhipa | mahīṃ

    80. mahībhujāṃ śreṣṭha dānācchreyonapālanam || bahubhirvvasudhā bhuktā rājabhiḥ sagarādibhiḥ | yasya yasya yadā bhū-

    81. mistasya tasya tadā phalam || dhavalānyātapatrāṇi dantinaśca madotkaṭāḥ | bhūmidānasya puṣpāṇi phalaṃ svarggaḥ

    82. purandara || sarvvānetānbhāvinaḥ pārtthivendrānbhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ | sāmānyoyaṃ dharmmaseturnṛ-

    83. pāṇāṃ kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || madvaṃśajāḥ paramahīpativaṃśajā vā pāpādapetamanaso

    84. bhuvi bhāvibūpāḥ | ye pālayanti mamadharmamimaṃ samagram | teṣāṃ mayā vinihitoñjalireba mūrddhni ||

    85. yathā caitadevaṃ tathā ca | mahāmaṇḍaleśvaraśrīmadaparājitadevarājo lekhakahastena svamatamāro-

    86. payati | mataṃ mama śrīmadaparājitadevarājasyeti || labdhvā gaṇḍaragaṇḍarājaniyamaṃ

    87. śrīammaṇaiyāmidhe.amātyedhiṣṭhitasaṃdhivigrahapade śrījhaṃjhamaiye sati | uddāmo nanu

    88. kolamakramavide sarvairmataṃ śāsanaṃ cakkeyasya sutastadetadalikhatkāyasthavaṃśodbhavaḥ ||

    89. yatkimapi likhitamuktaṃ yuktamayuktaṃ ca noktamiha sarvvam | alikhitamaguṇaṃ saguṇaṃ pramā-

    90. ṇabhūtaṃ sadā jñeyam ||  

    १। सिद्धम् । नमः पुरुषोत्तमाय ॥ स वोव्याद्वेधसा धाम यन्नाभिकमलं कृतम् । हरश्च यस्य कान्तेन्दुकलया कमलङ्कृतम् ॥

    २। कुर्व्वन्त्वाम्नायपूतानि वेधसो वदनान्यलम् । चराचरजगत्सृष्टिनामधामानि वः शुभम् ॥ आसीद्गोविन्दराजः क्षि-

    ३। तिपतिरसमः कर्क्कराजस्ततोभूद्भभर्त्ता श्रीन्द्रराजः पुनरभवदतो दन्तिवर्मेति सूनुः । ख्यातः श्रीकृष्णराजः

    ४। क्षपितरिपुरभूत्कर्क्कराजस्य सूनुस्तस्माद्गोविन्दराजस्तदनु तदनुजः श्रीध्रुवाङ्कोधिराजः ॥ जगत्तुङ्गोङ्गज

    ५। स्तस्य गुणोत्तुङ्गो।अभवत्ततः । वल्लभोमोघवर्षः स कृष्णराजस्ततः सुतः ॥ जगत्तुङ्गाङ्गजः श्रीमानिन्द्रदेव-

    ६। स्ततोभवत् । नित्यवर्षो भुवो भर्त्त विक्रमोत्तुङ्गशङ्कितः ॥ जनहर्षकृते वर्षङ्घन इव घनकनकवारिधाराभिः ।

    ७। तस्मादमोघवर्षो वर्षावधिराज्यभाजनं जातः ॥ तस्यानुजो हरिरिवोद्धृतभूतलश्रीर्गोविन्दराजनरनाथसु-

    ८। वर्ण्णवर्षः । सन्नन्दकाच्युतसुदर्शनचक्रचिह्नः सिंहासनी गुरुबलः पुरुषोत्तमोभूत् ॥ पितृव्यः स्वर्ण्णव-

    ९। र्षस्य नित्यवर्षानुजश्चिरम् । कुर्व्वन्नकङ्टकं राज्यं तपसा साहसेन च ॥ श्रीमत्कर्क्करराष्ट्रकूटकटकेसद्वं –

    १०। सद्वंशसङ्घर्षतो रौद्रद्रोहदवप्रतापशमनं निस्त्रिंशधाराजलैः । येनाकारि समुद्धृतेन्द्रधनुषा भूपाश्म-

    ११। भिर्व्विद्युता भाति श्रीमदमोघवर्षसुघनो।असद्धूलिविध्वंसनात् ॥ अथ गतवति तस्मिन्न्बद्दिगेन्द्रे नरेन्द्रे सु-

    १२। विमलमपि शंभोर्द्धाम शुभ्रं विधातुम् । कनककलशधारापातधौतेव कन्या तदनु नरपतिश्रीः कृष्णराजं स-

    १३। मागात् ॥ चोलो लोलो भियाभूद्गजपतिरपतज्जाह्नवीह्वरान्तर्वाजीशस्त्रासशेषः समभवदभवच्छै-

    १४। लरन्ध्रे तथान्ध्रः । पाण्ड्येशः खण्डितश्रीरनुजलधिजलं द्वीपपालाः प्रलीना यस्मिन्दत्तप्रयाणे सकल-

    १५। मपि सदा राजकं न व्यराजत् ॥ आ चञ्चत्सिन्धुवीचीनिचयपरिचितोपत्यकात्पश्चिमाद्रेरा पूर्व्वादुद्य-

    १६। दर्क्कप्रखरहरिखुरोत्खातमुर्द्धनो महीध्रात् । आ वित्तेशालयादा दशवदनपुरो मण्डलाग्रप्रभावैः

    १७। पृथ्वीमेकातपत्रामकुरुत सुकृती यो जगद्गीतकीर्त्तिः ॥ तस्मिन्नस्तमिते विभौ विधिवशादाक्रान्त-

    १८। भूमण्डले लोकाह्लादिनि शत्रुपङ्कजरुधि प्रोत्कृष्टरोचिष्मति । शीतांशाविव दिव्यसङ्गगतिके राजा-

    १९। धिराजे ततः श्रीमत्खोट्टिगदेव इत्यभिधया राज्ये स्थितो भूपतिः ॥ तदनु च जातो मन्मथमूर्तिर्व्वि-

    २०। मलमहीख्याताखिलकीर्त्तिः । नरपतिसङ्घाविष्कृतसेवो निरुपमसूनुः कक्कलदेवः ॥ तस्मिन्नरे-

    २१। शे नृपतिप्रदीपे प्रचण्डतैलप्पसमीरणेन । विध्यापिते दुष्यमकालभावात्कथावभासे सति रट्टराज्ये ॥

    २२। जीमूतकेतुतनयो।अवततार योस्मिञ्जीमूतवाहन इति प्रथितः पृठिव्याम् । सीलारवंशतिलकः स्व-

    २३। शरीरदानत्राता हि लोकसमवाद्य गरुत्मदङ्घः ॥ अभवदहितमर्द्दी तस्य वंशे कपर्द्दी

    २४। विबुधजनसुतुष्टः श्रेष्ठगोपृष्ठतुष्टः । प्रियजलगिरिदुर्ग्गः प्रीणितात्मेष्टवर्ग्गः प-

    सेचोन्द् प्लते: फ़िर्स्त् सिदे

    २५। रपुरभयकर्त्ता रौद्रनागेन्द्रहर्त्ता ॥ विपुलमतिरुदीर्ण्णः कर्ण्णवत्स्वर्ण्णवर्षैः सपुलकपुलशक्तिः शक्ति-

    २६। युक्तस्ततोभूत् । अभवदिह न दीनस्तस्य सूनुः कपर्द्दी जितपरबलदण्डाखण्डपृथ्वीतरण्डः ॥ तस्माद्भु-

    २७। वनतरण्डः खण्डितदोर्द्दण्डचण्डरिपुदण्डः । जज्ञे यशसा मण्डितमखण्डभूमण्डलं येन ॥ झञ्झनामा सुतस्तस्मा-

    २८। द्वप्पुवन्नाद्भूदसौ । उदितोदितता येन वंशस्य प्रकटीकृता ॥ चतुरश्चतुरास्योपि न कृत्स्नाङ्गदितुं गुणान् । शरदभ्र-

    २९। सितान्यस्याचतुरास्ये तु का कथा ॥ तस्यानुजो निजभुजोर्ज्जितनिर्ज्जितारिः श्रीगोग्गिराज इह सुप्रथितप्रभावः ।

    ३०। श्रीझञ्झराणकगुणान्द्विगुणान्दधानस्त्यागाद्भुजङ्ग- विजयीर्म्मडिझञ्झनामा ॥ राज्यं चकार सचिवेन विचिन्त्यमा-

    ३१। नं श्रीनागमेन विनुतोनुजसन्निभेन । सन्मार्ग्गतानुगतकार्मुकबाणपाणिः श्रीलक्ष्मणानुगतराम इवाभिरा-

    ३२। मः ॥ परचक्रं नमद्यस्य स्पर्द्धते धनुषा समम् । सद्वंश सद्गुणस्तत्त्वं कराक्रमणया रणे ॥ सार्द्ध च द्वारि दण्डेन

    ३३। योखण्डाखण्डलत्विषा । कोदण्डं मण्डलीकुर्वन्मण्डलीकत्वमासदत् ॥ परमण्डलप्रसादनसत्कीर्त्तिगु-

    ३४। णाकरो गुणी तदनु । श्रीमद्वज्जडदेवो भूपालो राज्यमधितष्ठौ ॥ अनवरतदानशीलः प्रतापवान्नीतिविद्यशो-

    ३५। निलयः । सूनुस्तस्य च राज्ये श्रीमानपराजितो जातः ॥ विशदमतिविवेकी धर्म्मतन्निष्ठचित्तो विबुधजननिषेव्यः

    ३६। सत्क्रमोत्तुंगधैर्यः । सकलगुणनिवासः प्रार्थिनां पूरिताशो रिपुगणकरिसिंहो राजधुर्यः प्रसिद्धः ॥ रुचिर-

    ३७। सुतनुभासः प्रोल्लसत्सद्विलासो निरुपमनिजकीर्त्तिव्याप्तलोकत्रयश्च । भुवि सकलकलानामाश्रयो

    ३८। निष्कलङ्को महितचरितभाग्यः साधिताशेषशत्रुः ॥ कन्दर्प्पो युवतीजने विमलधीर्न्नीतौ च वाचस्पतिः कार्याकार्य –

    ३९। विचारणासु निपुणो गांभीर्यवारान्निधिः । धाम्ना तीव्ररुचिर्व्विशेषगुणभृद्दानक्रियायां गुरुः श्रीविद्यावसति-

    ४०। र्जनप्रियतमो यो भूपवन्द्यः सदा ॥ सिद्दां संयानभूमिं पृथुतरपुणकं देशमाज्ञाविधेयं सह्यं प्रत्यन्तकान्तं

    ४१। निजभटकलितं सङ्गमादीश्वराख्यम् । नामाख्यानप्रसाध्यं चिपुलणविषयं नष्टवैषम्यभावं कृत्वा तेजोनुभा-

    ४२। वाद्वरविभवविभृत्स्वाज्ञया यः प्रशास्ति ॥ आ लाटदेशाद्भुवि भिल्लमीयदेशं विधायावधिमत्र यस्य । आ प-

    ४३। श्चिमाब्धे रथ चन्द्रपूर्व्व पुरं विधृत्य प्रभुताप्रभावः ॥ प्रभुश्रीअम्मणैथेन महामात्येन मन्त्रिणा । संयुक्तो-

    ४४। सौ विभातीह गुरुणाखण्डलो यथा ॥ इति पूर्व्वं श्रीमान्यखेटकटके परमभट्टारकमहाराजाधिराजप-

    ४५। रमेश्वरश्रीमत्कृष्णराजदेवपादानुध्यातपरमभट्टारक- महाराजाधिराजपरमेश्वरश्रीमत्खोट्टिग-

    ४६। देवपादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराज- परमेश्वरश्रीमत्कक्कलदेवसंजातव्यपायानं –

    ४७। तरं नष्टभ्रष्टरट्टराज्ये ॥ स्वतेजोनुभावात्समधिगताशेषमहाशब्द महासामन्ताधिपतितगर-

    ४८। पुरपरमेश्वरशीलारनरेन्द्रजीमूतवाहनान्वय प्रसूतसुवर्ण्णगरुडध्वजाभिमानमहोदधिविमल-

    ४९। गलगण्डपश्चिमसमुद्राधिपतिगण्डरगण्डदीप्तिमार्त्तण्ड गण्डवङ्गरगण्डरुद्धफोडिगण्ड-

    सेचोन्द् प्लते: सेचोन्द् सिदे

    ५०। नारायणनन्निसमुद्रपुसिगञ्जुवातविल्लविडेङ्गझम्पडाचार्य- अहितकालानलविरुदङ्कराममन्डलीकत्रिने –

    ५१। त्रप्रभृतिसमस्तराजावलीसमलङ्कृतमहामण्डलेश्वर श्रीमदपराजितदेवराजः सर्व्वानेव यथासंब-

    ५२। ध्यमानकानागामिग्रामभोक्तृसामन्तराजपुत्राधिकारि- पुरपतित्रिवर्ग्गस्थाननगरप्रभृति प्रधानाप्रधानजना-

    ५३। न्प्रणतिपूजासमादेशैः समनुबोधयत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥ चला विभूतिः क्षणभ्ङ्गि यौवनं कृ-

    ५४। तान्तदन्तान्तरवर्त्ति जीवितम् । तथाप्यवज्ञापरलोकशासने।अहो नृणां विस्मयकारि चेष्टितम् ॥ रंभास्तम्भ-

    ५५। गर्भ इव सकलमेतदसारतयाधिष्ठितं संसारजातं विनश्वरभावं धर्म एवैकः सहायः शाश्वतश्चेति विमलेन म-

    ५६। नसा समाकलय्य ॥ मातापित्रोरैहिकपारत्रिकपुण्यफलावाप्तये आत्मनश्च महापुण्ययशोभिवृद्धये ॥

    ५७। शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु नवसु पञ्चदशोत्तरेष्वङ्कतः संवत् ९१५ विजयसंवत्सरान्तर्ग्गतश्रा–

    ५८। वणबहुल १५ रवौ सञ्जातसूर्यग्रहणमहापर्व्वणि राहुग्रहग्रासीकृततीव्रद्युतिमण्डले सिंहराशिगते

    ५९। च सूर्ये सति । विहितस्नानानन्तरं यथोचितस्थित्या हरिहिरण्यगर्भदहनादीनमरानमलश्रद्धया संपूज्य ॥ क-

    ६०। रहाटविनिर्गताय इह कार्याभ्यागताय काश्यपगोत्रबह्वृचशाखाय हरिदेवगृहीतसहस्रपुत्राय ब्राह्मण-

    ६१। कोलमक्रमविदे ॥ चतुर्दशग्रामशतोपलक्षितपुरीकोङ्कणदेशान्तपाति । चिख्खलाडविषयप्रतिबद्धविहले-

    ६२। क्षेत्रान्तर्व्वर्त्तिनी पलच्छ-उच्छिकाभिधाना पल्लिका । यस्याश्चाघाटनानि । पूर्वतः मानेचोलीसत्कविरकः दक्षि-

    ६३। णतः कोटिलेवल्लीसत्कसीमा । पश्चिमतः मज्जिग्रामसत्कसीमा । उत्तरतोपि सैव । एवमियं चतुराघा-

    ६४। टनोपलक्षिता अधिकखुण्टिलक्षेत्रार्द्धभोगभागसमन्विता सवृक्षमालाकुला स्वसीमापर्यन्ता सका-

    ६५। ष्ठतृणोदका सदण्डदशापराधा पूर्व्वदत्त देवदायब्रह्मदायवर्ज्जा सर्व्वोत्पत्तियुक्ता । पुत्रपौत्राद्यन्वयोपभो-

    ६६। ग्या निधानालीयककुमारीसाहसापुत्रादिसमस्तदण्डदोष- युक्ता।अचाटभटप्रवेशा।अकरा।अस्मा-

    ६७। भिः परमया भक्त्या हस्तोदकादिविधिपूर्व्वकं प्रदत्ता ॥ तदस्य सान्वयबन्धोरप्याचन्द्रार्क्ककालमर्य्या-

    ६८। दया स्वेच्छया भुञ्जतो भोजयतो वा कृषतः कर्ष यतश्च न केनापि परिपन्थना कार्या । सर्व्वदा समा-

    ६९। गामिनृपतिभिरस्मद्वंशजैरन्यैर्व्वा।असत्कर्म- गंभीरदरीप्रपातभयभीरुभिर्ज्वलदनलस्फुलिङ्ग-  

    ७०। सहस्रभीषणा वीचिनिरयप्रपातवेदनागमशङ्कितैः प्रतिपालयितव्या।अनुमन्तव्या

    ७१। च । यो वाज्ञानतिमिरपटलावृतमतिराच्छिन्द्यादाच्छिद्यमानं बानुमोदेत स पञ्चभिर्महापातकैरु-

    ७२। पपातकैश्च संयुक्तो भवेत् ॥ उक्तं च भगवता वेदव्यासेन ॥ षष्टिर्व्वर्षसहस्राणि स्वर्ग्गे तिष्ठति भू-

    ७३। मिदः । आच्छेत्ता चानुमन्ता च तान्येव नरके वसेत् ॥ विन्ध्याटवीष्वतोयासु शुष्ककोटरवा-

    ७४। सिनः । महाहया हि जायन्ते भूमिदायापहारकाः ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यो हरेत वसुन्

    थिर्द् प्लते

    ७५। धराम् । षष्टि वर्षसहस्राणि विष्ठायां जायते कृमिः ॥ गामेकां स्वर्ण्णमेकं वा भूमेरप्येक-

    ७६। मङ्गुलम् । हरन्नरकमाप्नोति यावदाभूतसंप्लवम् ॥ पञ्च पश्वनृते हन्ति दश हन्ति गवा-

    ७७। नृते । शतमश्वानृते हन्ति सहस्रं पुरुषानृते ॥ हन्ति जातानुजातांश्चं हिरण्यार्थेनृतं वदेत् । सर्व्वं भू-

    ७८। म्यनृते हन्ति मा स्म भूम्यनृतं वादीः ॥ अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं भूर्वैष्णवी सूर्यसुताश्च गावः । लोक-

    ७९। त्रयं तेन भवेद्धि दत्तं यः काञ्चनं गां च महीं च दद्यात् ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यत्नारक्ष नराधिप । महीं

    ८०। महीभुजां श्रेष्ठ दानाच्छ्रेयोनपालनम् ॥ बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता राजभिः सगरादिभिः । यस्य यस्य यदा भू-

    ८१। मिस्तस्य तस्य तदा फलम् ॥ धवलान्यातपत्राणि दन्तिनश्च मदोत्कटाः । भूमिदानस्य पुष्पाणि फलं स्वर्ग्गः

    ८२। पुरन्दर ॥ सर्व्वानेतान्भाविनः पार्त्थिवेन्द्रान्भूयो भूयो याचते रामभद्रः । सामान्योयं धर्म्मसेतुर्नृ-

    ८३। पाणां काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ मद्वंशजाः परमहीपतिवंशजा वा पापादपेतमनसो

    ८४। भुवि भाविबूपाः । ये पालयन्ति ममधर्ममिमं समग्रम् । तेषां मया विनिहितोञ्जलिरेब मूर्द्ध्नि ॥

    ८५। यथा चैतदेवं तथा च । महामण्डलेश्वरश्रीमदपराजितदेवराजो लेखकहस्तेन स्वमतमारो-

    ८६। पयति । मतं मम श्रीमदपराजितदेवराजस्येति ॥ लब्ध्वा गण्डरगण्डराजनियमं

    ८७। श्रीअम्मणैयामिधे।अमात्येधिष्ठितसंधिविग्रहपदे श्रीझंझमैये सति । उद्दामो ननु

    ८८। कोलमक्रमविदे सर्वैर्मतं शासनं चक्केयस्य सुतस्तदेतदलिखत्कायस्थवंशोद्भवः ॥

    ८९। यत्किमपि लिखितमुक्तं युक्तमयुक्तं च नोक्तमिह सर्व्वम् । अलिखितमगुणं सगुणं प्रमा-

    ९०। णभूतं सदा ज्ञेयम् ॥  

    siddham | namaḥ puruṣottamāya || 

    sa vovyādvedhasā dhāma
    yannābhikamalaṃ kṛtam |
    haraśca yasya kānteṃdu
    kalayā kamalaṃkṛtam || 1 || (anuṣṭubh)

    kurvvantvāmnāyapūtāni
    vedhaso vadanānyalam |
    carācarajagatsṛṣṭi-
    nāmadhāmāni vaḥ śubham || 2 || (anuṣṭubh)

    āsīdgovindarājaḥ kṣitipatirasamaḥ karkkarājastatobhūd-
    bhabharttā śrīndrarājaḥ punarabhavadato dantivarmeti sūnuḥ |
    khyātaḥ śrīkṛṣṇarājaḥ kṣapitaripurabhūtkarkkarājasya sūnuḥ
    tasmādgovindarājastadanu tadanujaḥ śrīdhruvāṅkodhirājaḥ || 3 || (sragdharā)

    jagattuṅgoṅgajastasya
    guṇottuṅgo’bhavattataḥ |
    vallabhomoghavarṣaḥ sa
    kṛṣṇarājastataḥ sutaḥ || 4 || (anuṣṭubh)

    jagattuṅgāṅgajaḥ śrīmān
    indradevastatobhavat |
    nityavarṣo bhuvo bhartta
    vikramottuṅgaśaṃkitaḥ || 5 || (anuṣṭubh)

    janaharṣakṛte varṣanghana iva
    ghanakanakavāridhārābhiḥ |
    tasmādamoghavarṣo
    varṣāvadhirājyabhājanaṃ jātaḥ || 6 || (gīti)

    tasyānujo haririvoddhṛtabhūtalaśrīḥ
    govindarājanaranāthasuvarṇṇavarṣaḥ |
    sannandakācyutasudarśanacakracihnaḥ
    siṃhāsanī gurubalaḥ puruṣottamobhūt || 7 || (vasantatilakā)

    pitṛvyaḥ svarṇṇavarṣasya
    nityavarṣānujaściram |
    kurvvannakaṃṭakaṃ rājyaṃ
    tapasā sāhasena ca || 8 || (anuṣṭubh)

    śrīmatkarkkararāṣṭrakūṭakaṭakesadvaṃsadvaṃsaṃgharṣato
    raudradrohadavapratāpaśamanaṃ nistriṃśadhārājalaiḥ |
    yenākāri samuddhṛtendradhanuṣā bhūpāśmabhirvvidyutā
    bhāti śrīmadamoghavarṣasughano.asaddhūlividhvaṃsanāt || 9 || (śārdūlavikrīḍita)

    atha gatavati tasminnbaddigendre narendre
    suvimalamapi śaṃbhorddhāma śubhraṃ vidhātum |
    kanakakalaśadhārāpātadhauteva kanyā
    tadanu narapatiśrīḥ kṛṣṇarājaṃ samāgāt || 10 || (mālinī)

    colo lolo bhiyābhūdgajapatirapatajjāhnavīhvarāntarva
    ajīśastrāsaśeṣaḥ samabhavadabhavacchailarandhre tathāndhraḥ |
    pāṇḍyeśaḥ khaṇḍitaśrīranujaladhijalaṃ dvīpapālāḥ pralīnā
    yasmindattaprayāṇe sakalamapi sadā rājakaṃ na vyarājat || 11 || (sragdharā)

    ā caṃcatsindhuvīcīnicayaparicitopatyakātpaścimādrerā
    pūrvvādudyadarkkaprakharaharikhurotkhātamurddhano mahīdhrāt |
    ā vitteśālayādā daśavadanapuro maṃḍalāgraprabhāvaiḥ
    pṛthvīmekātapatrāmakuruta sukṛtī yo jagadgītakīrttiḥ || 12 || (sragdharā)

    tasminnastamite vibhau vidhivaśādākrāntabhūmaṇḍale
    lokāhlādini śatrupaṃkajarudhi protkṛṣṭarociṣmati |
    śītāṃśāviva divyasaṃgagatike rājādhirāje tataḥ
    śrīmatkhoṭṭigadeva ityabhidhayā rājye sthito bhūpatiḥ || 13 || (śārdūlavikrīḍita)

    tadanu ca jāto manmathamūrtiḥ
    vimalamahīkhyātākhilakīrttiḥ |
    narapatisaṃghāviṣkṛtasevo
    nirupamasūnuḥ kakkaladevaḥ || 14 || (mātrāsamaka)

    tasminnareśe nṛpatipradīpe
    pracaṇḍatailappasamīraṇena |
    vidhyāpite duṣyamakālabhāvāt-
    kathāvabhāse sati raṭṭarājye || 15 || (upajāti)

    jīmūtaketutanayo’vatatāra yo’smiñ
    jīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛṭhivyām |
    sīlāravaṃśatilakaḥ svaśarīradāna-
    trātā hi lokasamavādya garutmadaṃghaḥ || 16 || (vasantatilakā)

    abhavadahitamarddī tasya vaṃśe kaparddī
    vibudhajanasutuṣṭaḥ śreṣṭhagopṛṣṭhatuṣṭaḥ |
    priyajalagiridurggaḥ prīṇitātmeṣṭavarggaḥ
    parapurabhayakarttā raudranāgendraharttā || 17 || (mālinī)

    vipulamatirudīrṇṇaḥ karṇṇavatsvarṇṇavarṣaiḥ
    sapulakapulaśaktiḥ śaktiyuktastatobhūt |
    abhavadiha na dīnastasya sūnuḥ kaparddī
    jitaparabaladaṇḍākhaṇḍapṛthvītaraṇḍaḥ || 18 || (puṣpitāgrā)

    tasmādbhuvanataraṇḍaḥ
    khaṇḍitadorddaṇḍacaṇḍaripudaṇḍaḥ |
    jajñe yaśasā maṇḍita-
    makhaṇḍabhūmaṇḍalaṃ yena || 19 || (āryā)

    jhaṃjhanāmā sutastasmād
    vappuvannādbhūdasau |
    uditoditatā yena
    vaṃśasya prakaṭīkṛtā || 20 || (anuṣṭubh)

    caturaścaturāsyopi
    na kṛtsnāngadituṃ guṇān |
    śaradabhrasitānyasyā
    caturāsye tu kā kathā || 21 || (anuṣṭubh)

    tasyānujo nijabhujorjjitanirjjitāriḥ
    śrīgoggirāja iha suprathitaprabhāvaḥ |
    śrījhaṃjharāṇakaguṇāndviguṇāndadhānaḥ
    tyāgādbhujaṅgavijayīrmmaḍijhaṃjhanāmā || 22 || (vasantatilakā)

    rājyaṃ cakāra sacivena vicintyamānaṃ
    śrīnāgamena vinutonujasannibhena |
    sanmārggatānugatakārmukabāṇapāṇiḥ
    śrīlakṣmaṇānugatarāma ivābhirāmaḥ || 23 || (vasantatilakā)

    paracakraṃ namadyasya
    sparddhate dhanuṣā samam |
    sadvaṃśa sadguṇastattvaṃ
    karākramaṇayā raṇe || 24 || (anuṣṭubh)

    sārddha ca dvāri daṇḍena
    yokhaṇḍākhaṇḍalatviṣā |
    kodaṇḍaṃ maṇḍalīkurvan
    maṇḍalīkatvamāsadat || 25 || (anuṣṭubh)

    paramaṇḍalaprasādana-
    satkīrttiguṇākaro guṇī tadanu |
    śrīmadvajjaḍadevo
    bhūpālo rājyamadhitaṣṭhau || 26 || (āryā)

    anavaratadānaśīlaḥ
    pratāpavānnītividyaśonilayaḥ |
    sūnustasya ca rājye
    śrīmānaparājito jātaḥ || 27 || (āryā)

    viśadamativivekī dharmmatanniṣṭhacitto
    vibudhajananiṣevyaḥ satkramottuṃgadhairyaḥ |
    sakalaguṇanivāsaḥ prārthināṃ pūritāśo
    ripugaṇakarisiṃho rājadhuryaḥ prasiddhaḥ || 28 || (jagatī)

    rucirasutanubhāsaḥ prollasatsadvilāso
    nirupamanijakīrttivyāptalokatrayaśca |
    bhuvi sakalakalānāmāśrayo niṣkalaṃko
    mahitacaritabhāgyaḥ sādhitāśeṣaśatruḥ || 29 || (jagatī)

    kaṃdarppo yuvatījane vimaladhīrnnītau ca vācaspatiḥ
    kāryākāryavicāraṇāsu nipuṇo gāṃbhīryavārānnidhiḥ |
    dhāmnā tīvrarucirvviśeṣaguṇabhṛddānakriyāyāṃ guruḥ
    śrīvidyāvasatirjanapriyatamo yo bhūpavandyaḥ sadā || 30 || (śārdūlavikrīḍita)

    siddāṃ saṃyānabhūmiṃ pṛthutarapuṇakaṃ deśamājñāvidheyaṃ
    sahyaṃ pratyantakāntaṃ nijabhaṭakalitaṃ saṃgamādīśvarākhyam |
    nāmākhyānaprasādhyaṃ cipulaṇaviṣayaṃ naṣṭavaiṣamyabhāvaṃ
    kṛtvā tejonubhāvādvaravibhavavibhṛtsvājñayā yaḥ praśāsti || 31 || (sragdharā)

    ā lāṭadeśādbhuvi bhillamīya-
    deśaṃ vidhāyāvadhimatra yasya |
    ā paścimābdhe ratha caṃdrapūrvva
    puraṃ vidhṛtya prabhutāprabhāvaḥ || 32 || (indravajrā)

    prabhuśrīammaṇaithena
    mahāmātyena maṃtriṇā |
    saṃyuktosau vibhātīha
    guruṇākhaṇḍalo yathā || 33 || (anuṣṭubh)

    iti pūrvvaṃ śrīmānyakheṭakaṭake paramabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvaraśrīmatkṛṣṇarājadevapādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvaraśrīmatkhoṭṭigadevapādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvaraśrīmatkakkaladevasaṃjātavyapāyānantaraṃ naṣṭabhraṣṭaraṭṭarājye || svatejonubhāvātsamadhigatāśeṣamahāśabdamahāsāmantādhipatitagarapuraparameśvaraśīlāranarendrajīmūtavāhanānvayaprasūtasuvarṇṇagaruḍadhvajābhimānamahodadhivimalagalagaṇḍapaścimasamudrādhipatigaṇḍaragaṇḍadīptimārttaṇḍagaṇḍavaṅgaragaṇḍaruddhaphoḍigaṇḍanārāyaṇanannisamudrapusigaṃjuvātavillaviḍeṅgajhampaḍācārya-ahitakālānalavirudaṃkarāmamaṃḍalīkatrinetraprabhṛtisamastarājāvalīsamalaṃkṛtamahāmaṇḍaleśvaraḥ śrīmadaparājitadevarājaḥ sarvvāneva yathāsaṃbadhyamānakānāgāmigrāmabhoktṛsāmantarājaputrādhikāripurapatitrivarggasthānanagaraprabhṛti pradhānāpradhānajanānpraṇatipūjāsamādeśaiḥ samanubodhayastu vaḥ saṃviditaṃ yathā ||

    calā vibhūtiḥ kṣaṇabhṃgi yauvanaṃ
    kṛtāntadantāntaravartti jīvitam |
    tathāpyavajñāparalokaśāsane
    aho nṛṇāṃ vismayakāri ceṣṭitam || 34 || (vaṁśastha)

    raṃbhāstambhagarbha iva sakalametadasāratayādhiṣṭhitaṃ saṃsārajātaṃ vinaśvarabhāvaṃ dharma evaikaḥ sahāyaḥ śāśvataśceti vimalena manasā samākalayya || mātāpitroraihikapāratrikapuṇyaphalāvāptaye ātmanaśca mahāpuṇyayaśobhivṛddhaye || śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu navasu paṃcadaśottareṣvaṅkataḥ saṃvat 915 vijayasaṃvatsarāntarggataśrāvaṇabahula 15 ravau saṃjātasūryagrahaṇamahāparvvaṇi rāhugrahagrāsīkṛtatīvradyutimaṇḍale siṃharāśigate ca sūrye sati | 

    vihitasnānānantaraṃ yathocitasthityā harihiraṇyagarbhadahanādīnamarānamalaśraddhayā saṃpūjya || karahāṭavinirgatāya iha kāryābhyāgatāya kāśyapagotrabahvṛcaśākhāya haridevagṛhītasahasraputrāya brāhmaṇakolamakramavide || caturdaśagrāmaśatopalakṣitapurīkoṃkaṇadeśāntapāti | cikhkhalāḍaviṣayapratibaddhavihalekṣetrāntarvvarttinī palaccha-ucchikābhidhānā pallikā | yasyāścāghāṭanāni | pūrvataḥ mānecolīsatkavirakaḥ dakṣiṇataḥ koṭilevallīsatkasīmā | paścimataḥ majjigrāmasatkasīmā | uttaratopi saiva | evamiyaṃ caturāghāṭanopalakṣitā adhikakhuṃṭilakṣetrārddhabhogabhāgasamanvitā savṛkṣamālākulā svasīmāparyantā sakāṣṭhatṛṇodakā sadaṇḍadaśāparādhā pūrvvadatta devadāyabrahmadāyavarjjā sarvvotpattiyuktā | 

    putrapautrādyanvayopabhogyā nidhānālīyakakumārīsāhasāputrādisamastadaṇḍadoṣa- yuktā.acāṭabhaṭapraveśā.akarā.asmābhiḥ paramayā bhaktyā hastodakādividhipūrvvakaṃ pradattā || tadasya sānvayabaṃdhorapyācaṃdrārkkakālamaryyādayā svecchayā bhuṃjato bhojayato vā kṛṣataḥ karṣa yataśca na kenāpi paripaṃthanā kāryā | sarvvadā samāgāminṛpatibhirasmadvaṃśajairanyairvvā.asatkarma- gaṃbhīradarīprapātabhayabhīrubhirjvaladanalasphuliṅgasahasrabhīṣaṇā vīcinirayaprapātavedanāgamaśaṃkitaiḥ pratipālayitavyā.anumantavyā ca | yo vājñānatimirapaṭalāvṛtamatirācchiṃdyādācchidyamānaṃ bānumodeta sa paṃcabhirmahāpātakairupapātakaiśca saṃyukto bhavet || uktaṃ ca bhagavatā vedavyāsena || 

    ṣaṣṭirvvarṣasahasrāṇi
    svargge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
    ācchettā cānumantā ca
    tānyeva narake vaset || 35 || (anuṣṭubh)

    viṃdhyāṭavīṣvatoyāsu
    śuṣkakoṭaravāsinaḥ |
    mahāhayā hi jāyante
    bhūmidāayāpahārakāḥ || 36 || (anuṣṭubh)

    svadattāṃ paradattāṃ vā
    yo hareta vasuṃdharām |
    ṣaṣṭi varṣasahasrāṇi
    viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || 37 || (anuṣṭubh)

    gāmekāṃ svarṇṇamekaṃ vā
    bhūmerapyekamaṃgulam |
    harannarakamāpnoti
    yāvadābhūtasaṃplavam || 38 || (anuṣṭubh)

    paṃca paśvanṛte hanti
    daśa hanti gavānṛte |
    śatamaśvānṛte hanti
    sahasraṃ puruṣānṛte || 39 || (anuṣṭubh)

    hanti jātānujātāṃścaṃ
    hiraṇyārthenṛtaṃ vadet |
    sarvvaṃ bhūmyanṛte hanti
    mā sma bhūmyanṛtaṃ vādīḥ || 40 || (anuṣṭubh)

    agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ
    bhūrvaiṣṇavī sūryasutāśca gāvaḥ |
    lokatrayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ
    yaḥ kāṃcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || 41 || (indravajrā)

    svadattāṃ paradattāṃ vā
    yatnārakṣa narādhipa |
    mahīṃ mahībhujāṃ śreṣṭha
    dānācchreyonapālanam || 42 || (anuṣṭubh)

    bahubhirvvasudhā bhuktā
    rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
    yasya yasya yadā bhūmiḥ
    tasya tasya tadā phalam || 43 || (anuṣṭubh)

    dhavalānyātapatrāṇi
    dantinaśca madotkaṭāḥ |
    bhūmidānasya puṣpāṇi
    phalaṃ svarggaḥ puraṃdara || 44 || (anuṣṭubh)

    sarvvānetānbhāvinaḥ pārtthivendrān
    bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ |
    sāmānyoyaṃ dharmmaseturnṛpāṇāṃ
    kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || 45 || (śālini)

    madvaṃśajāḥ paramahīpativaṃśajā vā
    pāpādapetamanaso bhuvi bhāvibūpāḥ |
    ye pālayanti mamadharmamimaṃ samagram
    teṣāṃ mayā vinihitoñjalireba mūrddhni || 46 ||  (vasantatilakā)

    yathā caitadevaṃ tathā ca | mahāmaṇḍaleśvaraśrīmadaparājitadevarājo lekhakahastena svamatamāropayati | mataṃ mama śrīmadaparājitadevarājasyeti || 

    labdhvā gaṇḍaragaṇḍarājaniyamaṃ śrīammaṇaiyāmidhe amātyedhiṣṭhitasaṃdhivigrahapade śrījhaṃjhamaiye sati |
    uddāmo nanu kolamakramavide sarvairmataṃ śāsanaṃ
    cakkeyasya sutastadetadalikhatkāyasthavaṃśodbhavaḥ || 47 || (śārdūlavikrīḍita)

    yatkimapi likhitamuktaṃ
    yuktamayuktaṃ ca noktamiha sarvvam |
    alikhitamaguṇaṃ saguṇaṃ
    pramāṇabhūtaṃ sadā jñeyam || 48 || (āryā)

    सिद्धम् । नमः पुरुषोत्तमाय ॥ 

    स वोव्याद्वेधसा धाम
    यन्नाभिकमलं कृतम् ।
    हरश्च यस्य कान्तेंदु
    कलया कमलंकृतम् ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)

    कुर्व्वन्त्वाम्नायपूतानि
    वेधसो वदनान्यलम् ।
    चराचरजगत्सृष्टि-
    नामधामानि वः शुभम् ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)

    आसीद्गोविन्दराजः क्षितिपतिरसमः कर्क्कराजस्ततोभूद्-
    भभर्त्ता श्रीन्द्रराजः पुनरभवदतो दन्तिवर्मेति सूनुः ।
    ख्यातः श्रीकृष्णराजः क्षपितरिपुरभूत्कर्क्कराजस्य सूनुः
    तस्माद्गोविन्दराजस्तदनु तदनुजः श्रीध्रुवाङ्कोधिराजः ॥ ३ ॥ (स्रग्धरा)

    जगत्तुङ्गोङ्गजस्तस्य
    गुणोत्तुङ्गो’भवत्ततः ।
    वल्लभोमोघवर्षः स
    कृष्णराजस्ततः सुतः ॥ ४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    जगत्तुङ्गाङ्गजः श्रीमान्
    इन्द्रदेवस्ततोभवत् ।
    नित्यवर्षो भुवो भर्त्त
    विक्रमोत्तुङ्गशंकितः ॥ ५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    जनहर्षकृते वर्षन्घन इव
    घनकनकवारिधाराभिः ।
    तस्मादमोघवर्षो
    वर्षावधिराज्यभाजनं जातः ॥ ६ ॥ (गीति)

    तस्यानुजो हरिरिवोद्धृतभूतलश्रीः
    गोविन्दराजनरनाथसुवर्ण्णवर्षः ।
    सन्नन्दकाच्युतसुदर्शनचक्रचिह्नः
    सिंहासनी गुरुबलः पुरुषोत्तमोभूत् ॥ ७ ॥ (वसन्ततिलका)

    पितृव्यः स्वर्ण्णवर्षस्य
    नित्यवर्षानुजश्चिरम् ।
    कुर्व्वन्नकंटकं राज्यं
    तपसा साहसेन च ॥ ८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    श्रीमत्कर्क्करराष्ट्रकूटकटकेसद्वंसद्वंसंघर्षतो
    रौद्रद्रोहदवप्रतापशमनं निस्त्रिंशधाराजलैः ।
    येनाकारि समुद्धृतेन्द्रधनुषा भूपाश्मभिर्व्विद्युता
    भाति श्रीमदमोघवर्षसुघनो।असद्धूलिविध्वंसनात् ॥ ९ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    अथ गतवति तस्मिन्न्बद्दिगेन्द्रे नरेन्द्रे
    सुविमलमपि शंभोर्द्धाम शुभ्रं विधातुम् ।
    कनककलशधारापातधौतेव कन्या
    तदनु नरपतिश्रीः कृष्णराजं समागात् ॥ १० ॥ (मालिनी)

    चोलो लोलो भियाभूद्गजपतिरपतज्जाह्नवीह्वरान्तर्व
    अजीशस्त्रासशेषः समभवदभवच्छैलरन्ध्रे तथान्ध्रः ।
    पाण्ड्येशः खण्डितश्रीरनुजलधिजलं द्वीपपालाः प्रलीना
    यस्मिन्दत्तप्रयाणे सकलमपि सदा राजकं न व्यराजत् ॥ ११ ॥ (स्रग्धरा)

    आ चंचत्सिन्धुवीचीनिचयपरिचितोपत्यकात्पश्चिमाद्रेरा
    पूर्व्वादुद्यदर्क्कप्रखरहरिखुरोत्खातमुर्द्धनो महीध्रात् ।
    आ वित्तेशालयादा दशवदनपुरो मंडलाग्रप्रभावैः
    पृथ्वीमेकातपत्रामकुरुत सुकृती यो जगद्गीतकीर्त्तिः ॥ १२ ॥ (स्रग्धरा)

    तस्मिन्नस्तमिते विभौ विधिवशादाक्रान्तभूमण्डले
    लोकाह्लादिनि शत्रुपंकजरुधि प्रोत्कृष्टरोचिष्मति ।
    शीतांशाविव दिव्यसंगगतिके राजाधिराजे ततः
    श्रीमत्खोट्टिगदेव इत्यभिधया राज्ये स्थितो भूपतिः ॥ १३ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तदनु च जातो मन्मथमूर्तिः
    विमलमहीख्याताखिलकीर्त्तिः ।
    नरपतिसंघाविष्कृतसेवो
    निरुपमसूनुः कक्कलदेवः ॥ १४ ॥ (मात्रासमक)

    तस्मिन्नरेशे नृपतिप्रदीपे
    प्रचण्डतैलप्पसमीरणेन ।
    विध्यापिते दुष्यमकालभावात्-
    कथावभासे सति रट्टराज्ये ॥ १५ ॥ (उपजाति)

    जीमूतकेतुतनयो’वततार यो’स्मिञ्
    जीमूतवाहन इति प्रथितः पृठिव्याम् ।
    सीलारवंशतिलकः स्वशरीरदान-
    त्राता हि लोकसमवाद्य गरुत्मदंघः ॥ १६ ॥ (वसन्ततिलका)

    अभवदहितमर्द्दी तस्य वंशे कपर्द्दी
    विबुधजनसुतुष्टः श्रेष्ठगोपृष्ठतुष्टः ।
    प्रियजलगिरिदुर्ग्गः प्रीणितात्मेष्टवर्ग्गः
    परपुरभयकर्त्ता रौद्रनागेन्द्रहर्त्ता ॥ १७ ॥ (मालिनी)

    विपुलमतिरुदीर्ण्णः कर्ण्णवत्स्वर्ण्णवर्षैः
    सपुलकपुलशक्तिः शक्तियुक्तस्ततोभूत् ।
    अभवदिह न दीनस्तस्य सूनुः कपर्द्दी
    जितपरबलदण्डाखण्डपृथ्वीतरण्डः ॥ १८ ॥ (पुष्पिताग्रा)

    तस्माद्भुवनतरण्डः
    खण्डितदोर्द्दण्डचण्डरिपुदण्डः ।
    जज्ञे यशसा मण्डित-
    मखण्डभूमण्डलं येन ॥ १९ ॥ (आर्या)

    झंझनामा सुतस्तस्माद्
    वप्पुवन्नाद्भूदसौ ।
    उदितोदितता येन
    वंशस्य प्रकटीकृता ॥ २० ॥ (अनुष्टुभ्)

    चतुरश्चतुरास्योपि
    न कृत्स्नान्गदितुं गुणान् ।
    शरदभ्रसितान्यस्या
    चतुरास्ये तु का कथा ॥ २१ ॥ (अनुष्टुभ्)

    तस्यानुजो निजभुजोर्ज्जितनिर्ज्जितारिः
    श्रीगोग्गिराज इह सुप्रथितप्रभावः ।
    श्रीझंझराणकगुणान्द्विगुणान्दधानः
    त्यागाद्भुजङ्गविजयीर्म्मडिझंझनामा ॥ २२ ॥ (वसन्ततिलका)

    राज्यं चकार सचिवेन विचिन्त्यमानं
    श्रीनागमेन विनुतोनुजसन्निभेन ।
    सन्मार्ग्गतानुगतकार्मुकबाणपाणिः
    श्रीलक्ष्मणानुगतराम इवाभिरामः ॥ २३ ॥ (वसन्ततिलका)

    परचक्रं नमद्यस्य
    स्पर्द्धते धनुषा समम् ।
    सद्वंश सद्गुणस्तत्त्वं
    कराक्रमणया रणे ॥ २४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    सार्द्ध च द्वारि दण्डेन
    योखण्डाखण्डलत्विषा ।
    कोदण्डं मण्डलीकुर्वन्
    मण्डलीकत्वमासदत् ॥ २५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    परमण्डलप्रसादन-
    सत्कीर्त्तिगुणाकरो गुणी तदनु ।
    श्रीमद्वज्जडदेवो
    भूपालो राज्यमधितष्ठौ ॥ २६ ॥ (आर्या)

    अनवरतदानशीलः
    प्रतापवान्नीतिविद्यशोनिलयः ।
    सूनुस्तस्य च राज्ये
    श्रीमानपराजितो जातः ॥ २७ ॥ (आर्या)

    विशदमतिविवेकी धर्म्मतन्निष्ठचित्तो
    विबुधजननिषेव्यः सत्क्रमोत्तुंगधैर्यः ।
    सकलगुणनिवासः प्रार्थिनां पूरिताशो
    रिपुगणकरिसिंहो राजधुर्यः प्रसिद्धः ॥ २८ ॥ (जगती)

    रुचिरसुतनुभासः प्रोल्लसत्सद्विलासो
    निरुपमनिजकीर्त्तिव्याप्तलोकत्रयश्च ।
    भुवि सकलकलानामाश्रयो निष्कलंको
    महितचरितभाग्यः साधिताशेषशत्रुः ॥ २९ ॥ (जगती)

    कंदर्प्पो युवतीजने विमलधीर्न्नीतौ च वाचस्पतिः
    कार्याकार्यविचारणासु निपुणो गांभीर्यवारान्निधिः ।
    धाम्ना तीव्ररुचिर्व्विशेषगुणभृद्दानक्रियायां गुरुः
    श्रीविद्यावसतिर्जनप्रियतमो यो भूपवन्द्यः सदा ॥ ३० ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    सिद्दां संयानभूमिं पृथुतरपुणकं देशमाज्ञाविधेयं
    सह्यं प्रत्यन्तकान्तं निजभटकलितं संगमादीश्वराख्यम् ।
    नामाख्यानप्रसाध्यं चिपुलणविषयं नष्टवैषम्यभावं
    कृत्वा तेजोनुभावाद्वरविभवविभृत्स्वाज्ञया यः प्रशास्ति ॥ ३१ ॥ (स्रग्धरा)

    आ लाटदेशाद्भुवि भिल्लमीय-
    देशं विधायावधिमत्र यस्य ।
    आ पश्चिमाब्धे रथ चंद्रपूर्व्व
    पुरं विधृत्य प्रभुताप्रभावः ॥ ३२ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    प्रभुश्रीअम्मणैथेन
    महामात्येन मंत्रिणा ।
    संयुक्तोसौ विभातीह
    गुरुणाखण्डलो यथा ॥ ३३ ॥ (अनुष्टुभ्)

    इति पूर्व्वं श्रीमान्यखेटकटके परमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वरश्रीमत्कृष्णराजदेवपादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वरश्रीमत्खोट्टिगदेवपादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वरश्रीमत्कक्कलदेवसंजातव्यपायानन्तरं नष्टभ्रष्टरट्टराज्ये ॥ स्वतेजोनुभावात्समधिगताशेषमहाशब्दमहासामन्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वरशीलारनरेन्द्रजीमूतवाहनान्वयप्रसूतसुवर्ण्णगरुडध्वजाभिमानमहोदधिविमलगलगण्डपश्चिमसमुद्राधिपतिगण्डरगण्डदीप्तिमार्त्तण्डगण्डवङ्गरगण्डरुद्धफोडिगण्डनारायणनन्निसमुद्रपुसिगंजुवातविल्लविडेङ्गझम्पडाचार्य-अहितकालानलविरुदंकराममंडलीकत्रिनेत्रप्रभृतिसमस्तराजावलीसमलंकृतमहामण्डलेश्वरः श्रीमदपराजितदेवराजः सर्व्वानेव यथासंबध्यमानकानागामिग्रामभोक्तृसामन्तराजपुत्राधिकारिपुरपतित्रिवर्ग्गस्थाननगरप्रभृति प्रधानाप्रधानजनान्प्रणतिपूजासमादेशैः समनुबोधयस्तु वः संविदितं यथा ॥

    चला विभूतिः क्षणभ्ंगि यौवनं
    कृतान्तदन्तान्तरवर्त्ति जीवितम् ।
    तथाप्यवज्ञापरलोकशासने
    अहो नृणां विस्मयकारि चेष्टितम् ॥ ३४ ॥ (वंशस्थ)

    रंभास्तम्भगर्भ इव सकलमेतदसारतयाधिष्ठितं संसारजातं विनश्वरभावं धर्म एवैकः सहायः शाश्वतश्चेति विमलेन मनसा समाकलय्य ॥ मातापित्रोरैहिकपारत्रिकपुण्यफलावाप्तये आत्मनश्च महापुण्ययशोभिवृद्धये ॥ शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु नवसु पंचदशोत्तरेष्वङ्कतः संवत् ९१५ विजयसंवत्सरान्तर्ग्गतश्रावणबहुल १५ रवौ संजातसूर्यग्रहणमहापर्व्वणि राहुग्रहग्रासीकृततीव्रद्युतिमण्डले सिंहराशिगते च सूर्ये सति । 

    विहितस्नानानन्तरं यथोचितस्थित्या हरिहिरण्यगर्भदहनादीनमरानमलश्रद्धया संपूज्य ॥ करहाटविनिर्गताय इह कार्याभ्यागताय काश्यपगोत्रबह्वृचशाखाय हरिदेवगृहीतसहस्रपुत्राय ब्राह्मणकोलमक्रमविदे ॥ चतुर्दशग्रामशतोपलक्षितपुरीक्ॐकणदेशान्तपाति । चिख्खलाडविषयप्रतिबद्धविहलेक्षेत्रान्तर्व्वर्त्तिनी पलच्छ-उच्छिकाभिधाना पल्लिका । यस्याश्चाघाटनानि । पूर्वतः मानेचोलीसत्कविरकः दक्षिणतः कोटिलेवल्लीसत्कसीमा । पश्चिमतः मज्जिग्रामसत्कसीमा । उत्तरतोपि सैव । एवमियं चतुराघाटनोपलक्षिता अधिकखुंटिलक्षेत्रार्द्धभोगभागसमन्विता सवृक्षमालाकुला स्वसीमापर्यन्ता सकाष्ठतृणोदका सदण्डदशापराधा पूर्व्वदत्त देवदायब्रह्मदायवर्ज्जा सर्व्वोत्पत्तियुक्ता । 

    पुत्रपौत्राद्यन्वयोपभोग्या निधानालीयककुमारीसाहसापुत्रादिसमस्तदण्डदोष- युक्ता।अचाटभटप्रवेशा।अकरा।अस्माभिः परमया भक्त्या हस्तोदकादिविधिपूर्व्वकं प्रदत्ता ॥ तदस्य सान्वयबंधोरप्याचंद्रार्क्ककालमर्य्यादया स्वेच्छया भुंजतो भोजयतो वा कृषतः कर्ष यतश्च न केनापि परिपंथना कार्या । सर्व्वदा समागामिनृपतिभिरस्मद्वंशजैरन्यैर्व्वा।असत्कर्म- गंभीरदरीप्रपातभयभीरुभिर्ज्वलदनलस्फुलिङ्गसहस्रभीषणा वीचिनिरयप्रपातवेदनागमशंकितैः प्रतिपालयितव्या।अनुमन्तव्या च । यो वाज्ञानतिमिरपटलावृतमतिराच्छिंद्यादाच्छिद्यमानं बानुमोदेत स पंचभिर्महापातकैरुपपातकैश्च संयुक्तो भवेत् ॥ उक्तं च भगवता वेदव्यासेन ॥ 

    षष्टिर्व्वर्षसहस्राणि
    स्वर्ग्गे तिष्ठति भूमिदः ।
    आच्छेत्ता चानुमन्ता च
    तान्येव नरके वसेत् ॥ ३५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    विंध्याटवीष्वतोयासु
    शुष्ककोटरवासिनः ।
    महाहया हि जायन्ते
    भूमिदाअयापहारकाः ॥ ३६ ॥ (अनुष्टुभ्)

    स्वदत्तां परदत्तां वा
    यो हरेत वसुंधराम् ।
    षष्टि वर्षसहस्राणि
    विष्ठायां जायते कृमिः ॥ ३७ ॥ (अनुष्टुभ्)

    गामेकां स्वर्ण्णमेकं वा
    भूमेरप्येकमंगुलम् ।
    हरन्नरकमाप्नोति
    यावदाभूतसंप्लवम् ॥ ३८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    पंच पश्वनृते हन्ति
    दश हन्ति गवानृते ।
    शतमश्वानृते हन्ति
    सहस्रं पुरुषानृते ॥ ३९ ॥ (अनुष्टुभ्)

    हन्ति जातानुजातांश्चं
    हिरण्यार्थेनृतं वदेत् ।
    सर्व्वं भूम्यनृते हन्ति
    मा स्म भूम्यनृतं वादीः ॥ ४० ॥ (अनुष्टुभ्)

    अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं
    भूर्वैष्णवी सूर्यसुताश्च गावः ।
    लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्तं
    यः कांचनं गां च महीं च दद्यात् ॥ ४१ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    स्वदत्तां परदत्तां वा
    यत्नारक्ष नराधिप ।
    महीं महीभुजां श्रेष्ठ
    दानाच्छ्रेयोनपालनम् ॥ ४२ ॥ (अनुष्टुभ्)

    बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता
    राजभिः सगरादिभिः ।
    यस्य यस्य यदा भूमिः
    तस्य तस्य तदा फलम् ॥ ४३ ॥ (अनुष्टुभ्)

    धवलान्यातपत्राणि
    दन्तिनश्च मदोत्कटाः ।
    भूमिदानस्य पुष्पाणि
    फलं स्वर्ग्गः पुरंदर ॥ ४४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    सर्व्वानेतान्भाविनः पार्त्थिवेन्द्रान्
    भूयो भूयो याचते रामभद्रः ।
    सामान्योयं धर्म्मसेतुर्नृपाणां
    काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ ४५ ॥ (शालिनि)

    मद्वंशजाः परमहीपतिवंशजा वा
    पापादपेतमनसो भुवि भाविबूपाः ।
    ये पालयन्ति ममधर्ममिमं समग्रम्
    तेषां मया विनिहितोञ्जलिरेब मूर्द्ध्नि ॥ ४६ ॥  (वसन्ततिलका)

    यथा चैतदेवं तथा च । महामण्डलेश्वरश्रीमदपराजितदेवराजो लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति । मतं मम श्रीमदपराजितदेवराजस्येति ॥ 

    लब्ध्वा गण्डरगण्डराजनियमं श्रीअम्मणैयामिधे अमात्येधिष्ठितसंधिविग्रहपदे श्रीझंझमैये सति ।
    उद्दामो ननु कोलमक्रमविदे सर्वैर्मतं शासनं
    चक्केयस्य सुतस्तदेतदलिखत्कायस्थवंशोद्भवः ॥ ४७ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    यत्किमपि लिखितमुक्तं
    युक्तमयुक्तं च नोक्तमिह सर्व्वम् ।
    अलिखितमगुणं सगुणं
    प्रमाणभूतं सदा ज्ञेयम् ॥ ४८ ॥ (आर्या)

Tags:
Events
Rulers
edit-icnEditor's Comment:
The inscription is important for regional political history as it continues to acknowledge the Rāṣṭrakūṭas even after their decline, while simultaneously showing Aparājita’s adoption of grand sovereign titles, indicating his assertion of independence.
Inscription by: Śilāhāra
Janjirā Plates (Set II) of Aparājita
  • Śilāhāra
  • 800 CE - 1200 CE
  • Copper Plate
  • Baroda Museum, Gujarat
  • Sanskrit
  • Source: CII Vol 6, pp 28-35.
Introduction

The Janjirā Plates (Set II) are a companion set of Sanskrit copper-plate charter discovered at Chikhali Pakhadi, Raigad district, Maharashtra. Issued by the Śilāhāra ruler Aparājitadeva in Śaka 915 (993 CE), the inscription consists of three plates engraved in Nāgarī script. Currently housed in the Baroda Museum, the text duplicates the Rāṣṭrakūṭa genealogy found in Set I, tracing the lineage from Dantivarman to the fall of Karka II. It functions as a legal deed recording a land transaction within the Purī-Konkan region to the same Ṛgveda brahmaṇa, validated by royal sanction and the attestation of state officials at the capital Sthānaka (modern Thane).

The charter records the grant of an orchard (ārāmaka) situated near the Cammelevā-khāḍī in Sālaṇaka village, within the Pāṇāḍa viṣaya. The donation was made during a solar eclipse to the kramavid brāhmaṇa Kolama of the Kāśyapa gotra for the performance of obligatory rites such as bali, caru, vaiśvadeva, and agnihotra. The grant includes rights to udraṅga and uparikara taxes, as well as fines for ten offences (daśāparādha). The document closes with the signatures of the mahāmātya Keśapārya and the sāndhivigrahika Jhañjhamaiya and was written by the kāyastha scribe Uddāma.

 

Translation
See Original

    Success!

    Verse 1
    May he, Viṣṇu, whose navel-lotus Brahmā has made his abode, protect you, and also Śiva, whose head has been adorned by a lovely digit of the moon!

    Verse 2
    May the faces of Brahmā, sanctified as they are by the recitation of the Vedas, which are the abode of the names of all creatures and things in the creation of the movable and immovable worlds, secure your well-being completely!

    Verse 3
    There was the incomparable king Govindarāja I; thereafter, there was Karkarāja I. Then there was the king, the illustrious Indrarāja I, and thereafter his son Dantivarman. Then there was the well-known and illustrious king Kṛṣṇarāja I, the son of Karkarāja I, who exterminated his enemies. From him was born Govindarāja II, and thereafter reigned his younger brother, the illustrious Emperor Dhruva.

    Verse 4
    His son, eminent on account of his merits, named Jagattuṅga (Govinda III), reigned after him. Thereafter reigned his son Amoghavarṣa I, known as Vallabha, and thereafter reigned his son Kṛṣṇa II.

    Verse 5
    Thereafter, there reigned the illustrious Indradeva III, the son of Jagattuṅga, known as Nityavarṣa, the lord of the earth, who was feared on account of the eminence of his valour.

    Verse 6
    From him was born Amoghavarṣa II, who ruled only for a year, and who, to the delight of the people, poured forth large streams of gold even as a cloud pours large showers of water.

    Verse 7
    Then there sat on the throne his younger brother, the illustrious king Govindarāja IV, known as Suvarṇavarṣa, who rescued royal fortune even as Hari, in his Boar incarnation, lifted the earth, and who, being of great might and having an invincible and well-equipped army that delighted all good people, was Puruṣottama (Viṣṇu) himself, who bore the excellent Nandaka sword and the unfailing Sudarśaṇa discus.

    Verse 8
    Then there reigned for a long period Amoghavarṣa III, the uncle of Suvarṇavarṣa (Gold-rainer, i.e. Govinda IV), the younger brother of Nityavarṣa (i.e. Indra III), ridding his kingdom of troublesome people by his austerities and adventurous spirit.

    Verse 9
    The illustrious Amoghavarṣa III, having destroyed all wicked people—he who, looking resplendent, raised the bow of his elder brother Indra and with the sharp edge of his sword and the assistance of princes, put an end to the terrible battle in the capital of the illustrious Rāṣṭrakūṭa prince Karkara, caused by a conflict of wicked people—even as a beneficent cloud removes all dust and, with the rainbow appearing high up in the sky, extinguishes wild fire caused by the friction of bamboos by means of hail-stones and lightning.

    Verse 10
    Therefore, when that king Baddiga (Amoghavarṣa III) went to the abode of Śambhu to make it look brighter with his fame, though it was already very bright, the girl in the form of royal fortune went over to Kṛṣṇarāja III, having bathed, as it were, under the showers from golden vessels.

    Verse 11
    When he marched for victory, none of the princes looked bright—the Chola trembled through fear; the lord of elephants fled to the caves caused by the stream of the Gaṅgā; the lord of horses was overwhelmed with apprehension; and the Andhra king sought shelter in the cavity of a mountain. The Pāṇḍya king was deprived of his royal fortune, and the rulers of the islands disappeared in the waters of the ocean.

    Verse 12
    He, i.e. Kṛṣṇa III, the righteous king, whose fame was sung by the whole world, by the might of his sword, made the earth have only one royal umbrella—the earth stretching from the western mountain, the lands near which are familiar with the rushing waves of the ocean, to the eastern mountain, the peak of which is dug up by the hard hoofs of the horses of the rising Sun, and from Himālaya, the abode of the lord of wealth (Kubera), to the city of the ten-faced Rāvaṇa (i.e. Laṅkā).

    Verse 13
    When that lord, the Emperor, who overran the whole world, who delighted the people and who, being possessed of bright splendour, destroyed the enemies even as the moon of great brightness withers day-lotuses, disappeared and obtained heavenly abode by the decree of fate, the king known by the name of the illustrious Khoṭṭigadeva sat on the throne.

    Verse 14
    Thereafter, there was born Kakkaladeva, the son of Nirupama, who had the form of the god of love, whose spotless fame is well-known throughout the world, and who was waited upon by a multitude of princes.

    Verse 15
    When that king, the lord of the people, was destroyed through misfortune by the mighty Tailappa, even as a bright lamp is put out by a strong storm, the kingdom of the Raṭṭas was reduced to a tale of the past.

    Verse 16
    There appeared here Jīmūtavāhana, the son of Jīmūtaketu, well-known on the earth, the ornament of the Śīlāra family, who, the faultless one, by offering his own body, saved all serpents from Garuḍa.

    Verse 17
    In his family was born Kapardin I, the destroyer of enemies, who was greatly pleased with learned people, who was most praiseworthy and contented on the surface of the earth, who was fond of residing inside a water-fort, who pleased his favourite people, who caused consternation to the enemies’ cities and destroyed dreadful Nāga kings.

    Verse 18
    From him there was the mighty Pulaśakti, with his body horripilated, who, large-hearted as he was, was generous like Karṇa with his showers of gold. Then there was his son Kapardin II, the magnanimous one, who vanquished the armies of the enemies and was a saviour to the whole earth.

    Verse 19
    Then was born from him Vappuvanna, the saviour of the world, who exterminated with his long arms the mighty armies of his enemies and who, with his fame, adorned the entire circle of the earth.

    Verse 20
    From that Vappuvanna was born that well-known son named Jhañjha, who manifested the greater and greater rise of his family.

    Verse 21
    Even the four-faced Brahmā was not able to enumerate all his good qualities, white like autumnal clouds—what to say of persons who are not endowed with four faces!

    Verse 22
    Then there reigned his younger brother, the illustrious Goggirāja, who by his arms vanquished powerful enemies and whose power was well-known; who possessed in a double degree the good qualities of the illustrious Jhañjha by his liberality; who won a victory over the Nāgas and bore the name of Īrmaḍi Jhañjha.

    Verse 23
    Thereafter, the meritorious and illustrious king Vajjaḍadeva obtained the kingdom—he who had a multitude of merits and excellent fame acquired by the conquests of his enemies’ kingdoms.

    Verse 24
    To him was born a son, the illustrious Aparājita by name, who ruled his kingdom, who was in the habit of bestowing gifts unceasingly, who was valorous, proficient in political science and an abode of glory.

    Verse 25
    He, Aparājita, is the God of death to cruel foes; he is an abode of excellent splendour, the wish-fulfilling tree to suppliants, a source of delight to the eyes of the people, an ocean of courage, a sprouting root of good fortune, an abode of good learning and a store of artistic excellence. He is Bṛhaspati in respect of political wisdom; he is an excellent abode of religious merit; he has a clear intellect and exhibits the highest dalliance of the Goddess of prosperity.

    Verse 26
    Possessing the power of Hara (Śiva), he by his prowess rules impartially by his commands over the Saṁyāṇa country, which he has conquered, the large Puṇaka country which is submissive to him, the Sahya territory which has lovely surroundings, Saṅgameśvara won by his soldiers, and the Chipulaṇa territory which submitted to him the moment his name was mentioned.

    Verse 27
    His power of supremacy extends from the country of Lāṭa to that of Bhillama, and from the western ocean to Candrapura.

    Verse 28
    Joined with the mahāmātya and mantrin, the illustrious Keśapārya, he shines here like Indra united with Bṛhaspati.

    Line 42-45
    In the past, the Raṭṭa kingdom was overthrown and destroyed after the calamities that befell the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Kakkaladeva, who meditated on the feet of the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Khoṭṭigadeva, who meditated on the feet of the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Kṛṣṇarāja in Mānyakheṭa.

    Line 46-52
    The mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious King Aparājitadeva, who is adorned with all royal titles obtained by his valour such as:
    “he who has obtained the five mahāśabdas (the right to the five musical instruments),”
    Mahāsāmantādhipati (the foremost among the Mahāsāmantas),
    Tagarapuraparameśvara (the lord of the city of Tagara),
    “he who is a Śīlāra king born in the family of Jimūṭavāhana,”
    “he who has the banner of the Golden Eagle,”
    “he who has the titles of Abhimānamahodadhi (the great ocean of pride), Vimala-gala-gaṇḍa (the hero with a spotless neck), Dīptimārtaṇḍa (the Sun of splendour), Gaṇḍa-ruddha-phoḍi (the rescuer of people captured by hostile warriors), Gaṇḍara-gaṇḍa (the hero of heroes), Paścimasamudrādhipati (the lord of the Western Ocean), Koṅkaṇa-vallabha (the lord of Koṅkaṇa), Rāja-gaṇḍa-kandarpa (Cupid in the form of the royal hero), Nanni-samudra (the ocean of truth), Birudaṇka-Rāma (Rāma among title-holders), Sahaja-Vidyādhara (Vidyādhara by birth), Kali-gal-āṇkusa (the goad of the neck of the Kali Age), Villa-viḍeṅga (clever in the use of the bow), and Maṇḍalikatrinetra (Śiva among Māṇḍalikas),”

    King Aparājitadeva informs, by salutation, honour and order, all people, whether prominent or otherwise, according as they may be concerned—such as future village-headmen, sāmantas, princes, officers, heads of towns, the three classes of townsmen, and local guilds—as follows:

    Line 53
    “Be it known to you—

    Verse 29
    Prosperity is unstable, youth is momentary, life is, as it were, in the jaws of the God of Death. Notwithstanding this, people are indifferent as regards the acquisition of the other world. Oh! How astonishing is this action of men!

    Line 55-75

    Having realised that all this is unsubstantial and transitory by nature and that religious merit is the only real and eternal friend, We have donated, for the acquisition of the reward by our parents in this world and the next, and for the increase of our own religious merit and fame, here at our residence in the prosperous sthānaka, today, on Sunday, the 15th tithi of the dark fortnight of Śrāvaṇa in the cyclic year Vijaya and the expired year nine hundred increased by fifteen, in figures 915, of the era of the Śaka king, on the very holy occasion of a solar eclipse, which is effective in dispelling the mass of darkness in the form of all sins, and leads to the attainment of heaven and liberation by the accumulation of great religious merit—

    —to the celibate Brāhmaṇa Kolama, who has mastered the Krama recension of the Vedas, who is of the Kāśyapa gotra and the Ṛgveda śākhā, who is a son of the Brāhmaṇa Haradeva, proficient in the Sāmaveda, who hails from Karahāṭa and is a resident of Khēṭaka in the deśa (territorial division) of Puṇaka, and who has come here for some purpose—

    —for the performance of the obligatory rites such as bali, caru, vaiśvadeva, agnihotra, reception of guests who may come, and also to his descendants for the performance of the appropriate religious rites—for the acquisition of religious merit, fame and welfare of ourselves and also of our parents—

    —the ārāmaka (orchard) in the Chammēlēvā-khāḍī situated in the village Sālaṇaka, comprised in the viṣaya (district) of Pāṇāda in the maṇḍala (country) of Purī-Koṅkaṇa, consisting of fourteen hundred villages, the boundaries of which are as follows:—
    on the east, a royal road;
    on the south, the ārāmaka of the Brāhmaṇa Upādhyāya Rudra;
    on the west, the ārāmaka of the Brāhmaṇa Sīhapā-iya;
    on the north, a royal road.

    The ārāmaka, thus defined with its four boundaries, together with udraṅga and uparikara, together with clusters of trees in it, extending to its boundaries, together with wood, grass, and water, together with the right to levy fines for the ten offences, but exclusive of principal deposits, together with the right to fines levied for crimes against unmarried girls and the right to the property of sonless persons, together with all sources of income and the right to all produce, but excluding the previously made grants to gods and Brāhmaṇas, and free from obstruction and from the entrance of cāṭas and bhaṭas.

    Line 76-80
    Therefore, this gift of the ārāmaka, with its four boundaries well determined, should be protected and agreed to as long as the moon and the sun is endured by us and by future rulers, who should be afraid of falling into the deep vale of evil deeds, apprehensive of the agonies caused by falling into the hell of Avīci, terrible with the masses of thousands of sparks of burning fire.

    Whoever, with his mind clouded by the mass of darkness of ignorance, would confiscate this gift or would allow it to be confiscated, would incur all five major sins together with the minor ones.

    Line 81
    And it has been said by the holy Vedavyāsa:—

    (Here follow eleven benedictory and imprecatory verses.)

    Line 92
    Besides, he who has granted this charter, though he knows writing, records his approval here by the hand of the scribe:

    “This has been approved by Me, the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious King Aparājitadeva, the son of the illustrious Vajjaḍadeva. Whatever is explicitly stated or not stated, whatever is written or not written, whatever is deficient or redundant in syllables—all that is authoritative.”

    Verse 34

    To those future rulers on the earth, whether born in our family or in the families of other kings, who with their minds turned away from sin will protect this religious gift of mine—I fold my hands on my head in salutation.

    Line 97-100

    While the illustrious Keśapārya is acting as Amātya and the illustrious Jhañjhamaiya is occupying the post of the Minister for Peace and War, by the order of the illustrious King Aparājitadeva, who is the hero of heroes, this charter has indeed been written correctly by the son of Cakkaiya, named Uddāma, born in a Kāyastha family, for the sake of the Brāhmaṇa Kolama.

    May there be well-being!

View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    First Plate

    1. siddham | sa vovyādvedhasā dhāma yannābhikamalaṅkṛtam | haraśca yasya kāntendukalayā kamalaṅkṛtam || kurvantvāmnāyapūtāni vedhaso vadanā-

    2. nyalam | carācarajagatsṛṣṭināmadhāmāni vaḥ śubham || āsīdgovindarājaḥ kṣitipatirasamaḥ karkkarājastatobhūdbhabhartā

    3. śrīndrarājaḥ punarabhavadato dantivarmeti sūnuḥ | khyātaḥ śrīkṛṣṇarājaḥ kṣapitaripurabhūtkarkkarājasya sūnustasmā-

    4. dgovindarājastadanu tadanujaḥ śrīdhruvāṅkādhirājaḥ || jagattuṅgoṅgajastasya guṇottuṅgobhavattataḥ | vallabhomoghavarṣaḥ

    5. satkṛṣṇarājastataḥ sutaḥ || jagattuṅgāṅgajaḥ śrīmānindradevastatobhavat | nityavarṣo bhuvo bharttā vikramottuṅgaśaṅki-

    6. taḥ || janaharṣakṛte varṣanghana iva ghanakavāridhārābhiḥ | tasmādamoghavarṣo varṣāvadhirājyabhājanaṃ jātaḥ ||

    7. tasyānujo haririvoddhṛtabhūtalaśrīrgovindarājanaranāthasuvarṇṇavarṣaḥ | sannandakācyutasudarśanacakraci-

    8. hraḥ siṃhāsanī gurubalaḥ puruṣottamobhūt || pitṛvyaḥ svarṇṇavarṣasya nityavarṣānujaściram | kurvvannakaṅṭakaṃ rājyaṃ

    9. tapasā sāhasena ca || śrīmatkarkkararāṣṭrakūṭakaṭakesadvaṃśasaṅgharṣato raudradrohadavapratāpaśamakaṃ nistriṃ-

    10. śadhārājalaiḥ | yenākāri samuddhṛtendradhanuṣā bhūpāśmabhirvidyutā bhāti śrīmadamoghavarṣasughano.asaddhūli-

    11. vidhvaṃsanāt || atha gatavati tasminvaddigendre narendre suvimalamapi śaṃbhorddhāma śubhraṃ vidhātam kanakakala-

    12. śadhārāpātadhauteva kanyā tadanu narapatiśrīḥ kṛṣṇarājaṃ samāgāt || colo lolo bhiyā bhūdgajapatirapata-

    13. jjāhnavīgahvarāntarvvājīśastrāsaśeṣaḥ samabhavadabhavacchailaradhre tathāndhraḥ | pāṇḍyaśaḥ khaṇḍitaśrīranuja-

    14. jaladhijalaṃ dvīpapālāḥ pralīnā yasmindattaprayāṇe sakalamapi sadā rājakaṃ na vyarājat || ā cañcatsindhu-

    15. vīcīnicayaparicitopatyakāt paścimādrerā pūrvvādudyadarkkaprakharaharikhurotkhātamūrddhno mahīdhrā-

    16. t | ā vitteśālayādā daśavadanapuro maṇḍalāgraprabhāvaiḥ pṛthvīmekātapatrāmakuruta sukṛtī yo

    17. jagadgītakīrtiḥ || tasminnastamite vibhau vidhivaśādākrāntabhūmaṇḍale lokāhlādini śatrupaṅkajarudhi pro-

    18. tkṛṣṭarociṣmati | śītāṃśāviva divyasaṅgagatike rājādhirāje tataḥ śrīmatkhoṭṭigadeva ityabhidhayā rā-

    19. jye sthitaḥ sadyaśāḥ || tadanu madanamūrtiṃ bhāgyasaubhāgyabhājaṃ bhuvanabhavanadīpaṃ suprabhūtaprabhūtim | niru-

    20. pamanṛpasūnuṃ kakkaleśaṃ nareśaṃ narapatikṛtasevaṃ rājalakṣmīrjjagāma || tatra kṣitīśe nṛpatipradīpe pracaṇḍa-

    21. tailappasamīraṇena | vidhyāpite duṣyamakālabhāvātkathāvaśeṣe sati raṭṭarājye ||

    22. jīmūtaketutanayo.avatatāra yosmiñjīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛthivyām | śīlāravaṃśatila-

    23. kaḥ svaśarīradānatrātāhilokasamavādyagarutmadaṃghaḥ || abhavadahitamarddī tasya vaṃ-

    24. śe kaparddī vibudhajanasatuṣṭaḥ śreṣṭhagopṛṣṭhatuṣṭaḥ | priyajalagiridurggaprīṇitātme-

    25. ṣṭavarggaḥ parapurabhayakarttā raudranāgendrahartā ||

    Second Plate: First Side

    26. vipulamatirudīrṇṇaḥ karṇṇavatsvarṇṇavarṣaiḥ | sapulakapulaśaktiḥ śaktiyuktasta-

    27. to.abhūt | abhavadiha na dīnastasya sūnuḥ kaparddī jitaparavaladaṇḍākhaṇḍa-

    28. pṛthvītaraṇḍaḥ || tasmādbhuvanataraṇḍaḥ khaṇḍitadorddaṇḍacaṇḍaripudaṇḍaḥ | jajñe yaśa-

    29. sā maṇḍitamakhaṇḍabhūmaṇḍalaṃ yena || jhañjhanāmā sutastasmādvappuvannādabhūdasau | udi-

    30. toditatā yena vaṃśasya prakaṭīkṛtā || caturaścaturāsyopi na kṛtranāṅgadituṃ guṇān | śara-

    31. dabhrasitān yasyācaturāsye tu kā kathā || tasyānujo nijabhujorjjitanirjjitāriḥ | śrī-

    32. goggirāja iha suprathitaprabhāvaḥ | śrījhañjharāṇakaguṇāndviguṇāndadhānarastyāgādbhuja-

    33. ṅgavijayīrmmaḍijhañjhanāmā || paramaṇḍalaprasādhanasatkīrttiguṇākaraḥ kṛtī tadanu |

    34. kṣitipo vajjaḍadevaḥ suśrīko rājyamadhitaṣṭhau || anavaratadānaśīlaḥ pratāpavānnītividyaśo-

    35. nilayaḥ | sūnustasya ca rājye śrīmānaparājito jātaḥ || krūrārātiyamaḥ sukāntibhavanaṃ ka-

    36. lpadrumaḥ prārtthināṃ sthānaṃ netrasukhasya dhairya jaladhiḥ saubhāgyakandāṅkuraḥ | sadvidyānilayaḥ

    37. kalāguṇanidhirnnītau ca vācaspatirddharmasyāspa damuttamaṃ vimaladhīrlakṣmīvilāsāvadhiḥ ||

    38. siddhāṃ saṃyānabhūmiṃ pṛthutarapuṇakaṃ deśamājñāvidheyaṃ sahyaṃ pratyantakāntaṃ nijabhaṭakalitaṃ

    39. saṅgamādīśvarārakhyam | nāmākhyānaprasādhyaṃ cipulaṇaviṣayaṃ naṣṭavaiṣamyabhāvaṃ kṛtvā tejonu-

    40. bhāvādbaravibhavavidhṛtsvājñayā yaḥ praśāsti || ā lāṭadeśādbhuvi bhillamīyadeśaṃ vidhāyā-

    41. vadhimatra yasya | ā paścimābdheratha candrapūrvaṃ puraṃ vidhṛtya prabhutāprabhāvaḥ || śrīmatā keśapā-

    42. ryeṇa mahāmātyena mantriṇā | saṃyuktosau vibhātīha guruṇākhaṇḍalo yathā || iti pūrvvaṃ

    43. śrīmānyakheṭakaṭakāvāsitaparamabhaṭṭārakamahārājādhirāja- parameśvaraśrīmatkṛṣṇarā-

    44. jadevapādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśavara- śrīmatkhoṭṭigadeva-

    45. pādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvara- śrīmatkakkaladeve sañjā-

    Second Plate: Second Side

    46. tāpāye raṭṭarājye ca naṣṭabhraṣṭe sati || svatejonubhāvātsamadhigatāśeṣamahāśabda mahāsāma-

    47. ntādhipatitagarapuraparameśvaraśīlāranarendrajīmūtavāhanānvaya- prasūtasuvarṇṇagaru-

    48. ḍadhvajābhimānamahodadhimalagalagaṇḍadīptimārtaṇḍa- gaḍaruddhaphoḍigaṇḍaragaṇḍapaści-

    49. masamudrādhipatikoṅkaṇavallabharājagaṇḍakandarppanannī- samudrabirudaṅkarāmasahajavidyā-

    50. dharakaligalāṅkuśavillaviḍeṅgamaṇḍalīkatrinetraprabhṛtisamasta- rājāvalīsamalaṅkṛta-

    51. mahāmaṇḍaleśvaraśrīmadaparājitadevarājaḥ sarvvāneva yathāsaṃbadhyamānakānāgāmigrā-

    52. mabhoktṛsāmantarājaputrādhikāripurapatitri vargasthānanagaraprabhṛtipradhānāpradhānāñ

    53. janānpraṇatipūjāsamādeśaiḥ samanubodhayatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā || calā vibhū-

    54. tiḥ kṣaṇabhaṅgi yauvanaṃ kṛtāntadantāntaravarti jīvitam | tathāpyavajñā paralokaśāsane

    55. aho nṛṇāṃ vismayakāri ceṣṭitam || sakalametadasāratayādhiṣṭhitaṃ vinaśvarasvabhā-

    56. vaṃ dharma evaikaḥ sahāyaḥ śāśvataśceti vicintyāsmābhirayaṃ pitroraihikāmuṣmikaphalā-

    57. vāptaye ātmanaśca puṇyayaśobhivṛddhaye || śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu

    58. navasu pañcadaśottareṣvaṅkataḥ saṃvat || 915 || vijayasaṃvatsarāntarggataśrāvaṇaba-

    59. hulapañcadaśyā maṅkatopi śrāvaṇavadi 15 ravāvadyeha śrīsthānakāvāsake saka-

    60. lakalmaṣatamaḥ paṭalocchedanapaṭīyasi paramapuṇyasaṃbhārakāriṇi svarggāpavargga-

    61.  kāraṇabhūte sañjātasūryagrahaṇamahāparvvaṇi caturdaśagrāmaśatopalakṣitapurī-

    62. koṅkaṇamaṇḍalāntaḥpātipāṇāḍaviṣayāntarvvartti sālaṇakagrāme || cammelevā-

    63. khāḍī tasyāmārāmakaḥ | yasya cāghāṭanāni || pūrvvato rājapathaḥ | dakṣiṇato vi-

    64. prarudropādhyāyārāmakaḥ | paścimato viprasīhappaiyārāmakaḥ ||

    65. uttarato rājapathaḥ | evamayaṃ caturāghāṭanopalakṣitaḥ sodraṅgaḥ

    Third Plate: First Side

    66. soparikaraḥ savṛkṣamālākulaḥ svasīmāparyantaḥ sakāṣṭhatṛṇodakope-

    67. taḥ sadaṇḍadaśāparādhaḥ pradhānanidhānaikadoṣabāhyaḥ itarasamastā-

    68. putrālīyakakumārīsāhasa prabhṛtidaṇḍadoṣasamanvitaḥ pūrvadattadevadāya-

    69. brahmadāyavarjjitaḥ samastāyasthānasahitaḥ sarvvotpattisaṃyukto.acāṭabhaṭaprave-

    70. śo.aparipanthanīyaḥ sarvvābhyantarasiddhisamupeto yathākramaṃ hastodakādivi-

    71. dhipūrvvakaṃ kāśyapagotrabrah vṛcaśākhāya karahāṭavinirggatāya puṇakadeśīyakha-

    72. ṭakavāstavyāya iha kāryābhyāgatāya brahmacāriṇe brāhmaṇakolamakramavide

    73. vipragṛhītasahasraharidevasutāya balicaruvaiśvadevāgnihotrakratu-

    74. kriyāgatābhyāgatanityakarmādivyavahārārtthametatsaṃ taterapi yathocitabrā-

    75. hmaṇyakriyākāṇḍapravartanārtthaṃ ca ātmanaḥ pitrorapi puṇyayaśaḥśreyortthaṃ ca pra-

    76. dattaḥ || tadayaṃ nikaṭacaturāghāṭanaviśuddhācaṇdrārkkakālamaryādayā mayā samā-

    77. gāminṛpatibhiścāsatkarmagaṃbhīradarī- prapātabhayabhīrubhirjvaladanalasphuli-

    78. ṅgasahasrabhīṣaṇāvīcinirayaprapātavedanāgamaśaṅkitaiḥ sarvvairapyasya eta-

    79. tsantateścānupālanīyo.anumantavyaśca | yo vā.ajñānatimirapaṭalāvṛtamatirā-

    80. cchindyādācchidyamānaṃ vā.anumodeta sa pañcabhirmahāpātakairupapātakaiśca sama-

    81. stairapi saṃyuktaḥ syāt || uktaṃ ca bhagavatā vedavyāsena | ṣaṣṭi varṣasahasrāṇi sva-

    82. rgge tiṣṭhati bhūmidaḥ | ācchettā cānumantā ca tānyeva narake vaset || vindhyāṭavīṣva-

    83. toyāsu śuṣkakoṭaravāsinaḥ | mahāhayo hi jāyante bhūmidāyāpahārakāḥ || sva-

    84. dattāṃ paradattāṃ vā yo hareta vasundharām | ṣaṣṭi varṣasahasrāṇi viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ ||

    Third Plate: Second Side

    85. gāmekāṃ svarṇṇamekaṃ vā bhūmerapyekamaṅgulam | harannarakamāpnoti yāvadābhūtasaṃplavam || pañca paśvanṛte hanti da-

    86. śa hanti gavānṛte | śatamaśvānṛte hanti sahasraṃ puruṣānṛte || hanti jātānujātāṃśca hiraṇyārtthenṛtaṃ

    87. vadan | sarvaṃ bhūmyanṛte hanti mā sma bhūmyanṛtaṃ vādīḥ || agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ bhūrvaiṣṇevī sūryasutā-

    88. śca gāvaḥ | lokatrayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ yaḥ kāñcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || svadattāṃ paradattāṃ vā yatnādrakṣa-

    89. kṣa narādhipa | mahīṃ mahībhujāṃ śreṣṭha dānācchreyonupālanam ||bahubhirvvasudhā bhuktā rājabhiḥ sagarādibhiḥ |

    90. yasya yasya yadā bhūmistasya tasya tadā phalam || dhavalānyātapatrāṇi dantinaśca madolvaṇāḥ | bhūmidā-

    91. nasya puṣpāṇi phalaṃ svarggaḥ purandara ||  sarvvānetānbhāvinaḥ pārtthivendrānbhūyo bhūyo yācate rāmabha-

    92. draḥ | sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || evaṃ cānyat | śāsanadātā

    93. lipijñopi lekhakahastena svamatamāropayati | mataṃ mama mahāmaṃḍaleśvaraśrīmadaparāji-

    94. tadevarājasya śrīmadvajjaḍadevasūnoriti | yathā caitadevaṃ tathā | yadatra proktamanuktaṃ

    95. vā likhitamalikhitaṃ yannūnākṣaramadhikākṣaraṃ vā tatsarvvaṃ pramāṇamiti || madvaṃśajā ca para-

    96. mahīpativaṃśajā vā pāpādapetamanaso bhuvi bhāvibhūpāḥ | yepālayanti mama dharmamimaṃ sama-

    97. staṃ teṣāmayaṃ vinihitoñjalireṣa mūrddhni || śrīmadgaṇḍaragaṇḍarājaniyamācchrīkeśa-

    98. pāryābhidhe.amātyedhiṣṭhitasandhivigrahapade śrījhañjhamaiye sati | cakkaiyasya sutena śāsa-

    99. namaho uddāmanāmnā dhruvaṃ kāyasthānvayajena sādhu likhitaṃ tatkolamārtthe matam ||

    100. maṅgalamiti ||

    १। सिद्धम् । स वोव्याद्वेधसा धाम यन्नाभिकमलङ्कृतम् । हरश्च यस्य कान्तेन्दुकलया कमलङ्कृतम् ॥ कुर्वन्त्वाम्नायपूतानि वेधसो वदना-

    २। न्यलम् । चराचरजगत्सृष्टिनामधामानि वः शुभम् ॥ आसीद्गोविन्दराजः क्षितिपतिरसमः कर्क्कराजस्ततोभूद्भभर्ता

    ३। श्रीन्द्रराजः पुनरभवदतो दन्तिवर्मेति सूनुः । ख्यातः श्रीकृष्णराजः क्षपितरिपुरभूत्कर्क्कराजस्य सूनुस्तस्मा-

    ४। द्गोविन्दराजस्तदनु तदनुजः श्रीध्रुवाङ्काधिराजः ॥ जगत्तुङ्गोङ्गजस्तस्य गुणोत्तुङ्गोभवत्ततः । वल्लभोमोघवर्षः

    ५। सत्कृष्णराजस्ततः सुतः ॥ जगत्तुङ्गाङ्गजः श्रीमानिन्द्रदेवस्ततोभवत् । नित्यवर्षो भुवो भर्त्ता विक्रमोत्तुङ्गशङ्कि-

    ६। तः ॥ जनहर्षकृते वर्षन्घन इव घनकवारिधाराभिः । तस्मादमोघवर्षो वर्षावधिराज्यभाजनं जातः ॥

    ७। तस्यानुजो हरिरिवोद्धृतभूतलश्रीर्गोविन्दराजनरनाथसुवर्ण्णवर्षः । सन्नन्दकाच्युतसुदर्शनचक्रचि-

    ८। ह्रः सिंहासनी गुरुबलः पुरुषोत्तमोभूत् ॥ पितृव्यः स्वर्ण्णवर्षस्य नित्यवर्षानुजश्चिरम् । कुर्व्वन्नकङ्टकं राज्यं

    ९। तपसा साहसेन च ॥ श्रीमत्कर्क्करराष्ट्रकूटकटकेसद्वंशसङ्घर्षतो रौद्रद्रोहदवप्रतापशमकं निस्त्रिं-

    १०। शधाराजलैः । येनाकारि समुद्धृतेन्द्रधनुषा भूपाश्मभिर्विद्युता भाति श्रीमदमोघवर्षसुघनो।असद्धूलि-

    ११। विध्वंसनात् ॥ अथ गतवति तस्मिन्वद्दिगेन्द्रे नरेन्द्रे सुविमलमपि शंभोर्द्धाम शुभ्रं विधातम् कनककल-

    १२। शधारापातधौतेव कन्या तदनु नरपतिश्रीः कृष्णराजं समागात् ॥ चोलो लोलो भिया भूद्गजपतिरपत-

    १३। ज्जाह्नवीगह्वरान्तर्व्वाजीशस्त्रासशेषः समभवदभवच्छैलरध्रे तथान्ध्रः । पाण्ड्यशः खण्डितश्रीरनुज-

    १४। जलधिजलं द्वीपपालाः प्रलीना यस्मिन्दत्तप्रयाणे सकलमपि सदा राजकं न व्यराजत् ॥ आ चञ्चत्सिन्धु-

    १५। वीचीनिचयपरिचितोपत्यकात् पश्चिमाद्रेरा पूर्व्वादुद्यदर्क्कप्रखरहरिखुरोत्खातमूर्द्ध्नो महीध्रा-

    १६। त् । आ वित्तेशालयादा दशवदनपुरो मण्डलाग्रप्रभावैः पृथ्वीमेकातपत्रामकुरुत सुकृती यो

    १७। जगद्गीतकीर्तिः ॥ तस्मिन्नस्तमिते विभौ विधिवशादाक्रान्तभूमण्डले लोकाह्लादिनि शत्रुपङ्कजरुधि प्रो-

    १८। त्कृष्टरोचिष्मति । शीतांशाविव दिव्यसङ्गगतिके राजाधिराजे ततः श्रीमत्खोट्टिगदेव इत्यभिधया रा-

    १९। ज्ये स्थितः सद्यशाः ॥ तदनु मदनमूर्तिं भाग्यसौभाग्यभाजं भुवनभवनदीपं सुप्रभूतप्रभूतिम् । निरु-

    २०। पमनृपसूनुं कक्कलेशं नरेशं नरपतिकृतसेवं राजलक्ष्मीर्ज्जगाम ॥ तत्र क्षितीशे नृपतिप्रदीपे प्रचण्ड-

    २१। तैलप्पसमीरणेन । विध्यापिते दुष्यमकालभावात्कथावशेषे सति रट्टराज्ये ॥

    २२। जीमूतकेतुतनयो।अवततार योस्मिञ्जीमूतवाहन इति प्रथितः पृथिव्याम् । शीलारवंशतिल-

    २३। कः स्वशरीरदानत्राताहिलोकसमवाद्यगरुत्मदंघः ॥ अभवदहितमर्द्दी तस्य वं-

    २४। शे कपर्द्दी विबुधजनसतुष्टः श्रेष्ठगोपृष्ठतुष्टः । प्रियजलगिरिदुर्ग्गप्रीणितात्मे-

    २५। ष्टवर्ग्गः परपुरभयकर्त्ता रौद्रनागेन्द्रहर्ता ॥

    सेचोन्द् प्लते: फ़िर्स्त् सिदे

    २६। विपुलमतिरुदीर्ण्णः कर्ण्णवत्स्वर्ण्णवर्षैः । सपुलकपुलशक्तिः शक्तियुक्तस्त-

    २७। तो।अभूत् । अभवदिह न दीनस्तस्य सूनुः कपर्द्दी जितपरवलदण्डाखण्ड-

    २८। पृथ्वीतरण्डः ॥ तस्माद्भुवनतरण्डः खण्डितदोर्द्दण्डचण्डरिपुदण्डः । जज्ञे यश-

    २९। सा मण्डितमखण्डभूमण्डलं येन ॥ झञ्झनामा सुतस्तस्माद्वप्पुवन्नादभूदसौ । उदि-

    ३०। तोदितता येन वंशस्य प्रकटीकृता ॥ चतुरश्चतुरास्योपि न कृत्रनाङ्गदितुं गुणान् । शर-

    ३१। दभ्रसितान् यस्याचतुरास्ये तु का कथा ॥ तस्यानुजो निजभुजोर्ज्जितनिर्ज्जितारिः । श्री-

    ३२। गोग्गिराज इह सुप्रथितप्रभावः । श्रीझञ्झराणकगुणान्द्विगुणान्दधानरस्त्यागाद्भुज-

    ३३। ङ्गविजयीर्म्मडिझञ्झनामा ॥ परमण्डलप्रसाधनसत्कीर्त्तिगुणाकरः कृती तदनु ।

    ३४। क्षितिपो वज्जडदेवः सुश्रीको राज्यमधितष्ठौ ॥ अनवरतदानशीलः प्रतापवान्नीतिविद्यशो-

    ३५। निलयः । सूनुस्तस्य च राज्ये श्रीमानपराजितो जातः ॥ क्रूरारातियमः सुकान्तिभवनं क-

    ३६। ल्पद्रुमः प्रार्त्थिनां स्थानं नेत्रसुखस्य धैर्य जलधिः सौभाग्यकन्दाङ्कुरः । सद्विद्यानिलयः

    ३७। कलागुणनिधिर्न्नीतौ च वाचस्पतिर्द्धर्मस्यास्प दमुत्तमं विमलधीर्लक्ष्मीविलासावधिः ॥

    ३८। सिद्धां संयानभूमिं पृथुतरपुणकं देशमाज्ञाविधेयं सह्यं प्रत्यन्तकान्तं निजभटकलितं

    ३९। सङ्गमादीश्वरारख्यम् । नामाख्यानप्रसाध्यं चिपुलणविषयं नष्टवैषम्यभावं कृत्वा तेजोनु-

    ४०। भावाद्बरविभवविधृत्स्वाज्ञया यः प्रशास्ति ॥ आ लाटदेशाद्भुवि भिल्लमीयदेशं विधाया-

    ४१। वधिमत्र यस्य । आ पश्चिमाब्धेरथ चन्द्रपूर्वं पुरं विधृत्य प्रभुताप्रभावः ॥ श्रीमता केशपा-

    ४२। र्येण महामात्येन मन्त्रिणा । संयुक्तोसौ विभातीह गुरुणाखण्डलो यथा ॥ इति पूर्व्वं

    ४३। श्रीमान्यखेटकटकावासितपरमभट्टारकमहाराजाधिराज- परमेश्वरश्रीमत्कृष्णरा-

    ४४। जदेवपादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेशवर- श्रीमत्खोट्टिगदेव-

    ४५। पादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वर- श्रीमत्कक्कलदेवे सञ्जा-

    सेचोन्द् प्लते: सेचोन्द् सिदे

    ४६। तापाये रट्टराज्ये च नष्टभ्रष्टे सति ॥ स्वतेजोनुभावात्समधिगताशेषमहाशब्द महासाम-

    ४७। न्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वरशीलारनरेन्द्रजीमूतवाहनान्वय- प्रसूतसुवर्ण्णगरु-

    ४८। डध्वजाभिमानमहोदधिमलगलगण्डदीप्तिमार्तण्ड- गडरुद्धफोडिगण्डरगण्डपश्चि-

    ४९। मसमुद्राधिपतिकोङ्कणवल्लभराजगण्डकन्दर्प्पनन्नी- समुद्रबिरुदङ्करामसहजविद्या-

    ५०। धरकलिगलाङ्कुशविल्लविडेङ्गमण्डलीकत्रिनेत्रप्रभृतिसमस्त- राजावलीसमलङ्कृत-

    ५१। महामण्डलेश्वरश्रीमदपराजितदेवराजः सर्व्वानेव यथासंबध्यमानकानागामिग्रा-

    ५२। मभोक्तृसामन्तराजपुत्राधिकारिपुरपतित्रि वर्गस्थाननगरप्रभृतिप्रधानाप्रधानाञ्

    ५३। जनान्प्रणतिपूजासमादेशैः समनुबोधयत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥ चला विभू-

    ५४। तिः क्षणभङ्गि यौवनं कृतान्तदन्तान्तरवर्ति जीवितम् । तथाप्यवज्ञा परलोकशासने

    ५५। अहो नृणां विस्मयकारि चेष्टितम् ॥ सकलमेतदसारतयाधिष्ठितं विनश्वरस्वभा-

    ५६। वं धर्म एवैकः सहायः शाश्वतश्चेति विचिन्त्यास्माभिरयं पित्रोरैहिकामुष्मिकफला-

    ५७। वाप्तये आत्मनश्च पुण्ययशोभिवृद्धये ॥ शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु

    ५८। नवसु पञ्चदशोत्तरेष्वङ्कतः संवत् ॥ ९१५ ॥ विजयसंवत्सरान्तर्ग्गतश्रावणब-

    ५९। हुलपञ्चदश्या मङ्कतोपि श्रावणवदि १५ रवावद्येह श्रीस्थानकावासके सक-

    ६०। लकल्मषतमः पटलोच्छेदनपटीयसि परमपुण्यसंभारकारिणि स्वर्ग्गापवर्ग्ग-

    ६१।  कारणभूते सञ्जातसूर्यग्रहणमहापर्व्वणि चतुर्दशग्रामशतोपलक्षितपुरी-

    ६२। कोङ्कणमण्डलान्तःपातिपाणाडविषयान्तर्व्वर्त्ति सालणकग्रामे ॥ चम्मेलेवा-

    ६३। खाडी तस्यामारामकः । यस्य चाघाटनानि ॥ पूर्व्वतो राजपथः । दक्षिणतो वि-

    ६४। प्ररुद्रोपाध्यायारामकः । पश्चिमतो विप्रसीहप्पैयारामकः ॥

    ६५। उत्तरतो राजपथः । एवमयं चतुराघाटनोपलक्षितः सोद्रङ्गः

    थिर्द् प्लते: फ़िर्स्त् सिदे

    ६६। सोपरिकरः सवृक्षमालाकुलः स्वसीमापर्यन्तः सकाष्ठतृणोदकोपे-

    ६७। तः सदण्डदशापराधः प्रधाननिधानैकदोषबाह्यः इतरसमस्ता-

    ६८। पुत्रालीयककुमारीसाहस प्रभृतिदण्डदोषसमन्वितः पूर्वदत्तदेवदाय-

    ६९। ब्रह्मदायवर्ज्जितः समस्तायस्थानसहितः सर्व्वोत्पत्तिसंयुक्तो।अचाटभटप्रवे-

    ७०। शो।अपरिपन्थनीयः सर्व्वाभ्यन्तरसिद्धिसमुपेतो यथाक्रमं हस्तोदकादिवि-

    ७१। धिपूर्व्वकं काश्यपगोत्रब्रह् वृचशाखाय करहाटविनिर्ग्गताय पुणकदेशीयख-

    ७२। टकवास्तव्याय इह कार्याभ्यागताय ब्रह्मचारिणे ब्राह्मणकोलमक्रमविदे

    ७३। विप्रगृहीतसहस्रहरिदेवसुताय बलिचरुवैश्वदेवाग्निहोत्रक्रतु-

    ७४। क्रियागताभ्यागतनित्यकर्मादिव्यवहारार्त्थमेतत्सं ततेरपि यथोचितब्रा-

    ७५। ह्मण्यक्रियाकाण्डप्रवर्तनार्त्थं च आत्मनः पित्रोरपि पुण्ययशःश्रेयोर्त्थं च प्र-

    ७६। दत्तः ॥ तदयं निकटचतुराघाटनविशुद्धाचण्द्रार्क्ककालमर्यादया मया समा-

    ७७। गामिनृपतिभिश्चासत्कर्मगंभीरदरी- प्रपातभयभीरुभिर्ज्वलदनलस्फुलि-

    ७८। ङ्गसहस्रभीषणावीचिनिरयप्रपातवेदनागमशङ्कितैः सर्व्वैरप्यस्य एत-

    ७९। त्सन्ततेश्चानुपालनीयो।अनुमन्तव्यश्च । यो वा।अज्ञानतिमिरपटलावृतमतिरा-

    ८०। च्छिन्द्यादाच्छिद्यमानं वा।अनुमोदेत स पञ्चभिर्महापातकैरुपपातकैश्च सम-

    ८१। स्तैरपि संयुक्तः स्यात् ॥ उक्तं च भगवता वेदव्यासेन । षष्टि वर्षसहस्राणि स्व-

    ८२। र्ग्गे तिष्ठति भूमिदः । आच्छेत्ता चानुमन्ता च तान्येव नरके वसेत् ॥ विन्ध्याटवीष्व-

    ८३। तोयासु शुष्ककोटरवासिनः । महाहयो हि जायन्ते भूमिदायापहारकाः ॥ स्व-

    ८४। दत्तां परदत्तां वा यो हरेत वसुन्धराम् । षष्टि वर्षसहस्राणि विष्ठायां जायते कृमिः ॥

    थिर्द् प्लते: सेचोन्द् सिदे

    ८५। गामेकां स्वर्ण्णमेकं वा भूमेरप्येकमङ्गुलम् । हरन्नरकमाप्नोति यावदाभूतसंप्लवम् ॥ पञ्च पश्वनृते हन्ति द-

    ८६। श हन्ति गवानृते । शतमश्वानृते हन्ति सहस्रं पुरुषानृते ॥ हन्ति जातानुजातांश्च हिरण्यार्त्थेनृतं

    ८७। वदन् । सर्वं भूम्यनृते हन्ति मा स्म भूम्यनृतं वादीः ॥ अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं भूर्वैष्णेवी सूर्यसुता-

    ८८। श्च गावः । लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्तं यः काञ्चनं गां च महीं च दद्यात् ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यत्नाद्रक्ष-

    ८९। क्ष नराधिप । महीं महीभुजां श्रेष्ठ दानाच्छ्रेयोनुपालनम् ॥बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता राजभिः सगरादिभिः ।

    ९०। यस्य यस्य यदा भूमिस्तस्य तस्य तदा फलम् ॥ धवलान्यातपत्राणि दन्तिनश्च मदोल्वणाः । भूमिदा-

    ९१। नस्य पुष्पाणि फलं स्वर्ग्गः पुरन्दर ॥  सर्व्वानेतान्भाविनः पार्त्थिवेन्द्रान्भूयो भूयो याचते रामभ-

    ९२। द्रः । सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ एवं चान्यत् । शासनदाता

    ९३। लिपिज्ञोपि लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति । मतं मम महामंडलेश्वरश्रीमदपराजि-

    ९४। तदेवराजस्य श्रीमद्वज्जडदेवसूनोरिति । यथा चैतदेवं तथा । यदत्र प्रोक्तमनुक्तं

    ९५। वा लिखितमलिखितं यन्नूनाक्षरमधिकाक्षरं वा तत्सर्व्वं प्रमाणमिति ॥ मद्वंशजा च पर-

    ९६। महीपतिवंशजा वा पापादपेतमनसो भुवि भाविभूपाः । येपालयन्ति मम धर्ममिमं सम-

    ९७। स्तं तेषामयं विनिहितोञ्जलिरेष मूर्द्ध्नि ॥ श्रीमद्गण्डरगण्डराजनियमाच्छ्रीकेश-

    ९८। पार्याभिधे।अमात्येधिष्ठितसन्धिविग्रहपदे श्रीझञ्झमैये सति । चक्कैयस्य सुतेन शास-

    ९९। नमहो उद्दामनाम्ना ध्रुवं कायस्थान्वयजेन साधु लिखितं तत्कोलमार्त्थे मतम् ॥

    १००। मङ्गलमिति ॥

    siddham | 

    sa bovyādvedhasā dhāma
    yannābhikamalaṃkṛtam |
    haraśca yasya kāntendu
    kalayā kamalaṃkṛtam || 1 || (anuṣṭubh)

    kurvantvāmnāyapūtāni
    vedhaso vadanānyalam |
    carācarajagatsṛṣṭi
    nāmadhāmāni vaḥ śubham || 2 || (anuṣṭubh)

    āsīdgovindarājaḥ kṣitipatirasamaḥ karkkarājastatobhūd-
    bhabhartā śrīndrarājaḥ punarabhavadato dantivarmeti sūnuḥ |
    khyātaḥ śrīkṛṣṇarājaḥ kṣapitaripurabhūtkarkkarājasya sūnuḥ
    tasmādgovindarājastadanu tadanujaḥ śrīdhruvāṅkādhirājaḥ || 3 || (sragdharā)

    jagattuṃgoṅgajastasya
    guṇottuṃgobhavattataḥ |
    vallabhomoghavarṣaḥ sat-
    kṛṣṇarājastataḥ sutaḥ || 4 || (anuṣṭubh)

    jagattuṅgāṅgajaḥ śrīmān
    indradevastatobhavat |
    nityavarṣo bhuvo bharttā
    vikramottuṃgaśaṅkitaḥ || 5 || (anuṣṭubh)

    janaharṣakṛte varṣanghana iva
    ghanakavāridhārābhiḥ |
    tasmādamoghavarṣo
    varṣāvadhirājyabhājanaṃ jātaḥ || 6 || (gīti)

    tasyānujo haririvoddhṛtabhūtalaśrīḥ
    govindarājanaranāthasuvarṇṇavarṣaḥ |
    sannandakācyutasudarśanacakracihraḥ
    siṃhāsanī gurubalaḥ puruṣottamobhūt || 7 || (vasantatilakā)

    pitṛvyaḥ svarṇṇavarṣasya
    nityavarṣānujaściram |
    kurvvannakaṃṭakaṃ rājyaṃ
    tapasā sāhasena ca || 8 || (anuṣṭubh)

    śrīmatkarkkararāṣṭrakūṭakaṭakesadvaṃśasaṃgharṣato
    raudradrohadavapratāpaśamakaṃ nistriṃśadhārājalaiḥ |
    yenākāri samuddhṛtendradhanuṣā bhūpāśmabhirvidyutā
    bhāti śrīmadamoghavarṣasughano.asaddhūlividhvaṃsanāt || 9 || (śārdūlavikrīḍita)

    atha gatavati tasminvaddigeṃdre nareṃdre
    suvimalamapi śaṃbhorddhāma śubhraṃ vidhātam |
    kanakakalaśadhārāpātadhauteva kanyā
    tadanu narapatiśrīḥ kṛṣṇarājaṃ samāgāt || 10 || (mālinī)

    colo lolo bhiyā bhūdgajapatirapatajjāhnavīgahvarāntaḥ
    vājīśastrāsaśeṣaḥ samabhavadabhavacchailaradhre tathāndhraḥ |
    pāṇḍyaśaḥ khaṇḍitaśrīranujajaladhijalaṃ dvīpapālāḥ pralīnā
    yasmindattaprayāṇe sakalamapi sadā rājakaṃ na vyarājat || 11 || (sragdharā)

    ā caṃcatsindhuvīcīnicayaparicitopatyakāt paścimādrerā
    pūrvvādudyadarkkaprakharaharikhurotkhātamūrddhnomahīdhrāt | 
    ā vitteśālayādā daśavadanapuro maṇḍalāgraprabhāvaiḥ
    pṛthvīmekātapatrāmakuruta sukṛtī yojagadgītakīrtiḥ || 12 || (sragdharā)

    tasminnastamite vibhau vidhivaśādākrāntabhūmaṇḍale
    lokāhlādini śatrupaṅkajarudhi protkṛṣṭarociṣmati | 
    śītāṃśāviva divyasaṃgagatike rājādhirāje tataḥ
    śrīmatkhoṭṭigadeva ityabhidhayā rājye sthitaḥ sadyaśāḥ || 13 || (śārdūlavikrīḍita) 

    tadanu madanamūrtiṃ bhāgyasaubhāgyabhājaṃ
    bhuvanabhavanadīpaṃ suprabhūtaprabhūtim | 
    nirupamanṛpasūnuṃ kakkaleśaṃ nareśaṃ
    narapatikṛtasevaṃ rājalakṣmīr jagāma || 14 || (mālinī) 

    tatra kṣitīśe nṛpatipradīpe
    pracaṇḍatailappasamīraṇena | 
    vidhyāpite duṣyamakālabhāvāt
    kathāvaśeṣe sati raṭṭarājye || 15 || (upajāti)

    jīmūtaketutanayo’vatatāra yosmiñ
    jīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛthivyām | 
    śīlāravaṃśatilakaḥ svaśarīradāna-
    trātāhilokasamavādyagarutmadaṅgaḥ || 16 || (vasantatilakā)

    abhavadahitamarddī tasya vaṃśe kaparddī
    vibudhajanasatuṣṭaḥ śreṣṭhagopṛṣṭhatuṣṭaḥ |
    priyajalagiridurggaprīṇitātmeṣṭavarggaḥ
    parapurabhayakarttā raudranāgendrahartā || 17 || (mālinī)

    vipulamatirudīrṇṇaḥ karṇṇavatsvarṇṇavarṣaiḥ 
    sapulakapulaśaktiḥ śaktiyuktastato.abhūt |
    abhavadiha na dīnastasya sūnuḥ kaparddī
    jitaparavaladaṇḍākhaṇḍapṛthvītaraṇḍaḥ || 18 || (mālinī)

    tasmādbhuvanataraṇḍaḥ
    khaṇḍitadorddaṇḍacaṇḍaripudaṇḍaḥ |
    jajñe yaśasā maṇḍita-
    makhaṇḍabhūmaṇḍalaṃ yena || 19 || (āryā)

    jhaṃjhanāmā sutastasmād
    vappuvannādabhūdasau |
    uditoditatā yena
    vaṃśasya prakaṭīkṛtā || 20 || (anuṣṭubh)

    caturaścaturāsyopi na
    kṛtranāngadituṃ guṇān |
    śaradabhrasitān yasyā
    caturāsye tu kā kathā || 21 || (anuṣṭubh)

    tasyānujo nijabhujorjjitanirjjitāriḥ
    śrīgoggirāja iha suprathitaprabhāvaḥ |
    śrījhaṃjharāṇakaguṇāndviguṇāndadhānaraḥ
    tyāgādbhujaṅgavijayīrmmaḍijhaṃjhanāmā || 22 || (vasantatilakā)

    paramaṇḍalaprasādhana-
    satkīrttiguṇākaraḥ kṛtī tadanu |
    kṣitipo vajjaḍadevaḥ
    suśrīko rājyamadhitaṣṭhau || 23 || (āryā)

    anavaratadānaśīlaḥ
    pratāpavānnītividyaśonilayaḥ |
    sūnustasya ca rājye
    śrīmānaparājito jātaḥ || 24 || (āryā)

    krūrārātiyamaḥ sukāntibhavanaṃ kalpadrumaḥ prārtthināṃ
    sthānaṃ netrasukhasya dhairya jaladhiḥ saubhāgyakandāṃkuraḥ |
    sadvidyānilayaḥ kalāguṇanidhirnnītau ca vācaspatiḥ
    dharmasyāspa damuttamaṃ vimaladhīrlakṣmīvilāsāvadhiḥ || 25 || (śārdūlavikrīḍita)

    siddhāṃ saṃyānabhūmiṃ pṛthutarapuṇakaṃ deśamājñāvidheyaṃ
    sahyaṃ pratyantakāntaṃ nijabhaṭakalitaṃ saṃgamādīśvarārakhyam |
    nāmākhyānaprasādhyaṃ cipulaṇaviṣayaṃ naṣṭavaiṣamyabhāvaṃ
    kṛtvā tejonubhāvādbaravibhavavidhṛtsvājñayā yaḥ praśāsti || 26 || (sragdharā)

    ā lāṭadeśādbhuvi bhillamīya-
    deśaṃ vidhāyā vadhimatra yasya |
    ā paścimābdheratha caṃdrapūrvaṃ
    puraṃ vidhṛtya prabhutāprabhāvaḥ || 27 || (upajāti)

    śrīmatā keśapāryeṇa
    mahāmātyena maṃtriṇā |
    saṃyuktosau vibhātīha
    guruṇākhaṃḍalo yathā || 28 || (anuṣṭubh)

    Prose section

    iti pūrvvaṃ śrīmānyakheṭakaṭakāvāsitaparamabhaṭṭārakamahārājādhirāja- parameśvaraśrīmatkṛṣṇarājadevapādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśavaraśrīmatkhoṭṭigadevapādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvaraśrīmatkakkaladeve saṃjātāpāye raṭṭarājye ca naṣṭabhraṣṭe sati || 

    svatejonubhāvātsamadhigatāśeṣamahāśabda mahāsāmantādhipatitagarapuraparameśvaraśīlāranarendrajīmūtavāhanānvaya- prasūtasuvarṇṇagaruḍadhvajābhimānamahodadhimalagalagaṇḍadīptimārtaṇḍa- gaḍaruddhaphoḍigaṇḍaragaṇḍapaścimasamudrādhipatikoṃkaṇavallabharājagaṇḍakandarppanannīsamudrabirudaṃkarāmasahajavidyādharakaligalāṃkuśavillaviḍeṅgamaṇḍalīkatrinetraprabhṛtisamastarājāvalīsamalaṃkṛtamahāmaṇḍaleśvaraśrīmadaparājitadevarājaḥ sarvvāneva yathāsaṃbadhyamānakānāgāmigrāmabhoktṛsāmantarājaputrādhikāripurapatitri vargasthānanagaraprabhṛtipradhānāpradhānāñ janānpraṇatipūjāsamādeśaiḥ samanubodhayatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā || 

    calā vibhūtiḥ kṣaṇabhaṃgi yauvanaṃ
    kṛtāntadantāntaravarti jīvitam |
    tathāpyavajñā paralokaśāsane
    aho nṛṇāṃ vismayakāri ceṣṭitam || 29 || (vaṁśastha)

    sakalametadasāratayādhiṣṭhitaṃ vinaśvarasvabhāvaṃ dharma evaikaḥ sahāyaḥ śāśvataśceti vicintyāsmābhirayaṃ pitroraihikāmuṣmikaphalāvāptaye ātmanaśca puṇyayaśobhivṛddhaye || śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu navasu paṃcadaśottareṣvaṅkataḥ saṃvat || 915 || vijayasaṃvatsarāntarggataśrāvaṇabahulapaṃcadaśyā maṅkatopi śrāvaṇavadi 15 ravāvadyeha śrīsthānakāvāsake sakalakalmaṣatamaḥ paṭalocchedanapaṭīyasi paramapuṇyasaṃbhārakāriṇi svarggāpavarggakāraṇabhūte saṃjātasūryagrahaṇamahāparvvaṇi caturdaśagrāmaśatopalakṣitapurīkoṃkaṇamaṇḍalāntaḥpātipāṇāḍaviṣayāntarvvartti sālaṇakagrāme || 

    cammelevākhāḍī tasyāmārāmakaḥ | yasya cāghāṭanāni || pūrvvato rājapathaḥ | dakṣiṇato viprarudropādhyāyārāmakaḥ | paścimato viprasīhappaiyārāmakaḥ || uttarato rājapathaḥ | evamayaṃ caturāghāṭanopalakṣitaḥ sodraṅgaḥ soparikaraḥ savṛkṣamālākulaḥ svasīmāparyantaḥ sakāṣṭhatṛṇodakopetaḥ sadaṇḍadaśāparādhaḥ pradhānanidhānaikadoṣabāhyaḥ itarasamastāputrālīyakakumārīsāhasa prabhṛtidaṇḍadoṣasamanvitaḥ pūrvadattadevadāyabrahmadāyavarjjitaḥ samastāyasthānasahitaḥ sarvvotpattisaṃyukto.acāṭabhaṭapraveśo.aparipanthanīyaḥ sarvvābhyantarasiddhisamupeto yathākramaṃ hastodakādividhipūrvvakaṃ kāśyapagotrabrah vṛcaśākhāya karahāṭavinirggatāya puṇakadeśīyakhaṭakavāstavyāya iha kāryābhyāgatāya brahmacāriṇe brāhmaṇakolamakramavide vipragṛhītasahasraharidevasutāya balicaruvaiśvadevāgnihotrakratukriyāgatābhyāgatanityakarmādivyavahārārtthametatsaṃ taterapi yathocitabrāhmaṇyakriyākāṇḍapravartanārtthaṃ ca ātmanaḥ pitrorapi puṇyayaśaḥśreyortthaṃ ca pradattaḥ || 

    tadayaṃ nikaṭacaturāghāṭanaviśuddhācaṃdrārkkakālamaryādayā mayā samāgāminṛpatibhiścāsatkarmagaṃbhīradarīprapātabhayabhīrubhirjvaladanalasphuliṅgasahasrabhīṣaṇāvīcinirayaprapātavedanāgamaśaṅkitaiḥ sarvvairapyasya etatsaṃtateścānupālanīyo.anumantavyaśca | yo vā.ajñānatimirapaṭalāvṛtamatirācchindyādācchidyamānaṃ vā.anumodeta sa paṃcabhirmahāpātakairupapātakaiśca samastairapi saṃyuktaḥ syāt || uktaṃ ca bhagavatā vedavyāsena | 

    ṣaṣṭi varṣasahasrāṇi
    svargge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
    ācchettā cānumantā ca
    tānyeva narake vaset || 30 || (anuṣṭubh)

    viṃdhyāṭavīṣvatoyāsu
    śuṣkakoṭaravāsinaḥ |
    mahāhayo hi jāyante
    bhūmidāyāpahārakāḥ || 31 || (anuṣṭubh)

    svadattāṃ paradattāṃ vā
    yo hareta vasuṃdharām |
    ṣaṣṭi varṣasahasrāṇi
    viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || 32 || (anuṣṭubh)

    gāmekāṃ svarṇṇamekaṃ vā
    bhūmerapyekamaṃgulam |
    harannarakamāpnoti
    yāvadābhūtasaṃplavam || 33 || (anuṣṭubh)

    paṃca paśvanṛte hanti
    daśa hanti gavānṛte |
    śatamaśvānṛte hanti
    sahasraṃ puruṣānṛte || 34 || (anuṣṭubh)

    haṃti jātānujātāṃśca
    hiraṇyārtthenṛtaṃ vadan |
    sarvaṃ bhūmyanṛte hanti
    mā sma bhūmyanṛtaṃ vādīḥ || 35 || (anuṣṭubh)

    agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ
    bhūrvaiṣṇevī sūryasutāśca gāvaḥ |
    lokatrayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ
    yaḥ kāṃcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || 36 || (indravajrā)

    svadattāṃ paradattāṃ vā
    yatnādrakṣakṣa narādhipa |
    mahīṃ mahībhujāṃ śreṣṭha
    dānācchreyonupālanam || 37 || (anuṣṭubh)

    bahubhirvvasudhā bhuktā
    rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
    yasya yasya yadā bhūmiḥ
    tasya tasya tadā phalam || 38 || (anuṣṭubh)

    dhavalānyātapatrāṇi
    dantinaśca madolvaṇāḥ |
    bhūmidānasya puṣpāṇi
    phalaṃ svarggaḥ puraṃdara || 39 || (anuṣṭubh)

    sarvvānetānbhāvinaḥ pārtthivendrān
    bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ |
    sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ
    kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || 40 || (śālini)

    evaṃ cānyat | śāsanadātā lipijñopi lekhakahastena svamatamāropayati | mataṃ mama mahāmaṃḍaleśvaraśrīmadaparājitadevarājasya śrīmadvajjaḍadevasūnoriti | yathā caitadevaṃ tathā | yadatra proktamanuktaṃ vā likhitamalikhitaṃ yannūnākṣaramadhikākṣaraṃ vā tatsarvvaṃ pramāṇamiti || 

    madvaṃśajā ca paramahīpativaṃśajā
    vā pāpādapetamanaso bhuvi bhāvibhūpāḥ |
    yepālayanti mama dharmamimaṃ samastaṃ
    teṣāmayaṃ vinihitoñjalireṣa mūrddhni || 41 || (vasantatilakā)

    śrīmadgaṇḍaragaṇḍarājaniyamācchrīkeśapāryābhidhe
    amātyedhiṣṭhitasaṃdhivigrahapade śrījhaṃjhamaiye sati |
    cakkaiyasya sutena śāsanamaho uddāmanāmnā dhruvaṃ
    kāyasthānvayajena sādhu likhitaṃ tatkolamārtthe matam || 42 || (śārdūlavikrīḍita)

    maṃgalamiti ||

    सिद्धम् । 

    स बोव्याद्वेधसा धाम
    यन्नाभिकमलंकृतम् ।
    हरश्च यस्य कान्तेन्दु
    कलया कमलंकृतम् ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)

    कुर्वन्त्वाम्नायपूतानि
    वेधसो वदनान्यलम् ।
    चराचरजगत्सृष्टि
    नामधामानि वः शुभम् ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)

    आसीद्गोविन्दराजः क्षितिपतिरसमः कर्क्कराजस्ततोभूद्-
    भभर्ता श्रीन्द्रराजः पुनरभवदतो दन्तिवर्मेति सूनुः ।
    ख्यातः श्रीकृष्णराजः क्षपितरिपुरभूत्कर्क्कराजस्य सूनुः
    तस्माद्गोविन्दराजस्तदनु तदनुजः श्रीध्रुवाङ्काधिराजः ॥ ३ ॥ (स्रग्धरा)

    जगत्तुंगोङ्गजस्तस्य
    गुणोत्तुंगोभवत्ततः ।
    वल्लभोमोघवर्षः सत्-
    कृष्णराजस्ततः सुतः ॥ ४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    जगत्तुङ्गाङ्गजः श्रीमान्
    इन्द्रदेवस्ततोभवत् ।
    नित्यवर्षो भुवो भर्त्ता
    विक्रमोत्तुंगशङ्कितः ॥ ५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    जनहर्षकृते वर्षन्घन इव
    घनकवारिधाराभिः ।
    तस्मादमोघवर्षो
    वर्षावधिराज्यभाजनं जातः ॥ ६ ॥ (गीति)

    तस्यानुजो हरिरिवोद्धृतभूतलश्रीः
    गोविन्दराजनरनाथसुवर्ण्णवर्षः ।
    सन्नन्दकाच्युतसुदर्शनचक्रचिह्रः
    सिंहासनी गुरुबलः पुरुषोत्तमोभूत् ॥ ७ ॥ (वसन्ततिलका)

    पितृव्यः स्वर्ण्णवर्षस्य
    नित्यवर्षानुजश्चिरम् ।
    कुर्व्वन्नकंटकं राज्यं
    तपसा साहसेन च ॥ ८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    श्रीमत्कर्क्करराष्ट्रकूटकटकेसद्वंशसंघर्षतो
    रौद्रद्रोहदवप्रतापशमकं निस्त्रिंशधाराजलैः ।
    येनाकारि समुद्धृतेन्द्रधनुषा भूपाश्मभिर्विद्युता
    भाति श्रीमदमोघवर्षसुघनो।असद्धूलिविध्वंसनात् ॥ ९ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    अथ गतवति तस्मिन्वद्दिगेंद्रे नरेंद्रे
    सुविमलमपि शंभोर्द्धाम शुभ्रं विधातम् ।
    कनककलशधारापातधौतेव कन्या
    तदनु नरपतिश्रीः कृष्णराजं समागात् ॥ १० ॥ (मालिनी)

    चोलो लोलो भिया भूद्गजपतिरपतज्जाह्नवीगह्वरान्तः
    वाजीशस्त्रासशेषः समभवदभवच्छैलरध्रे तथान्ध्रः ।
    पाण्ड्यशः खण्डितश्रीरनुजजलधिजलं द्वीपपालाः प्रलीना
    यस्मिन्दत्तप्रयाणे सकलमपि सदा राजकं न व्यराजत् ॥ ११ ॥ (स्रग्धरा)

    आ चंचत्सिन्धुवीचीनिचयपरिचितोपत्यकात् पश्चिमाद्रेरा
    पूर्व्वादुद्यदर्क्कप्रखरहरिखुरोत्खातमूर्द्ध्नोमहीध्रात् । 
    आ वित्तेशालयादा दशवदनपुरो मण्डलाग्रप्रभावैः
    पृथ्वीमेकातपत्रामकुरुत सुकृती योजगद्गीतकीर्तिः ॥ १२ ॥ (स्रग्धरा)

    तस्मिन्नस्तमिते विभौ विधिवशादाक्रान्तभूमण्डले
    लोकाह्लादिनि शत्रुपङ्कजरुधि प्रोत्कृष्टरोचिष्मति । 
    शीतांशाविव दिव्यसंगगतिके राजाधिराजे ततः
    श्रीमत्खोट्टिगदेव इत्यभिधया राज्ये स्थितः सद्यशाः ॥ १३ ॥ (शार्दूलविक्रीडित) 

    तदनु मदनमूर्तिं भाग्यसौभाग्यभाजं
    भुवनभवनदीपं सुप्रभूतप्रभूतिम् । 
    निरुपमनृपसूनुं कक्कलेशं नरेशं
    नरपतिकृतसेवं राजलक्ष्मीर् जगाम ॥ १४ ॥ (मालिनी) 

    तत्र क्षितीशे नृपतिप्रदीपे
    प्रचण्डतैलप्पसमीरणेन । 
    विध्यापिते दुष्यमकालभावात्
    कथावशेषे सति रट्टराज्ये ॥ १५ ॥ (उपजाति)

    जीमूतकेतुतनयो’वततार योस्मिञ्
    जीमूतवाहन इति प्रथितः पृथिव्याम् । 
    शीलारवंशतिलकः स्वशरीरदान-
    त्राताहिलोकसमवाद्यगरुत्मदङ्गः ॥ १६ ॥ (वसन्ततिलका)

    अभवदहितमर्द्दी तस्य वंशे कपर्द्दी
    विबुधजनसतुष्टः श्रेष्ठगोपृष्ठतुष्टः ।
    प्रियजलगिरिदुर्ग्गप्रीणितात्मेष्टवर्ग्गः
    परपुरभयकर्त्ता रौद्रनागेन्द्रहर्ता ॥ १७ ॥ (मालिनी)

    विपुलमतिरुदीर्ण्णः कर्ण्णवत्स्वर्ण्णवर्षैः 
    सपुलकपुलशक्तिः शक्तियुक्तस्ततो।अभूत् ।
    अभवदिह न दीनस्तस्य सूनुः कपर्द्दी
    जितपरवलदण्डाखण्डपृथ्वीतरण्डः ॥ १८ ॥ (मालिनी)

    तस्माद्भुवनतरण्डः
    खण्डितदोर्द्दण्डचण्डरिपुदण्डः ।
    जज्ञे यशसा मण्डित-
    मखण्डभूमण्डलं येन ॥ १९ ॥ (आर्या)

    झंझनामा सुतस्तस्माद्
    वप्पुवन्नादभूदसौ ।
    उदितोदितता येन
    वंशस्य प्रकटीकृता ॥ २० ॥ (अनुष्टुभ्)

    चतुरश्चतुरास्योपि न
    कृत्रनान्गदितुं गुणान् ।
    शरदभ्रसितान् यस्या
    चतुरास्ये तु का कथा ॥ २१ ॥ (अनुष्टुभ्)

    तस्यानुजो निजभुजोर्ज्जितनिर्ज्जितारिः
    श्रीगोग्गिराज इह सुप्रथितप्रभावः ।
    श्रीझंझराणकगुणान्द्विगुणान्दधानरः
    त्यागाद्भुजङ्गविजयीर्म्मडिझंझनामा ॥ २२ ॥ (वसन्ततिलका)

    परमण्डलप्रसाधन-
    सत्कीर्त्तिगुणाकरः कृती तदनु ।
    क्षितिपो वज्जडदेवः
    सुश्रीको राज्यमधितष्ठौ ॥ २३ ॥ (आर्या)

    अनवरतदानशीलः
    प्रतापवान्नीतिविद्यशोनिलयः ।
    सूनुस्तस्य च राज्ये
    श्रीमानपराजितो जातः ॥ २४ ॥ (आर्या)

    क्रूरारातियमः सुकान्तिभवनं कल्पद्रुमः प्रार्त्थिनां
    स्थानं नेत्रसुखस्य धैर्य जलधिः सौभाग्यकन्दांकुरः ।
    सद्विद्यानिलयः कलागुणनिधिर्न्नीतौ च वाचस्पतिः
    धर्मस्यास्प दमुत्तमं विमलधीर्लक्ष्मीविलासावधिः ॥ २५ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    सिद्धां संयानभूमिं पृथुतरपुणकं देशमाज्ञाविधेयं
    सह्यं प्रत्यन्तकान्तं निजभटकलितं संगमादीश्वरारख्यम् ।
    नामाख्यानप्रसाध्यं चिपुलणविषयं नष्टवैषम्यभावं
    कृत्वा तेजोनुभावाद्बरविभवविधृत्स्वाज्ञया यः प्रशास्ति ॥ २६ ॥ (स्रग्धरा)

    आ लाटदेशाद्भुवि भिल्लमीय-
    देशं विधाया वधिमत्र यस्य ।
    आ पश्चिमाब्धेरथ चंद्रपूर्वं
    पुरं विधृत्य प्रभुताप्रभावः ॥ २७ ॥ (उपजाति)

    श्रीमता केशपार्येण
    महामात्येन मंत्रिणा ।
    संयुक्तोसौ विभातीह
    गुरुणाखंडलो यथा ॥ २८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    प्रोसे सेच्तिओन्

    इति पूर्व्वं श्रीमान्यखेटकटकावासितपरमभट्टारकमहाराजाधिराज- परमेश्वरश्रीमत्कृष्णराजदेवपादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेशवरश्रीमत्खोट्टिगदेवपादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वरश्रीमत्कक्कलदेवे संजातापाये रट्टराज्ये च नष्टभ्रष्टे सति ॥ 

    स्वतेजोनुभावात्समधिगताशेषमहाशब्द महासामन्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वरशीलारनरेन्द्रजीमूतवाहनान्वय- प्रसूतसुवर्ण्णगरुडध्वजाभिमानमहोदधिमलगलगण्डदीप्तिमार्तण्ड- गडरुद्धफोडिगण्डरगण्डपश्चिमसमुद्राधिपतिक्ॐकणवल्लभराजगण्डकन्दर्प्पनन्नीसमुद्रबिरुदंकरामसहजविद्याधरकलिगलांकुशविल्लविडेङ्गमण्डलीकत्रिनेत्रप्रभृतिसमस्तराजावलीसमलंकृतमहामण्डलेश्वरश्रीमदपराजितदेवराजः सर्व्वानेव यथासंबध्यमानकानागामिग्रामभोक्तृसामन्तराजपुत्राधिकारिपुरपतित्रि वर्गस्थाननगरप्रभृतिप्रधानाप्रधानाञ् जनान्प्रणतिपूजासमादेशैः समनुबोधयत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥ 

    चला विभूतिः क्षणभंगि यौवनं
    कृतान्तदन्तान्तरवर्ति जीवितम् ।
    तथाप्यवज्ञा परलोकशासने
    अहो नृणां विस्मयकारि चेष्टितम् ॥ २९ ॥ (वंशस्थ)

    सकलमेतदसारतयाधिष्ठितं विनश्वरस्वभावं धर्म एवैकः सहायः शाश्वतश्चेति विचिन्त्यास्माभिरयं पित्रोरैहिकामुष्मिकफलावाप्तये आत्मनश्च पुण्ययशोभिवृद्धये ॥ शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु नवसु पंचदशोत्तरेष्वङ्कतः संवत् ॥ ९१५ ॥ विजयसंवत्सरान्तर्ग्गतश्रावणबहुलपंचदश्या मङ्कतोपि श्रावणवदि १५ रवावद्येह श्रीस्थानकावासके सकलकल्मषतमः पटलोच्छेदनपटीयसि परमपुण्यसंभारकारिणि स्वर्ग्गापवर्ग्गकारणभूते संजातसूर्यग्रहणमहापर्व्वणि चतुर्दशग्रामशतोपलक्षितपुरीक्ॐकणमण्डलान्तःपातिपाणाडविषयान्तर्व्वर्त्ति सालणकग्रामे ॥ 

    चम्मेलेवाखाडी तस्यामारामकः । यस्य चाघाटनानि ॥ पूर्व्वतो राजपथः । दक्षिणतो विप्ररुद्रोपाध्यायारामकः । पश्चिमतो विप्रसीहप्पैयारामकः ॥ उत्तरतो राजपथः । एवमयं चतुराघाटनोपलक्षितः सोद्रङ्गः सोपरिकरः सवृक्षमालाकुलः स्वसीमापर्यन्तः सकाष्ठतृणोदकोपेतः सदण्डदशापराधः प्रधाननिधानैकदोषबाह्यः इतरसमस्तापुत्रालीयककुमारीसाहस प्रभृतिदण्डदोषसमन्वितः पूर्वदत्तदेवदायब्रह्मदायवर्ज्जितः समस्तायस्थानसहितः सर्व्वोत्पत्तिसंयुक्तो।अचाटभटप्रवेशो।अपरिपन्थनीयः सर्व्वाभ्यन्तरसिद्धिसमुपेतो यथाक्रमं हस्तोदकादिविधिपूर्व्वकं काश्यपगोत्रब्रह् वृचशाखाय करहाटविनिर्ग्गताय पुणकदेशीयखटकवास्तव्याय इह कार्याभ्यागताय ब्रह्मचारिणे ब्राह्मणकोलमक्रमविदे विप्रगृहीतसहस्रहरिदेवसुताय बलिचरुवैश्वदेवाग्निहोत्रक्रतुक्रियागताभ्यागतनित्यकर्मादिव्यवहारार्त्थमेतत्सं ततेरपि यथोचितब्राह्मण्यक्रियाकाण्डप्रवर्तनार्त्थं च आत्मनः पित्रोरपि पुण्ययशःश्रेयोर्त्थं च प्रदत्तः ॥ 

    तदयं निकटचतुराघाटनविशुद्धाचंद्रार्क्ककालमर्यादया मया समागामिनृपतिभिश्चासत्कर्मगंभीरदरीप्रपातभयभीरुभिर्ज्वलदनलस्फुलिङ्गसहस्रभीषणावीचिनिरयप्रपातवेदनागमशङ्कितैः सर्व्वैरप्यस्य एतत्संततेश्चानुपालनीयो।अनुमन्तव्यश्च । यो वा।अज्ञानतिमिरपटलावृतमतिराच्छिन्द्यादाच्छिद्यमानं वा।अनुमोदेत स पंचभिर्महापातकैरुपपातकैश्च समस्तैरपि संयुक्तः स्यात् ॥ उक्तं च भगवता वेदव्यासेन । 

    षष्टि वर्षसहस्राणि
    स्वर्ग्गे तिष्ठति भूमिदः ।
    आच्छेत्ता चानुमन्ता च
    तान्येव नरके वसेत् ॥ ३० ॥ (अनुष्टुभ्)

    विंध्याटवीष्वतोयासु
    शुष्ककोटरवासिनः ।
    महाहयो हि जायन्ते
    भूमिदायापहारकाः ॥ ३१ ॥ (अनुष्टुभ्)

    स्वदत्तां परदत्तां वा
    यो हरेत वसुंधराम् ।
    षष्टि वर्षसहस्राणि
    विष्ठायां जायते कृमिः ॥ ३२ ॥ (अनुष्टुभ्)

    गामेकां स्वर्ण्णमेकं वा
    भूमेरप्येकमंगुलम् ।
    हरन्नरकमाप्नोति
    यावदाभूतसंप्लवम् ॥ ३३ ॥ (अनुष्टुभ्)

    पंच पश्वनृते हन्ति
    दश हन्ति गवानृते ।
    शतमश्वानृते हन्ति
    सहस्रं पुरुषानृते ॥ ३४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    हंति जातानुजातांश्च
    हिरण्यार्त्थेनृतं वदन् ।
    सर्वं भूम्यनृते हन्ति
    मा स्म भूम्यनृतं वादीः ॥ ३५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं
    भूर्वैष्णेवी सूर्यसुताश्च गावः ।
    लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्तं
    यः कांचनं गां च महीं च दद्यात् ॥ ३६ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    स्वदत्तां परदत्तां वा
    यत्नाद्रक्षक्ष नराधिप ।
    महीं महीभुजां श्रेष्ठ
    दानाच्छ्रेयोनुपालनम् ॥ ३७ ॥ (अनुष्टुभ्)

    बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता
    राजभिः सगरादिभिः ।
    यस्य यस्य यदा भूमिः
    तस्य तस्य तदा फलम् ॥ ३८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    धवलान्यातपत्राणि
    दन्तिनश्च मदोल्वणाः ।
    भूमिदानस्य पुष्पाणि
    फलं स्वर्ग्गः पुरंदर ॥ ३९ ॥ (अनुष्टुभ्)

    सर्व्वानेतान्भाविनः पार्त्थिवेन्द्रान्
    भूयो भूयो याचते रामभद्रः ।
    सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां
    काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ ४० ॥ (शालिनि)

    एवं चान्यत् । शासनदाता लिपिज्ञोपि लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति । मतं मम महामंडलेश्वरश्रीमदपराजितदेवराजस्य श्रीमद्वज्जडदेवसूनोरिति । यथा चैतदेवं तथा । यदत्र प्रोक्तमनुक्तं वा लिखितमलिखितं यन्नूनाक्षरमधिकाक्षरं वा तत्सर्व्वं प्रमाणमिति ॥ 

    मद्वंशजा च परमहीपतिवंशजा
    वा पापादपेतमनसो भुवि भाविभूपाः ।
    येपालयन्ति मम धर्ममिमं समस्तं
    तेषामयं विनिहितोञ्जलिरेष मूर्द्ध्नि ॥ ४१ ॥ (वसन्ततिलका)

    श्रीमद्गण्डरगण्डराजनियमाच्छ्रीकेशपार्याभिधे
    अमात्येधिष्ठितसंधिविग्रहपदे श्रीझंझमैये सति ।
    चक्कैयस्य सुतेन शासनमहो उद्दामनाम्ना ध्रुवं
    कायस्थान्वयजेन साधु लिखितं तत्कोलमार्त्थे मतम् ॥ ४२ । (शार्दूलविक्रीडित)

    मंगलमिति ॥

Tags:
Events
Rulers
Index
( 64 inscriptions found )