The Janjirā Plates (Set II) are a companion set of Sanskrit copper-plate charter discovered at Chikhali Pakhadi, Raigad district, Maharashtra. Issued by the Śilāhāra ruler Aparājitadeva in Śaka 915 (993 CE), the inscription consists of three plates engraved in Nāgarī script. Currently housed in the Baroda Museum, the text duplicates the Rāṣṭrakūṭa genealogy found in Set I, tracing the lineage from Dantivarman to the fall of Karka II. It functions as a legal deed recording a land transaction within the Purī-Konkan region to the same Ṛgveda brahmaṇa, validated by royal sanction and the attestation of state officials at the capital Sthānaka (modern Thane).
The charter records the grant of an orchard (ārāmaka) situated near the Cammelevā-khāḍī in Sālaṇaka village, within the Pāṇāḍa viṣaya. The donation was made during a solar eclipse to the kramavid brāhmaṇa Kolama of the Kāśyapa gotra for the performance of obligatory rites such as bali, caru, vaiśvadeva, and agnihotra. The grant includes rights to udraṅga and uparikara taxes, as well as fines for ten offences (daśāparādha). The document closes with the signatures of the mahāmātya Keśapārya and the sāndhivigrahika Jhañjhamaiya and was written by the kāyastha scribe Uddāma.
First Plate
1. siddham | sa vovyādvedhasā dhāma yannābhikamalaṅkṛtam | haraśca yasya kāntendukalayā kamalaṅkṛtam || kurvantvāmnāyapūtāni vedhaso vadanā-
2. nyalam | carācarajagatsṛṣṭināmadhāmāni vaḥ śubham || āsīdgovindarājaḥ kṣitipatirasamaḥ karkkarājastatobhūdbhabhartā
3. śrīndrarājaḥ punarabhavadato dantivarmeti sūnuḥ | khyātaḥ śrīkṛṣṇarājaḥ kṣapitaripurabhūtkarkkarājasya sūnustasmā-
4. dgovindarājastadanu tadanujaḥ śrīdhruvāṅkādhirājaḥ || jagattuṅgoṅgajastasya guṇottuṅgobhavattataḥ | vallabhomoghavarṣaḥ
5. satkṛṣṇarājastataḥ sutaḥ || jagattuṅgāṅgajaḥ śrīmānindradevastatobhavat | nityavarṣo bhuvo bharttā vikramottuṅgaśaṅki-
6. taḥ || janaharṣakṛte varṣanghana iva ghanakavāridhārābhiḥ | tasmādamoghavarṣo varṣāvadhirājyabhājanaṃ jātaḥ ||
7. tasyānujo haririvoddhṛtabhūtalaśrīrgovindarājanaranāthasuvarṇṇavarṣaḥ | sannandakācyutasudarśanacakraci-
8. hraḥ siṃhāsanī gurubalaḥ puruṣottamobhūt || pitṛvyaḥ svarṇṇavarṣasya nityavarṣānujaściram | kurvvannakaṅṭakaṃ rājyaṃ
9. tapasā sāhasena ca || śrīmatkarkkararāṣṭrakūṭakaṭakesadvaṃśasaṅgharṣato raudradrohadavapratāpaśamakaṃ nistriṃ-
10. śadhārājalaiḥ | yenākāri samuddhṛtendradhanuṣā bhūpāśmabhirvidyutā bhāti śrīmadamoghavarṣasughano.asaddhūli-
11. vidhvaṃsanāt || atha gatavati tasminvaddigendre narendre suvimalamapi śaṃbhorddhāma śubhraṃ vidhātam kanakakala-
12. śadhārāpātadhauteva kanyā tadanu narapatiśrīḥ kṛṣṇarājaṃ samāgāt || colo lolo bhiyā bhūdgajapatirapata-
13. jjāhnavīgahvarāntarvvājīśastrāsaśeṣaḥ samabhavadabhavacchailaradhre tathāndhraḥ | pāṇḍyaśaḥ khaṇḍitaśrīranuja-
14. jaladhijalaṃ dvīpapālāḥ pralīnā yasmindattaprayāṇe sakalamapi sadā rājakaṃ na vyarājat || ā cañcatsindhu-
15. vīcīnicayaparicitopatyakāt paścimādrerā pūrvvādudyadarkkaprakharaharikhurotkhātamūrddhno mahīdhrā-
16. t | ā vitteśālayādā daśavadanapuro maṇḍalāgraprabhāvaiḥ pṛthvīmekātapatrāmakuruta sukṛtī yo
17. jagadgītakīrtiḥ || tasminnastamite vibhau vidhivaśādākrāntabhūmaṇḍale lokāhlādini śatrupaṅkajarudhi pro-
18. tkṛṣṭarociṣmati | śītāṃśāviva divyasaṅgagatike rājādhirāje tataḥ śrīmatkhoṭṭigadeva ityabhidhayā rā-
19. jye sthitaḥ sadyaśāḥ || tadanu madanamūrtiṃ bhāgyasaubhāgyabhājaṃ bhuvanabhavanadīpaṃ suprabhūtaprabhūtim | niru-
20. pamanṛpasūnuṃ kakkaleśaṃ nareśaṃ narapatikṛtasevaṃ rājalakṣmīrjjagāma || tatra kṣitīśe nṛpatipradīpe pracaṇḍa-
21. tailappasamīraṇena | vidhyāpite duṣyamakālabhāvātkathāvaśeṣe sati raṭṭarājye ||
22. jīmūtaketutanayo.avatatāra yosmiñjīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛthivyām | śīlāravaṃśatila-
23. kaḥ svaśarīradānatrātāhilokasamavādyagarutmadaṃghaḥ || abhavadahitamarddī tasya vaṃ-
24. śe kaparddī vibudhajanasatuṣṭaḥ śreṣṭhagopṛṣṭhatuṣṭaḥ | priyajalagiridurggaprīṇitātme-
25. ṣṭavarggaḥ parapurabhayakarttā raudranāgendrahartā ||
Second Plate: First Side
26. vipulamatirudīrṇṇaḥ karṇṇavatsvarṇṇavarṣaiḥ | sapulakapulaśaktiḥ śaktiyuktasta-
27. to.abhūt | abhavadiha na dīnastasya sūnuḥ kaparddī jitaparavaladaṇḍākhaṇḍa-
28. pṛthvītaraṇḍaḥ || tasmādbhuvanataraṇḍaḥ khaṇḍitadorddaṇḍacaṇḍaripudaṇḍaḥ | jajñe yaśa-
29. sā maṇḍitamakhaṇḍabhūmaṇḍalaṃ yena || jhañjhanāmā sutastasmādvappuvannādabhūdasau | udi-
30. toditatā yena vaṃśasya prakaṭīkṛtā || caturaścaturāsyopi na kṛtranāṅgadituṃ guṇān | śara-
31. dabhrasitān yasyācaturāsye tu kā kathā || tasyānujo nijabhujorjjitanirjjitāriḥ | śrī-
32. goggirāja iha suprathitaprabhāvaḥ | śrījhañjharāṇakaguṇāndviguṇāndadhānarastyāgādbhuja-
33. ṅgavijayīrmmaḍijhañjhanāmā || paramaṇḍalaprasādhanasatkīrttiguṇākaraḥ kṛtī tadanu |
34. kṣitipo vajjaḍadevaḥ suśrīko rājyamadhitaṣṭhau || anavaratadānaśīlaḥ pratāpavānnītividyaśo-
35. nilayaḥ | sūnustasya ca rājye śrīmānaparājito jātaḥ || krūrārātiyamaḥ sukāntibhavanaṃ ka-
36. lpadrumaḥ prārtthināṃ sthānaṃ netrasukhasya dhairya jaladhiḥ saubhāgyakandāṅkuraḥ | sadvidyānilayaḥ
37. kalāguṇanidhirnnītau ca vācaspatirddharmasyāspa damuttamaṃ vimaladhīrlakṣmīvilāsāvadhiḥ ||
38. siddhāṃ saṃyānabhūmiṃ pṛthutarapuṇakaṃ deśamājñāvidheyaṃ sahyaṃ pratyantakāntaṃ nijabhaṭakalitaṃ
39. saṅgamādīśvarārakhyam | nāmākhyānaprasādhyaṃ cipulaṇaviṣayaṃ naṣṭavaiṣamyabhāvaṃ kṛtvā tejonu-
40. bhāvādbaravibhavavidhṛtsvājñayā yaḥ praśāsti || ā lāṭadeśādbhuvi bhillamīyadeśaṃ vidhāyā-
41. vadhimatra yasya | ā paścimābdheratha candrapūrvaṃ puraṃ vidhṛtya prabhutāprabhāvaḥ || śrīmatā keśapā-
42. ryeṇa mahāmātyena mantriṇā | saṃyuktosau vibhātīha guruṇākhaṇḍalo yathā || iti pūrvvaṃ
43. śrīmānyakheṭakaṭakāvāsitaparamabhaṭṭārakamahārājādhirāja- parameśvaraśrīmatkṛṣṇarā-
44. jadevapādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśavara- śrīmatkhoṭṭigadeva-
45. pādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvara- śrīmatkakkaladeve sañjā-
Second Plate: Second Side
46. tāpāye raṭṭarājye ca naṣṭabhraṣṭe sati || svatejonubhāvātsamadhigatāśeṣamahāśabda mahāsāma-
47. ntādhipatitagarapuraparameśvaraśīlāranarendrajīmūtavāhanānvaya- prasūtasuvarṇṇagaru-
48. ḍadhvajābhimānamahodadhimalagalagaṇḍadīptimārtaṇḍa- gaḍaruddhaphoḍigaṇḍaragaṇḍapaści-
49. masamudrādhipatikoṅkaṇavallabharājagaṇḍakandarppanannī- samudrabirudaṅkarāmasahajavidyā-
50. dharakaligalāṅkuśavillaviḍeṅgamaṇḍalīkatrinetraprabhṛtisamasta- rājāvalīsamalaṅkṛta-
51. mahāmaṇḍaleśvaraśrīmadaparājitadevarājaḥ sarvvāneva yathāsaṃbadhyamānakānāgāmigrā-
52. mabhoktṛsāmantarājaputrādhikāripurapatitri vargasthānanagaraprabhṛtipradhānāpradhānāñ
53. janānpraṇatipūjāsamādeśaiḥ samanubodhayatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā || calā vibhū-
54. tiḥ kṣaṇabhaṅgi yauvanaṃ kṛtāntadantāntaravarti jīvitam | tathāpyavajñā paralokaśāsane
55. aho nṛṇāṃ vismayakāri ceṣṭitam || sakalametadasāratayādhiṣṭhitaṃ vinaśvarasvabhā-
56. vaṃ dharma evaikaḥ sahāyaḥ śāśvataśceti vicintyāsmābhirayaṃ pitroraihikāmuṣmikaphalā-
57. vāptaye ātmanaśca puṇyayaśobhivṛddhaye || śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu
58. navasu pañcadaśottareṣvaṅkataḥ saṃvat || 915 || vijayasaṃvatsarāntarggataśrāvaṇaba-
59. hulapañcadaśyā maṅkatopi śrāvaṇavadi 15 ravāvadyeha śrīsthānakāvāsake saka-
60. lakalmaṣatamaḥ paṭalocchedanapaṭīyasi paramapuṇyasaṃbhārakāriṇi svarggāpavargga-
61. kāraṇabhūte sañjātasūryagrahaṇamahāparvvaṇi caturdaśagrāmaśatopalakṣitapurī-
62. koṅkaṇamaṇḍalāntaḥpātipāṇāḍaviṣayāntarvvartti sālaṇakagrāme || cammelevā-
63. khāḍī tasyāmārāmakaḥ | yasya cāghāṭanāni || pūrvvato rājapathaḥ | dakṣiṇato vi-
64. prarudropādhyāyārāmakaḥ | paścimato viprasīhappaiyārāmakaḥ ||
65. uttarato rājapathaḥ | evamayaṃ caturāghāṭanopalakṣitaḥ sodraṅgaḥ
Third Plate: First Side
66. soparikaraḥ savṛkṣamālākulaḥ svasīmāparyantaḥ sakāṣṭhatṛṇodakope-
67. taḥ sadaṇḍadaśāparādhaḥ pradhānanidhānaikadoṣabāhyaḥ itarasamastā-
68. putrālīyakakumārīsāhasa prabhṛtidaṇḍadoṣasamanvitaḥ pūrvadattadevadāya-
69. brahmadāyavarjjitaḥ samastāyasthānasahitaḥ sarvvotpattisaṃyukto.acāṭabhaṭaprave-
70. śo.aparipanthanīyaḥ sarvvābhyantarasiddhisamupeto yathākramaṃ hastodakādivi-
71. dhipūrvvakaṃ kāśyapagotrabrah vṛcaśākhāya karahāṭavinirggatāya puṇakadeśīyakha-
72. ṭakavāstavyāya iha kāryābhyāgatāya brahmacāriṇe brāhmaṇakolamakramavide
73. vipragṛhītasahasraharidevasutāya balicaruvaiśvadevāgnihotrakratu-
74. kriyāgatābhyāgatanityakarmādivyavahārārtthametatsaṃ taterapi yathocitabrā-
75. hmaṇyakriyākāṇḍapravartanārtthaṃ ca ātmanaḥ pitrorapi puṇyayaśaḥśreyortthaṃ ca pra-
76. dattaḥ || tadayaṃ nikaṭacaturāghāṭanaviśuddhācaṇdrārkkakālamaryādayā mayā samā-
77. gāminṛpatibhiścāsatkarmagaṃbhīradarī- prapātabhayabhīrubhirjvaladanalasphuli-
78. ṅgasahasrabhīṣaṇāvīcinirayaprapātavedanāgamaśaṅkitaiḥ sarvvairapyasya eta-
79. tsantateścānupālanīyo.anumantavyaśca | yo vā.ajñānatimirapaṭalāvṛtamatirā-
80. cchindyādācchidyamānaṃ vā.anumodeta sa pañcabhirmahāpātakairupapātakaiśca sama-
81. stairapi saṃyuktaḥ syāt || uktaṃ ca bhagavatā vedavyāsena | ṣaṣṭi varṣasahasrāṇi sva-
82. rgge tiṣṭhati bhūmidaḥ | ācchettā cānumantā ca tānyeva narake vaset || vindhyāṭavīṣva-
83. toyāsu śuṣkakoṭaravāsinaḥ | mahāhayo hi jāyante bhūmidāyāpahārakāḥ || sva-
84. dattāṃ paradattāṃ vā yo hareta vasundharām | ṣaṣṭi varṣasahasrāṇi viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ ||
Third Plate: Second Side
85. gāmekāṃ svarṇṇamekaṃ vā bhūmerapyekamaṅgulam | harannarakamāpnoti yāvadābhūtasaṃplavam || pañca paśvanṛte hanti da-
86. śa hanti gavānṛte | śatamaśvānṛte hanti sahasraṃ puruṣānṛte || hanti jātānujātāṃśca hiraṇyārtthenṛtaṃ
87. vadan | sarvaṃ bhūmyanṛte hanti mā sma bhūmyanṛtaṃ vādīḥ || agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ bhūrvaiṣṇevī sūryasutā-
88. śca gāvaḥ | lokatrayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ yaḥ kāñcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || svadattāṃ paradattāṃ vā yatnādrakṣa-
89. kṣa narādhipa | mahīṃ mahībhujāṃ śreṣṭha dānācchreyonupālanam ||bahubhirvvasudhā bhuktā rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
90. yasya yasya yadā bhūmistasya tasya tadā phalam || dhavalānyātapatrāṇi dantinaśca madolvaṇāḥ | bhūmidā-
91. nasya puṣpāṇi phalaṃ svarggaḥ purandara || sarvvānetānbhāvinaḥ pārtthivendrānbhūyo bhūyo yācate rāmabha-
92. draḥ | sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || evaṃ cānyat | śāsanadātā
93. lipijñopi lekhakahastena svamatamāropayati | mataṃ mama mahāmaṃḍaleśvaraśrīmadaparāji-
94. tadevarājasya śrīmadvajjaḍadevasūnoriti | yathā caitadevaṃ tathā | yadatra proktamanuktaṃ
95. vā likhitamalikhitaṃ yannūnākṣaramadhikākṣaraṃ vā tatsarvvaṃ pramāṇamiti || madvaṃśajā ca para-
96. mahīpativaṃśajā vā pāpādapetamanaso bhuvi bhāvibhūpāḥ | yepālayanti mama dharmamimaṃ sama-
97. staṃ teṣāmayaṃ vinihitoñjalireṣa mūrddhni || śrīmadgaṇḍaragaṇḍarājaniyamācchrīkeśa-
98. pāryābhidhe.amātyedhiṣṭhitasandhivigrahapade śrījhañjhamaiye sati | cakkaiyasya sutena śāsa-
99. namaho uddāmanāmnā dhruvaṃ kāyasthānvayajena sādhu likhitaṃ tatkolamārtthe matam ||
100. maṅgalamiti ||
१। सिद्धम् । स वोव्याद्वेधसा धाम यन्नाभिकमलङ्कृतम् । हरश्च यस्य कान्तेन्दुकलया कमलङ्कृतम् ॥ कुर्वन्त्वाम्नायपूतानि वेधसो वदना-
२। न्यलम् । चराचरजगत्सृष्टिनामधामानि वः शुभम् ॥ आसीद्गोविन्दराजः क्षितिपतिरसमः कर्क्कराजस्ततोभूद्भभर्ता
३। श्रीन्द्रराजः पुनरभवदतो दन्तिवर्मेति सूनुः । ख्यातः श्रीकृष्णराजः क्षपितरिपुरभूत्कर्क्कराजस्य सूनुस्तस्मा-
४। द्गोविन्दराजस्तदनु तदनुजः श्रीध्रुवाङ्काधिराजः ॥ जगत्तुङ्गोङ्गजस्तस्य गुणोत्तुङ्गोभवत्ततः । वल्लभोमोघवर्षः
५। सत्कृष्णराजस्ततः सुतः ॥ जगत्तुङ्गाङ्गजः श्रीमानिन्द्रदेवस्ततोभवत् । नित्यवर्षो भुवो भर्त्ता विक्रमोत्तुङ्गशङ्कि-
६। तः ॥ जनहर्षकृते वर्षन्घन इव घनकवारिधाराभिः । तस्मादमोघवर्षो वर्षावधिराज्यभाजनं जातः ॥
७। तस्यानुजो हरिरिवोद्धृतभूतलश्रीर्गोविन्दराजनरनाथसुवर्ण्णवर्षः । सन्नन्दकाच्युतसुदर्शनचक्रचि-
८। ह्रः सिंहासनी गुरुबलः पुरुषोत्तमोभूत् ॥ पितृव्यः स्वर्ण्णवर्षस्य नित्यवर्षानुजश्चिरम् । कुर्व्वन्नकङ्टकं राज्यं
९। तपसा साहसेन च ॥ श्रीमत्कर्क्करराष्ट्रकूटकटकेसद्वंशसङ्घर्षतो रौद्रद्रोहदवप्रतापशमकं निस्त्रिं-
१०। शधाराजलैः । येनाकारि समुद्धृतेन्द्रधनुषा भूपाश्मभिर्विद्युता भाति श्रीमदमोघवर्षसुघनो।असद्धूलि-
११। विध्वंसनात् ॥ अथ गतवति तस्मिन्वद्दिगेन्द्रे नरेन्द्रे सुविमलमपि शंभोर्द्धाम शुभ्रं विधातम् कनककल-
१२। शधारापातधौतेव कन्या तदनु नरपतिश्रीः कृष्णराजं समागात् ॥ चोलो लोलो भिया भूद्गजपतिरपत-
१३। ज्जाह्नवीगह्वरान्तर्व्वाजीशस्त्रासशेषः समभवदभवच्छैलरध्रे तथान्ध्रः । पाण्ड्यशः खण्डितश्रीरनुज-
१४। जलधिजलं द्वीपपालाः प्रलीना यस्मिन्दत्तप्रयाणे सकलमपि सदा राजकं न व्यराजत् ॥ आ चञ्चत्सिन्धु-
१५। वीचीनिचयपरिचितोपत्यकात् पश्चिमाद्रेरा पूर्व्वादुद्यदर्क्कप्रखरहरिखुरोत्खातमूर्द्ध्नो महीध्रा-
१६। त् । आ वित्तेशालयादा दशवदनपुरो मण्डलाग्रप्रभावैः पृथ्वीमेकातपत्रामकुरुत सुकृती यो
१७। जगद्गीतकीर्तिः ॥ तस्मिन्नस्तमिते विभौ विधिवशादाक्रान्तभूमण्डले लोकाह्लादिनि शत्रुपङ्कजरुधि प्रो-
१८। त्कृष्टरोचिष्मति । शीतांशाविव दिव्यसङ्गगतिके राजाधिराजे ततः श्रीमत्खोट्टिगदेव इत्यभिधया रा-
१९। ज्ये स्थितः सद्यशाः ॥ तदनु मदनमूर्तिं भाग्यसौभाग्यभाजं भुवनभवनदीपं सुप्रभूतप्रभूतिम् । निरु-
२०। पमनृपसूनुं कक्कलेशं नरेशं नरपतिकृतसेवं राजलक्ष्मीर्ज्जगाम ॥ तत्र क्षितीशे नृपतिप्रदीपे प्रचण्ड-
२१। तैलप्पसमीरणेन । विध्यापिते दुष्यमकालभावात्कथावशेषे सति रट्टराज्ये ॥
२२। जीमूतकेतुतनयो।अवततार योस्मिञ्जीमूतवाहन इति प्रथितः पृथिव्याम् । शीलारवंशतिल-
२३। कः स्वशरीरदानत्राताहिलोकसमवाद्यगरुत्मदंघः ॥ अभवदहितमर्द्दी तस्य वं-
२४। शे कपर्द्दी विबुधजनसतुष्टः श्रेष्ठगोपृष्ठतुष्टः । प्रियजलगिरिदुर्ग्गप्रीणितात्मे-
२५। ष्टवर्ग्गः परपुरभयकर्त्ता रौद्रनागेन्द्रहर्ता ॥
सेचोन्द् प्लते: फ़िर्स्त् सिदे
२६। विपुलमतिरुदीर्ण्णः कर्ण्णवत्स्वर्ण्णवर्षैः । सपुलकपुलशक्तिः शक्तियुक्तस्त-
२७। तो।अभूत् । अभवदिह न दीनस्तस्य सूनुः कपर्द्दी जितपरवलदण्डाखण्ड-
२८। पृथ्वीतरण्डः ॥ तस्माद्भुवनतरण्डः खण्डितदोर्द्दण्डचण्डरिपुदण्डः । जज्ञे यश-
२९। सा मण्डितमखण्डभूमण्डलं येन ॥ झञ्झनामा सुतस्तस्माद्वप्पुवन्नादभूदसौ । उदि-
३०। तोदितता येन वंशस्य प्रकटीकृता ॥ चतुरश्चतुरास्योपि न कृत्रनाङ्गदितुं गुणान् । शर-
३१। दभ्रसितान् यस्याचतुरास्ये तु का कथा ॥ तस्यानुजो निजभुजोर्ज्जितनिर्ज्जितारिः । श्री-
३२। गोग्गिराज इह सुप्रथितप्रभावः । श्रीझञ्झराणकगुणान्द्विगुणान्दधानरस्त्यागाद्भुज-
३३। ङ्गविजयीर्म्मडिझञ्झनामा ॥ परमण्डलप्रसाधनसत्कीर्त्तिगुणाकरः कृती तदनु ।
३४। क्षितिपो वज्जडदेवः सुश्रीको राज्यमधितष्ठौ ॥ अनवरतदानशीलः प्रतापवान्नीतिविद्यशो-
३५। निलयः । सूनुस्तस्य च राज्ये श्रीमानपराजितो जातः ॥ क्रूरारातियमः सुकान्तिभवनं क-
३६। ल्पद्रुमः प्रार्त्थिनां स्थानं नेत्रसुखस्य धैर्य जलधिः सौभाग्यकन्दाङ्कुरः । सद्विद्यानिलयः
३७। कलागुणनिधिर्न्नीतौ च वाचस्पतिर्द्धर्मस्यास्प दमुत्तमं विमलधीर्लक्ष्मीविलासावधिः ॥
३८। सिद्धां संयानभूमिं पृथुतरपुणकं देशमाज्ञाविधेयं सह्यं प्रत्यन्तकान्तं निजभटकलितं
३९। सङ्गमादीश्वरारख्यम् । नामाख्यानप्रसाध्यं चिपुलणविषयं नष्टवैषम्यभावं कृत्वा तेजोनु-
४०। भावाद्बरविभवविधृत्स्वाज्ञया यः प्रशास्ति ॥ आ लाटदेशाद्भुवि भिल्लमीयदेशं विधाया-
४१। वधिमत्र यस्य । आ पश्चिमाब्धेरथ चन्द्रपूर्वं पुरं विधृत्य प्रभुताप्रभावः ॥ श्रीमता केशपा-
४२। र्येण महामात्येन मन्त्रिणा । संयुक्तोसौ विभातीह गुरुणाखण्डलो यथा ॥ इति पूर्व्वं
४३। श्रीमान्यखेटकटकावासितपरमभट्टारकमहाराजाधिराज- परमेश्वरश्रीमत्कृष्णरा-
४४। जदेवपादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेशवर- श्रीमत्खोट्टिगदेव-
४५। पादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वर- श्रीमत्कक्कलदेवे सञ्जा-
सेचोन्द् प्लते: सेचोन्द् सिदे
४६। तापाये रट्टराज्ये च नष्टभ्रष्टे सति ॥ स्वतेजोनुभावात्समधिगताशेषमहाशब्द महासाम-
४७। न्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वरशीलारनरेन्द्रजीमूतवाहनान्वय- प्रसूतसुवर्ण्णगरु-
४८। डध्वजाभिमानमहोदधिमलगलगण्डदीप्तिमार्तण्ड- गडरुद्धफोडिगण्डरगण्डपश्चि-
४९। मसमुद्राधिपतिकोङ्कणवल्लभराजगण्डकन्दर्प्पनन्नी- समुद्रबिरुदङ्करामसहजविद्या-
५०। धरकलिगलाङ्कुशविल्लविडेङ्गमण्डलीकत्रिनेत्रप्रभृतिसमस्त- राजावलीसमलङ्कृत-
५१। महामण्डलेश्वरश्रीमदपराजितदेवराजः सर्व्वानेव यथासंबध्यमानकानागामिग्रा-
५२। मभोक्तृसामन्तराजपुत्राधिकारिपुरपतित्रि वर्गस्थाननगरप्रभृतिप्रधानाप्रधानाञ्
५३। जनान्प्रणतिपूजासमादेशैः समनुबोधयत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥ चला विभू-
५४। तिः क्षणभङ्गि यौवनं कृतान्तदन्तान्तरवर्ति जीवितम् । तथाप्यवज्ञा परलोकशासने
५५। अहो नृणां विस्मयकारि चेष्टितम् ॥ सकलमेतदसारतयाधिष्ठितं विनश्वरस्वभा-
५६। वं धर्म एवैकः सहायः शाश्वतश्चेति विचिन्त्यास्माभिरयं पित्रोरैहिकामुष्मिकफला-
५७। वाप्तये आत्मनश्च पुण्ययशोभिवृद्धये ॥ शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु
५८। नवसु पञ्चदशोत्तरेष्वङ्कतः संवत् ॥ ९१५ ॥ विजयसंवत्सरान्तर्ग्गतश्रावणब-
५९। हुलपञ्चदश्या मङ्कतोपि श्रावणवदि १५ रवावद्येह श्रीस्थानकावासके सक-
६०। लकल्मषतमः पटलोच्छेदनपटीयसि परमपुण्यसंभारकारिणि स्वर्ग्गापवर्ग्ग-
६१। कारणभूते सञ्जातसूर्यग्रहणमहापर्व्वणि चतुर्दशग्रामशतोपलक्षितपुरी-
६२। कोङ्कणमण्डलान्तःपातिपाणाडविषयान्तर्व्वर्त्ति सालणकग्रामे ॥ चम्मेलेवा-
६३। खाडी तस्यामारामकः । यस्य चाघाटनानि ॥ पूर्व्वतो राजपथः । दक्षिणतो वि-
६४। प्ररुद्रोपाध्यायारामकः । पश्चिमतो विप्रसीहप्पैयारामकः ॥
६५। उत्तरतो राजपथः । एवमयं चतुराघाटनोपलक्षितः सोद्रङ्गः
थिर्द् प्लते: फ़िर्स्त् सिदे
६६। सोपरिकरः सवृक्षमालाकुलः स्वसीमापर्यन्तः सकाष्ठतृणोदकोपे-
६७। तः सदण्डदशापराधः प्रधाननिधानैकदोषबाह्यः इतरसमस्ता-
६८। पुत्रालीयककुमारीसाहस प्रभृतिदण्डदोषसमन्वितः पूर्वदत्तदेवदाय-
६९। ब्रह्मदायवर्ज्जितः समस्तायस्थानसहितः सर्व्वोत्पत्तिसंयुक्तो।अचाटभटप्रवे-
७०। शो।अपरिपन्थनीयः सर्व्वाभ्यन्तरसिद्धिसमुपेतो यथाक्रमं हस्तोदकादिवि-
७१। धिपूर्व्वकं काश्यपगोत्रब्रह् वृचशाखाय करहाटविनिर्ग्गताय पुणकदेशीयख-
७२। टकवास्तव्याय इह कार्याभ्यागताय ब्रह्मचारिणे ब्राह्मणकोलमक्रमविदे
७३। विप्रगृहीतसहस्रहरिदेवसुताय बलिचरुवैश्वदेवाग्निहोत्रक्रतु-
७४। क्रियागताभ्यागतनित्यकर्मादिव्यवहारार्त्थमेतत्सं ततेरपि यथोचितब्रा-
७५। ह्मण्यक्रियाकाण्डप्रवर्तनार्त्थं च आत्मनः पित्रोरपि पुण्ययशःश्रेयोर्त्थं च प्र-
७६। दत्तः ॥ तदयं निकटचतुराघाटनविशुद्धाचण्द्रार्क्ककालमर्यादया मया समा-
७७। गामिनृपतिभिश्चासत्कर्मगंभीरदरी- प्रपातभयभीरुभिर्ज्वलदनलस्फुलि-
७८। ङ्गसहस्रभीषणावीचिनिरयप्रपातवेदनागमशङ्कितैः सर्व्वैरप्यस्य एत-
७९। त्सन्ततेश्चानुपालनीयो।अनुमन्तव्यश्च । यो वा।अज्ञानतिमिरपटलावृतमतिरा-
८०। च्छिन्द्यादाच्छिद्यमानं वा।अनुमोदेत स पञ्चभिर्महापातकैरुपपातकैश्च सम-
८१। स्तैरपि संयुक्तः स्यात् ॥ उक्तं च भगवता वेदव्यासेन । षष्टि वर्षसहस्राणि स्व-
८२। र्ग्गे तिष्ठति भूमिदः । आच्छेत्ता चानुमन्ता च तान्येव नरके वसेत् ॥ विन्ध्याटवीष्व-
८३। तोयासु शुष्ककोटरवासिनः । महाहयो हि जायन्ते भूमिदायापहारकाः ॥ स्व-
८४। दत्तां परदत्तां वा यो हरेत वसुन्धराम् । षष्टि वर्षसहस्राणि विष्ठायां जायते कृमिः ॥
थिर्द् प्लते: सेचोन्द् सिदे
८५। गामेकां स्वर्ण्णमेकं वा भूमेरप्येकमङ्गुलम् । हरन्नरकमाप्नोति यावदाभूतसंप्लवम् ॥ पञ्च पश्वनृते हन्ति द-
८६। श हन्ति गवानृते । शतमश्वानृते हन्ति सहस्रं पुरुषानृते ॥ हन्ति जातानुजातांश्च हिरण्यार्त्थेनृतं
८७। वदन् । सर्वं भूम्यनृते हन्ति मा स्म भूम्यनृतं वादीः ॥ अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं भूर्वैष्णेवी सूर्यसुता-
८८। श्च गावः । लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्तं यः काञ्चनं गां च महीं च दद्यात् ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यत्नाद्रक्ष-
८९। क्ष नराधिप । महीं महीभुजां श्रेष्ठ दानाच्छ्रेयोनुपालनम् ॥बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता राजभिः सगरादिभिः ।
९०। यस्य यस्य यदा भूमिस्तस्य तस्य तदा फलम् ॥ धवलान्यातपत्राणि दन्तिनश्च मदोल्वणाः । भूमिदा-
९१। नस्य पुष्पाणि फलं स्वर्ग्गः पुरन्दर ॥ सर्व्वानेतान्भाविनः पार्त्थिवेन्द्रान्भूयो भूयो याचते रामभ-
९२। द्रः । सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ एवं चान्यत् । शासनदाता
९३। लिपिज्ञोपि लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति । मतं मम महामंडलेश्वरश्रीमदपराजि-
९४। तदेवराजस्य श्रीमद्वज्जडदेवसूनोरिति । यथा चैतदेवं तथा । यदत्र प्रोक्तमनुक्तं
९५। वा लिखितमलिखितं यन्नूनाक्षरमधिकाक्षरं वा तत्सर्व्वं प्रमाणमिति ॥ मद्वंशजा च पर-
९६। महीपतिवंशजा वा पापादपेतमनसो भुवि भाविभूपाः । येपालयन्ति मम धर्ममिमं सम-
९७। स्तं तेषामयं विनिहितोञ्जलिरेष मूर्द्ध्नि ॥ श्रीमद्गण्डरगण्डराजनियमाच्छ्रीकेश-
९८। पार्याभिधे।अमात्येधिष्ठितसन्धिविग्रहपदे श्रीझञ्झमैये सति । चक्कैयस्य सुतेन शास-
९९। नमहो उद्दामनाम्ना ध्रुवं कायस्थान्वयजेन साधु लिखितं तत्कोलमार्त्थे मतम् ॥
१००। मङ्गलमिति ॥
siddham |
sa bovyādvedhasā dhāma
yannābhikamalaṃkṛtam |
haraśca yasya kāntendu
kalayā kamalaṃkṛtam || 1 || (anuṣṭubh)
kurvantvāmnāyapūtāni
vedhaso vadanānyalam |
carācarajagatsṛṣṭi
nāmadhāmāni vaḥ śubham || 2 || (anuṣṭubh)
āsīdgovindarājaḥ kṣitipatirasamaḥ karkkarājastatobhūd-
bhabhartā śrīndrarājaḥ punarabhavadato dantivarmeti sūnuḥ |
khyātaḥ śrīkṛṣṇarājaḥ kṣapitaripurabhūtkarkkarājasya sūnuḥ
tasmādgovindarājastadanu tadanujaḥ śrīdhruvāṅkādhirājaḥ || 3 || (sragdharā)
jagattuṃgoṅgajastasya
guṇottuṃgobhavattataḥ |
vallabhomoghavarṣaḥ sat-
kṛṣṇarājastataḥ sutaḥ || 4 || (anuṣṭubh)
jagattuṅgāṅgajaḥ śrīmān
indradevastatobhavat |
nityavarṣo bhuvo bharttā
vikramottuṃgaśaṅkitaḥ || 5 || (anuṣṭubh)
janaharṣakṛte varṣanghana iva
ghanakavāridhārābhiḥ |
tasmādamoghavarṣo
varṣāvadhirājyabhājanaṃ jātaḥ || 6 || (gīti)
tasyānujo haririvoddhṛtabhūtalaśrīḥ
govindarājanaranāthasuvarṇṇavarṣaḥ |
sannandakācyutasudarśanacakracihraḥ
siṃhāsanī gurubalaḥ puruṣottamobhūt || 7 || (vasantatilakā)
pitṛvyaḥ svarṇṇavarṣasya
nityavarṣānujaściram |
kurvvannakaṃṭakaṃ rājyaṃ
tapasā sāhasena ca || 8 || (anuṣṭubh)
śrīmatkarkkararāṣṭrakūṭakaṭakesadvaṃśasaṃgharṣato
raudradrohadavapratāpaśamakaṃ nistriṃśadhārājalaiḥ |
yenākāri samuddhṛtendradhanuṣā bhūpāśmabhirvidyutā
bhāti śrīmadamoghavarṣasughano.asaddhūlividhvaṃsanāt || 9 || (śārdūlavikrīḍita)
atha gatavati tasminvaddigeṃdre nareṃdre
suvimalamapi śaṃbhorddhāma śubhraṃ vidhātam |
kanakakalaśadhārāpātadhauteva kanyā
tadanu narapatiśrīḥ kṛṣṇarājaṃ samāgāt || 10 || (mālinī)
colo lolo bhiyā bhūdgajapatirapatajjāhnavīgahvarāntaḥ
vājīśastrāsaśeṣaḥ samabhavadabhavacchailaradhre tathāndhraḥ |
pāṇḍyaśaḥ khaṇḍitaśrīranujajaladhijalaṃ dvīpapālāḥ pralīnā
yasmindattaprayāṇe sakalamapi sadā rājakaṃ na vyarājat || 11 || (sragdharā)
ā caṃcatsindhuvīcīnicayaparicitopatyakāt paścimādrerā
pūrvvādudyadarkkaprakharaharikhurotkhātamūrddhnomahīdhrāt |
ā vitteśālayādā daśavadanapuro maṇḍalāgraprabhāvaiḥ
pṛthvīmekātapatrāmakuruta sukṛtī yojagadgītakīrtiḥ || 12 || (sragdharā)
tasminnastamite vibhau vidhivaśādākrāntabhūmaṇḍale
lokāhlādini śatrupaṅkajarudhi protkṛṣṭarociṣmati |
śītāṃśāviva divyasaṃgagatike rājādhirāje tataḥ
śrīmatkhoṭṭigadeva ityabhidhayā rājye sthitaḥ sadyaśāḥ || 13 || (śārdūlavikrīḍita)
tadanu madanamūrtiṃ bhāgyasaubhāgyabhājaṃ
bhuvanabhavanadīpaṃ suprabhūtaprabhūtim |
nirupamanṛpasūnuṃ kakkaleśaṃ nareśaṃ
narapatikṛtasevaṃ rājalakṣmīr jagāma || 14 || (mālinī)
tatra kṣitīśe nṛpatipradīpe
pracaṇḍatailappasamīraṇena |
vidhyāpite duṣyamakālabhāvāt
kathāvaśeṣe sati raṭṭarājye || 15 || (upajāti)
jīmūtaketutanayo’vatatāra yosmiñ
jīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛthivyām |
śīlāravaṃśatilakaḥ svaśarīradāna-
trātāhilokasamavādyagarutmadaṅgaḥ || 16 || (vasantatilakā)
abhavadahitamarddī tasya vaṃśe kaparddī
vibudhajanasatuṣṭaḥ śreṣṭhagopṛṣṭhatuṣṭaḥ |
priyajalagiridurggaprīṇitātmeṣṭavarggaḥ
parapurabhayakarttā raudranāgendrahartā || 17 || (mālinī)
vipulamatirudīrṇṇaḥ karṇṇavatsvarṇṇavarṣaiḥ
sapulakapulaśaktiḥ śaktiyuktastato.abhūt |
abhavadiha na dīnastasya sūnuḥ kaparddī
jitaparavaladaṇḍākhaṇḍapṛthvītaraṇḍaḥ || 18 || (mālinī)
tasmādbhuvanataraṇḍaḥ
khaṇḍitadorddaṇḍacaṇḍaripudaṇḍaḥ |
jajñe yaśasā maṇḍita-
makhaṇḍabhūmaṇḍalaṃ yena || 19 || (āryā)
jhaṃjhanāmā sutastasmād
vappuvannādabhūdasau |
uditoditatā yena
vaṃśasya prakaṭīkṛtā || 20 || (anuṣṭubh)
caturaścaturāsyopi na
kṛtranāngadituṃ guṇān |
śaradabhrasitān yasyā
caturāsye tu kā kathā || 21 || (anuṣṭubh)
tasyānujo nijabhujorjjitanirjjitāriḥ
śrīgoggirāja iha suprathitaprabhāvaḥ |
śrījhaṃjharāṇakaguṇāndviguṇāndadhānaraḥ
tyāgādbhujaṅgavijayīrmmaḍijhaṃjhanāmā || 22 || (vasantatilakā)
paramaṇḍalaprasādhana-
satkīrttiguṇākaraḥ kṛtī tadanu |
kṣitipo vajjaḍadevaḥ
suśrīko rājyamadhitaṣṭhau || 23 || (āryā)
anavaratadānaśīlaḥ
pratāpavānnītividyaśonilayaḥ |
sūnustasya ca rājye
śrīmānaparājito jātaḥ || 24 || (āryā)
krūrārātiyamaḥ sukāntibhavanaṃ kalpadrumaḥ prārtthināṃ
sthānaṃ netrasukhasya dhairya jaladhiḥ saubhāgyakandāṃkuraḥ |
sadvidyānilayaḥ kalāguṇanidhirnnītau ca vācaspatiḥ
dharmasyāspa damuttamaṃ vimaladhīrlakṣmīvilāsāvadhiḥ || 25 || (śārdūlavikrīḍita)
siddhāṃ saṃyānabhūmiṃ pṛthutarapuṇakaṃ deśamājñāvidheyaṃ
sahyaṃ pratyantakāntaṃ nijabhaṭakalitaṃ saṃgamādīśvarārakhyam |
nāmākhyānaprasādhyaṃ cipulaṇaviṣayaṃ naṣṭavaiṣamyabhāvaṃ
kṛtvā tejonubhāvādbaravibhavavidhṛtsvājñayā yaḥ praśāsti || 26 || (sragdharā)
ā lāṭadeśādbhuvi bhillamīya-
deśaṃ vidhāyā vadhimatra yasya |
ā paścimābdheratha caṃdrapūrvaṃ
puraṃ vidhṛtya prabhutāprabhāvaḥ || 27 || (upajāti)
śrīmatā keśapāryeṇa
mahāmātyena maṃtriṇā |
saṃyuktosau vibhātīha
guruṇākhaṃḍalo yathā || 28 || (anuṣṭubh)
Prose section
iti pūrvvaṃ śrīmānyakheṭakaṭakāvāsitaparamabhaṭṭārakamahārājādhirāja- parameśvaraśrīmatkṛṣṇarājadevapādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśavaraśrīmatkhoṭṭigadevapādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvaraśrīmatkakkaladeve saṃjātāpāye raṭṭarājye ca naṣṭabhraṣṭe sati ||
svatejonubhāvātsamadhigatāśeṣamahāśabda mahāsāmantādhipatitagarapuraparameśvaraśīlāranarendrajīmūtavāhanānvaya- prasūtasuvarṇṇagaruḍadhvajābhimānamahodadhimalagalagaṇḍadīptimārtaṇḍa- gaḍaruddhaphoḍigaṇḍaragaṇḍapaścimasamudrādhipatikoṃkaṇavallabharājagaṇḍakandarppanannīsamudrabirudaṃkarāmasahajavidyādharakaligalāṃkuśavillaviḍeṅgamaṇḍalīkatrinetraprabhṛtisamastarājāvalīsamalaṃkṛtamahāmaṇḍaleśvaraśrīmadaparājitadevarājaḥ sarvvāneva yathāsaṃbadhyamānakānāgāmigrāmabhoktṛsāmantarājaputrādhikāripurapatitri vargasthānanagaraprabhṛtipradhānāpradhānāñ janānpraṇatipūjāsamādeśaiḥ samanubodhayatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā ||
calā vibhūtiḥ kṣaṇabhaṃgi yauvanaṃ
kṛtāntadantāntaravarti jīvitam |
tathāpyavajñā paralokaśāsane
aho nṛṇāṃ vismayakāri ceṣṭitam || 29 || (vaṁśastha)
sakalametadasāratayādhiṣṭhitaṃ vinaśvarasvabhāvaṃ dharma evaikaḥ sahāyaḥ śāśvataśceti vicintyāsmābhirayaṃ pitroraihikāmuṣmikaphalāvāptaye ātmanaśca puṇyayaśobhivṛddhaye || śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu navasu paṃcadaśottareṣvaṅkataḥ saṃvat || 915 || vijayasaṃvatsarāntarggataśrāvaṇabahulapaṃcadaśyā maṅkatopi śrāvaṇavadi 15 ravāvadyeha śrīsthānakāvāsake sakalakalmaṣatamaḥ paṭalocchedanapaṭīyasi paramapuṇyasaṃbhārakāriṇi svarggāpavarggakāraṇabhūte saṃjātasūryagrahaṇamahāparvvaṇi caturdaśagrāmaśatopalakṣitapurīkoṃkaṇamaṇḍalāntaḥpātipāṇāḍaviṣayāntarvvartti sālaṇakagrāme ||
cammelevākhāḍī tasyāmārāmakaḥ | yasya cāghāṭanāni || pūrvvato rājapathaḥ | dakṣiṇato viprarudropādhyāyārāmakaḥ | paścimato viprasīhappaiyārāmakaḥ || uttarato rājapathaḥ | evamayaṃ caturāghāṭanopalakṣitaḥ sodraṅgaḥ soparikaraḥ savṛkṣamālākulaḥ svasīmāparyantaḥ sakāṣṭhatṛṇodakopetaḥ sadaṇḍadaśāparādhaḥ pradhānanidhānaikadoṣabāhyaḥ itarasamastāputrālīyakakumārīsāhasa prabhṛtidaṇḍadoṣasamanvitaḥ pūrvadattadevadāyabrahmadāyavarjjitaḥ samastāyasthānasahitaḥ sarvvotpattisaṃyukto.acāṭabhaṭapraveśo.aparipanthanīyaḥ sarvvābhyantarasiddhisamupeto yathākramaṃ hastodakādividhipūrvvakaṃ kāśyapagotrabrah vṛcaśākhāya karahāṭavinirggatāya puṇakadeśīyakhaṭakavāstavyāya iha kāryābhyāgatāya brahmacāriṇe brāhmaṇakolamakramavide vipragṛhītasahasraharidevasutāya balicaruvaiśvadevāgnihotrakratukriyāgatābhyāgatanityakarmādivyavahārārtthametatsaṃ taterapi yathocitabrāhmaṇyakriyākāṇḍapravartanārtthaṃ ca ātmanaḥ pitrorapi puṇyayaśaḥśreyortthaṃ ca pradattaḥ ||
tadayaṃ nikaṭacaturāghāṭanaviśuddhācaṃdrārkkakālamaryādayā mayā samāgāminṛpatibhiścāsatkarmagaṃbhīradarīprapātabhayabhīrubhirjvaladanalasphuliṅgasahasrabhīṣaṇāvīcinirayaprapātavedanāgamaśaṅkitaiḥ sarvvairapyasya etatsaṃtateścānupālanīyo.anumantavyaśca | yo vā.ajñānatimirapaṭalāvṛtamatirācchindyādācchidyamānaṃ vā.anumodeta sa paṃcabhirmahāpātakairupapātakaiśca samastairapi saṃyuktaḥ syāt || uktaṃ ca bhagavatā vedavyāsena |
ṣaṣṭi varṣasahasrāṇi
svargge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
ācchettā cānumantā ca
tānyeva narake vaset || 30 || (anuṣṭubh)
viṃdhyāṭavīṣvatoyāsu
śuṣkakoṭaravāsinaḥ |
mahāhayo hi jāyante
bhūmidāyāpahārakāḥ || 31 || (anuṣṭubh)
svadattāṃ paradattāṃ vā
yo hareta vasuṃdharām |
ṣaṣṭi varṣasahasrāṇi
viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || 32 || (anuṣṭubh)
gāmekāṃ svarṇṇamekaṃ vā
bhūmerapyekamaṃgulam |
harannarakamāpnoti
yāvadābhūtasaṃplavam || 33 || (anuṣṭubh)
paṃca paśvanṛte hanti
daśa hanti gavānṛte |
śatamaśvānṛte hanti
sahasraṃ puruṣānṛte || 34 || (anuṣṭubh)
haṃti jātānujātāṃśca
hiraṇyārtthenṛtaṃ vadan |
sarvaṃ bhūmyanṛte hanti
mā sma bhūmyanṛtaṃ vādīḥ || 35 || (anuṣṭubh)
agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ
bhūrvaiṣṇevī sūryasutāśca gāvaḥ |
lokatrayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ
yaḥ kāṃcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || 36 || (indravajrā)
svadattāṃ paradattāṃ vā
yatnādrakṣakṣa narādhipa |
mahīṃ mahībhujāṃ śreṣṭha
dānācchreyonupālanam || 37 || (anuṣṭubh)
bahubhirvvasudhā bhuktā
rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
yasya yasya yadā bhūmiḥ
tasya tasya tadā phalam || 38 || (anuṣṭubh)
dhavalānyātapatrāṇi
dantinaśca madolvaṇāḥ |
bhūmidānasya puṣpāṇi
phalaṃ svarggaḥ puraṃdara || 39 || (anuṣṭubh)
sarvvānetānbhāvinaḥ pārtthivendrān
bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ |
sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ
kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || 40 || (śālini)
evaṃ cānyat | śāsanadātā lipijñopi lekhakahastena svamatamāropayati | mataṃ mama mahāmaṃḍaleśvaraśrīmadaparājitadevarājasya śrīmadvajjaḍadevasūnoriti | yathā caitadevaṃ tathā | yadatra proktamanuktaṃ vā likhitamalikhitaṃ yannūnākṣaramadhikākṣaraṃ vā tatsarvvaṃ pramāṇamiti ||
madvaṃśajā ca paramahīpativaṃśajā
vā pāpādapetamanaso bhuvi bhāvibhūpāḥ |
yepālayanti mama dharmamimaṃ samastaṃ
teṣāmayaṃ vinihitoñjalireṣa mūrddhni || 41 || (vasantatilakā)
śrīmadgaṇḍaragaṇḍarājaniyamācchrīkeśapāryābhidhe
amātyedhiṣṭhitasaṃdhivigrahapade śrījhaṃjhamaiye sati |
cakkaiyasya sutena śāsanamaho uddāmanāmnā dhruvaṃ
kāyasthānvayajena sādhu likhitaṃ tatkolamārtthe matam || 42 || (śārdūlavikrīḍita)
maṃgalamiti ||
सिद्धम् ।
स बोव्याद्वेधसा धाम
यन्नाभिकमलंकृतम् ।
हरश्च यस्य कान्तेन्दु
कलया कमलंकृतम् ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)
कुर्वन्त्वाम्नायपूतानि
वेधसो वदनान्यलम् ।
चराचरजगत्सृष्टि
नामधामानि वः शुभम् ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)
आसीद्गोविन्दराजः क्षितिपतिरसमः कर्क्कराजस्ततोभूद्-
भभर्ता श्रीन्द्रराजः पुनरभवदतो दन्तिवर्मेति सूनुः ।
ख्यातः श्रीकृष्णराजः क्षपितरिपुरभूत्कर्क्कराजस्य सूनुः
तस्माद्गोविन्दराजस्तदनु तदनुजः श्रीध्रुवाङ्काधिराजः ॥ ३ ॥ (स्रग्धरा)
जगत्तुंगोङ्गजस्तस्य
गुणोत्तुंगोभवत्ततः ।
वल्लभोमोघवर्षः सत्-
कृष्णराजस्ततः सुतः ॥ ४ ॥ (अनुष्टुभ्)
जगत्तुङ्गाङ्गजः श्रीमान्
इन्द्रदेवस्ततोभवत् ।
नित्यवर्षो भुवो भर्त्ता
विक्रमोत्तुंगशङ्कितः ॥ ५ ॥ (अनुष्टुभ्)
जनहर्षकृते वर्षन्घन इव
घनकवारिधाराभिः ।
तस्मादमोघवर्षो
वर्षावधिराज्यभाजनं जातः ॥ ६ ॥ (गीति)
तस्यानुजो हरिरिवोद्धृतभूतलश्रीः
गोविन्दराजनरनाथसुवर्ण्णवर्षः ।
सन्नन्दकाच्युतसुदर्शनचक्रचिह्रः
सिंहासनी गुरुबलः पुरुषोत्तमोभूत् ॥ ७ ॥ (वसन्ततिलका)
पितृव्यः स्वर्ण्णवर्षस्य
नित्यवर्षानुजश्चिरम् ।
कुर्व्वन्नकंटकं राज्यं
तपसा साहसेन च ॥ ८ ॥ (अनुष्टुभ्)
श्रीमत्कर्क्करराष्ट्रकूटकटकेसद्वंशसंघर्षतो
रौद्रद्रोहदवप्रतापशमकं निस्त्रिंशधाराजलैः ।
येनाकारि समुद्धृतेन्द्रधनुषा भूपाश्मभिर्विद्युता
भाति श्रीमदमोघवर्षसुघनो।असद्धूलिविध्वंसनात् ॥ ९ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
अथ गतवति तस्मिन्वद्दिगेंद्रे नरेंद्रे
सुविमलमपि शंभोर्द्धाम शुभ्रं विधातम् ।
कनककलशधारापातधौतेव कन्या
तदनु नरपतिश्रीः कृष्णराजं समागात् ॥ १० ॥ (मालिनी)
चोलो लोलो भिया भूद्गजपतिरपतज्जाह्नवीगह्वरान्तः
वाजीशस्त्रासशेषः समभवदभवच्छैलरध्रे तथान्ध्रः ।
पाण्ड्यशः खण्डितश्रीरनुजजलधिजलं द्वीपपालाः प्रलीना
यस्मिन्दत्तप्रयाणे सकलमपि सदा राजकं न व्यराजत् ॥ ११ ॥ (स्रग्धरा)
आ चंचत्सिन्धुवीचीनिचयपरिचितोपत्यकात् पश्चिमाद्रेरा
पूर्व्वादुद्यदर्क्कप्रखरहरिखुरोत्खातमूर्द्ध्नोमहीध्रात् ।
आ वित्तेशालयादा दशवदनपुरो मण्डलाग्रप्रभावैः
पृथ्वीमेकातपत्रामकुरुत सुकृती योजगद्गीतकीर्तिः ॥ १२ ॥ (स्रग्धरा)
तस्मिन्नस्तमिते विभौ विधिवशादाक्रान्तभूमण्डले
लोकाह्लादिनि शत्रुपङ्कजरुधि प्रोत्कृष्टरोचिष्मति ।
शीतांशाविव दिव्यसंगगतिके राजाधिराजे ततः
श्रीमत्खोट्टिगदेव इत्यभिधया राज्ये स्थितः सद्यशाः ॥ १३ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
तदनु मदनमूर्तिं भाग्यसौभाग्यभाजं
भुवनभवनदीपं सुप्रभूतप्रभूतिम् ।
निरुपमनृपसूनुं कक्कलेशं नरेशं
नरपतिकृतसेवं राजलक्ष्मीर् जगाम ॥ १४ ॥ (मालिनी)
तत्र क्षितीशे नृपतिप्रदीपे
प्रचण्डतैलप्पसमीरणेन ।
विध्यापिते दुष्यमकालभावात्
कथावशेषे सति रट्टराज्ये ॥ १५ ॥ (उपजाति)
जीमूतकेतुतनयो’वततार योस्मिञ्
जीमूतवाहन इति प्रथितः पृथिव्याम् ।
शीलारवंशतिलकः स्वशरीरदान-
त्राताहिलोकसमवाद्यगरुत्मदङ्गः ॥ १६ ॥ (वसन्ततिलका)
अभवदहितमर्द्दी तस्य वंशे कपर्द्दी
विबुधजनसतुष्टः श्रेष्ठगोपृष्ठतुष्टः ।
प्रियजलगिरिदुर्ग्गप्रीणितात्मेष्टवर्ग्गः
परपुरभयकर्त्ता रौद्रनागेन्द्रहर्ता ॥ १७ ॥ (मालिनी)
विपुलमतिरुदीर्ण्णः कर्ण्णवत्स्वर्ण्णवर्षैः
सपुलकपुलशक्तिः शक्तियुक्तस्ततो।अभूत् ।
अभवदिह न दीनस्तस्य सूनुः कपर्द्दी
जितपरवलदण्डाखण्डपृथ्वीतरण्डः ॥ १८ ॥ (मालिनी)
तस्माद्भुवनतरण्डः
खण्डितदोर्द्दण्डचण्डरिपुदण्डः ।
जज्ञे यशसा मण्डित-
मखण्डभूमण्डलं येन ॥ १९ ॥ (आर्या)
झंझनामा सुतस्तस्माद्
वप्पुवन्नादभूदसौ ।
उदितोदितता येन
वंशस्य प्रकटीकृता ॥ २० ॥ (अनुष्टुभ्)
चतुरश्चतुरास्योपि न
कृत्रनान्गदितुं गुणान् ।
शरदभ्रसितान् यस्या
चतुरास्ये तु का कथा ॥ २१ ॥ (अनुष्टुभ्)
तस्यानुजो निजभुजोर्ज्जितनिर्ज्जितारिः
श्रीगोग्गिराज इह सुप्रथितप्रभावः ।
श्रीझंझराणकगुणान्द्विगुणान्दधानरः
त्यागाद्भुजङ्गविजयीर्म्मडिझंझनामा ॥ २२ ॥ (वसन्ततिलका)
परमण्डलप्रसाधन-
सत्कीर्त्तिगुणाकरः कृती तदनु ।
क्षितिपो वज्जडदेवः
सुश्रीको राज्यमधितष्ठौ ॥ २३ ॥ (आर्या)
अनवरतदानशीलः
प्रतापवान्नीतिविद्यशोनिलयः ।
सूनुस्तस्य च राज्ये
श्रीमानपराजितो जातः ॥ २४ ॥ (आर्या)
क्रूरारातियमः सुकान्तिभवनं कल्पद्रुमः प्रार्त्थिनां
स्थानं नेत्रसुखस्य धैर्य जलधिः सौभाग्यकन्दांकुरः ।
सद्विद्यानिलयः कलागुणनिधिर्न्नीतौ च वाचस्पतिः
धर्मस्यास्प दमुत्तमं विमलधीर्लक्ष्मीविलासावधिः ॥ २५ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
सिद्धां संयानभूमिं पृथुतरपुणकं देशमाज्ञाविधेयं
सह्यं प्रत्यन्तकान्तं निजभटकलितं संगमादीश्वरारख्यम् ।
नामाख्यानप्रसाध्यं चिपुलणविषयं नष्टवैषम्यभावं
कृत्वा तेजोनुभावाद्बरविभवविधृत्स्वाज्ञया यः प्रशास्ति ॥ २६ ॥ (स्रग्धरा)
आ लाटदेशाद्भुवि भिल्लमीय-
देशं विधाया वधिमत्र यस्य ।
आ पश्चिमाब्धेरथ चंद्रपूर्वं
पुरं विधृत्य प्रभुताप्रभावः ॥ २७ ॥ (उपजाति)
श्रीमता केशपार्येण
महामात्येन मंत्रिणा ।
संयुक्तोसौ विभातीह
गुरुणाखंडलो यथा ॥ २८ ॥ (अनुष्टुभ्)
प्रोसे सेच्तिओन्
इति पूर्व्वं श्रीमान्यखेटकटकावासितपरमभट्टारकमहाराजाधिराज- परमेश्वरश्रीमत्कृष्णराजदेवपादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेशवरश्रीमत्खोट्टिगदेवपादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वरश्रीमत्कक्कलदेवे संजातापाये रट्टराज्ये च नष्टभ्रष्टे सति ॥
स्वतेजोनुभावात्समधिगताशेषमहाशब्द महासामन्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वरशीलारनरेन्द्रजीमूतवाहनान्वय- प्रसूतसुवर्ण्णगरुडध्वजाभिमानमहोदधिमलगलगण्डदीप्तिमार्तण्ड- गडरुद्धफोडिगण्डरगण्डपश्चिमसमुद्राधिपतिक्ॐकणवल्लभराजगण्डकन्दर्प्पनन्नीसमुद्रबिरुदंकरामसहजविद्याधरकलिगलांकुशविल्लविडेङ्गमण्डलीकत्रिनेत्रप्रभृतिसमस्तराजावलीसमलंकृतमहामण्डलेश्वरश्रीमदपराजितदेवराजः सर्व्वानेव यथासंबध्यमानकानागामिग्रामभोक्तृसामन्तराजपुत्राधिकारिपुरपतित्रि वर्गस्थाननगरप्रभृतिप्रधानाप्रधानाञ् जनान्प्रणतिपूजासमादेशैः समनुबोधयत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥
चला विभूतिः क्षणभंगि यौवनं
कृतान्तदन्तान्तरवर्ति जीवितम् ।
तथाप्यवज्ञा परलोकशासने
अहो नृणां विस्मयकारि चेष्टितम् ॥ २९ ॥ (वंशस्थ)
सकलमेतदसारतयाधिष्ठितं विनश्वरस्वभावं धर्म एवैकः सहायः शाश्वतश्चेति विचिन्त्यास्माभिरयं पित्रोरैहिकामुष्मिकफलावाप्तये आत्मनश्च पुण्ययशोभिवृद्धये ॥ शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु नवसु पंचदशोत्तरेष्वङ्कतः संवत् ॥ ९१५ ॥ विजयसंवत्सरान्तर्ग्गतश्रावणबहुलपंचदश्या मङ्कतोपि श्रावणवदि १५ रवावद्येह श्रीस्थानकावासके सकलकल्मषतमः पटलोच्छेदनपटीयसि परमपुण्यसंभारकारिणि स्वर्ग्गापवर्ग्गकारणभूते संजातसूर्यग्रहणमहापर्व्वणि चतुर्दशग्रामशतोपलक्षितपुरीक्ॐकणमण्डलान्तःपातिपाणाडविषयान्तर्व्वर्त्ति सालणकग्रामे ॥
चम्मेलेवाखाडी तस्यामारामकः । यस्य चाघाटनानि ॥ पूर्व्वतो राजपथः । दक्षिणतो विप्ररुद्रोपाध्यायारामकः । पश्चिमतो विप्रसीहप्पैयारामकः ॥ उत्तरतो राजपथः । एवमयं चतुराघाटनोपलक्षितः सोद्रङ्गः सोपरिकरः सवृक्षमालाकुलः स्वसीमापर्यन्तः सकाष्ठतृणोदकोपेतः सदण्डदशापराधः प्रधाननिधानैकदोषबाह्यः इतरसमस्तापुत्रालीयककुमारीसाहस प्रभृतिदण्डदोषसमन्वितः पूर्वदत्तदेवदायब्रह्मदायवर्ज्जितः समस्तायस्थानसहितः सर्व्वोत्पत्तिसंयुक्तो।अचाटभटप्रवेशो।अपरिपन्थनीयः सर्व्वाभ्यन्तरसिद्धिसमुपेतो यथाक्रमं हस्तोदकादिविधिपूर्व्वकं काश्यपगोत्रब्रह् वृचशाखाय करहाटविनिर्ग्गताय पुणकदेशीयखटकवास्तव्याय इह कार्याभ्यागताय ब्रह्मचारिणे ब्राह्मणकोलमक्रमविदे विप्रगृहीतसहस्रहरिदेवसुताय बलिचरुवैश्वदेवाग्निहोत्रक्रतुक्रियागताभ्यागतनित्यकर्मादिव्यवहारार्त्थमेतत्सं ततेरपि यथोचितब्राह्मण्यक्रियाकाण्डप्रवर्तनार्त्थं च आत्मनः पित्रोरपि पुण्ययशःश्रेयोर्त्थं च प्रदत्तः ॥
तदयं निकटचतुराघाटनविशुद्धाचंद्रार्क्ककालमर्यादया मया समागामिनृपतिभिश्चासत्कर्मगंभीरदरीप्रपातभयभीरुभिर्ज्वलदनलस्फुलिङ्गसहस्रभीषणावीचिनिरयप्रपातवेदनागमशङ्कितैः सर्व्वैरप्यस्य एतत्संततेश्चानुपालनीयो।अनुमन्तव्यश्च । यो वा।अज्ञानतिमिरपटलावृतमतिराच्छिन्द्यादाच्छिद्यमानं वा।अनुमोदेत स पंचभिर्महापातकैरुपपातकैश्च समस्तैरपि संयुक्तः स्यात् ॥ उक्तं च भगवता वेदव्यासेन ।
षष्टि वर्षसहस्राणि
स्वर्ग्गे तिष्ठति भूमिदः ।
आच्छेत्ता चानुमन्ता च
तान्येव नरके वसेत् ॥ ३० ॥ (अनुष्टुभ्)
विंध्याटवीष्वतोयासु
शुष्ककोटरवासिनः ।
महाहयो हि जायन्ते
भूमिदायापहारकाः ॥ ३१ ॥ (अनुष्टुभ्)
स्वदत्तां परदत्तां वा
यो हरेत वसुंधराम् ।
षष्टि वर्षसहस्राणि
विष्ठायां जायते कृमिः ॥ ३२ ॥ (अनुष्टुभ्)
गामेकां स्वर्ण्णमेकं वा
भूमेरप्येकमंगुलम् ।
हरन्नरकमाप्नोति
यावदाभूतसंप्लवम् ॥ ३३ ॥ (अनुष्टुभ्)
पंच पश्वनृते हन्ति
दश हन्ति गवानृते ।
शतमश्वानृते हन्ति
सहस्रं पुरुषानृते ॥ ३४ ॥ (अनुष्टुभ्)
हंति जातानुजातांश्च
हिरण्यार्त्थेनृतं वदन् ।
सर्वं भूम्यनृते हन्ति
मा स्म भूम्यनृतं वादीः ॥ ३५ ॥ (अनुष्टुभ्)
अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं
भूर्वैष्णेवी सूर्यसुताश्च गावः ।
लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्तं
यः कांचनं गां च महीं च दद्यात् ॥ ३६ ॥ (इन्द्रवज्रा)
स्वदत्तां परदत्तां वा
यत्नाद्रक्षक्ष नराधिप ।
महीं महीभुजां श्रेष्ठ
दानाच्छ्रेयोनुपालनम् ॥ ३७ ॥ (अनुष्टुभ्)
बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता
राजभिः सगरादिभिः ।
यस्य यस्य यदा भूमिः
तस्य तस्य तदा फलम् ॥ ३८ ॥ (अनुष्टुभ्)
धवलान्यातपत्राणि
दन्तिनश्च मदोल्वणाः ।
भूमिदानस्य पुष्पाणि
फलं स्वर्ग्गः पुरंदर ॥ ३९ ॥ (अनुष्टुभ्)
सर्व्वानेतान्भाविनः पार्त्थिवेन्द्रान्
भूयो भूयो याचते रामभद्रः ।
सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां
काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ ४० ॥ (शालिनि)
एवं चान्यत् । शासनदाता लिपिज्ञोपि लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति । मतं मम महामंडलेश्वरश्रीमदपराजितदेवराजस्य श्रीमद्वज्जडदेवसूनोरिति । यथा चैतदेवं तथा । यदत्र प्रोक्तमनुक्तं वा लिखितमलिखितं यन्नूनाक्षरमधिकाक्षरं वा तत्सर्व्वं प्रमाणमिति ॥
मद्वंशजा च परमहीपतिवंशजा
वा पापादपेतमनसो भुवि भाविभूपाः ।
येपालयन्ति मम धर्ममिमं समस्तं
तेषामयं विनिहितोञ्जलिरेष मूर्द्ध्नि ॥ ४१ ॥ (वसन्ततिलका)
श्रीमद्गण्डरगण्डराजनियमाच्छ्रीकेशपार्याभिधे
अमात्येधिष्ठितसंधिविग्रहपदे श्रीझंझमैये सति ।
चक्कैयस्य सुतेन शासनमहो उद्दामनाम्ना ध्रुवं
कायस्थान्वयजेन साधु लिखितं तत्कोलमार्त्थे मतम् ॥ ४२ । (शार्दूलविक्रीडित)
मंगलमिति ॥
Success!
Verse 1
May he, Viṣṇu, whose navel-lotus Brahmā has made his abode, protect you, and also Śiva, whose head has been adorned by a lovely digit of the moon!
Verse 2
May the faces of Brahmā, sanctified as they are by the recitation of the Vedas, which are the abode of the names of all creatures and things in the creation of the movable and immovable worlds, secure your well-being completely!
Verse 3
There was the incomparable king Govindarāja I; thereafter, there was Karkarāja I. Then there was the king, the illustrious Indrarāja I, and thereafter his son Dantivarman. Then there was the well-known and illustrious king Kṛṣṇarāja I, the son of Karkarāja I, who exterminated his enemies. From him was born Govindarāja II, and thereafter reigned his younger brother, the illustrious Emperor Dhruva.
Verse 4
His son, eminent on account of his merits, named Jagattuṅga (Govinda III), reigned after him. Thereafter reigned his son Amoghavarṣa I, known as Vallabha, and thereafter reigned his son Kṛṣṇa II.
Verse 5
Thereafter, there reigned the illustrious Indradeva III, the son of Jagattuṅga, known as Nityavarṣa, the lord of the earth, who was feared on account of the eminence of his valour.
Verse 6
From him was born Amoghavarṣa II, who ruled only for a year, and who, to the delight of the people, poured forth large streams of gold even as a cloud pours large showers of water.
Verse 7
Then there sat on the throne his younger brother, the illustrious king Govindarāja IV, known as Suvarṇavarṣa, who rescued royal fortune even as Hari, in his Boar incarnation, lifted the earth, and who, being of great might and having an invincible and well-equipped army that delighted all good people, was Puruṣottama (Viṣṇu) himself, who bore the excellent Nandaka sword and the unfailing Sudarśaṇa discus.
Verse 8
Then there reigned for a long period Amoghavarṣa III, the uncle of Suvarṇavarṣa (Gold-rainer, i.e. Govinda IV), the younger brother of Nityavarṣa (i.e. Indra III), ridding his kingdom of troublesome people by his austerities and adventurous spirit.
Verse 9
The illustrious Amoghavarṣa III, having destroyed all wicked people—he who, looking resplendent, raised the bow of his elder brother Indra and with the sharp edge of his sword and the assistance of princes, put an end to the terrible battle in the capital of the illustrious Rāṣṭrakūṭa prince Karkara, caused by a conflict of wicked people—even as a beneficent cloud removes all dust and, with the rainbow appearing high up in the sky, extinguishes wild fire caused by the friction of bamboos by means of hail-stones and lightning.
Verse 10
Therefore, when that king Baddiga (Amoghavarṣa III) went to the abode of Śambhu to make it look brighter with his fame, though it was already very bright, the girl in the form of royal fortune went over to Kṛṣṇarāja III, having bathed, as it were, under the showers from golden vessels.
Verse 11
When he marched for victory, none of the princes looked bright—the Chola trembled through fear; the lord of elephants fled to the caves caused by the stream of the Gaṅgā; the lord of horses was overwhelmed with apprehension; and the Andhra king sought shelter in the cavity of a mountain. The Pāṇḍya king was deprived of his royal fortune, and the rulers of the islands disappeared in the waters of the ocean.
Verse 12
He, i.e. Kṛṣṇa III, the righteous king, whose fame was sung by the whole world, by the might of his sword, made the earth have only one royal umbrella—the earth stretching from the western mountain, the lands near which are familiar with the rushing waves of the ocean, to the eastern mountain, the peak of which is dug up by the hard hoofs of the horses of the rising Sun, and from Himālaya, the abode of the lord of wealth (Kubera), to the city of the ten-faced Rāvaṇa (i.e. Laṅkā).
Verse 13
When that lord, the Emperor, who overran the whole world, who delighted the people and who, being possessed of bright splendour, destroyed the enemies even as the moon of great brightness withers day-lotuses, disappeared and obtained heavenly abode by the decree of fate, the king known by the name of the illustrious Khoṭṭigadeva sat on the throne.
Verse 14
Thereafter, there was born Kakkaladeva, the son of Nirupama, who had the form of the god of love, whose spotless fame is well-known throughout the world, and who was waited upon by a multitude of princes.
Verse 15
When that king, the lord of the people, was destroyed through misfortune by the mighty Tailappa, even as a bright lamp is put out by a strong storm, the kingdom of the Raṭṭas was reduced to a tale of the past.
Verse 16
There appeared here Jīmūtavāhana, the son of Jīmūtaketu, well-known on the earth, the ornament of the Śīlāra family, who, the faultless one, by offering his own body, saved all serpents from Garuḍa.
Verse 17
In his family was born Kapardin I, the destroyer of enemies, who was greatly pleased with learned people, who was most praiseworthy and contented on the surface of the earth, who was fond of residing inside a water-fort, who pleased his favourite people, who caused consternation to the enemies’ cities and destroyed dreadful Nāga kings.
Verse 18
From him there was the mighty Pulaśakti, with his body horripilated, who, large-hearted as he was, was generous like Karṇa with his showers of gold. Then there was his son Kapardin II, the magnanimous one, who vanquished the armies of the enemies and was a saviour to the whole earth.
Verse 19
Then was born from him Vappuvanna, the saviour of the world, who exterminated with his long arms the mighty armies of his enemies and who, with his fame, adorned the entire circle of the earth.
Verse 20
From that Vappuvanna was born that well-known son named Jhañjha, who manifested the greater and greater rise of his family.
Verse 21
Even the four-faced Brahmā was not able to enumerate all his good qualities, white like autumnal clouds—what to say of persons who are not endowed with four faces!
Verse 22
Then there reigned his younger brother, the illustrious Goggirāja, who by his arms vanquished powerful enemies and whose power was well-known; who possessed in a double degree the good qualities of the illustrious Jhañjha by his liberality; who won a victory over the Nāgas and bore the name of Īrmaḍi Jhañjha.
Verse 23
Thereafter, the meritorious and illustrious king Vajjaḍadeva obtained the kingdom—he who had a multitude of merits and excellent fame acquired by the conquests of his enemies’ kingdoms.
Verse 24
To him was born a son, the illustrious Aparājita by name, who ruled his kingdom, who was in the habit of bestowing gifts unceasingly, who was valorous, proficient in political science and an abode of glory.
Verse 25
He, Aparājita, is the God of death to cruel foes; he is an abode of excellent splendour, the wish-fulfilling tree to suppliants, a source of delight to the eyes of the people, an ocean of courage, a sprouting root of good fortune, an abode of good learning and a store of artistic excellence. He is Bṛhaspati in respect of political wisdom; he is an excellent abode of religious merit; he has a clear intellect and exhibits the highest dalliance of the Goddess of prosperity.
Verse 26
Possessing the power of Hara (Śiva), he by his prowess rules impartially by his commands over the Saṁyāṇa country, which he has conquered, the large Puṇaka country which is submissive to him, the Sahya territory which has lovely surroundings, Saṅgameśvara won by his soldiers, and the Chipulaṇa territory which submitted to him the moment his name was mentioned.
Verse 27
His power of supremacy extends from the country of Lāṭa to that of Bhillama, and from the western ocean to Candrapura.
Verse 28
Joined with the mahāmātya and mantrin, the illustrious Keśapārya, he shines here like Indra united with Bṛhaspati.
Line 42-45
In the past, the Raṭṭa kingdom was overthrown and destroyed after the calamities that befell the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Kakkaladeva, who meditated on the feet of the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Khoṭṭigadeva, who meditated on the feet of the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Kṛṣṇarāja in Mānyakheṭa.
Line 46-52
The mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious King Aparājitadeva, who is adorned with all royal titles obtained by his valour such as:
“he who has obtained the five mahāśabdas (the right to the five musical instruments),”
Mahāsāmantādhipati (the foremost among the Mahāsāmantas),
Tagarapuraparameśvara (the lord of the city of Tagara),
“he who is a Śīlāra king born in the family of Jimūṭavāhana,”
“he who has the banner of the Golden Eagle,”
“he who has the titles of Abhimānamahodadhi (the great ocean of pride), Vimala-gala-gaṇḍa (the hero with a spotless neck), Dīptimārtaṇḍa (the Sun of splendour), Gaṇḍa-ruddha-phoḍi (the rescuer of people captured by hostile warriors), Gaṇḍara-gaṇḍa (the hero of heroes), Paścimasamudrādhipati (the lord of the Western Ocean), Koṅkaṇa-vallabha (the lord of Koṅkaṇa), Rāja-gaṇḍa-kandarpa (Cupid in the form of the royal hero), Nanni-samudra (the ocean of truth), Birudaṇka-Rāma (Rāma among title-holders), Sahaja-Vidyādhara (Vidyādhara by birth), Kali-gal-āṇkusa (the goad of the neck of the Kali Age), Villa-viḍeṅga (clever in the use of the bow), and Maṇḍalikatrinetra (Śiva among Māṇḍalikas),”
King Aparājitadeva informs, by salutation, honour and order, all people, whether prominent or otherwise, according as they may be concerned—such as future village-headmen, sāmantas, princes, officers, heads of towns, the three classes of townsmen, and local guilds—as follows:
Line 53
“Be it known to you—
Verse 29
Prosperity is unstable, youth is momentary, life is, as it were, in the jaws of the God of Death. Notwithstanding this, people are indifferent as regards the acquisition of the other world. Oh! How astonishing is this action of men!
Line 55-75
Having realised that all this is unsubstantial and transitory by nature and that religious merit is the only real and eternal friend, We have donated, for the acquisition of the reward by our parents in this world and the next, and for the increase of our own religious merit and fame, here at our residence in the prosperous sthānaka, today, on Sunday, the 15th tithi of the dark fortnight of Śrāvaṇa in the cyclic year Vijaya and the expired year nine hundred increased by fifteen, in figures 915, of the era of the Śaka king, on the very holy occasion of a solar eclipse, which is effective in dispelling the mass of darkness in the form of all sins, and leads to the attainment of heaven and liberation by the accumulation of great religious merit—
—to the celibate Brāhmaṇa Kolama, who has mastered the Krama recension of the Vedas, who is of the Kāśyapa gotra and the Ṛgveda śākhā, who is a son of the Brāhmaṇa Haradeva, proficient in the Sāmaveda, who hails from Karahāṭa and is a resident of Khēṭaka in the deśa (territorial division) of Puṇaka, and who has come here for some purpose—
—for the performance of the obligatory rites such as bali, caru, vaiśvadeva, agnihotra, reception of guests who may come, and also to his descendants for the performance of the appropriate religious rites—for the acquisition of religious merit, fame and welfare of ourselves and also of our parents—
—the ārāmaka (orchard) in the Chammēlēvā-khāḍī situated in the village Sālaṇaka, comprised in the viṣaya (district) of Pāṇāda in the maṇḍala (country) of Purī-Koṅkaṇa, consisting of fourteen hundred villages, the boundaries of which are as follows:—
on the east, a royal road;
on the south, the ārāmaka of the Brāhmaṇa Upādhyāya Rudra;
on the west, the ārāmaka of the Brāhmaṇa Sīhapā-iya;
on the north, a royal road.
The ārāmaka, thus defined with its four boundaries, together with udraṅga and uparikara, together with clusters of trees in it, extending to its boundaries, together with wood, grass, and water, together with the right to levy fines for the ten offences, but exclusive of principal deposits, together with the right to fines levied for crimes against unmarried girls and the right to the property of sonless persons, together with all sources of income and the right to all produce, but excluding the previously made grants to gods and Brāhmaṇas, and free from obstruction and from the entrance of cāṭas and bhaṭas.
Line 76-80
Therefore, this gift of the ārāmaka, with its four boundaries well determined, should be protected and agreed to as long as the moon and the sun is endured by us and by future rulers, who should be afraid of falling into the deep vale of evil deeds, apprehensive of the agonies caused by falling into the hell of Avīci, terrible with the masses of thousands of sparks of burning fire.
Whoever, with his mind clouded by the mass of darkness of ignorance, would confiscate this gift or would allow it to be confiscated, would incur all five major sins together with the minor ones.
Line 81
And it has been said by the holy Vedavyāsa:—
(Here follow eleven benedictory and imprecatory verses.)
Line 92
Besides, he who has granted this charter, though he knows writing, records his approval here by the hand of the scribe:
“This has been approved by Me, the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious King Aparājitadeva, the son of the illustrious Vajjaḍadeva. Whatever is explicitly stated or not stated, whatever is written or not written, whatever is deficient or redundant in syllables—all that is authoritative.”
Verse 34
To those future rulers on the earth, whether born in our family or in the families of other kings, who with their minds turned away from sin will protect this religious gift of mine—I fold my hands on my head in salutation.
Line 97-100
While the illustrious Keśapārya is acting as Amātya and the illustrious Jhañjhamaiya is occupying the post of the Minister for Peace and War, by the order of the illustrious King Aparājitadeva, who is the hero of heroes, this charter has indeed been written correctly by the son of Cakkaiya, named Uddāma, born in a Kāyastha family, for the sake of the Brāhmaṇa Kolama.
May there be well-being!
Glossary
Agnihotra – Vedic fire ritual performed daily by a householder.
Amātya – Minister, a high officer in the royal administration.
Ārāmaka – Orchard or grove granted to a Brāhmaṇa.
Avīci – A terrible hell in Hindu cosmology, filled with blazing fire.
Bali – An offering of food or oblation, part of daily ritual.
Bhaṭa – Soldier or armed retainer; often excluded from entering gifted land.
Biruda – Royal title or epithet assumed by a king.
Caru – Cooked food offering, part of ritual sacrifices.
Cāṭa – Informer, policeman, or revenue-collector; excluded from granted land.
Deśa – Territorial division or province.
Gotra – Lineage or clan of a Brāhmaṇa, traced to an ancient seer.
Mahāmātya – Chief minister, high-ranking court official.
Mahāmaṇḍaleśvara – Feudatory overlord or governor of a large province.
Mahāsāmantādhipati – Chief among the great feudatories (sāmantas).
Maṇḍala – Administrative division of a kingdom, larger than viṣaya.
Nandaka – Legendary sword of Viṣṇu.
Paramabhaṭṭāraka, Mahārājādhirāja, Parameśvara – Royal epithets meaning “Supreme Lord, Great King of Kings, Supreme Sovereign.”
Puṇaka – A country or region mentioned in the inscription.
Puṇya – Religious merit acquired through good deeds and gifts.
Sāmanta – Feudatory chief, subordinate ruler.
Śākhā – Branch or recension of a Vedic text.
Śāsana – Royal charter or grant (in this case, inscribed copperplate).
Sthānaka – The royal residence or capital city of the king.
Sudārśana – The divine discus (cakra) of Viṣṇu.
Tithi – Lunar day in the Indian calendar.
Uparikara – Taxes, cesses, or subsidiary dues attached to land.
Udraṅga – Additional rights or privileges connected with land.
Vaiśvadeva – Daily domestic offering made to the gods.
Viṣaya – District, administrative division smaller than maṇḍala.
Bibliography & Research
- Gadre, A. S. (1943). VI–VII Two Baroda Museum copper-plate grants of the Shilahara Aparajitadeva S 915 (AD 993). In Important inscriptions from the Baroda State: Volume I (pp. 35-46) Śrī-Pratāpasiṃha Mahārāja Rājyābhisheka Granthamālā, Memoir No. 2. Baroda.
- Mirashi, V. V. (Ed.). (1955). Corpus Inscriptionum Indicarum, Vol IV (Part 1): Inscriptions of the Kalacuris. Archaeological Survey of India, p. cxviii.
- Mirashi, V. V. (Ed.). (1977). Corpus Inscriptionum Indicarum, Vol. VI: Inscriptions of the Śilāhāras. Archaeological Survey of India, pp xii and 28-35.
- Narasimhachar, R. (1911). The Chalukyan genealogy according to the Kannada poet Ranna. The Indian Antiquary, 40, 41–43.
| Dynasty: | Śilāhāra |
| Source: | |
| Ruler: | Aparājitadeva |
| Date: | 29th August 993 CE, Sunday, (15th tithi of the dark fortnight of Śrāvaṇa, Śaka year 915) |
| Place: | Baroda Museum, Gujarat |
| Donee: | Brāhmaṇa Kolama |
| Language: | Sanskrit |
| Nature of grant: | Land donation |
| Purpose: | Religious merit for self and parents; support of Brahmaṇa rituals |
| Provenance of inscription: | Cikhalapakhadi, Murud Janjira, Raigad, Maharashtra |
| Type of Inscription: | Copperplate grant |


