This copper-plate grant, discovered in 1820, from Kasheli in Kolhapur district, Maharashtra, records a land endowment by the Śilāhāra king Bhoja II. Engraved on three copper plates in Nāgarī script, the Sanskrit text is composed in a mixture of verse and prose. It provides a detailed eulogy of the Śilāhāra lineage. The grant was issued from the strategic hillfort of Panhala, on Dakṣiṇāyana saṅkrānti.
The charter records the grant of Kasheli village in the Attavīra division for the daily sustenance of twelve brāhmaṇas. The village boundaries are meticulously defined by the Kuraḷa River, the Arabian Sea, and local landmarks like areca-nut groves. Bhoja II is attributed with an extensive list of royal titles, portraying him as a protector of refugees, a scholar of the Śāstras, and a patron of the arts. The endowment was solemnised by the customary libation of water onto the hands of Govindabhaṭṭa. The engraver of this record is brāhmaṇa Vāmīyena. The third plate of this charter also bears a later, albeit spurious, Marathi inscription concerning temple renovations in 1279 CE.
First Plate
1. svasti | śrīḥ || jayatyāviṣkṛtaṃ viṣṇorvārāhaṃ kṣobhitārṇavam | dakṣiṇonnatadaṃṣṭrāgraviśrāntabhuvanaṃ vapuḥ ||
2. āsīdvidyādharaḥ pūrvaṃ nāmnā jīmūtavāhanaḥ | parārthaṃ jīvitaṃ yena garuḍāya niveditam || śilāhārākhyavaṃśoyaṃ ta-
3. gareśvarabhūbhṛtām | tadvaṃśe jatigo rājājani bhūbhṛcchikhāmaṇiḥ || svasti śrījatigakṣitīśatanayo nāyi-
4. mmanāmā nṛpaḥ putrastasya ca candrarāṭ pṛthuyaśāstasyāpi sūnuḥ kila | sañjāto jatigo jagajjananutaḥ śrī-
5. māṃśca tannandano goṅkallo bhuvi bhūmipālatilakastasyāpyabhūdagrajaḥ || gūvaleśotha tadbhrātā kī-
6. rtirājonujosya ca | candrāditya iti khyātaścakre rājyamakaṇṭakam || śrīmadgoṅkalabhūmipālatana-
7. yaḥ śrīmārasiṃho nṛpastatsūnurnṛpamaulilālitapadaḥ śrīgūvalākhyo nṛpaḥ | tadbhrātā bhuvi bhoja-
8. devanṛpatirvairībhapañcānanaścake rājyamakhaṇḍitaṃ pṛthuyaśā laṅkeśatulyaṃ kila || tasyānujāto vidi-
9. tapratāpo vallāladevaḥ kṣitipaḥ sadaiva | śrīkāminīśo vinatāvanīśo dikprāntarūḍhaprathitapratāpaḥ ||
10. tasyānujo dharmadharo dharitryāṃ dadhāra varṇānakhilānsvadharme | dhairyāgradhuryo dhanado dhanānāṃ śrīgaṇḍarāditya
11. iti prasiddhaḥ || dīnānāthadaridraduḥkhavikalavyākīrṇanānāvidhaprāṇitrāṇaparāyaṇaḥ pratidinaṃ guptākhyadānena yaḥ |
Second Plate : First Side
12. yaḥ kṛṣṇājinadhenubhūmyubhayatomukhyādidānapradaḥ śabdabrahmamatipravīṇahṛdayo bhūdevakalpadrumaḥ || tulā-
13. puruṣadānādiṣoḍaśakratukārakaḥ | śaucagāṅgeyakīrtyekanilayaḥ svagunairbhuvi || tannandanaḥ pravala-
14. māṇḍalikadvipendrapañcānanojanijagattritayaikavīraḥ | pratyarthipārthivalalāṭataṭasthapādapīṭhasphuṭojjvala-
15. yaśā vijayārkadevaḥ || dānāya draviṇārjanaṃ janaparitrāṇāya vīravrataṃ satyāya priyabhāṣaṇaṃ haripadadhyā-
16. nāya cetasthitiḥ | saṃpattiḥ sumanovipadvihataye yasya prakāmaṃ kaviḥ kaḥ śaktaḥ pravivicya tasya vijayādityasya va-
17. ktuṃ guṇān || yena sthānakamaṇḍale tadadhipā bhraṣṭāḥ punaḥ sthāpitāḥ govāyāṃ parinaṣṭabhūmipatayaḥ susthāpitā –
18. stejasā | yatsakhyena ca cakravartipadavīṃ prāpātulo viñjaṇaḥ sobhūcchrīvijayārkadevanṛpatirvairībhakaṇṭhīravaḥ || tannaṃ-
19. danaḥ sakaladiktaṭavartikīrtirbhrūbhaṅgamātraparisādhitavairivargaḥ | viśvaṃbharābharadhurīṇabhujaḥ sadaiva vibhrājate nṛpavaro
20. bhuvi bhojadevaḥ || saṅgrāmāṅgaṇabhairavaḥ kṣitibhujāṃ saṃhārabherīravaḥ kīrtyākrāntajagattrayastanubhṛtāṃ nirdhūtatāpatrayaḥ | śrīratnā-
21. priyanandanaḥ parijanānandaikasaṃkrandanaḥ prāptāśeṣamahītalaḥ sa jayatāṃ śrībhojaratnācalaḥ || svasti samadhigatamahāśabdamahā-
22. maṇḍaleśvaratagarapurādhīśvarajagajjanamanonurāgasāgara- pravardhanaśaraccandraśrīśilāhāranarendravidvajjanamanoratha- phalapradapārijātajī-
Second Plate : Second Side
23. mūtavāhanānvayaprasūtavirodhidharādhīśavaṃśagahanadahana- dhūmadhvajasuvarṇagaruḍadhvajaripumadebhavidalanotkaṇṭhakaṇṭhīravamāṇ-
24. ḍalikabhairavavidviṣṭamaṇḍalikapannagavainateyaśaucagāṅgeya- yuvatijanamanaḥ saṃmohanābhinavakandarpamaruvakkasarpaḥ kṣatri-
25. yaśikhāmaṇiśrīvijayādityadevanasiṅga sāhasottuṅga arinṛpālarājyalakṣmīsamākarṣaṇamantrasiddhiśa-
26. nivārasiddhisakalaśāstrapārāvārapārāyaṇasakalajagatījanastanṛpendutya- induyarādityajayapatākāpavana-
27. vighaṭitārātisenāghanagiridurgalaṅghana uddhṛtadharādhīśakulaśikharikuliśakaligajāṅkuśalaṅkeśavīralakṣmī-
28. latālaṃvanapracaṇḍabhujadaṇḍamaṇḍalīkayamadaṇḍamaṇḍalīka- naranārasiṃhamaṇḍalīkaveśyābhujaṅgavalavadaricaturaṅgasaṅghaṭṭa- vairigharaṭṭa-arasā-
29. savārimadanamaheśvarapratāpalaṅkeśvaramaṇḍalīkagaṇḍapeṇḍāra- ekāṅgavīraśaraṇāyātabhūbhṛnnivaharakṣaṇasamudraparabalavilayakāgni-
30. rudrasugītakṛticāturyaharṣitaśivāntaraṅgapraśastavastukavitā- prasaṅgavividhadharmanirmāṇanityapramodaśrīmahālakṣmīdevīlabdhavara-
31. prasādādisamastarājāvalivirājitaśrīmanmahāmaṇḍaleśvaraśrībhojadevaḥ padmanāladurge sukhasaṅkathāvinodena rājyaṃ kurvāṇaḥ śakavarṣeṣu
32. satrayodaśaśatādhikasahasreṣu 1113 gateṣu vartamānavirodhakṛtsaṃvatsare āṣāḍhaśuddhacaturthyāṃ bṛhaspativāre dakṣiṇāyanasaṅkrama-
33. ṇaparvanimittaṃ kumāragaṇḍarādityavijñāpanena tasyābhyudayārthaṃ aṭṭavirakoṅkaṇamadhyavartikaśeligrāme pratidinaṃ dvādaśa brā-
Third Plate
34. hmaṇabhojanārthaṃ tatrāmapiṇḍānadravyaṃ sarvaṃ tatratyagovindabhaṭṭahaste dhārāpūrvakaṃ sarvanamasyaṃ sarvavādhāparihāraṃ rāja-
35. kīyānāmanaṅguliprekṣaṇīyamācandrārkaṃ prādāt || tasya grāmasya sīmā || pūrvasyāṃ diśi kurulanāmanadī || dakṣiṇa-
36. syāṃ diśi sānduranāmaśuṣkasrotaḥ || paścimasyāṃ diśi saritpatiḥ || uttarasyāṃ diśi kekhaṇḍikākhyakṣudraśuṣkasrotaḥ ||
37. aṃbevarikasthitapūgīvṛkṣasamūhaparyantaṃ sīmā || bahubhirvasudhā dattā rājabhiḥ sagarādibhiḥ | yasya yasya yadā bhūmi-
38. stasya tasya tadā phalam || madvaṃśajāḥ paramahīpativaṃśajā vā pāpādapetamanaso bhuvi bhūmipālāḥ | ye pālayanti mama dha-
39. rmamimaṃ samagraṃ tebhyo mayā viracitoñjalireṣa mūrdhni || svadattāṃ paradattāṃ vā yo harecca vasundharām || ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi vi-
40. ṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi svarge tiṣṭhati bhūmidaḥ | ācchettā cānumantā ca tānyeva narake vaset ||
41. atidānaṃ tu sarveṣāṃ bhūmidānamihocyate | acalā hyakṣayā bhūmiḥ sarvānkāmānprayacchati || suvarṇaṃ rajataṃ tāmraṃ ma-
42. ṇimuktāphalāni ca | sarvametanmahāprājño dadāti vasudhāṃ dadat || bhartuniḥ śreyase yuktāḥ saṅgrāmābhimukhā hatāḥ
43. | tāṃ gatiṃ nāpnuvantīha bhūmidāyā davāpnuyuḥ || sāmānyoyaṃ dharmaseturnarāṇāṃ kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ |
44. sarvānetānbhāvinaḥ pārthivendrānbhūyo bhūyo yācate rāmacandraḥ || utkaṇṭitaṃ vipravāmīyeṇena | maṅgalaṃ mahāśrīḥ ||
प्रथमा पट्टिका
१। स्वस्ति । श्रीः ॥ जयत्याविष्कृतं विष्णोर्वाराहं क्षोभितार्णवम् । दक्षिणोन्नतदंष्ट्राग्रविश्रान्तभुवनं वपुः ॥
२। आसीद्विद्याधरः पूर्वं नाम्ना जीमूतवाहनः । परार्थं जीवितं येन गरुडाय निवेदितम् ॥ शिलाहाराख्यवंशोयं त-
३। गरेश्वरभूभृताम् । तद्वंशे जतिगो राजाजनि भूभृच्छिखामणिः ॥ स्वस्ति श्रीजतिगक्षितीशतनयो नायि-
४। म्मनामा नृपः पुत्रस्तस्य च चन्द्रराट् पृथुयशास्तस्यापि सूनुः किल । सञ्जातो जतिगो जगज्जननुतः श्री-
५। मांश्च तन्नन्दनो गोङ्कल्लो भुवि भूमिपालतिलकस्तस्याप्यभूदग्रजः ॥ गूवलेशोथ तद्भ्राता की-
६। र्तिराजोनुजोस्य च । चन्द्रादित्य इति ख्यातश्चक्रे राज्यमकण्टकम् ॥ श्रीमद्गोङ्कलभूमिपालतन-
७। यः श्रीमारसिंहो नृपस्तत्सूनुर्नृपमौलिलालितपदः श्रीगूवलाख्यो नृपः । तद्भ्राता भुवि भोज-
८। देवनृपतिर्वैरीभपञ्चाननश्चके राज्यमखण्डितं पृथुयशा लङ्केशतुल्यं किल ॥ तस्यानुजातो विदि-
९। तप्रतापो वल्लालदेवः क्षितिपः सदैव । श्रीकामिनीशो विनतावनीशो दिक्प्रान्तरूढप्रथितप्रतापः ॥
१०। तस्यानुजो धर्मधरो धरित्र्यां दधार वर्णानखिलान्स्वधर्मे । धैर्याग्रधुर्यो धनदो धनानां श्रीगण्डरादित्य
११। इति प्रसिद्धः ॥ दीनानाथदरिद्रदुःखविकलव्याकीर्णनानाविधप्राणित्राणपरायणः प्रतिदिनं गुप्ताख्यदानेन यः ।
द्वितीया पट्टिका : प्रथमपार्श्वम्
१२। यः कृष्णाजिनधेनुभूम्युभयतोमुख्यादिदानप्रदः शब्दब्रह्ममतिप्रवीणहृदयो भूदेवकल्पद्रुमः ॥ तुला-
१३। पुरुषदानादिषोडशक्रतुकारकः । शौचगाङ्गेयकीर्त्येकनिलयः स्वगुनैर्भुवि ॥ तन्नन्दनः प्रवल-
१४। माण्डलिकद्विपेन्द्रपञ्चाननोजनिजगत्त्रितयैकवीरः । प्रत्यर्थिपार्थिवललाटतटस्थपादपीठस्फुटोज्ज्वल-
१५। यशा विजयार्कदेवः ॥ दानाय द्रविणार्जनं जनपरित्राणाय वीरव्रतं सत्याय प्रियभाषणं हरिपदध्या-
१६। नाय चेतस्थितिः । संपत्तिः सुमनोविपद्विहतये यस्य प्रकामं कविः कः शक्तः प्रविविच्य तस्य विजयादित्यस्य व-
१७। क्तुं गुणान् ॥ येन स्थानकमण्डले तदधिपा भ्रष्टाः पुनः स्थापिताः गोवायां परिनष्टभूमिपतयः सुस्थापिता –
१८। स्तेजसा । यत्सख्येन च चक्रवर्तिपदवीं प्रापातुलो विञ्जणः सोभूच्छ्रीविजयार्कदेवनृपतिर्वैरीभकण्ठीरवः ॥ तन्नं-
१९। दनः सकलदिक्तटवर्तिकीर्तिर्भ्रूभङ्गमात्रपरिसाधितवैरिवर्गः । विश्वंभराभरधुरीणभुजः सदैव विभ्राजते नृपवरो
२०। भुवि भोजदेवः ॥ सङ्ग्रामाङ्गणभैरवः क्षितिभुजां संहारभेरीरवः कीर्त्याक्रान्तजगत्त्रयस्तनुभृतां निर्धूततापत्रयः । श्रीरत्ना-
२१। प्रियनन्दनः परिजनानन्दैकसंक्रन्दनः प्राप्ताशेषमहीतलः स जयतां श्रीभोजरत्नाचलः ॥ स्वस्ति समधिगतमहाशब्दमहा-
२२। मण्डलेश्वरतगरपुराधीश्वरजगज्जनमनोनुरागसागर- प्रवर्धनशरच्चन्द्रश्रीशिलाहारनरेन्द्रविद्वज्जनमनोरथ- फलप्रदपारिजातजी-
द्वितीया पट्टिका : द्वितीयपार्श्वम्
२३। मूतवाहनान्वयप्रसूतविरोधिधराधीशवंशगहनदहन- धूमध्वजसुवर्णगरुडध्वजरिपुमदेभविदलनोत्कण्ठकण्ठीरवमाण्-
२४। डलिकभैरवविद्विष्टमण्डलिकपन्नगवैनतेयशौचगाङ्गेय- युवतिजनमनः संमोहनाभिनवकन्दर्पमरुवक्कसर्पः क्षत्रि-
२५। यशिखामणिश्रीविजयादित्यदेवनसिङ्ग साहसोत्तुङ्ग अरिनृपालराज्यलक्ष्मीसमाकर्षणमन्त्रसिद्धिश-
२६। निवारसिद्धिसकलशास्त्रपारावारपारायणसकलजगतीजनस्तनृपेन्दुत्य- इन्दुयरादित्यजयपताकापवन-
२७। विघटितारातिसेनाघनगिरिदुर्गलङ्घन उद्धृतधराधीशकुलशिखरिकुलिशकलिगजाङ्कुशलङ्केशवीरलक्ष्मी-
२८। लतालंवनप्रचण्डभुजदण्डमण्डलीकयमदण्डमण्डलीक- नरनारसिंहमण्डलीकवेश्याभुजङ्गवलवदरिचतुरङ्गसङ्घट्ट- वैरिघरट्ट-अरसा-
२९। सवारिमदनमहेश्वरप्रतापलङ्केश्वरमण्डलीकगण्डपेण्डार- एकाङ्गवीरशरणायातभूभृन्निवहरक्षणसमुद्रपरबलविलयकाग्नि-
३०। रुद्रसुगीतकृतिचातुर्यहर्षितशिवान्तरङ्गप्रशस्तवस्तुकविता- प्रसङ्गविविधधर्मनिर्माणनित्यप्रमोदश्रीमहालक्ष्मीदेवीलब्धवर-
३१। प्रसादादिसमस्तराजावलिविराजितश्रीमन्महामण्डलेश्वरश्रीभोजदेवः पद्मनालदुर्गे सुखसङ्कथाविनोदेन राज्यं कुर्वाणः शकवर्षेषु
३२। सत्रयोदशशताधिकसहस्रेषु १११३ गतेषु वर्तमानविरोधकृत्संवत्सरे आषाढशुद्धचतुर्थ्यां बृहस्पतिवारे दक्षिणायनसङ्क्रम-
३३। णपर्वनिमित्तं कुमारगण्डरादित्यविज्ञापनेन तस्याभ्युदयार्थं अट्टविरकोङ्कणमध्यवर्तिकशेलिग्रामे प्रतिदिनं द्वादश ब्रा-
तृतीया पट्टिका
३४। ह्मणभोजनार्थं तत्रामपिण्डानद्रव्यं सर्वं तत्रत्यगोविन्दभट्टहस्ते धारापूर्वकं सर्वनमस्यं सर्ववाधापरिहारं राज-
३५। कीयानामनङ्गुलिप्रेक्षणीयमाचन्द्रार्कं प्रादात् ॥ तस्य ग्रामस्य सीमा ॥ पूर्वस्यां दिशि कुरुलनामनदी ॥ दक्षिण-
३६। स्यां दिशि सान्दुरनामशुष्कस्रोतः ॥ पश्चिमस्यां दिशि सरित्पतिः ॥ उत्तरस्यां दिशि केखण्डिकाख्यक्षुद्रशुष्कस्रोतः ॥
३७। अंबेवरिकस्थितपूगीवृक्षसमूहपर्यन्तं सीमा ॥ बहुभिर्वसुधा दत्ता राजभिः सगरादिभिः । यस्य यस्य यदा भूमि-
३८। स्तस्य तस्य तदा फलम् ॥ मद्वंशजाः परमहीपतिवंशजा वा पापादपेतमनसो भुवि भूमिपालाः । ये पालयन्ति मम ध-
३९। र्ममिमं समग्रं तेभ्यो मया विरचितोञ्जलिरेष मूर्ध्नि ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यो हरेच्च वसुन्धराम् ॥ षष्टिवर्षसहस्राणि वि-
४०। ष्ठायां जायते कृमिः ॥ षष्टिवर्षसहस्राणि स्वर्गे तिष्ठति भूमिदः । आच्छेत्ता चानुमन्ता च तान्येव नरके वसेत् ॥
४१। अतिदानं तु सर्वेषां भूमिदानमिहोच्यते । अचला ह्यक्षया भूमिः सर्वान्कामान्प्रयच्छति ॥ सुवर्णं रजतं ताम्रं म-
४२। णिमुक्ताफलानि च । सर्वमेतन्महाप्राज्ञो ददाति वसुधां ददत् ॥ भर्तुनिः श्रेयसे युक्ताः सङ्ग्रामाभिमुखा हताः
४३। । तां गतिं नाप्नुवन्तीह भूमिदाया दवाप्नुयुः ॥ सामान्योयं धर्मसेतुर्नराणां काले काले पालनीयो भवद्भिः ।
४४। सर्वानेतान्भाविनः पार्थिवेन्द्रान्भूयो भूयो याचते रामचन्द्रः ॥ उत्कण्टितं विप्रवामीयेणेन । मङ्गलं महाश्रीः ॥
svasti | śrīḥ ||
jayatyāviṣkṛtaṃ viṣṇoḥ
vārāhaṃ kṣobhitārṇavam |
dakṣiṇonnatadaṃṣṭrāgra-
viśrāntabhuvanaṃ vapuḥ || 1 || (anuṣṭubh)
āsīdvidyādharaḥ pūrvaṃ
nāmnā jīmūtavāhanaḥ |
parārthaṃ jīvitaṃ yena
garuḍāya niveditam || 2 || (anuṣṭubh)
śilāhārākhyavaṃśoyaṃ
tagareśvarabhūbhṛtām |
tadvaṃśe jatigo rājā-
jani bhūbhṛcchikhāmaṇiḥ || 3 || (anuṣṭubh)
svasti śrījatigakṣitīśatanayo nāyimmanāmā nṛpaḥ
putrastasya ca caṃdrarāṭ pṛthuyaśāstasyāpi sūnuḥ kila |
saṃjāto jatigo jagajjananutaḥ śrī māṃśca tannaṃdano
goṃkallo bhuvi bhūmipālatilakastasyāpyabhūdagrajaḥ || 4 || (śārdūlavikrīḍita)
gūvaleśotha tadbhrātā
kīrtirājonujosya ca |
caṃdrāditya iti khyātaḥ
cakre rājyamakaṃṭakam || 5 || (anuṣṭubh)
śrīmadgoṃkalabhūmipālatanayaḥ śrīmārasiṃho
nṛpastatsūnurnṛpamaulilālitapadaḥ śrīgūvalākhyo nṛpaḥ |
tadbhrātā bhuvi bhojadevanṛpatirvairībhapaṃcānanaḥ
cake rājyamakhaṃḍitaṃ pṛthuyaśā laṅkeśatulyaṃ kila || 6 || (śārdūlavikrīḍita)
tasyānujāto viditapratāpo
vallāladevaḥ kṣitipaḥ sadaiva |
śrīkāminīśo vinatāvanīśo
dikprāṃtarūḍhaprathitapratāpaḥ || 7 || (indravajrā)
tasyānujo dharmadharo dharitryāṃ
dadhāra varṇānakhilānsvadharme |
dhairyāgradhuryo dhanado dhanānāṃ
śrīgaṃḍarāditya iti prasiddhaḥ || 8 || (upajāti)
dīnānāthadaridraduḥkhavikalavyākīrṇanānāvidha-
prāṇitrāṇaparāyaṇaḥ pratidinaṃ guptākhyadānena yaḥ |
yaḥ kṛṣṇājinadhenubhūmyubhayatomukhyādidānapradaḥ
śabdabrahmamatipravīṇahṛdayo bhūdevakalpadrumaḥ || 9 || (śārdūlavikrīḍita)
tulāpuruṣadānādi-
ṣoḍaśakratukārakaḥ |
śaucagāṃgeyakīrtyeka-
nilayaḥ svagunairbhuvi || 10 || (anuṣṭubh)
tannaṃdanaḥ pravalamāṃḍalikadvipeṃdra-
paṃcānanojanijagattritayaikavīraḥ |
pratyarthipārthivalalāṭataṭasthapāda-
pīṭhasphuṭojjvalayaśā vijayārkadevaḥ || 11 || (vasantatilakā)
dānāya draviṇārjanaṃ janaparitrāṇāya vīravrataṃ
satyāya priyabhāṣaṇaṃ haripadadhyānāya cetasthitiḥ |
saṃpattiḥ sumanovipadvihataye yasya prakāmaṃ kaviḥ
kaḥ śaktaḥ pravivicya tasya vijayādityasya vaktuṃ guṇān || 12 || (śārdūlavikrīḍita)
yena sthānakamaṃḍale tadadhipā bhraṣṭāḥ punaḥ sthāpitāḥ
govāyāṃ parinaṣṭabhūmipatayaḥ susthāpitāstejasā |
yatsakhyena ca cakravartipadavīṃ prāpātulo viñjaṇaḥ
sobhūcchrīvijayārkadevanṛpatirvairībhakaṃṭhīravaḥ || 13 || (śārdūlavikrīḍita)
tannaṃdanaḥ sakaladiktaṭavartikīrtiḥ
bhrūbhaṃgamātraparisādhitavairivargaḥ |
viśvaṃbharābharadhurīṇabhujaḥ sadaiva
vibhrājate nṛpavaro bhuvi bhojadevaḥ || 14 || (vasanatatilakā)
saṃgrāmāṃgaṇabhairavaḥ kṣitibhujāṃ saṃhārabherīravaḥ
kīrtyākrāṃtajagattrayastanubhṛtāṃ nirdhūtatāpatrayaḥ |
śrīratnāpriyanaṃdanaḥ parijanānaṃdaikasaṃkraṃdanaḥ
prāptāśeṣamahītalaḥ sa jayatāṃ śrībhojaratnācalaḥ || 15 || (śārdūlavikrīḍita)
Prose section
svasti samadhigatamahāśabdamahāmaṃḍaleśvaratagara- purādhīśvarajagajjanamanonurāgasāgara- pravardhanaśaraccaṃdraśrīśilāhāranareṃdravidvajjanamanoratha- phalapradapārijātajī- mūtavāhanānvayaprasūtavirodhidharādhīśavaṃśagahanadahana- dhūmadhvajasuvarṇagaruḍadhvajaripumadebhavidalanotkaṃṭhakaṃṭhīravamāṃ- ḍalikabhairavavidviṣṭamaṃḍalikapannagavainateyaśaucagāṃgeya- yuvatijanamanaḥ saṃmohanābhinavakaṃdarpamaruvakkasarpaḥ kṣatri- yaśikhāmaṇiśrīvijayādityadevanasiṃga sāhasottuṃga arinṛpālarājyalakṣmīsamākarṣaṇamaṃtrasiddhiśa- nivārasiddhisakalaśāstrapārāvārapārāyaṇasakalajagatījanastanṛpeṃdutya- iṃduyarādityajayapatākāpavanavighaṭitārātisenāghanagiridurgalaṃghana uddhṛtadharādhīśakulaśikharikuliśakaligajāṃkuśalaṃkeśavīralakṣmī- latālaṃvanapracaṃḍabhujadaṃḍamaṃḍalīkayamadaṃḍamaṃḍalīka- naranārasiṃhamaṃḍalīkaveśyābhujaṃgavalavadaricaturaṃgasaṃghaṭṭa- vairigharaṭṭa-arasāsavārimadanamaheśvarapratāpalaṃkeśvaramaṃḍalīka- gaṃḍapeṃḍāraekāṃgavīraśaraṇāyātabhūbhṛnnivaharakṣaṇasamudra- parabalavilayakāgnirudrasugītakṛticāturyaharṣitaśivāṃtaraṃgapraśastavastu- kavitāprasaṃgavividhadharmanirmāṇanityapramodaśrīmahālakṣmīdevīlabdhavara-
prasādādisamastarājāvalivirājitaśrīmanmahāmaṃḍaleśvaraśrībhojadevaḥ padmanāladurge sukhasaṃkathāvinodena rājyaṃ kurvāṇaḥ śakavarṣeṣu satrayodaśaśatādhikasahasreṣu 1113 gateṣu vartamānavirodhakṛtsaṃvatsare āṣāḍhaśuddhacaturthyāṃ bṛhaspativāre dakṣiṇāyanasaṃkramaṇaparvanimittaṃ kumāragaṃḍarādityavijñāpanena tasyābhyudayārthaṃ aṭṭavirakoṃkaṇamadhyavartikaśeligrāme pratidinaṃ dvādaśa brāhmaṇabhojanārthaṃ tatrāmapiṃḍānadravyaṃ sarvaṃ tatratyagoviṃdabhaṭṭahaste dhārāpūrvakaṃ sarvanamasyaṃ sarvavādhāparihāraṃ rājakīyānāmanaṃguliprekṣaṇīyamācaṃdrārkaṃ prādāt ||
tasya grāmasya sīmā || pūrvasyāṃ diśi kurulanāmanadī || dakṣiṇasyāṃ diśi sāṃduranāmaśuṣkasrotaḥ || paścimasyāṃ diśi saritpatiḥ || uttarasyāṃ diśi kekhaṃḍikākhyakṣudraśuṣkasrotaḥ || aṃbevarikasthitapūgīvṛkṣasamūhaparyaṃtaṃ sīmā ||
bahubhirvasudhā dattā
rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
yasya yasya yadā bhūmiḥ
tasya tasya tadā phalam || 16 || (anuṣṭubh)
madvaṃśajāḥ paramahīpativaṃśajā vā
pāpādapetamanaso bhuvi bhūmipālāḥ |
ye pālayaṃti mama dharmamimaṃ samagraṃ
tebhyo mayā viracitoṃjalireṣa mūrdhni || 17 || (vasantatilakā)
svadattāṃ paradattāṃ vā
yo harecca vasuṃdharām ||
ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi
viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || 18 || (anuṣṭubh)
ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi
svarge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
ācchettā cānumaṃtā ca
tānyeva narake vaset || 19 || (anuṣṭubh)
atidānaṃ tu sarveṣāṃ
bhūmidānamihocyate |
acalā hyakṣayā bhūmiḥ
sarvānkāmānprayacchati || 20 || (anuṣṭubh)
suvarṇaṃ rajataṃ tāmraṃ
maṇimuktāphalāni ca |
sarvametanmahāprājño
dadāti vasudhāṃ dadat || 21 || (anuṣṭubh)
bhartuniḥ śreyase yuktāḥ
saṃgrāmābhimukhā hatāḥ |
tāṃ gatiṃ nāpnuvaṃtīha
bhūmidāyā davāpnuyuḥ || 22 || (anuṣṭubh)
sāmānyoyaṃ dharmaseturnarāṇāṃ
kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ |
sarvānetānbhāvinaḥ pārthiveṃdrān
bhūyo bhūyo yācate rāmacaṃdraḥ || 23 || (śālini)
utkaṃṭitaṃ vipravāmīyeṇena | maṃgalaṃ mahāśrīḥ ||
स्वस्ति । श्रीः ॥
जयत्याविष्कृतं विष्णोः
वाराहं क्षोभितार्णवम् ।
दक्षिणोन्नतदंष्ट्राग्र-
विश्रान्तभुवनं वपुः ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)
आसीद्विद्याधरः पूर्वं
नाम्ना जीमूतवाहनः ।
परार्थं जीवितं येन
गरुडाय निवेदितम् ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)
शिलाहाराख्यवंशोयं
तगरेश्वरभूभृताम् ।
तद्वंशे जतिगो राजा-
जनि भूभृच्छिखामणिः ॥ ३ ॥ (अनुष्टुभ्)
स्वस्ति श्रीजतिगक्षितीशतनयो नायिम्मनामा नृपः
पुत्रस्तस्य च चंद्रराट् पृथुयशास्तस्यापि सूनुः किल ।
संजातो जतिगो जगज्जननुतः श्री मांश्च तन्नंदनो
ग्ॐकल्लो भुवि भूमिपालतिलकस्तस्याप्यभूदग्रजः ॥ ४ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
गूवलेशोथ तद्भ्राता
कीर्तिराजोनुजोस्य च ।
चंद्रादित्य इति ख्यातः
चक्रे राज्यमकंटकम् ॥ ५ ॥ (अनुष्टुभ्)
श्रीमद्ग्ॐकलभूमिपालतनयः श्रीमारसिंहो
नृपस्तत्सूनुर्नृपमौलिलालितपदः श्रीगूवलाख्यो नृपः ।
तद्भ्राता भुवि भोजदेवनृपतिर्वैरीभपंचाननः
चके राज्यमखंडितं पृथुयशा लङ्केशतुल्यं किल ॥ ६ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
तस्यानुजातो विदितप्रतापो
वल्लालदेवः क्षितिपः सदैव ।
श्रीकामिनीशो विनतावनीशो
दिक्प्रांतरूढप्रथितप्रतापः ॥ ७ ॥ (इन्द्रवज्रा)
तस्यानुजो धर्मधरो धरित्र्यां
दधार वर्णानखिलान्स्वधर्मे ।
धैर्याग्रधुर्यो धनदो धनानां
श्रीगंडरादित्य इति प्रसिद्धः ॥ ८ ॥ (उपजाति)
दीनानाथदरिद्रदुःखविकलव्याकीर्णनानाविध-
प्राणित्राणपरायणः प्रतिदिनं गुप्ताख्यदानेन यः ।
यः कृष्णाजिनधेनुभूम्युभयतोमुख्यादिदानप्रदः
शब्दब्रह्ममतिप्रवीणहृदयो भूदेवकल्पद्रुमः ॥ ९ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
तुलापुरुषदानादि-
षोडशक्रतुकारकः ।
शौचगांगेयकीर्त्येक-
निलयः स्वगुनैर्भुवि ॥ १० ॥ (अनुष्टुभ्)
तन्नंदनः प्रवलमांडलिकद्विपेंद्र-
पंचाननोजनिजगत्त्रितयैकवीरः ।
प्रत्यर्थिपार्थिवललाटतटस्थपाद-
पीठस्फुटोज्ज्वलयशा विजयार्कदेवः ॥ ११ ॥ (वसन्ततिलका)
दानाय द्रविणार्जनं जनपरित्राणाय वीरव्रतं
सत्याय प्रियभाषणं हरिपदध्यानाय चेतस्थितिः ।
संपत्तिः सुमनोविपद्विहतये यस्य प्रकामं कविः
कः शक्तः प्रविविच्य तस्य विजयादित्यस्य वक्तुं गुणान् ॥ १२ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
येन स्थानकमंडले तदधिपा भ्रष्टाः पुनः स्थापिताः
गोवायां परिनष्टभूमिपतयः सुस्थापितास्तेजसा ।
यत्सख्येन च चक्रवर्तिपदवीं प्रापातुलो विञ्जणः
सोभूच्छ्रीविजयार्कदेवनृपतिर्वैरीभकंठीरवः ॥ १३ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
तन्नंदनः सकलदिक्तटवर्तिकीर्तिः
भ्रूभंगमात्रपरिसाधितवैरिवर्गः ।
विश्वंभराभरधुरीणभुजः सदैव
विभ्राजते नृपवरो भुवि भोजदेवः ॥ १४ ॥ (वसनततिलका)
संग्रामांगणभैरवः क्षितिभुजां संहारभेरीरवः
कीर्त्याक्रांतजगत्त्रयस्तनुभृतां निर्धूततापत्रयः ।
श्रीरत्नाप्रियनंदनः परिजनानंदैकसंक्रंदनः
प्राप्ताशेषमहीतलः स जयतां श्रीभोजरत्नाचलः ॥ १५ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
गद्यभागः
स्वस्ति समधिगतमहाशब्दमहामंडलेश्वरतगर- पुराधीश्वरजगज्जनमनोनुरागसागर- प्रवर्धनशरच्चंद्रश्रीशिलाहारनरेंद्रविद्वज्जनमनोरथ- फलप्रदपारिजातजी- मूतवाहनान्वयप्रसूतविरोधिधराधीशवंशगहनदहन- धूमध्वजसुवर्णगरुडध्वजरिपुमदेभविदलनोत्कंठकंठीरवमां- डलिकभैरवविद्विष्टमंडलिकपन्नगवैनतेयशौचगांगेय- युवतिजनमनः संमोहनाभिनवकंदर्पमरुवक्कसर्पः क्षत्रि- यशिखामणिश्रीविजयादित्यदेवनसिंग साहसोत्तुंग अरिनृपालराज्यलक्ष्मीसमाकर्षणमंत्रसिद्धिश- निवारसिद्धिसकलशास्त्रपारावारपारायणसकलजगतीजनस्तनृपेंदुत्य- इंदुयरादित्यजयपताकापवनविघटितारातिसेनाघनगिरिदुर्गलंघन उद्धृतधराधीशकुलशिखरिकुलिशकलिगजांकुशलंकेशवीरलक्ष्मी- लतालंवनप्रचंडभुजदंडमंडलीकयमदंडमंडलीक- नरनारसिंहमंडलीकवेश्याभुजंगवलवदरिचतुरंगसंघट्ट- वैरिघरट्ट-अरसासवारिमदनमहेश्वरप्रतापलंकेश्वरमंडलीक- गंडपेंडारएकांगवीरशरणायातभूभृन्निवहरक्षणसमुद्र- परबलविलयकाग्निरुद्रसुगीतकृतिचातुर्यहर्षितशिवांतरंगप्रशस्तवस्तु- कविताप्रसंगविविधधर्मनिर्माणनित्यप्रमोदश्रीमहालक्ष्मीदेवीलब्धवर-
प्रसादादिसमस्तराजावलिविराजितश्रीमन्महामंडलेश्वरश्रीभोजदेवः पद्मनालदुर्गे सुखसंकथाविनोदेन राज्यं कुर्वाणः शकवर्षेषु सत्रयोदशशताधिकसहस्रेषु १११३ गतेषु वर्तमानविरोधकृत्संवत्सरे आषाढशुद्धचतुर्थ्यां बृहस्पतिवारे दक्षिणायनसंक्रमणपर्वनिमित्तं कुमारगंडरादित्यविज्ञापनेन तस्याभ्युदयार्थं अट्टविरक्ॐकणमध्यवर्तिकशेलिग्रामे प्रतिदिनं द्वादश ब्राह्मणभोजनार्थं तत्रामपिंडानद्रव्यं सर्वं तत्रत्यगोविंदभट्टहस्ते धारापूर्वकं सर्वनमस्यं सर्ववाधापरिहारं राजकीयानामनंगुलिप्रेक्षणीयमाचंद्रार्कं प्रादात् ॥
तस्य ग्रामस्य सीमा ॥ पूर्वस्यां दिशि कुरुलनामनदी ॥ दक्षिणस्यां दिशि सांदुरनामशुष्कस्रोतः ॥ पश्चिमस्यां दिशि सरित्पतिः ॥ उत्तरस्यां दिशि केखंडिकाख्यक्षुद्रशुष्कस्रोतः ॥ अंबेवरिकस्थितपूगीवृक्षसमूहपर्यंतं सीमा ॥
बहुभिर्वसुधा दत्ता
राजभिः सगरादिभिः ।
यस्य यस्य यदा भूमिः
तस्य तस्य तदा फलम् ॥ १६ ॥ (अनुष्टुभ्)
मद्वंशजाः परमहीपतिवंशजा वा
पापादपेतमनसो भुवि भूमिपालाः ।
ये पालयंति मम धर्ममिमं समग्रं
तेभ्यो मया विरचित्ॐजलिरेष मूर्ध्नि ॥ १७ ॥ (वसन्ततिलका)
स्वदत्तां परदत्तां वा
यो हरेच्च वसुंधराम् ॥
षष्टिवर्षसहस्राणि
विष्ठायां जायते कृमिः ॥ १८ ॥ (अनुष्टुभ्)
षष्टिवर्षसहस्राणि
स्वर्गे तिष्ठति भूमिदः ।
आच्छेत्ता चानुमंता च
तान्येव नरके वसेत् ॥ १९ ॥ (अनुष्टुभ्)
अतिदानं तु सर्वेषां
भूमिदानमिहोच्यते ।
अचला ह्यक्षया भूमिः
सर्वान्कामान्प्रयच्छति ॥ २० ॥ (अनुष्टुभ्)
सुवर्णं रजतं ताम्रं
मणिमुक्ताफलानि च ।
सर्वमेतन्महाप्राज्ञो
ददाति वसुधां ददत् ॥ २१ ॥ (अनुष्टुभ्)
भर्तुनिः श्रेयसे युक्ताः
संग्रामाभिमुखा हताः ।
तां गतिं नाप्नुवंतीह
भूमिदाया दवाप्नुयुः ॥ २२ ॥ (अनुष्टुभ्)
सामान्योयं धर्मसेतुर्नराणां
काले काले पालनीयो भवद्भिः ।
सर्वानेतान्भाविनः पार्थिवेंद्रान्
भूयो भूयो याचते रामचंद्रः ॥ २३ ॥ (शालिनि)
उत्कंटितं विप्रवामीयेणेन । मंगलं महाश्रीः ॥
Hail! May there be prosperity!
Verse 1
Victorious is Viṣṇu’s manifested Boar-form, which agitated the ocean and which had the earth resting on the tip of its uplifted right tusk.
Verse 2
Formerly, there was a Vidyādhara, Jīmūtavāhana by name, who offered his life to Garuḍa for the sake of others.
Verse 3
This is a family of the lords of Tagara, known as Śilāhāra. In that family was born the crest-jewel of kings, Jatiga I by name.
Verse 4
Hail! There was a son of king Jatiga I, Nāyimma by name. His son was Candrarāja, of great fame. To him, again, was born a son named Jatiga II, praised by the people of the world. To him was born the eldest son, the illustrious Goṅkalla, the foremost (lit. the forehead-mark) of the kings on the earth.
Verse 5
Thereafter, there was his brother Gūhaleśa I; his younger brother was Kīrtirāja; thereafter, Candrāditya made his kingdom free from all troublesome persons.
Verse 6
Then there was the illustrious Mārasiṃha, son of the illustrious king Goṅkala. His son was the illustrious Gūhala II by name, whose feet were fondled by the crowns of other kings. His brother was king Bhojadeva I, a lion to the elephants that were his foes in this world. He, of great fame, ruled uninterruptedly like the lord of Laṅkā.
Verse 7
His younger brother, King Ballāladeva, of renowned power, was like him. He, the Lord of the lady of royal fortune, to whom the kings of the earth submitted, always spread his well-known power in different directions.
Verse 8
His younger brother is known as the illustrious Gaṇḍarāditya, who is the protector of religion, who makes all castes observe their religious duties, who is the foremost among the most courageous, and the bestower of wealth.
Verse 9
He, by his anonymous gifts, is engaged day after day in giving protection by means of secret gifts to various beings distressed, helpless, poor, miserable, maimed and destitute. He bestows gifts such as those of the skins of the black antelopes, cows, land and parturient cows, his heart is always engaged in contemplation on Brahman, and he is a veritable wish-fulfilling tree to the Brāhmaṇas.
Verse 10
He has performed the sixteen vows such as the Tulāpuruṣa gift, and by his merits he is the sole abode of the fame of Gāṅgeya (Bhīṣma) in respect of morally pure conduct.
Verse 11
Then was born his son Vijayārkadeva, a lion to the lordly elephants that were his powerful feudatories, a unique warrior in the three worlds, whose bright fame was manifested by his foot-stool rubbed by the foreheads of the hostile princes.
Verse 12
His wealth was acquired for bestowing it in charity; he fulfilled his vow of heroism by protecting the people; his pleasing speech was in keeping with the truth; his mind was engaged in the contemplation of the feet of Hari (Viṣṇu); his wealth was spent in removing the adversity of good people. What poet is able to extol the merits of that Vijayāditya with proper discernment?
Verse 13
There was that illustrious king Vijayāditya, a lion to the elephants that were his enemies—who reinstated the deposed rulers in the Sthānaka maṇḍala and who, by his valour, re-established firmly in Govā the princes that had fled away; and by whose friendship the incomparable Vijjaṇa attained the position of suzerainty.
Verse 14
There shines on earth his son, the great king Bhojadeva II, whose fame has spread to the extremities of all directions, who has vanquished his numerous foes by a mere frown, and whose arm is foremost in bearing the burden of the earth.
Verse 15
May that illustrious Bhoja, a mountain of jewels, be victorious—he who is a veritable Bhairava on the battle-field, who is as it were the rumbling of a drum presaging the destruction of princes, who has enveloped the three worlds by his fame, who has removed the three kinds of sufferings from all creatures, who is the dear son of the illustrious Ratnā, who is the unique joyful shout of all servants as it were, and one who has acquired the whole earth.
Line 21-35
Hail! The illustrious mahāmaṇḍaleśvara Bhojadeva II, who is adorned with all royal titles such as the following—‘he who has obtained the five mahāśabdas,’ the mahāmaṇḍaleśvara, ‘the lord of Tagara, the best of towns,’ ‘the autumnal moon that makes the ocean of joy in the minds of the people of the world overflow,’ ‘a prince of the Śilāhāra family,’ ‘the Pārijāta (wish-fulfilling) tree that fulfils the desires of learned men,’ ‘a scion of the family of Jīmūtavāhana,’ ‘the fire that consumes the thickets of bamboos in the form of the families of hostile kings,’ ‘he who has the ensign of the Golden Eagle,’ ‘the lion that is eager to maul the intoxicated elephants that are his foes,’ ‘a veritable Bhairava destroying feudatories,’ ‘a veritable Garuḍa to the serpents in the form of hostile feudatories,’ ‘Bhīṣma in respent to the hostile army,’ ‘the crest-jewel of the Kṣatriyas,’ ‘a lion, dear to his father, the illustrious Vijayāditya,’ ‘pre-eminent in respect of adventurous spirit,’ ‘he who has the successful incantations for attracting the royal fortune of hostile kings,’ ‘he who is successful even on Saturdays,’ ‘he who is adept in crossing the oceans of all śāstras,’ ‘the moon-like king who is eulogised by the people of the whole world; the sun among those that attack,’ ‘he who, by the breezes of his victorious banner, dispels the clouds in the form of the armies of the enemies,’ ‘he who has captured hill fortresses,’ ‘he who is as it were, a thunderbolt that demolishes the mountains in the form of arrogant kingly families,’ ‘a veritable goad to the elephant in the form of the Kali age,’ ‘he whose massive arm is resorted to by the creeper-like fortune of the warriors of Laṅkā,’ ‘the club of Yama for punishing the feudatories,’ ‘a veritable man-lion among the feudatories,’ ‘a paramour of the courtesans of his feudatories,’ ‘a veritable grinding stone crushing the arrays of the mighty four-membered armies of the enemies,’ ‘he who is a veritable Maheśvara to the god of love in the form of his enemies that were defying the royal order,’ ‘he who is the lord of Laṅkā in respect of valour,’ ‘an anklet (i.e. an ornament) in the form of a great feudatory,’ ‘a unique warrior,’ ‘he who is, as it were, the ocean that gives protection to the numerous mountains in the form of kings that seek refuge,’ ‘he who is the fiery Rudra in destroying the enemies forces,’ ‘he who delights the mind of God Śiva by his skill in composing excellent songs,’ ‘he who always feels delighted in creating various situations in poems on excellent subjects,’ and ‘he who has obtained the favour of a boon from the Goddess Mahālakṣmī’—governing his kingdom from the fort of Padmanāla his mind being diverted by pleasant conversation—has granted all the necessary uncooked food-grains for the daily feeding of twelve Brāmaṇas in the village of Kaśeli situated in the territorial division of Aṭṭavira-Koṅkaṇa at the request and for the prosperity of the prince Gaṇḍarāditya, on the holy occasion of the Dakṣiṇāyana Saṅkrānti, on Thursday, the fourth tithi of the bright fortnight of Āṣāḍha, when the Śaka years one thousand increased by a hundred and thirteen, in figures 1113, have elapsed and the cyclic year Virodhakṛt is current, by pouring water on the hand of Govindabhaṭṭa of that place, the gift being exempt from all taxes, free from all molestation and not to be interfered with by royal servants even with a finger, and lasting as long as the moon and the sun endure.
Line 35-37
The boundaries of the village are as follows:- the river named Kurala on the east; a dry stream, Sāndura by name, on the south; the sea on the west; a small dry stream, Kekhaṇḍikā by name, on the north. The boundary of the village extends up to the cluster of areca-nut trees in the village of Ambevarika.
(Here follow eight benedictory and imprecatory verses.)
Line 44
Engraved by the Brāhmaṇa Vāmīyeṇa. May there be happiness and great prosperity!
Bibliography & Research
| Dynasty: | Śilāhāra |
| Source: | |
| Ruler: | Bhoja II |
| Date: | 27th June 1191 CE (Cyclic Virodhakṛt, Thursday, Āśāḍha pūrnimā 4, Śaka 1113) |
| Place: | Kanakāditya temple, Kaśelī (Ratnagiri) |
| Donee: | Twelve Brāhmaṇas |
| Language: | Sanskrit |
| Nature of grant: | Land donation |
| Purpose: | To support feeding of twelve Brāhmaṇas daily |
| Type of Inscription: | Copperplate grant, Gaay-vasru |


