This copper-plate grant is preserved through a transcript provided by the Gurjara family of Vedic brāhmaṇas. Issued from the Panhāḷa fort (modern Panhale) on 18th December, 1191 CE, during a solar eclipse, the record mentions the genealogy of the Kolhapur Śilāhāra rulers. The epigraph is composed in Sanskrit prose and verse and engraved using Nāgarī characters.
The epigraph details the grant of thirty nivartanas of land in the village of Kuṭāpura, situated in the Konkan region between the Māchala hill (modern Muchakundi river) and the Marīcha hill near Rajapur. The recipient, Govinda Bhaṭṭavardhana, was a learned brāhmaṇa of the Gurjara family who was appointed as the state's dharmādhikārin. In addition to the land, the king granted him a silver niṣka from every village in the designated territory. The inscription outlines the heavy responsibilities of this office, which included the oversight of sacrificial rites, astrology, paurāṇic recitations, the adjudication of lawsuits, and the scrutiny of the religion of the region.
Editor's Comment:jayatyāviṣkṛtaṃ viṣṇorvārāhaṃ kṣobhitārṇavam |
dakṣiṇonnatadaṃṣṭrāgraviśrāntabhuvanaṃ vapuḥ ||
āsīdvidyādharaḥ pūrvaṃ nāmnā jīmūtavāhanaḥ |
parārthaṃ jīvitaṃ yena garuḍāya niveditam ||
śilāhārākhyavaṃśoyaṃ tagareśvarabhūbhṛtām |
tadvaṃśe jatigo rājājani bhūbhṛcchikhāmaṇiḥ ||
svasti śrījatigakṣitīśatanayo nāyimmanāmā nṛpaḥ
putrastasya ca candrarāṭ pṛthuyaśāstasyāpi sūnuḥ kila |
sañjāto jatigo jagajjananutaḥ śrīmāṃśca tannandano
goṅkallo bhuvi bhūmipālatanayaḥ śrīmārasiṃhonṛpaḥ ||
tatsūnurnṛpamaulilālitapadaḥ śrīgūvalākhyo nṛpaḥ
tadbhrātā bhuvi bhojarājanṛpatirvairībhapañcānana-
ścakre rājyamakaṇṭakaṃ pṛthuyaśā laṅkeśatulyaṃ kila ||
tasyānujāto viditapratāpo ballāladevaḥ kṣitipaḥ sadaiva |
śrīkāminīśo vinatā.avanīśo dikprāntarūḍhaḥ prathitapratāpaḥ ||
tasyānujo dharmadharo dharitryāṃ dadhāra varṇanikhilān svadharme |
dharmāgradhuryo dhanado.adhanānāṃ śrīgaṇḍarāditya iti prasiddhaḥ ||
dīnānāthadaridraduḥkhavikalavyākīrṇanānāvidha-
prāṇitrāṇaparāyaṇaḥ pratidinaṃ guptākhyadānena yaḥ |
yaḥ kṛṣṇājinadhenubhūmyubhayatomukhyādidānapradaḥ
śaśvadbrahmamatipravīṇahṛdayo bhūdevakalpadrumaḥ ||
tulāpuruṣadānādiṣoḍaśakratukārakaḥ |
śauryagāṅgeyakīrtyekanilayaḥ svaguṇairbhuvi ||
tannandanaḥ prabalamaṇḍalikadvipendra-
pañcānanojani jagattritayaikavīraḥ |
pratyarthipārthivalalāṭataṭasthapāda-
pīṭhāspadojjvalayaśā vijayārkadevaḥ ||
dānāya draviṇārjanaṃ janaparitrāṇāya vīravrataṃ
satyāya priyabhāṣaṇaṃ haripadadhyānāya cetaḥsthitiḥ |
saṃpattiḥ sumanovipadvihataye yasya prakāmaṃ kaviḥ
kaḥ śaktaḥ pravivicya tasya vijayādityasya vaktuṃ guṇān ||
yena sthānakamaṇḍale tadadhipā bhraṣṭāḥ punaḥ sthāpitā
govāyāṃ parinaṣṭabhūmipatayaḥ susthāpitāstejasā |
yatsakhyena ca cakravartipadavībhāvāya yo bijjaṇaḥ
sobhūcchrī vijayāṅkadevanṛpatirvairībhapañcānanaḥ ||
tannandanaḥ sakaladiktaṭavartikīrti-
rbhrūbhaṅgamātracapalāyitavairivargaḥ |
viśvaṃbharābharadhurīṇabhujaḥ sadaiva
vibhrājate nṛpavaro bhuvi bhojadevaḥ ||
saṅgrāmāṅgaṇabhairavaḥ kṣitibhujāṃ saṃhārabherīravaḥ
kīrtyākrāntajagattrayastanubhṛtāṃ nirdhūtatāpatrayaḥ |
śrīratnāpriyanandanaḥ parijanānandaikasaṅkrandanaḥ
prāptāśeṣamahītalaḥ sa jayati śrībhojaratnācalaḥ ||
svasti | śrīsamadhigatapañcamahāśabdamahāmaṇḍaleśvara tagarapuravarādhīśvarajagajjanamanurāgasāgara pravardhanaśaraccandra śrīśilāhāranarendravidvajjanamanorathaphalaprada pārijātajīmūtavāhanānvayaprasūtavirodhidharādhīśavaṃśagahana dahanadhūmadhvajasuvarṇagaruḍadhvajarimadavadi bhadāraṇotkaṇṭhakaṇṭhīravamaṇḍalīkabhairavavidviṣṭa maṇḍalīkapannagavainateyaśaucagāṅgeyayuvati janamanaḥsaṃmohanābhinavakandarpamarudaṅkasarpasarvakṣatriyaśikhāmaṇi śrīvijayādityadevanṛpasiṃhasāhasottuṅgārinṛpatirājyasamākarṣaṇamantrasiddhiśanivārasiddhisakalaśāstrarāvāraparāyaṇarūpanārāyaṇasakalajagatī jayapatākāpavanavighaṭitārātisena giridurgalaṅghanoddhata dharādhīśakulaśikharikuliśārimadāṅkuśavīralakṣmīlatā pralaṃvanabhujadaṇḍamaṇḍalikajavadaṇḍalikanaranārasihamaṇḍalika veśyābhujaṅgabalavadaricaturaṅgasaṅghaṭṭavairigharaṭṭa arasāsavādi madanamaheśvara pratāpalaṅkeśvaramaṇḍalikagaṇḍapeṇḍāra ekāṅgavīraśaraṇāyātabhūbhṛnnivaharakṣaṇasamudraparabalavilaya kālāgnirudrasugītakṛticāturyaharṣitaśivāntaraṅga praśastavastukavitāprasaṅgavividharmanirmāṇanitya pramoda śrīmahālakṣmīdevīlabdhavaraprasādādisamastarājāvalīvirājita śrīmanmahāmaṇḍaleśvaraśrībhojadevo girinilayapadmanāladurge sukhasaṅkathāvinodena rājyaṃ kurvāṇaḥ śakavarṣeṣu satrayodaśaśatādhikasahasreṣu gateṣu 1113 vartamānavirodhakṛtsaṃvatsare mārgasīrṣamāsi amāvāsyāyāṃ tithau saumyavāsare sūryoparāge dhārāpūrvakam udadhitaṭavartikoṅkaṇadeśe kāśyapāvasāranaidhruvetitripravaropetanai dhruvagotrotpannagurjarasamupābhidhānagovinda bhaṭṭavardhanahaste |
iṣṭāpūrtavrataṃ prāyaścittaṃ jyotiṣameva ca |
purāṇaṃ prāḍvivākatvaṃ rāṣṭradharmanirīkṣaṇam |
aṣṭadharmasya tattvajño nṛpeṇādhikṛtaśca yaḥ |
dharmādhikārī vipreśo brahmadaṇḍaprabhurhi saḥ ||
ityevaṅkṛtasīmāṃ tatra mañcālagiriprasūtāpagā samudragāminī tadyāmye mārīcagiriprasūtāpagā samudragāminī gaṅgāntaḥ sahyapādasindhupādasidhuvartimadhyadeśaṃ tannirvāhopayogidharmaśāstre saṅgrahārthaṃ rājapurohitasaṃnidhau kutāpuragrāme triṃśannivartanaparimāṇā bhūmiḥ pratigṛhaṃ rajataniṣkaṃ ca rājakīyānāmanaṅguliprakṣepaṇīyaṃ prādāt |
ācandrārkamahīdharānvayabhṛtāṃ ā brahmaṇaḥ śāsanādyupmannaidhru vagotragurjarabhuvāṃ bhūdeva pūjyātmanām |
ācārādiṣu deśamānyapadavī varvati lokottarā kaścillaṅghayitu ca tāṃ paridṛḍhībhūyādvidhistaṃ dahet ||
śrutismṛtipurāṇānāṃ dharmaśāstrārthakovide |
pārthivo yāti nirayamakurvandharmapālanam ||
dharmaśāstrārthakuśalaṃ purāṇasya ca cintakam |
dharmādhikāriṇaṃ kuryādrājā dadyāddhanaṃ bahu ||
apradīpā yathā rātriranādityaṃ yathā nabhaḥ |
tathā.asāṃvatsaro rājā bhramatyandha ivādhvani ||
dharmaśāstraṃ puraskṛtya prāḍvivākamate sthitaḥ |
samāhitamatiḥ paśyedvyavahārānanu kramāt ||
vasudhā bahubhirdattā rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
yasya yasya yadā bhūmistasya tasya tadā phalam ||
upayogipadārthānāmanyeṣāmapi labdhaye |
grāmaṃ vā vipulāṃ bhūmi yo dadyācchraddhayānvitaḥ ||
svadattāṃ paradattāṃ vā yo harecca vasundharām |
ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ ||
ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi svarge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
ācchettā cānumaṃtā ca tānyeva narake vaset ||
atidānaṃ ca sarveṣāṃ bhūmidānamihocyate |
acalā hyakṣayā būmiḥ sarvān kāmān prayacchati ||
suvarṇaṃ rajataṃ vāpi maṇimuktāphalāni ca |
sarvametanmahāprājño dadāti vasudhāṃ dadat ||
bharturniḥ śreyase yuktāḥ saṅgrāmābhimukhe hatāḥ |
tāṃ gatiṃ prāpnuvantīha bhūmidā yadavāpnuyuḥ ||
patantyaśruṇi rudatāṃ dīnānāmavasīdatāṃ |
brāhmaṇānāṃ hṛte kṣetre hanti traipuruṣaṃ kulam ||
madvaṃśajāḥ paramahīpativaṃśajā vā |
pāpādapetamanaso bhuvi bhūmipālāḥ |
ye pālayanti mama dharmamimaṃ samagram |
teṣāṃ mayā viracitoñjalireṣa mūrdhni ||
sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ |
kāle kāle pālanīyo mahadbhiḥ |
sarvānetān bhāvinaḥ pārthivendrān |
bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ ||
śrīḥ || śrīḥ ||
जयत्याविष्कृतं विष्णोर्वाराहं क्षोभितार्णवम् ।
दक्षिणोन्नतदंष्ट्राग्रविश्रान्तभुवनं वपुः ॥
आसीद्विद्याधरः पूर्वं नाम्ना जीमूतवाहनः ।
परार्थं जीवितं येन गरुडाय निवेदितम् ॥
शिलाहाराख्यवंशोयं तगरेश्वरभूभृताम् ।
तद्वंशे जतिगो राजाजनि भूभृच्छिखामणिः ॥
स्वस्ति श्रीजतिगक्षितीशतनयो नायिम्मनामा नृपः
पुत्रस्तस्य च चन्द्रराट् पृथुयशास्तस्यापि सूनुः किल ।
सञ्जातो जतिगो जगज्जननुतः श्रीमांश्च तन्नन्दनो
गोङ्कल्लो भुवि भूमिपालतनयः श्रीमारसिंहोनृपः ॥
तत्सूनुर्नृपमौलिलालितपदः श्रीगूवलाख्यो नृपः
तद्भ्राता भुवि भोजराजनृपतिर्वैरीभपञ्चानन-
श्चक्रे राज्यमकण्टकं पृथुयशा लङ्केशतुल्यं किल ॥
तस्यानुजातो विदितप्रतापो बल्लालदेवः क्षितिपः सदैव ।
श्रीकामिनीशो विनता।अवनीशो दिक्प्रान्तरूढः प्रथितप्रतापः ॥
तस्यानुजो धर्मधरो धरित्र्यां दधार वर्णनिखिलान् स्वधर्मे ।
धर्माग्रधुर्यो धनदो।अधनानां श्रीगण्डरादित्य इति प्रसिद्धः ॥
दीनानाथदरिद्रदुःखविकलव्याकीर्णनानाविध-
प्राणित्राणपरायणः प्रतिदिनं गुप्ताख्यदानेन यः ।
यः कृष्णाजिनधेनुभूम्युभयतोमुख्यादिदानप्रदः
शश्वद्ब्रह्ममतिप्रवीणहृदयो भूदेवकल्पद्रुमः ॥
तुलापुरुषदानादिषोडशक्रतुकारकः ।
शौर्यगाङ्गेयकीर्त्येकनिलयः स्वगुणैर्भुवि ॥
तन्नन्दनः प्रबलमण्डलिकद्विपेन्द्र-
पञ्चाननोजनि जगत्त्रितयैकवीरः ।
प्रत्यर्थिपार्थिवललाटतटस्थपाद-
पीठास्पदोज्ज्वलयशा विजयार्कदेवः ॥
दानाय द्रविणार्जनं जनपरित्राणाय वीरव्रतं
सत्याय प्रियभाषणं हरिपदध्यानाय चेतःस्थितिः ।
संपत्तिः सुमनोविपद्विहतये यस्य प्रकामं कविः
कः शक्तः प्रविविच्य तस्य विजयादित्यस्य वक्तुं गुणान् ॥
येन स्थानकमण्डले तदधिपा भ्रष्टाः पुनः स्थापिता
गोवायां परिनष्टभूमिपतयः सुस्थापितास्तेजसा ।
यत्सख्येन च चक्रवर्तिपदवीभावाय यो बिज्जणः
सोभूच्छ्री विजयाङ्कदेवनृपतिर्वैरीभपञ्चाननः ॥
तन्नन्दनः सकलदिक्तटवर्तिकीर्ति-
र्भ्रूभङ्गमात्रचपलायितवैरिवर्गः ।
विश्वंभराभरधुरीणभुजः सदैव
विभ्राजते नृपवरो भुवि भोजदेवः ॥
सङ्ग्रामाङ्गणभैरवः क्षितिभुजां संहारभेरीरवः
कीर्त्याक्रान्तजगत्त्रयस्तनुभृतां निर्धूततापत्रयः ।
श्रीरत्नाप्रियनन्दनः परिजनानन्दैकसङ्क्रन्दनः
प्राप्ताशेषमहीतलः स जयति श्रीभोजरत्नाचलः ॥
स्वस्ति । श्रीसमधिगतपञ्चमहाशब्दमहामण्डलेश्वर तगरपुरवराधीश्वरजगज्जनमनुरागसागर प्रवर्धनशरच्चन्द्र श्रीशिलाहारनरेन्द्रविद्वज्जनमनोरथफलप्रद पारिजातजीमूतवाहनान्वयप्रसूतविरोधिधराधीशवंशगहन दहनधूमध्वजसुवर्णगरुडध्वजरिमदवदि भदारणोत्कण्ठकण्ठीरवमण्डलीकभैरवविद्विष्ट मण्डलीकपन्नगवैनतेयशौचगाङ्गेययुवति जनमनःसंमोहनाभिनवकन्दर्पमरुदङ्कसर्पसर्वक्षत्रियशिखामणि श्रीविजयादित्यदेवनृपसिंहसाहसोत्तुङ्गारिनृपतिराज्यसमाकर्षणमन्त्रसिद्धिशनिवारसिद्धिसकलशास्त्ररावारपरायणरूपनारायणसकलजगती जयपताकापवनविघटितारातिसेन गिरिदुर्गलङ्घनोद्धत धराधीशकुलशिखरिकुलिशारिमदाङ्कुशवीरलक्ष्मीलता प्रलंवनभुजदण्डमण्डलिकजवदण्डलिकनरनारसिहमण्डलिक वेश्याभुजङ्गबलवदरिचतुरङ्गसङ्घट्टवैरिघरट्ट अरसासवादि मदनमहेश्वर प्रतापलङ्केश्वरमण्डलिकगण्डपेण्डार एकाङ्गवीरशरणायातभूभृन्निवहरक्षणसमुद्रपरबलविलय कालाग्निरुद्रसुगीतकृतिचातुर्यहर्षितशिवान्तरङ्ग प्रशस्तवस्तुकविताप्रसङ्गविविधर्मनिर्माणनित्य प्रमोद श्रीमहालक्ष्मीदेवीलब्धवरप्रसादादिसमस्तराजावलीविराजित श्रीमन्महामण्डलेश्वरश्रीभोजदेवो गिरिनिलयपद्मनालदुर्गे सुखसङ्कथाविनोदेन राज्यं कुर्वाणः शकवर्षेषु सत्रयोदशशताधिकसहस्रेषु गतेषु १११३ वर्तमानविरोधकृत्संवत्सरे मार्गसीर्षमासि अमावास्यायां तिथौ सौम्यवासरे सूर्योपरागे धारापूर्वकम् उदधितटवर्तिकोङ्कणदेशे काश्यपावसारनैध्रुवेतित्रिप्रवरोपेतनै ध्रुवगोत्रोत्पन्नगुर्जरसमुपाभिधानगोविन्द भट्टवर्धनहस्ते ।
इष्टापूर्तव्रतं प्रायश्चित्तं ज्योतिषमेव च ।
पुराणं प्राड्विवाकत्वं राष्ट्रधर्मनिरीक्षणम् ।
अष्टधर्मस्य तत्त्वज्ञो नृपेणाधिकृतश्च यः ।
धर्माधिकारी विप्रेशो ब्रह्मदण्डप्रभुर्हि सः ॥
इत्येवङ्कृतसीमां तत्र मञ्चालगिरिप्रसूतापगा समुद्रगामिनी तद्याम्ये मारीचगिरिप्रसूतापगा समुद्रगामिनी गङ्गान्तः सह्यपादसिन्धुपादसिधुवर्तिमध्यदेशं तन्निर्वाहोपयोगिधर्मशास्त्रे सङ्ग्रहार्थं राजपुरोहितसंनिधौ कुतापुरग्रामे त्रिंशन्निवर्तनपरिमाणा भूमिः प्रतिगृहं रजतनिष्कं च राजकीयानामनङ्गुलिप्रक्षेपणीयं प्रादात् ।
आचन्द्रार्कमहीधरान्वयभृतां आ ब्रह्मणः शासनाद्युप्मन्नैध्रु वगोत्रगुर्जरभुवां भूदेव पूज्यात्मनाम् ।
आचारादिषु देशमान्यपदवी वर्वति लोकोत्तरा कश्चिल्लङ्घयितु च तां परिदृढीभूयाद्विधिस्तं दहेत् ॥
श्रुतिस्मृतिपुराणानां धर्मशास्त्रार्थकोविदे ।
पार्थिवो याति निरयमकुर्वन्धर्मपालनम् ॥
धर्मशास्त्रार्थकुशलं पुराणस्य च चिन्तकम् ।
धर्माधिकारिणं कुर्याद्राजा दद्याद्धनं बहु ॥
अप्रदीपा यथा रात्रिरनादित्यं यथा नभः ।
तथा।असांवत्सरो राजा भ्रमत्यन्ध इवाध्वनि ॥
धर्मशास्त्रं पुरस्कृत्य प्राड्विवाकमते स्थितः ।
समाहितमतिः पश्येद्व्यवहाराननु क्रमात् ॥
वसुधा बहुभिर्दत्ता राजभिः सगरादिभिः ।
यस्य यस्य यदा भूमिस्तस्य तस्य तदा फलम् ॥
उपयोगिपदार्थानामन्येषामपि लब्धये ।
ग्रामं वा विपुलां भूमि यो दद्याच्छ्रद्धयान्वितः ॥
स्वदत्तां परदत्तां वा यो हरेच्च वसुन्धराम् ।
षष्टिवर्षसहस्राणि विष्ठायां जायते कृमिः ॥
षष्टिवर्षसहस्राणि स्वर्गे तिष्ठति भूमिदः ।
आच्छेत्ता चानुमंता च तान्येव नरके वसेत् ॥
अतिदानं च सर्वेषां भूमिदानमिहोच्यते ।
अचला ह्यक्षया बूमिः सर्वान् कामान् प्रयच्छति ॥
सुवर्णं रजतं वापि मणिमुक्ताफलानि च ।
सर्वमेतन्महाप्राज्ञो ददाति वसुधां ददत् ॥
भर्तुर्निः श्रेयसे युक्ताः सङ्ग्रामाभिमुखे हताः ।
तां गतिं प्राप्नुवन्तीह भूमिदा यदवाप्नुयुः ॥
पतन्त्यश्रुणि रुदतां दीनानामवसीदतां ।
ब्राह्मणानां हृते क्षेत्रे हन्ति त्रैपुरुषं कुलम् ॥
मद्वंशजाः परमहीपतिवंशजा वा ।
पापादपेतमनसो भुवि भूमिपालाः ।
ये पालयन्ति मम धर्ममिमं समग्रम् ।
तेषां मया विरचितोञ्जलिरेष मूर्ध्नि ॥
सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां ।
काले काले पालनीयो महद्भिः ।
सर्वानेतान् भाविनः पार्थिवेन्द्रान् ।
भूयो भूयो याचते रामभद्रः ॥
श्रीः ॥ श्रीः ॥
jayatyāviṣkṛtaṃ viṣṇoḥ
vārāhaṃ kṣobhitārṇavam
dakṣiṇonnatadaṃṣṭrāgra-
viśrāntabhuvanaṃ vapuḥ || 1 || (anuṣṭubh)
āsīdvidyādharaḥ pūrvaṃ
nāmnā jīmūtavāhanaḥ |
parārthaṃ jīvitaṃ yena
garuḍāya niveditam || 2 || (anuṣṭubh)
śilāhārākhyavaṃśoyaṃ
tagareśvarabhūbhṛtām |
tadvaṃśe jatigo rājā-
jani bhūbhṛcchikhāmaṇiḥ || 3 || (anuṣṭubh)
svasti śrījatigakṣitīśatanayo nāyimmanāmā nṛpaḥ
putrastasya ca caṃdrarāṭ pṛthuyaśāstasyāpi sūnuḥ kila |
saṃjāto jatigo jagajjananutaḥ śrīmāṃśca tannaṃdano
goṃkallo bhuvi bhūmipālatanayaḥ śrīmārasiṃhonṛpaḥ || 4 || (śārdūlavikrīḍīta)
tatsūnurnṛpamaulilālitapadaḥ śrīgūvalākhyo nṛpaḥ
tadbhrātā bhuvi bhojarājanṛpatirvairībhapaṃcānana-
ścakre rājyamakaṃṭakaṃ pṛthuyaśā laṃkeśatulyaṃ kila || 5 || (śārdūlavikrīḍita - incomplete)
tasyānujāto viditapratāpo
ballāladevaḥ kṣitipaḥ sadaiva |
śrīkāminīśo vinatā.avanīśo
dikprāntarūḍhaḥ prathitapratāpaḥ || 6 || (indravajrā)
tasyānujo dharmadharo dharitryāṃ
dadhāra varṇanikhilān svadharme |
dharmāgradhuryo dhanado’dhanānāṃ
śrīgaṃḍarāditya iti prasiddhaḥ || 7 || (upajāti)
dīnānāthadaridraduḥkhavikalavyākīrṇanānāvidha-
prāṇitrāṇaparāyaṇaḥ pratidinaṃ guptākhyadānena yaḥ |
yaḥ kṛṣṇājinadhenubhūmyubhayatomukhyādidānapradaḥ
śaśvadbrahmamatipravīṇahṛdayo bhūdevakalpadrumaḥ || 8 || (śārdūlavikrīḍita)
tulāpuruṣadānādi-
ṣoḍaśakratukārakaḥ |
śauryagāṃgeyakīrtyeka-
nilayaḥ svaguṇairbhuvi || 9 || (anuṣṭubh)
tannaṃdanaḥ prabalamaṇḍalikadvipeṃdra-
paṃcānanojani jagattritayaikavīraḥ |
pratyarthipārthivalalāṭataṭasthapāda-
pīṭhāspadojjvalayaśā vijayārkadevaḥ || 10 || (vasantatilakā)
dānāya draviṇārjanaṃ janaparitrāṇāya vīravrataṃ
satyāya priyabhāṣaṇaṃ haripadadhyānāya cetaḥsthitiḥ |
saṃpattiḥ sumanovipadvihataye yasya prakāmaṃ kaviḥ
kaḥ śaktaḥ pravivicya tasya vijayādityasya vaktuṃ guṇān || 11 || (śārdūlavikrīḍita)
yena sthānakamaṃḍale tadadhipā bhraṣṭāḥ punaḥ sthāpitā
govāyāṃ parinaṣṭabhūmipatayaḥ susthāpitāstejasā |
yatsakhyena ca cakravartipadavībhāvāya yo bijjaṇaḥ
sobhūcchrī vijayāṃkadevanṛpatirvairībhapaṃcānanaḥ || 12 || (śārdūlavikrīḍita)
tannaṃdanaḥ sakaladiktaṭavartikīrtiḥ
bhrūbhaṃgamātracapalāyitavairivargaḥ |
viśvaṃbharābharadhurīṇabhujaḥ sadaiva
vibhrājate nṛpavaro bhuvi bhojadevaḥ || 13 || (vasantatilakā)
saṃgrāmāṃgaṇabhairavaḥ kṣitibhujāṃ saṃhārabherīravaḥ
kīrtyākrāṃtajagattrayastanubhṛtāṃ nirdhūtatāpatrayaḥ |
śrīratnāpriyanaṃdanaḥ parijanānaṃdaikasaṃkraṃdanaḥ
prāptāśeṣamahītalaḥ sa jayati śrībhojaratnācalaḥ || 14 || (śārdūlavikrīḍita)
Prose section
svasti | śrīsamadhigatapaṃcamahāśabdamahāmaṃḍaleśvara tagarapuravarādhīśvarajagajjanamanurāgasāgara pravardhanaśaraccaṃdra śrīśilāhāranarendravidvajjanamanorathaphalaprada pārijātajīmūtavāhanānvayaprasūtavirodhidharādhīśavaṃśagahana dahanadhūmadhvajasuvarṇagaruḍadhvajarimadavadi bhadāraṇotkaṃṭhakaṃṭhīravamaṃḍalīkabhairavavidviṣṭa maṃḍalīkapannagavainateyaśaucagāṃgeyayuvati janamanaḥsaṃmohanābhinavakaṃdarpamarudaṃkasarpasarvakṣatriyaśikhāmaṇi śrīvijayādityadevanṛpasiṃhasāhasottuṃgārinṛpatirājyasamākarṣaṇamaṃtrasiddhiśanivārasiddhisakalaśāstrarāvāraparāyaṇarūpanārāyaṇasakalajagatī jayapatākāpavanavighaṭitārātisena giridurgalaṃghanoddhata dharādhīśakulaśikharikuliśārimadāṃkuśavīralakṣmīlatā pralaṃvanabhujadaṃḍamaṃḍalikajavadaṃḍalikanaranārasihamaṃḍalika veśyābhujaṃgabalavadaricaturaṃgasaṃghaṭṭavairigharaṭṭa arasāsavādi madanamaheśvara pratāpalaṃkeśvaramaṃḍalikagaṃḍapeṃḍāra ekāṃgavīraśaraṇāyātabhūbhṛnnivaharakṣaṇasamudraparabalavilaya kālāgnirudrasugītakṛticāturyaharṣitaśivāṃtaraṃga praśastavastukavitāprasaṃgavividharmanirmāṇanitya pramoda śrīmahālakṣmīdevīlabdhavaraprasādādisamastarājāvalīvirājita śrīmanmahāmaṃḍaleśvaraśrībhojadevo girinilayapadmanāladurge sukhasaṃkathāvinodena rājyaṃ kurvāṇaḥ śakavarṣeṣu satrayodaśaśatādhikasahasreṣu gateṣu 1113 vartamānavirodhakṛtsaṃvatsare mārgasīrṣamāsi amāvāsyāyāṃ tithau saumyavāsare sūryoparāge dhārāpūrvakam udadhitaṭavartikoṃkaṇadeśe kāśyapāvasāranaidhruvetitripravaropetanai dhruvagotrotpannagurjarasamupābhidhānagoviṃda bhaṭṭavardhanahaste |
iṣṭāpūrtavrataṃ prāyaḥ
cittaṃ jyotiṣameva ca |
purāṇaṃ prāḍvivākatvaṃ
rāṣṭradharmanirīkṣaṇam || 15 || (anuṣṭubh)
aṣṭadharmasya tattvajño
nṛpeṇādhikṛtaśca yaḥ |
dharmādhikārī vipreśo
brahmadaṃḍaprabhurhi saḥ || 16 || (anuṣṭubh)
Prose section
ityevaṃkṛtasīmāṃ tatra maṃcālagiriprasūtāpagā samudragāminī tadyāmye mārīcagiriprasūtāpagā samudragāminī gaṃgāṃtaḥ sahyapādasiṃdhupādasidhuvartimadhyadeśaṃ tannirvāhopayogidharmaśāstre saṃgrahārthaṃ rājapurohitasaṃnidhau kutāpuragrāme triṃśannivartanaparimāṇā bhūmiḥ pratigṛhaṃ rajataniṣkaṃ ca rājakīyānāmanaṃguliprakṣepaṇīyaṃ prādāt |
ācaṃdrārkamahīdharānvayabhṛtāṃ ā brahmaṇaḥ śāsanā-
dyupmannaidhru vagotragurjarabhuvāṃ bhūdeva pūjyātmanām |
ācārādiṣu deśamānyapadavī varvati lokottarā
kaścillaṃghayitu ca tāṃ paridṛḍhībhūyādvidhistaṃ dahet || 17 || (śārdūlavikrīḍita)
śrutismṛtipurāṇānāṃ
dharmaśāstrārthakovide |
pārthivo yāti niraya-
makurvandharmapālanam || 18 || (anuṣṭubh)
dharmaśāstrārthakuśalaṃ
purāṇasya ca ciṃtakam |
dharmādhikāriṇaṃ kuryāt
rājā dadyāddhanaṃ bahu || 19 || (anuṣṭubh)
apradīpā yathā rātri
ranādityaṃ yathā nabhaḥ |
tathā.asāṃvatsaro rājā
bhramatyaṃdha ivādhvani || 20 || (anuṣṭubh)
dharmaśāstraṃ puraskṛtya
prāḍvivākamate sthitaḥ |
samāhitamatiḥ paśyet
vyavahārānanu kramāt || 21 || (anuṣṭubh)
vasudhā bahubhirdattā
rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
yasya yasya yadā bhūmiḥ
tasya tasya tadā phalam || 22 || (anuṣṭubh)
upayogipadārthānām-
anyeṣāmapi labdhaye |
grāmaṃ vā vipulāṃ bhūmi
yo dadyācchraddhayānvitaḥ || 23 || (anuṣṭubh)
svadattāṃ paradattāṃ vā
yo harecca vasuṃdharām |
ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi
viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || 24 || (anuṣṭubh)
ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi
svarge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
ācchettā cānumaṃtā ca
tānyeva narake vaset || 25 || (anuṣṭubh)
atidānaṃ ca sarveṣāṃ
bhūmidānamihocyate |
acalā hyakṣayā būmiḥ
sarvān kāmān prayacchati || 26 || (anuṣṭubh)
suvarṇaṃ rajataṃ vāpi
maṇimuktāphalāni ca |
sarvametanmahāprājño
dadāti vasudhāṃ dadat || 27 || (anuṣṭubh)
bharturniḥ śreyase yuktāḥ
saṃgrāmābhimukhe hatāḥ |
tāṃ gatiṃ prāpnuvantīha
bhūmidā yadavāpnuyuḥ || 28 || (anuṣṭubh)
pataṃtyaśruṇi rudatāṃ
dīnānāmavasīdatāṃ |
brāhmaṇānāṃ hṛte kṣetre
hanti traipuruṣaṃ kulam || 29 || (anuṣṭubh)
madvaṃśajāḥ paramahīpativaṃśajā vā |
pāpādapetamanaso bhuvi bhūmipālāḥ |
ye pālayaṃti mama dharmamimaṃ samagram |
teṣāṃ mayā viracitoṃjalireṣa mūrdhni || 30 || (vasantatilakā)
sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ |
kāle kāle pālanīyo mahadbhiḥ |
sarvānetān bhāvinaḥ pārthivendrān |
bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ || 31 || (śālini)
śrīḥ || śrīḥ ||
जयत्याविष्कृतं विष्णोः
वाराहं क्षोभितार्णवम्
दक्षिणोन्नतदंष्ट्राग्र-
विश्रान्तभुवनं वपुः ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)
आसीद्विद्याधरः पूर्वं
नाम्ना जीमूतवाहनः ।
परार्थं जीवितं येन
गरुडाय निवेदितम् ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)
शिलाहाराख्यवंशोयं
तगरेश्वरभूभृताम् ।
तद्वंशे जतिगो राजा-
जनि भूभृच्छिखामणिः ॥ ३ ॥ (अनुष्टुभ्)
स्वस्ति श्रीजतिगक्षितीशतनयो नायिम्मनामा नृपः
पुत्रस्तस्य च चंद्रराट् पृथुयशास्तस्यापि सूनुः किल ।
संजातो जतिगो जगज्जननुतः श्रीमांश्च तन्नंदनो
ग्ॐकल्लो भुवि भूमिपालतनयः श्रीमारसिंहोनृपः ॥ ४ ॥ (शार्दूलविक्रीडीत)
तत्सूनुर्नृपमौलिलालितपदः श्रीगूवलाख्यो नृपः
तद्भ्राता भुवि भोजराजनृपतिर्वैरीभपंचानन-
श्चक्रे राज्यमकंटकं पृथुयशा लंकेशतुल्यं किल ॥ ५ ॥ (शार्दूलविक्रीडित - इन्चोम्प्लेते)
तस्यानुजातो विदितप्रतापो
बल्लालदेवः क्षितिपः सदैव ।
श्रीकामिनीशो विनता।अवनीशो
दिक्प्रान्तरूढः प्रथितप्रतापः ॥ ६ ॥ (इन्द्रवज्रा)
तस्यानुजो धर्मधरो धरित्र्यां
दधार वर्णनिखिलान् स्वधर्मे ।
धर्माग्रधुर्यो धनदो’धनानां
श्रीगंडरादित्य इति प्रसिद्धः ॥ ७ ॥ (उपजाति)
दीनानाथदरिद्रदुःखविकलव्याकीर्णनानाविध-
प्राणित्राणपरायणः प्रतिदिनं गुप्ताख्यदानेन यः ।
यः कृष्णाजिनधेनुभूम्युभयतोमुख्यादिदानप्रदः
शश्वद्ब्रह्ममतिप्रवीणहृदयो भूदेवकल्पद्रुमः ॥ ८ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
तुलापुरुषदानादि-
षोडशक्रतुकारकः ।
शौर्यगांगेयकीर्त्येक-
निलयः स्वगुणैर्भुवि ॥ ९ ॥ (अनुष्टुभ्)
तन्नंदनः प्रबलमण्डलिकद्विपेंद्र-
पंचाननोजनि जगत्त्रितयैकवीरः ।
प्रत्यर्थिपार्थिवललाटतटस्थपाद-
पीठास्पदोज्ज्वलयशा विजयार्कदेवः ॥ १० ॥ (वसन्ततिलका)
दानाय द्रविणार्जनं जनपरित्राणाय वीरव्रतं
सत्याय प्रियभाषणं हरिपदध्यानाय चेतःस्थितिः ।
संपत्तिः सुमनोविपद्विहतये यस्य प्रकामं कविः
कः शक्तः प्रविविच्य तस्य विजयादित्यस्य वक्तुं गुणान् ॥ ११ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
येन स्थानकमंडले तदधिपा भ्रष्टाः पुनः स्थापिता
गोवायां परिनष्टभूमिपतयः सुस्थापितास्तेजसा ।
यत्सख्येन च चक्रवर्तिपदवीभावाय यो बिज्जणः
सोभूच्छ्री विजयांकदेवनृपतिर्वैरीभपंचाननः ॥ १२ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
तन्नंदनः सकलदिक्तटवर्तिकीर्तिः
भ्रूभंगमात्रचपलायितवैरिवर्गः ।
विश्वंभराभरधुरीणभुजः सदैव
विभ्राजते नृपवरो भुवि भोजदेवः ॥ १३ ॥ (वसन्ततिलका)
संग्रामांगणभैरवः क्षितिभुजां संहारभेरीरवः
कीर्त्याक्रांतजगत्त्रयस्तनुभृतां निर्धूततापत्रयः ।
श्रीरत्नाप्रियनंदनः परिजनानंदैकसंक्रंदनः
प्राप्ताशेषमहीतलः स जयति श्रीभोजरत्नाचलः ॥ १४ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
प्रोसे सेच्तिओन्
स्वस्ति । श्रीसमधिगतपंचमहाशब्दमहामंडलेश्वर तगरपुरवराधीश्वरजगज्जनमनुरागसागर प्रवर्धनशरच्चंद्र श्रीशिलाहारनरेन्द्रविद्वज्जनमनोरथफलप्रद पारिजातजीमूतवाहनान्वयप्रसूतविरोधिधराधीशवंशगहन दहनधूमध्वजसुवर्णगरुडध्वजरिमदवदि भदारणोत्कंठकंठीरवमंडलीकभैरवविद्विष्ट मंडलीकपन्नगवैनतेयशौचगांगेययुवति जनमनःसंमोहनाभिनवकंदर्पमरुदंकसर्पसर्वक्षत्रियशिखामणि श्रीविजयादित्यदेवनृपसिंहसाहसोत्तुंगारिनृपतिराज्यसमाकर्षणमंत्रसिद्धिशनिवारसिद्धिसकलशास्त्ररावारपरायणरूपनारायणसकलजगती जयपताकापवनविघटितारातिसेन गिरिदुर्गलंघनोद्धत धराधीशकुलशिखरिकुलिशारिमदांकुशवीरलक्ष्मीलता प्रलंवनभुजदंडमंडलिकजवदंडलिकनरनारसिहमंडलिक वेश्याभुजंगबलवदरिचतुरंगसंघट्टवैरिघरट्ट अरसासवादि मदनमहेश्वर प्रतापलंकेश्वरमंडलिकगंडपेंडार एकांगवीरशरणायातभूभृन्निवहरक्षणसमुद्रपरबलविलय कालाग्निरुद्रसुगीतकृतिचातुर्यहर्षितशिवांतरंग प्रशस्तवस्तुकविताप्रसंगविविधर्मनिर्माणनित्य प्रमोद श्रीमहालक्ष्मीदेवीलब्धवरप्रसादादिसमस्तराजावलीविराजित श्रीमन्महामंडलेश्वरश्रीभोजदेवो गिरिनिलयपद्मनालदुर्गे सुखसंकथाविनोदेन राज्यं कुर्वाणः शकवर्षेषु सत्रयोदशशताधिकसहस्रेषु गतेषु १११३ वर्तमानविरोधकृत्संवत्सरे मार्गसीर्षमासि अमावास्यायां तिथौ सौम्यवासरे सूर्योपरागे धारापूर्वकम् उदधितटवर्तिक्ॐकणदेशे काश्यपावसारनैध्रुवेतित्रिप्रवरोपेतनै ध्रुवगोत्रोत्पन्नगुर्जरसमुपाभिधानगोविंद भट्टवर्धनहस्ते ।
इष्टापूर्तव्रतं प्रायः
चित्तं ज्योतिषमेव च ।
पुराणं प्राड्विवाकत्वं
राष्ट्रधर्मनिरीक्षणम् ॥ १५ ॥ (अनुष्टुभ्)
अष्टधर्मस्य तत्त्वज्ञो
नृपेणाधिकृतश्च यः ।
धर्माधिकारी विप्रेशो
ब्रह्मदंडप्रभुर्हि सः ॥ १६ ॥ (अनुष्टुभ्)
प्रोसे सेच्तिओन्
इत्येवंकृतसीमां तत्र मंचालगिरिप्रसूतापगा समुद्रगामिनी तद्याम्ये मारीचगिरिप्रसूतापगा समुद्रगामिनी गंगांतः सह्यपादसिंधुपादसिधुवर्तिमध्यदेशं तन्निर्वाहोपयोगिधर्मशास्त्रे संग्रहार्थं राजपुरोहितसंनिधौ कुतापुरग्रामे त्रिंशन्निवर्तनपरिमाणा भूमिः प्रतिगृहं रजतनिष्कं च राजकीयानामनंगुलिप्रक्षेपणीयं प्रादात् ।
आचंद्रार्कमहीधरान्वयभृतां आ ब्रह्मणः शासना-
द्युप्मन्नैध्रु वगोत्रगुर्जरभुवां भूदेव पूज्यात्मनाम् ।
आचारादिषु देशमान्यपदवी वर्वति लोकोत्तरा
कश्चिल्लंघयितु च तां परिदृढीभूयाद्विधिस्तं दहेत् ॥ १७ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
श्रुतिस्मृतिपुराणानां
धर्मशास्त्रार्थकोविदे ।
पार्थिवो याति निरय-
मकुर्वन्धर्मपालनम् ॥ १८ ॥ (अनुष्टुभ्)
धर्मशास्त्रार्थकुशलं
पुराणस्य च चिंतकम् ।
धर्माधिकारिणं कुर्यात्
राजा दद्याद्धनं बहु ॥ १९ ॥ (अनुष्टुभ्)
अप्रदीपा यथा रात्रि
रनादित्यं यथा नभः ।
तथा।असांवत्सरो राजा
भ्रमत्यंध इवाध्वनि ॥ २० ॥ (अनुष्टुभ्)
धर्मशास्त्रं पुरस्कृत्य
प्राड्विवाकमते स्थितः ।
समाहितमतिः पश्येत्
व्यवहाराननु क्रमात् ॥ २१ ॥ (अनुष्टुभ्)
वसुधा बहुभिर्दत्ता
राजभिः सगरादिभिः ।
यस्य यस्य यदा भूमिः
तस्य तस्य तदा फलम् ॥ २२ ॥ (अनुष्टुभ्)
उपयोगिपदार्थानाम्-
अन्येषामपि लब्धये ।
ग्रामं वा विपुलां भूमि
यो दद्याच्छ्रद्धयान्वितः ॥ २३ ॥ (अनुष्टुभ्)
स्वदत्तां परदत्तां वा
यो हरेच्च वसुंधराम् ।
षष्टिवर्षसहस्राणि
विष्ठायां जायते कृमिः ॥ २४ ॥ (अनुष्टुभ्)
षष्टिवर्षसहस्राणि
स्वर्गे तिष्ठति भूमिदः ।
आच्छेत्ता चानुमंता च
तान्येव नरके वसेत् ॥ २५ ॥ (अनुष्टुभ्)
अतिदानं च सर्वेषां
भूमिदानमिहोच्यते ।
अचला ह्यक्षया बूमिः
सर्वान् कामान् प्रयच्छति ॥ २६ ॥ (अनुष्टुभ्)
सुवर्णं रजतं वापि
मणिमुक्ताफलानि च ।
सर्वमेतन्महाप्राज्ञो
ददाति वसुधां ददत् ॥ २७ ॥ (अनुष्टुभ्)
भर्तुर्निः श्रेयसे युक्ताः
संग्रामाभिमुखे हताः ।
तां गतिं प्राप्नुवन्तीह
भूमिदा यदवाप्नुयुः ॥ २८ ॥ (अनुष्टुभ्)
पतंत्यश्रुणि रुदतां
दीनानामवसीदतां ।
ब्राह्मणानां हृते क्षेत्रे
हन्ति त्रैपुरुषं कुलम् ॥ २९ ॥ (अनुष्टुभ्)
मद्वंशजाः परमहीपतिवंशजा वा ।
पापादपेतमनसो भुवि भूमिपालाः ।
ये पालयंति मम धर्ममिमं समग्रम् ।
तेषां मया विरचित्ॐजलिरेष मूर्ध्नि ॥ ३० ॥ (वसन्ततिलका)
सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां ।
काले काले पालनीयो महद्भिः ।
सर्वानेतान् भाविनः पार्थिवेन्द्रान् ।
भूयो भूयो याचते रामभद्रः ॥ ३१ ॥ (शालिनि)
श्रीः ॥ श्रीः ॥
Hail! May there be prosperity!
Verse 1
Victorious is Viṣṇu’s manifested Boar-form, which agitated the ocean and which had the earth resting on the tip of its uplifted right tusk.
Verse 2
Formerly, there was a Vidyādhara, Jīmūtavāhana by name, who offered his life to Garuḍa for the sake of others.
Verse 3
This is a family of the lords of Tagara, known as Śilāhāra. In that family was born the crest-jewel of kings, Jatiga I by name.
Verse 4
Hail! There was a son of king Jatiga I, Nāyimma by name. His son was Candrarāja, of great fame. To him, again, was born a son named Jatiga II, praised by the people of the world. To him was born the eldest son, the illustrious Goṅkalla, the foremost (lit. the forehead-mark) of the kings on the earth.
Verse 5
Thereafter, there was his brother Gūhaleśa I; his younger brother was Kīrtirāja; thereafter, Candrāditya made his kingdom free from all troublesome persons.
Verse 6
Then there was the illustrious Mārasiṃha, son of the illustrious king Goṅkala. His son was the illustrious Gūhala II by name, whose feet were fondled by the crowns of other kings. His brother was king Bhojadeva I, a lion to the elephants that were his foes in this world. He, of great fame, ruled uninterruptedly like the lord of Laṅkā.
Verse 7
His younger brother, King Ballāladeva, of renowned power, was like him. He, the Lord of the lady of royal fortune, to whom the kings of the earth submitted, always spread his well-known power in different directions.
Verse 8
His younger brother is known as the illustrious Gaṇḍarāditya, who is the protector of religion, who makes all castes observe their religious duties, who is the foremost among the most courageous, and the bestower of wealth.
Verse 9
He, by his anonymous gifts, is engaged day after day in giving protection by means of secret gifts to various beings distressed, helpless, poor, miserable, maimed and destitute. He bestows gifts such as those of the skins of the black antelopes, cows, land and parturient cows, his heart is always engaged in contemplation on Brahman, and he is a veritable wish-fulfilling tree to the Brāhmaṇas.
Verse 10
He has performed the sixteen vows such as the Tulāpuruṣa gift, and by his merits he is the sole abode of the fame of Gāṅgeya (Bhīṣma) in respect of morally pure conduct.
Verse 11
Then was born his son Vijayārkadeva, a lion to the lordly elephants that were his powerful feudatories, a unique warrior in the three worlds, whose bright fame was manifested by his foot-stool rubbed by the foreheads of the hostile princes.
Verse 12
His wealth was acquired for bestowing it in charity; he fulfilled his vow of heroism by protecting the people; his pleasing speech was in keeping with the truth; his mind was engaged in the contemplation of the feet of Hari (Viṣṇu); his wealth was spent in removing the adversity of good people. What poet is able to extol the merits of that Vijayāditya with proper discernment?
Verse 13
There was that illustrious king Vijayāditya, a lion to the elephants that were his enemies—who reinstated the deposed rulers in the Sthānaka maṇḍala and who, by his valour, re-established firmly in Govā the princes that had fled away; and by whose friendship the incomparable Vijjaṇa attained the position of suzerainty.
Verse 14
There shines on earth his son, the great king Bhojadeva II, whose fame has spread to the extremities of all directions, who has vanquished his numerous foes by a mere frown, and whose arm is foremost in bearing the burden of the earth.
Verse 15
May that illustrious Bhoja, a mountain of jewels, be victorious—he who is a veritable Bhairava on the battle-field, who is as it were the rumbling of a drum presaging the destruction of princes, who has enveloped the three worlds by his fame, who has removed the three kinds of sufferings from all creatures, who is the dear son of the illustrious Ratnā, who is the unique joyful shout of all servants as it were, and one who has acquired the whole earth.
Hail ! The illustrious mahāmaṇḍaleśvara Bhojadeva II—who is adorned with all royal titles such as the following—‘he who has obtained the five mahāśabdas,’ the mahāmaṇḍaleśvara, ‘the lord of Tagara, the best of towns,’ ‘the autumnal moon that makes the ocean of joy in the minds of the people of the world overflow,’ ‘a prince of the Śilāhāra family,’ ‘the pārijāta (wish-fulfilling) tree that fulfils the desires of learned men,’ ‘a scion of the family of Jīmūtavāhana,’ ‘the fire that consumes the thickets of bamboos in the form of the families of hostile kings,’ ‘he who has the ensign of the Golden Eagle,’ ‘the lion that is eager to maul the intoxicated elephants that are his foes,’ ‘a veritable Bhairava destroying feudatories,’ ‘a veritable Garuḍa to the serpents in the form of hostile feudatories,’ ‘Bhīṣma in respent to the hostile army,’ ‘the crest-jewel of the Kṣatriyas,’ ‘a lion, dear to his father, the illustrious Vijayāditya,’ ‘pre-eminent in respect of adventurous spirit,’ ‘he who has the successful incantations for attracting the royal fortune of hostile kings,’ ‘he who is successful even on Saturdays,’ ‘he who is adept in crossing the oceans of all śāstras,’ ‘the moon-like king who is eulogised by the people of the whole world; the sun among those that attack,’ ‘he who, by the breezes of his victorious banner, dispels the clouds in the form of the armies of the enemies,’ ‘he who has captured hill fortresses,’ ‘he who is as it were, a thunderbolt that demolishes the mountains in the form of arrogant kingly families,’ ‘a veritable goad to the elephant in the form of the Kali age,’ ‘he whose massive arm is resorted to by the creeper-like fortune of the warriors of Laṅkā,’ ‘the club of Yama for punishing the feudatories,’ ‘a veritable man-lion among the feudatories,’ ‘a paramour of the courtesans of his feudatories,’ ‘a veritable grinding stone crushing the arrays of the mighty four-membered armies of the enemies,’ ‘he who is a veritable Maheśvara to the god of love in the form of his enemies that were defying the royal order,’ ‘he who is the lord of Laṅkā in respect of valour,’ ‘an anklet (i.e. an ornament) in the form of a great feudatory,’ ‘a unique warrior,’ ‘he who is, as it were, the ocean that gives protection to the numerous mountains in the form of kings that seek refuge,’ ‘he who is the fiery Rudra in destroying the enemies forces,’ ‘he who delights the mind of God Śiva by his skill in composing excellent songs,’ ‘he who always feels delighted in creating various situations in poems on excellent subjects,’ and ‘he who has obtained the favour of a boon from the Goddess Mahālakṣmī’—governing his kingdom from the fort of Padmanāla situated on a hill, diverting his mind in pleasant conversation—has granted with the pouring out of water in the presence of the Royal Priest, land measuring thirty nivartanas together with a silver niṣka (coin) from every village in the following territory of the country of Koṅkaṇa situated along the sea-coast, viz. the country lying along the foot of the Sahya mountain and the shore of the sea between the river rising from the Mañcāla hill and joining the sea, and the Gaṅgā rising from the Mārīca hill and joining the sea south of it—which is not to be interfered with by any royal servant even with a finger—to Govinda Bhaṭṭavardhana, who has the surname of Gurjara, of the Naidhruva gotra with the three pravaras of Kāśyapa, Āvasāra and Naidhruva, who is conversant with the principles of the eight religious duties, viz. sacrificial rites and charitable works, expiatory rites, astrology, purāṇas, judicial work and scrutiny of the national religion, who has been authorised by the King as Dharmādhikārin, who is the foremost among the Brāhmaṇas and is invested with the authority to impose religious punishment—when one thousand Śaka years increased by one hundred and thirteen—in figures 1113—have elapsed, the cyclic year Virodhakṛit being current, on the occasion of a solar eclipse, on Monday, the new-moon lunar day of the month of Mārgaśīrṣa—for his maintenance and the performance of his duty according to the Dharmaśāstra.
Verse 16
You, a revered Brāhmaṇa of the Gurjara family and the Naidhruva gotra, are holding a position recognised throughout the whole country in respect of holy conduct and so forth as prescribed by the orders of rulers born in families of the Moon and the Sun and also by that of Brahmā. If any one resolves to violate it, Fate will ruin him!
Verse 17
The king who does not perform his duty towards him who is proficient in the Vedas, Smṛtis, Purāṇas and Dharmaśāstra goes to hell.
Verse 18
A king should appoint him who is adept in the interpretation of the Dharmaśāstras and reflects on the teaching of the Purāṇas as the Head of the Religious Establishment, and give him plenty of wealth.
Verse 19
Like the night devoid of lights and like the sky devoid of the Sun, the king who has no astrologer to advise him stumbles on his path like a blind man.
Verse 20
The king should scrutinise law-suits in their order, with his mind concentrated and in accordance with the Dharmaśāstra, following the advice of his Judge.
(Here follow ten benedictory and imprecatory verses of the usual type.)
May there be prosperity! May there be prosperity!
Bibliography & Research
| Dynasty: | Śilāhāra |
| Source: | |
| Ruler: | Bhoja II |
| Date: | 18th December 1191 CE (Cyclic year Virodhakṛta, Wednesday, Margaśirṣa amavasya, Śaka 1113) |
| Donee: | Govinda Bhaṭṭavardhana |
| Language: | Sanskrit |
| Nature of grant: | Land donation |
| Purpose: | To formalise the grant of religious and judicial privileges of the donee |
| Provenance of inscription: | Fort of Padmanāla (Panhala) |
| Type of Inscription: | Copperplate grant |


