details-page-bnr

Berlin Museum Plates of Chittarāja

Record of land donation to a Śaiva ascetic residing at Bhaiyāpeśvara temple
Introduction

The Berlin Museum copper plate grant, edited by Ernst Waldschmidt in 1936, consists of three plates secured by a seal featuring Garuḍa. Issued in Śaka 956 (1034 CE) by the Śilāhāra ruler Chittarāja, the record employs the Nāgarī alphabet and Sanskrit prose and verse. While the original find-spot remains unknown, the inscription is palaeographically consistent with other Śilāhāra records, notably the Bhandup plates, sharing the same scribe, the treasury officer Joupaiya, nephew of the poet Nāgalaiya. The grant follows a standard Śilāhāra genealogy from Kapardin I to Chittarāja.

The inscription records the donation of the field Abhinavadevachchhebhā in Kunde village, Māhirahāra district, to the Śaiva ascetic Jñānaśiva after having offered arghya to the Sun and having worshipped lord Śiva. As a disciple of Vāḍācārya of the Western Āmnāya (paścimāmnāya), Jñānaśiva received the gift to maintain the Bhāiyapeśvara temple that provides for the food and clothing of the resident ascetics, worship articles including sandal paste, incense sticks, flowers, along with the structural repairs, and singing, music and dancing. It was issued on the fourteenth tithi of the bright fortnight of an intercalary Caitra, corresponding to 5th April 1034 CE, and stipulates that the land remain exempt from taxes and entry by royal officials, concluding with the imprecatory verses.

edit-icnEditor's Comment:
The recipient, Jñānaśiva, is explicitly linked to the Western Āmnāya (paścimāmnāya), providing evidence for the specific Śaiva tradition active in the North Konkan region during the 11th century.
Original Text
View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    First Plate

    1. siddham | jayaścābhyudayaśca | labhate sarvvakāryeṣu pūjayā gaṇanā yakaḥ | vighnaṃ nighnansa vaḥ pāyā-

    2. dapāyādgaṇanāyakaḥ || sa vaḥ pātu śivo nityaṃ yanmaulau bhāti jāhnavī | sumeruśi-

    3. kharodgacchadacchacandrakalopamā || jīmūtaketutanayo niyataṃ dayālurjjīmūta-

    4. vāhana iti trijagatprasiddhaḥ | dehaṃ nijaṃ tṛṇamivākalayanparārtthe yo rakṣati sma

    5. garuḍātkhalu śaṅkhacaḍam || tasyānvaye nikhilabhūpatimaulibhūtaratnadyuticchuritani-

    6. rmmalapādapīṭhaḥ | śrīsāhasāṅka iva sāhasikaḥ kaparddī sīlāravaṃśa tilako nṛpatirbbabhūva ||

    7. tasmādabhūcca tanayaḥ pulaśaktināmā sīmāsamaḥ suragurūditarājanīteḥ | nirjjitya saṃṅga-

    8. rasukhekhilavairivarggaṃ niṣkaṇṭakaṃ jagati rājyamakāri yena || tatopi samabhūtsuto nṛ-

    9. paśirovibhūṣāmaṇiḥ śitaḥ sṛṇirivāparorikariṇāṃ kaparddī laghuḥ | yadīyaya-

    10. śasā jagatyatiśa yena śuklīkṛte na bhāti suravāraṇo na ca śaśī na dugdhāmbu dhiḥ || ta-

    11. smādapyabhavadvibhūtipadavīpātraṃ pavitrīkṛtāśeṣakṣmāvalayo mahīpatilakaḥ śrīvappu-

    12. vannaḥ sutaḥ | saṅgrāmāṅgaṇaraṅgiṇāsilatayā lūnaikadantā haṭhātsarvve yena vināyakā vira-

    13. citā vidveṣiṇāṃ dantinaḥ || tasmājjātastanūjo rajanikara ivānanditāśeṣalokaḥ ślā-

    14. ghyaḥ śrījhañjharājo divasakara iva dhvastaniḥ śeṣadoṣaḥ | śaṃbhoryo dvādaśāpi vyara-

    15. cayadacirātkīrttanāni svanāmnā sopānānīva manye praṇatatanṛbhṛtāṃ svarggamārgodyatānām ||

    16. bhrātā tatra tatastatojjvalayaśorāśiprakāśīkṛtāśeṣakṣmāvalayo balī balavatāṃ śrī-

    17. goggirājobhavat | cāpākarṣaṇakarmmaṇi pravaṇatāṃ yasmingate bhūpatau bhīṣmadro-

    18. ṇapṛthāsutaprabhṛtayaścitte camatkāritāḥ || tasmādvismayakārihāricari-

    Second Plate: First Side

    19. taprakhyātakīrttiḥ sutaḥ śrīmānvajjadevabhūpatirabhūdbhacakracūḍāmaṇiḥ | dorddaṇḍaika-

    20. balasya yasya sahasā saṅgrāmaraṅgāṅgaṇe rājyaśrīḥ svayametya vakṣasi ratiṃ cakre murāre-

    21. riva || jayanta iva vṛtrāreḥ purāreriva ṣaṇmukhaḥ | tataḥ śrīmānabhūtputraḥ saccaritroparā-

    22. jitaḥ || śrīmānabhūttadanu vajjaḍadevanāmā bhūpālamastakamaṇistanayo nayajñaḥ | adyāpi yasya

    23. caritāni janāḥ samastāḥ romāñcakañcukitagātralatā stuvanti || tadbhrātātha tatorikesarinṛpo

    24. jātaḥ satāṃ sammato dṛptārātikulācalaikadalane daṃbholilīlāṃ dadhat | gatvā śaiśava eva sai-

    25. nyasahito dṛṣṭvā ca someśvaraṃ tasyāgre piturājñayā jagadalaṃ yaḥ kīlayitvāgataḥ || tadbhrātṛjo va-

    26. jjaḍadevasūnuḥ śrīcchintarājo nṛpatirbbabhūva | śīlāravaṃśaḥ śiśunāpi yena nītaḥ parāmunnati-

    27. munnatena || atha svakīyapuṇyodadyāt samadhigatapañcamahāśabdamahāsāmantādhipatitagara-

    28. puraparameśvaraśilāhāranarendrajīmūtavāhanānvayaprasūtasuvarṇṇa garuḍadhvajābhimānama-

    29. hodadhityāgajagajjhampiśaraṇāgatavajrapañjaraprabhṛti- samastarājāvalīsamalaṅkṛtamahāma-

    30. ṇḍaleśva raśrīcchintarājadeve nijabhujopārjjitānekamaṇḍalasametāṃ purīpramukhacaturddaśa-

    31. grāmaśatīsamanvitāṃ samastakoṅkaṇabhuvaṃ samanuśāsati tasyaitadrājyacintābhāraṃ samudvahati ma-

    32. hāmātyaśrīnāgaṇaiye tathā mahāsāndhivigrahikaśrīnā-upaiye satyetasminkāle prava-

    33. rttamāne sa ca mahāmaṇḍaleśva raśrīcchintarājadevaḥ sarvvāneva svasambadhyamānakānanyā-

    34. napi samāgāmirājaputramantripurohitāmātyapradhānāpradhānanaiyogikān tathā rāṣṭrapativi-

    35. ṣayapatinagarapatigrāmapatiniyuktāniyuktarājapuruṣajanapadān tathā haṃyamananaga-

    36. rapauratrivarggaprabhṛtīṃśca praṇatipūjāsatkārasamādeśaiḥ sandiśatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā ||

    37. calā vibhūtiḥ kṣaṇabhaṅgi yauvanaṃ | kṛtāntadantāntaravartti jīvitam | tathā cāntarllīnajarārākṣa-
                                                SecondPlate:: Second Side

    38. sīprārabdha grāsaṃ yauvanaṃ svarggavāsānnarakapātasamamiṣṭa- samāgamaviyogaduḥkhaṃ asāraḥ saṃsāraḥ sahajaja-

    39. rāmaraṇasādhāraṇaṃ śarīraṃ pavanacalitakamalinīdalagatajalalavataralatare dhanāyuṣī iti matvā dṛ-

    40. ḍhataraviraktibuddhyā saṅgṛhṇiyācca dānaphalam || kṛtatretādvāpareṣu tapotyartthaṃ praśasyate munayo-

    41. trānuśaṃsanti dānamekaṃ kalau yuge || na tathā saphalā vidyā na tathā saphalaṃ tapaḥ | yathātra munayaḥ prā-

    42. hurddānamekaṃ kalau yuge || tathā coktaṃ bhagavatā vyāsena || agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ bhūrvvairṣṇavī sū-

    43. ryasutāśca gāvaḥ | lokatrayaṃ tena bhaveddhi datta yaḥ kāñcanaṃ gāñca mahīṃ ca dadyāt || bhūmidānaṃ supātre-

    44. ṣu sutīrtheṣu suparvvasu | agādhāpārasaṃsārasāgarottāraṇaṃ bhavet || iti dharmmādharmmavicāracāru-

    45. cirantanamunivacanānyavadhārya mātāpitrorātmanaśca śreyortthinā mayā śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu

    46. navasu ṣaṭpañcāśadadhikeṣu bhāvasaṃvatsarāntarggata dvitīyacaitraśuddhacaturddaśyāṃ yatrāṅkatopi saṃvat 956 caitraśuddha 14

    47. sañjātacaitrikāparvvaṇi sutīrtthe snātvā gaganaikacakracūḍāmaṇaye trailokyacakṣuṣe kamalinīkā-

    48. mukāya bhagavate savitre nānāvidha kusumaślāghyamarghya ndattvā sakalasurāsuragurutrailokyasvāmi-

    49. naṃ bhagavantamumāpatimabhyarcya asmadanumatyā viṣayībhā-iyapena viracitāya māhirahāravi-

    50. ṣayānta pātikundegrāmīyottaradigbhāge viracitaśrībhā-iyapeśvaradevāyatane nivā-

    51. sināṃ tapodhanānāṃ grāsācchādanārtthaṃ gandhapuṣpadhūpandīpanaivedyatāmbu lagītavādyanṛtyādi-

    52. devabhogakaraṇāya khaṇḍasphuṭitasamuddharaṇārtthañca māhirahāraṣaṭṣaṣṭi viṣayānta pātiku-

    53. ndegrāmāntarvvartti-abhinavadevacchebhākṣetraṃ yasya cāghāṭanāni | pūrvvataḥ kunbhivaṭīkṣetraṃ kolihirakaśca ||

    54. paścimataḥ govaṇimaryādayā || dakṣiṇataḥ khanālāsakṣama bhūtaṭākamaryādayā || uttarataḥ

    55. vijñānīcolimaryādayā | evaṃ caturāghāṭanopalakṣitaḥ svasīmāparyantaḥ satṛṇakāṣṭhadako-

    56. petaḥ samastotpattisaṃyuktaḥ pūrvvadattadevadāyabrahmadāyavarjjaḥ anāde-

    57. śyaḥ anāsedhyaḥ acāṭabhaṭapraveśyaḥ kṛtahastodakātisarggeṇa paścimāmnāyavini-

    Third Plate

    58. rggataśrīvāḍācāryaśiṣyajñānaśivabhaṭṭārakāṇāṃ namasyavṛttyā paramayā bhaktyā pratipā-

    59. ditaḥ | tadeteṣāmanyeṣāmapi gotrīyādhikārikāṇāṃ tapodhanānāṃ bhuñjatāṃ bhojayatāṃ vā

    60. kṛṣatāṃ karṣayatāṃ vā na kenāpi paripanthanā karaṇīyā || yata uktaṃ mahāmunibhiḥ |

    61. bahubhirvvasudhā bhuktā rājabhiḥ sagarādibhiḥ | yasya yasya yadā bhūmistasya tasya tadā phalam || sadyo-

    62. dānaṃ nirāyāsaṃ sāyāsaṃ dīrghapālanam | ata evarṣayaḥ prāhurddānācchreyonupālanam || dattvā bhū-

    63. mi bhāvinaḥ pārtthivendrānbhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ | sāmānyoyaṃ dharmmaseturnnṛpāṇāṃ

    64. kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || iti cirantanamunivacanānyavadhārya sarvvairapi samā-

    65. gāmibhirbhū pālairasmadvaṃśajaiḥ pālanadharmmaphalalobha eva karaṇīyaḥ | na punastallopa-

    66. pāpakalaṅkāgresareṇa kenāpi bhavitavyam || yastvevamabhyartthitopi lobhādajñānatimira-

    67. paṭalāvṛtamatirācchindyādācchidyamānamanumodeta vā sa pañcabhirapi pātakairupapātakai-

    68. śca liptau rauravamahārauravāndhatāmisrādinarakāṃści ramanubhaviṣyati | tathā coktaṃ bhagavatā

    69. vyāsena || svadattāṃ paradattāṃ vā yo hareta vasundharām | sa viṣṭhāyāṃ kṛmirbhūtvā kṛmibhiḥ saha pacyate || ya-

    70. thā caitadevaṃ tathā śāsanadātā lekhakahastena svamatamāropayati yathā mataṃ mama mahāmaṇḍaleśva-

    71. raśrīcchintarājadevasya mahāmaṇḍaleśva raśrīmadvajjaḍadevarājasūnoryadatra śāsane li-

    72. khitam || likhitaṃ caitanmayā śrīmadrājānujñayā bhāṇḍāgārasenajo-upaiyena

    73. bhāṇḍāgārasenamahākaviśrīnāgalaiyabhrātṛsūnunā | yathā conākṣaramadhikākṣaraṃ vā ta-

    74. tsarvvaṃ pramāṇamiti || śrīrastu || śrīrbhavatu || maṅgalañcāstu || maṅgalaṃ mahāśrīḥ ||

    १। सिद्धम् । जयश्चाभ्युदयश्च । लभते सर्व्वकार्येषु पूजया गणना यकः । विघ्नं निघ्नन्स वः पाया-

    २। दपायाद्गणनायकः ॥ स वः पातु शिवो नित्यं यन्मौलौ भाति जाह्नवी । सुमेरुशि-

    ३। खरोद्गच्छदच्छचन्द्रकलोपमा ॥ जीमूतकेतुतनयो नियतं दयालुर्ज्जीमूत-

    ४। वाहन इति त्रिजगत्प्रसिद्धः । देहं निजं तृणमिवाकलयन्परार्त्थे यो रक्षति स्म

    ५। गरुडात्खलु शङ्खचडम् ॥ तस्यान्वये निखिलभूपतिमौलिभूतरत्नद्युतिच्छुरितनि-

    ६। र्म्मलपादपीठः । श्रीसाहसाङ्क इव साहसिकः कपर्द्दी सीलारवंश तिलको नृपतिर्ब्बभूव ॥

    ७। तस्मादभूच्च तनयः पुलशक्तिनामा सीमासमः सुरगुरूदितराजनीतेः । निर्ज्जित्य संङ्ग-

    ८। रसुखेखिलवैरिवर्ग्गं निष्कण्टकं जगति राज्यमकारि येन ॥ ततोपि समभूत्सुतो नृ-

    ९। पशिरोविभूषामणिः शितः सृणिरिवापरोरिकरिणां कपर्द्दी लघुः । यदीयय-

    १०। शसा जगत्यतिश येन शुक्लीकृते न भाति सुरवारणो न च शशी न दुग्धाम्बु धिः ॥ त-

    ११। स्मादप्यभवद्विभूतिपदवीपात्रं पवित्रीकृताशेषक्ष्मावलयो महीपतिलकः श्रीवप्पु-

    १२। वन्नः सुतः । सङ्ग्रामाङ्गणरङ्गिणासिलतया लूनैकदन्ता हठात्सर्व्वे येन विनायका विर-

    १३। चिता विद्वेषिणां दन्तिनः ॥ तस्माज्जातस्तनूजो रजनिकर इवानन्दिताशेषलोकः श्ला-

    १४। घ्यः श्रीझञ्झराजो दिवसकर इव ध्वस्तनिः शेषदोषः । शंभोर्यो द्वादशापि व्यर-

    १५। चयदचिरात्कीर्त्तनानि स्वनाम्ना सोपानानीव मन्ये प्रणततनृभृतां स्वर्ग्गमार्गोद्यतानाम् ॥

    १६। भ्राता तत्र ततस्ततोज्ज्वलयशोराशिप्रकाशीकृताशेषक्ष्मावलयो बली बलवतां श्री-

    १७। गोग्गिराजोभवत् । चापाकर्षणकर्म्मणि प्रवणतां यस्मिन्गते भूपतौ भीष्मद्रो-

    १८। णपृथासुतप्रभृतयश्चित्ते चमत्कारिताः ॥ तस्माद्विस्मयकारिहारिचरि-

     

    १९। तप्रख्यातकीर्त्तिः सुतः श्रीमान्वज्जदेवभूपतिरभूद्भचक्रचूडामणिः । दोर्द्दण्डैक-

    २०। बलस्य यस्य सहसा सङ्ग्रामरङ्गाङ्गणे राज्यश्रीः स्वयमेत्य वक्षसि रतिं चक्रे मुरारे-

    २१। रिव ॥ जयन्त इव वृत्रारेः पुरारेरिव षण्मुखः । ततः श्रीमानभूत्पुत्रः सच्चरित्रोपरा-

    २२। जितः ॥ श्रीमानभूत्तदनु वज्जडदेवनामा भूपालमस्तकमणिस्तनयो नयज्ञः । अद्यापि यस्य

    २३। चरितानि जनाः समस्ताः रोमाञ्चकञ्चुकितगात्रलता स्तुवन्ति ॥ तद्भ्राताथ ततोरिकेसरिनृपो

    २४। जातः सतां सम्मतो दृप्तारातिकुलाचलैकदलने दंभोलिलीलां दधत् । गत्वा शैशव एव सै-

    २५। न्यसहितो दृष्ट्वा च सोमेश्वरं तस्याग्रे पितुराज्ञया जगदलं यः कीलयित्वागतः ॥ तद्भ्रातृजो व-

    २६। ज्जडदेवसूनुः श्रीच्छिन्तराजो नृपतिर्ब्बभूव । शीलारवंशः शिशुनापि येन नीतः परामुन्नति-

    २७। मुन्नतेन ॥ अथ स्वकीयपुण्योदद्यात् समधिगतपञ्चमहाशब्दमहासामन्ताधिपतितगर-

    २८। पुरपरमेश्वरशिलाहारनरेन्द्रजीमूतवाहनान्वयप्रसूतसुवर्ण्ण गरुडध्वजाभिमानम-

    २९। होदधित्यागजगज्झम्पिशरणागतवज्रपञ्जरप्रभृति- समस्तराजावलीसमलङ्कृतमहाम-

    ३०। ण्डलेश्व रश्रीच्छिन्तराजदेवे निजभुजोपार्ज्जितानेकमण्डलसमेतां पुरीप्रमुखचतुर्द्दश-

    ३१। ग्रामशतीसमन्वितां समस्तकोङ्कणभुवं समनुशासति तस्यैतद्राज्यचिन्ताभारं समुद्वहति म-

    ३२। हामात्यश्रीनागणैये तथा महासान्धिविग्रहिकश्रीना-उपैये सत्येतस्मिन्काले प्रव-

    ३३। र्त्तमाने स च महामण्डलेश्व रश्रीच्छिन्तराजदेवः सर्व्वानेव स्वसम्बध्यमानकानन्या-

    ३४। नपि समागामिराजपुत्रमन्त्रिपुरोहितामात्यप्रधानाप्रधाननैयोगिकान् तथा राष्ट्रपतिवि-

    ३५। षयपतिनगरपतिग्रामपतिनियुक्तानियुक्तराजपुरुषजनपदान् तथा हंयमननग-

    ३६। रपौरत्रिवर्ग्गप्रभृतींश्च प्रणतिपूजासत्कारसमादेशैः सन्दिशत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥

    ३७। चला विभूतिः क्षणभङ्गि यौवनं । कृतान्तदन्तान्तरवर्त्ति जीवितम् । तथा चान्तर्ल्लीनजराराक्ष-
                                       

    ३८। सीप्रारब्ध ग्रासं यौवनं स्वर्ग्गवासान्नरकपातसममिष्ट- समागमवियोगदुःखं असारः संसारः सहजज-

    ३९। रामरणसाधारणं शरीरं पवनचलितकमलिनीदलगतजललवतरलतरे धनायुषी इति मत्वा दृ-

    ४०। ढतरविरक्तिबुद्ध्या सङ्गृह्णियाच्च दानफलम् ॥ कृतत्रेताद्वापरेषु तपोत्यर्त्थं प्रशस्यते मुनयो-

    ४१। त्रानुशंसन्ति दानमेकं कलौ युगे ॥ न तथा सफला विद्या न तथा सफलं तपः । यथात्र मुनयः प्रा-

    ४२। हुर्द्दानमेकं कलौ युगे ॥ तथा चोक्तं भगवता व्यासेन ॥ अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं भूर्व्वैर्ष्णवी सू-

    ४३। र्यसुताश्च गावः । लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्त यः काञ्चनं गाञ्च महीं च दद्यात् ॥ भूमिदानं सुपात्रे-

    ४४। षु सुतीर्थेषु सुपर्व्वसु । अगाधापारसंसारसागरोत्तारणं भवेत् ॥ इति धर्म्माधर्म्मविचारचारु-

    ४५। चिरन्तनमुनिवचनान्यवधार्य मातापित्रोरात्मनश्च श्रेयोर्त्थिना मया शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु

    ४६। नवसु षट्पञ्चाशदधिकेषु भावसंवत्सरान्तर्ग्गत द्वितीयचैत्रशुद्धचतुर्द्दश्यां यत्राङ्कतोपि संवत् ९५६ चैत्रशुद्ध १४

    ४७। सञ्जातचैत्रिकापर्व्वणि सुतीर्त्थे स्नात्वा गगनैकचक्रचूडामणये त्रैलोक्यचक्षुषे कमलिनीका-

    ४८। मुकाय भगवते सवित्रे नानाविध कुसुमश्लाघ्यमर्घ्य न्दत्त्वा सकलसुरासुरगुरुत्रैलोक्यस्वामि-

    ४९। नं भगवन्तमुमापतिमभ्यर्च्य अस्मदनुमत्या विषयीभा-इयपेन विरचिताय माहिरहारवि-

    ५०। षयान्त पातिकुन्देग्रामीयोत्तरदिग्भागे विरचितश्रीभा-इयपेश्वरदेवायतने निवा-

    ५१। सिनां तपोधनानां ग्रासाच्छादनार्त्थं गन्धपुष्पधूपन्दीपनैवेद्यताम्बु लगीतवाद्यनृत्यादि-

    ५२। देवभोगकरणाय खण्डस्फुटितसमुद्धरणार्त्थञ्च माहिरहारषट्षष्टि विषयान्त पातिकु-

    ५३। न्देग्रामान्तर्व्वर्त्ति-अभिनवदेवच्छेभाक्षेत्रं यस्य चाघाटनानि । पूर्व्वतः कुन्भिवटीक्षेत्रं कोलिहिरकश्च ॥

    ५४। पश्चिमतः गोवणिमर्यादया ॥ दक्षिणतः खनालासक्षम भूतटाकमर्यादया ॥ उत्तरतः

    ५५। विज्ञानीचोलिमर्यादया । एवं चतुराघाटनोपलक्षितः स्वसीमापर्यन्तः सतृणकाष्ठदको-

    ५६। पेतः समस्तोत्पत्तिसंयुक्तः पूर्व्वदत्तदेवदायब्रह्मदायवर्ज्जः अनादे-

    ५७। श्यः अनासेध्यः अचाटभटप्रवेश्यः कृतहस्तोदकातिसर्ग्गेण पश्चिमाम्नायविनि-

     

    ५८। र्ग्गतश्रीवाडाचार्यशिष्यज्ञानशिवभट्टारकाणां नमस्यवृत्त्या परमया भक्त्या प्रतिपा-

    ५९। दितः । तदेतेषामन्येषामपि गोत्रीयाधिकारिकाणां तपोधनानां भुञ्जतां भोजयतां वा

    ६०। कृषतां कर्षयतां वा न केनापि परिपन्थना करणीया ॥ यत उक्तं महामुनिभिः ।

    ६१। बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता राजभिः सगरादिभिः । यस्य यस्य यदा भूमिस्तस्य तस्य तदा फलम् ॥ सद्यो-

    ६२। दानं निरायासं सायासं दीर्घपालनम् । अत एवर्षयः प्राहुर्द्दानाच्छ्रेयोनुपालनम् ॥ दत्त्वा भू-

    ६३। मि भाविनः पार्त्थिवेन्द्रान्भूयो भूयो याचते रामभद्रः । सामान्योयं धर्म्मसेतुर्न्नृपाणां

    ६४। काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ इति चिरन्तनमुनिवचनान्यवधार्य सर्व्वैरपि समा-

    ६५। गामिभिर्भू पालैरस्मद्वंशजैः पालनधर्म्मफललोभ एव करणीयः । न पुनस्तल्लोप-

    ६६। पापकलङ्काग्रेसरेण केनापि भवितव्यम् ॥ यस्त्वेवमभ्यर्त्थितोपि लोभादज्ञानतिमिर-

    ६७। पटलावृतमतिराच्छिन्द्यादाच्छिद्यमानमनुमोदेत वा स पञ्चभिरपि पातकैरुपपातकै-

    ६८। श्च लिप्तौ रौरवमहारौरवान्धतामिस्रादिनरकांश्चि रमनुभविष्यति । तथा चोक्तं भगवता

    ६९। व्यासेन ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यो हरेत वसुन्धराम् । स विष्ठायां कृमिर्भूत्वा कृमिभिः सह पच्यते ॥ य-

    ७०। था चैतदेवं तथा शासनदाता लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति यथा मतं मम महामण्डलेश्व-

    ७१। रश्रीच्छिन्तराजदेवस्य महामण्डलेश्व रश्रीमद्वज्जडदेवराजसूनोर्यदत्र शासने लि-

    ७२। खितम् ॥ लिखितं चैतन्मया श्रीमद्राजानुज्ञया भाण्डागारसेनजो-उपैयेन

    ७३। भाण्डागारसेनमहाकविश्रीनागलैयभ्रातृसूनुना । यथा चोनाक्षरमधिकाक्षरं वा त-

    ७४। त्सर्व्वं प्रमाणमिति ॥ श्रीरस्तु ॥ श्रीर्भवतु ॥ मङ्गलञ्चास्तु ॥ मङ्गलं महाश्रीः ॥

    siddhiḥ | jayaścābhyudayaśca ||

    labhate sarvvakāryeṣu
    pūjayā gaṇanā yakaḥ I
    vighnaṃ nighnansa vaḥ pāyāt
    apāyādgaṇanāyakaḥ || 1 || (anuṣṭubh)

    sa vaḥ pātu śivo nityaṃ
    yanmaulau bhāti jāhnavī |
    sumeruśikharodgacchad-
    acchacaṃdrakalopamā || 2 || (anuṣṭubh)

    jīmūtaketutanayo niyataṃ dayāluḥ
    jīmūtavāhana iti trijagatprasiddhaḥ |
    dehaṃ nijaṃ tṛṇamivākalanparārtthe
    yo rakṣati sma garuḍātkhalu śaṃkhacūḍam || 3 || (vasantatilakā)

    tasyānvaye nikhilabhūpatimaulibhūta-
    ratnadyuticchuritanirmmalapādapīṭhaḥ |
    śrīsāhasāṃka iva sāhasikaḥ kaparddī
    sīlāravaṃśa tilako nṛpatirbbabhūva || 4 || (vasantatilakā)

    tasmādabhūcca tanayaḥ pulaśaktināmā
    sīmāsamaḥ suragurūditarājanīteḥ |
    nirjjitya saṃgarasukhekhilavairivarggaṃ
    niṣkaṇṭakaṃ jagati rājyamakāri yena || 5 || (vasantatilakā)

    tatopi samabhūtsuto nṛpaśirovibhūṣāmaṇiḥ
    śitaḥ sṛṇirivāparorikariṇāṃ kaparddī laghuḥ |
    yadīyayaśasā jagatyatiśa yena śuklīkṛte
    na bhāti suravāraṇo na ca śaśī na dugdhāmbu dhiḥ || 6 || (pṛthvī)

    tasmādapyabhavadvibhūtipadavīpātraṃ pavitrīkṛtā-
    śeṣakṣmāvalayo mahīpatilakaḥ śrīvappuvannaḥ sutaḥ |
    saṃgrāmāṃgaṇaraṃgiṇāsilatayā lūnaikadantā haṭhāt-
    sarvve yena vināyakā viracitā vidveṣiṇāṃ dantinaḥ || 7 || (śārdūlavikrīḍita)

    tasmājjātastanūjo rajanikara ivānaṃditāśeṣalokaḥ
    ślāghyaḥ śrījhaṃjharājo divasakara iva dhvastaniḥ śeṣadoṣaḥ |
    śaṃbhoryo dvādaśāpi vyaracayadacirātkīrttanāni svanāmnā
    sopānānīva manye praṇatatanṛbhṛtāṃ svarggamārgodyatānām || 8 || (sragdharā)

    bhrātā tatra tatastatojjvalayaśorāśiprakāśīkṛtā-
    śeṣakṣmāvalayo balī balavatāṃ śrīgoggirājobhavat |
    cāpākarṣaṇakarmmaṇi pravaṇatāṃ yasmingate bhūpatau
    bhīṣmadroṇapṛthāsutaprabhṛtayaścitte camatkāritāḥ || 9 || (śārdūlavikrīḍita)

    tasmādvismayakārihāricaritaprakhyātakīrttiḥ sutaḥ
    śrīmānvajjadevabhūpatirabhūdbhacakracūḍāmaṇiḥ |
    dorddaṇḍaikabalasya yasya sahasā saṃgrāmaraṃgāṃgaṇe
    rājyaśrīḥ svayametya vakṣasi ratiṃ cakre murāreriva || 10 || (śārdūlavikrīḍita)

    jayanta iva vṛtrāreḥ
    purāreriva ṣaṇmukhaḥ |
    tataḥ śrīmānabhūtputraḥ
    saccaritroparājitaḥ || 11 || (anuṣṭubh)

    śrīmānabhūttadanu vajjaḍadevanāmā
    bhūpālamastakamaṇistanayo nayajñaḥ |
    adyāpi yasya caritāni janāḥ samastāḥ
    romāṃcakaṃcukitagātralatā stuvanti || 12 || (vasantatilakā)

    tadbhrātātha tatorikesarinṛpo jātaḥ satāṃ sammato
    dṛptārātikulācalaikadalane daṃbholilīlāṃ dadhat |
    gatvā śaiśava eva sainyasahito dṛṣṭvā ca someśvaraṃ
    tasyāgre piturājñayā jagadalaṃ yaḥ kīlayitvāgataḥ || 13 || (śārdūlavikrīḍita)

    tadbhrātṛjo vajjaḍadevasūnuḥ
    śrīcchintarājo nṛpatirbbabhūva |
    śīlāravaṃśaḥ śiśunāpi yena
    nītaḥ parāmunnatimunnatena || 14 || (indravajrā)

    Prose section

    atha svakīyapuṇyodadyāt samadhigatapaṃcamahāśabdamahāsāmantādhipatitagara- puraparameśvaraśilāhāranareṃdrajīmūtavāhanānvayaprasūtasuvarṇṇa garuḍadhvajābhimānamahodadhityāgajagajjhampiśaraṇāgatavajrapaṃjaraprabhṛti- samastarājāvalīsamalaṃkṛtamahāmaṇḍaleśva raśrīcchintarājadeve nijabhujopārjjitānekamaṇḍalasametāṃ purīpramukhacaturddaśagrāmaśatīsamanvitāṃ samastakoṃkaṇabhuvaṃ samanuśāsati tasyaitadrājyacintābhāraṃ samudvahati mahāmātyaśrīnāgaṇaiye tathā mahāsāndhivigrahikaśrīnā-upaiye satyetasminkāle pravarttamāne sa ca mahāmaṇḍaleśva raśrīcchintarājadevaḥ sarvvāneva svasambadhyamānakānanyānapi samāgāmirājaputramaṃtripurohitāmātyapradhānāpradhānanaiyogikān tathā rāṣṭrapativiṣayapatinagarapatigrāmapatiniyuktāniyuktarājapuruṣajanapadān tathā haṃyamananagarapauratrivarggaprabhṛtīṃśca praṇatipūjāsatkārasamādeśaiḥ saṃdiśatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā || calā vibhūtiḥ kṣaṇabhaṃgi yauvanaṃ | kṛtāntadantāntaravartti jīvitam | tathā cāntarllīnajarārākṣasīprārabdha grāsaṃ yauvanaṃ svarggavāsānnarakapātasamamiṣṭasamāgamaviyogaduḥkhaṃ asāraḥ saṃsāraḥ sahajajarāmaraṇasādhāraṇaṃ śarīraṃ pavanacalitakamalinīdalagatajalalavataralatare dhanāyuṣī iti matvā dṛḍhataraviraktibuddhyā saṃgṛhṇiyācca dānaphalam || 

    kṛtatretādvāpareṣu
    tapotyartthaṃ praśasyate |
    munayotrānuśaṃsanti
    dānamekaṃ kalau yuge || 15 || (anuṣṭubh)

    na tathā saphalā vidyā
    na tathā saphalaṃ tapaḥ |
    yathātra munayaḥ prāhur
    dānamekaṃ kalau yuge || 16 || (anuṣṭubh)

    tathā coktaṃ bhagavatā vyāsena || 

    agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ
    bhūrvvairṣṇavī sūryasutāśca gāvaḥ |
    lokatrayaṃ tena bhaveddhi datta
    yaḥ kāṃcanaṃ gāñca mahīṃ ca dadyāt || 17 || (indravajrā)

    bhūmidānaṃ supātreṣu
    sutīrtheṣu suparvvasu |
    agādhāpārasaṃsāra-
    sāgarottāraṇaṃ bhavet || 18 || (anuṣṭubh)

    Prose section

    iti dharmmādharmmavicāracārucirantanamunivacanānyavadhārya mātāpitrorātmanaśca śreyortthinā mayā śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu navasu ṣaṭpaṃcāśadadhikeṣu bhāvasaṃvatsarāntarggata dvitīyacaitraśuddhacaturddaśyāṃ yatrāṃkatopi saṃvat 956 caitraśuddha 14 saṃjātacaitrikāparvvaṇi sutīrtthe snātvā gaganaikacakracūḍāmaṇaye trailokyacakṣuṣe kamalinīkāmukāya bhagavate savitre nānāvidha kusumaślāghyamarghya ndattvā sakalasurāsuragurutrailokyasvāminaṃ bhagavantamumāpatimabhyarcya asmadanumatyā viṣayībhā-iyapena viracitāya māhirahāraviṣayānta pātikundegrāmīyottaradigbhāge viracitaśrībhā-iyapeśvaradevāyatane nivāsināṃ tapodhanānāṃ grāsācchādanārtthaṃ gandhapuṣpadhūpaṃdīpanaivedyatāmbu lagītavādyanṛtyādidevabhogakaraṇāya khaṇḍasphuṭitasamuddharaṇārtthañca māhirahāraṣaṭṣaṣṭi viṣayānta pātikundegrāmāntarvvartti-abhinavadevacchebhākṣetraṃ yasya cāghāṭanāni | 

    pūrvvataḥ kunbhivaṭīkṣetraṃ kolihirakaśca || paścimataḥ govaṇimaryādayā || dakṣiṇataḥ khanālāsakṣama bhūtaṭākamaryādayā || uttarataḥ vijñānīcolimaryādayā | evaṃ caturāghāṭanopalakṣitaḥ svasīmāparyantaḥ satṛṇakāṣṭhadakopetaḥ samastotpattisaṃyuktaḥ pūrvvadattadevadāyabrahmadāyavarjjaḥ anādeśyaḥ anāsedhyaḥ acāṭabhaṭapraveśyaḥ kṛtahastodakātisarggeṇa paścimāmnāyavinirggataśrīvāḍācāryaśiṣyajñānaśivabhaṭṭārakāṇāṃ namasyavṛttyā paramayā bhaktyā pratipāditaḥ | tadeteṣāmanyeṣāmapi gotrīyādhikārikāṇāṃ tapodhanānāṃ bhuṃjatāṃ bhojayatāṃ vā kṛṣatāṃ karṣayatāṃ vā na kenāpi paripaṃthanā karaṇīyā || yata uktaṃ mahāmunibhiḥ |

    bahubhirvvasudhā bhuktā
    rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
    yasya yasya yadā bhūmiḥ
    tasya tasya tadā phalam || 19 || (anuṣṭubh)

    sadyodānaṃ nirāyāsaṃ
    sāyāsaṃ dīrghapālanam |
    ata evarṣayaḥ prāhur
    dānācchreyonupālanam || 20 || (anuṣṭubh)

    dattvā bhūmi bhāvinaḥ pārtthivendrān
    bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ |
    sāmānyoyaṃ dharmmaseturnnṛpāṇāṃ
    kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || 21 || (śālini)

    Prose section

    iti cirantanamunivacanānyavadhārya sarvvairapi samāgāmibhirbhū pālairasmadvaṃśajaiḥ pālanadharmmaphalalobha eva karaṇīyaḥ | na punastallopapāpakalaṃkāgresareṇa kenāpi bhavitavyam || yastvevamabhyartthitopi lobhādajñānatimirapaṭalāvṛtamatirācchindyādācchidyamānamanumodeta vā sa pañcabhirapi pātakairupapātakaiśca liptau rauravamahārauravāndhatāmisrādinarakāṃści ramanubhaviṣyati | tathā coktaṃ bhagavatā vyāsena || 

    svadattāṃ paradattāṃ vā
    yo hareta vasundharām |
    sa viṣṭhāyāṃ kṛmirbhūtvā
    kṛmibhiḥ saha pacyate || 22 || (anuṣṭubh)

    Prose section

    yathā caitadevaṃ tathā śāsanadātā lekhakahastena svamatamāropayati yathā mataṃ mama mahāmaṇḍaleśvaraśrīcchintarājadevasya mahāmaṇḍaleśva raśrīmadvajjaḍadevarājasūnoryadatra śāsane likhitam || likhitaṃ caitanmayā śrīmadrājānujñayā bhāṇḍāgārasenajo-upaiyena bhāṇḍāgārasenamahākaviśrīnāgalaiyabhrātṛsūnunā | yathā conākṣaramadhikākṣaraṃ vā tatsarvvaṃ pramāṇamiti || śrīrastu || śrīrbhavatu || maṃgalañcāstu || maṃgalaṃ mahāśrīḥ ||

    सिद्धिः । जयश्चाभ्युदयश्च ॥

    लभते सर्व्वकार्येषु
    पूजया गणना यकः इ
    विघ्नं निघ्नन्स वः पायात्
    अपायाद्गणनायकः ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)

    स वः पातु शिवो नित्यं
    यन्मौलौ भाति जाह्नवी ।
    सुमेरुशिखरोद्गच्छद्-
    अच्छचंद्रकलोपमा ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)

    जीमूतकेतुतनयो नियतं दयालुः
    जीमूतवाहन इति त्रिजगत्प्रसिद्धः ।
    देहं निजं तृणमिवाकलन्परार्त्थे
    यो रक्षति स्म गरुडात्खलु शंखचूडम् ॥ ३ ॥ (वसन्ततिलका)

    तस्यान्वये निखिलभूपतिमौलिभूत-
    रत्नद्युतिच्छुरितनिर्म्मलपादपीठः ।
    श्रीसाहसांक इव साहसिकः कपर्द्दी
    सीलारवंश तिलको नृपतिर्ब्बभूव ॥ ४ ॥ (वसन्ततिलका)

    तस्मादभूच्च तनयः पुलशक्तिनामा
    सीमासमः सुरगुरूदितराजनीतेः ।
    निर्ज्जित्य संगरसुखेखिलवैरिवर्ग्गं
    निष्कण्टकं जगति राज्यमकारि येन ॥ ५ ॥ (वसन्ततिलका)

    ततोपि समभूत्सुतो नृपशिरोविभूषामणिः
    शितः सृणिरिवापरोरिकरिणां कपर्द्दी लघुः ।
    यदीययशसा जगत्यतिश येन शुक्लीकृते
    न भाति सुरवारणो न च शशी न दुग्धाम्बु धिः ॥ ६ ॥ (पृथ्वी)

    तस्मादप्यभवद्विभूतिपदवीपात्रं पवित्रीकृता-
    शेषक्ष्मावलयो महीपतिलकः श्रीवप्पुवन्नः सुतः ।
    संग्रामांगणरंगिणासिलतया लूनैकदन्ता हठात्-
    सर्व्वे येन विनायका विरचिता विद्वेषिणां दन्तिनः ॥ ७ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तस्माज्जातस्तनूजो रजनिकर इवानंदिताशेषलोकः
    श्लाघ्यः श्रीझंझराजो दिवसकर इव ध्वस्तनिः शेषदोषः ।
    शंभोर्यो द्वादशापि व्यरचयदचिरात्कीर्त्तनानि स्वनाम्ना
    सोपानानीव मन्ये प्रणततनृभृतां स्वर्ग्गमार्गोद्यतानाम् ॥ ८ ॥ (स्रग्धरा)

    भ्राता तत्र ततस्ततोज्ज्वलयशोराशिप्रकाशीकृता-
    शेषक्ष्मावलयो बली बलवतां श्रीगोग्गिराजोभवत् ।
    चापाकर्षणकर्म्मणि प्रवणतां यस्मिन्गते भूपतौ
    भीष्मद्रोणपृथासुतप्रभृतयश्चित्ते चमत्कारिताः ॥ ९ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तस्माद्विस्मयकारिहारिचरितप्रख्यातकीर्त्तिः सुतः
    श्रीमान्वज्जदेवभूपतिरभूद्भचक्रचूडामणिः ।
    दोर्द्दण्डैकबलस्य यस्य सहसा संग्रामरंगांगणे
    राज्यश्रीः स्वयमेत्य वक्षसि रतिं चक्रे मुरारेरिव ॥ १० ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    जयन्त इव वृत्रारेः
    पुरारेरिव षण्मुखः ।
    ततः श्रीमानभूत्पुत्रः
    सच्चरित्रोपराजितः ॥ ११ ॥ (अनुष्टुभ्)

    श्रीमानभूत्तदनु वज्जडदेवनामा
    भूपालमस्तकमणिस्तनयो नयज्ञः ।
    अद्यापि यस्य चरितानि जनाः समस्ताः
    रोमांचकंचुकितगात्रलता स्तुवन्ति ॥ १२ ॥ (वसन्ततिलका)

    तद्भ्राताथ ततोरिकेसरिनृपो जातः सतां सम्मतो
    दृप्तारातिकुलाचलैकदलने दंभोलिलीलां दधत् ।
    गत्वा शैशव एव सैन्यसहितो दृष्ट्वा च सोमेश्वरं
    तस्याग्रे पितुराज्ञया जगदलं यः कीलयित्वागतः ॥ १३ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तद्भ्रातृजो वज्जडदेवसूनुः
    श्रीच्छिन्तराजो नृपतिर्ब्बभूव ।
    शीलारवंशः शिशुनापि येन
    नीतः परामुन्नतिमुन्नतेन ॥ १४ ॥ (इन्द्रवज्रा)

     

    अथ स्वकीयपुण्योदद्यात् समधिगतपंचमहाशब्दमहासामन्ताधिपतितगर- पुरपरमेश्वरशिलाहारनरेंद्रजीमूतवाहनान्वयप्रसूतसुवर्ण्ण गरुडध्वजाभिमानमहोदधित्यागजगज्झम्पिशरणागतवज्रपंजरप्रभृति- समस्तराजावलीसमलंकृतमहामण्डलेश्व रश्रीच्छिन्तराजदेवे निजभुजोपार्ज्जितानेकमण्डलसमेतां पुरीप्रमुखचतुर्द्दशग्रामशतीसमन्वितां समस्तक्ॐकणभुवं समनुशासति तस्यैतद्राज्यचिन्ताभारं समुद्वहति महामात्यश्रीनागणैये तथा महासान्धिविग्रहिकश्रीना-उपैये सत्येतस्मिन्काले प्रवर्त्तमाने स च महामण्डलेश्व रश्रीच्छिन्तराजदेवः सर्व्वानेव स्वसम्बध्यमानकानन्यानपि समागामिराजपुत्रमंत्रिपुरोहितामात्यप्रधानाप्रधाननैयोगिकान् तथा राष्ट्रपतिविषयपतिनगरपतिग्रामपतिनियुक्तानियुक्तराजपुरुषजनपदान् तथा हंयमननगरपौरत्रिवर्ग्गप्रभृतींश्च प्रणतिपूजासत्कारसमादेशैः संदिशत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥ चला विभूतिः क्षणभंगि यौवनं । कृतान्तदन्तान्तरवर्त्ति जीवितम् । तथा चान्तर्ल्लीनजराराक्षसीप्रारब्ध ग्रासं यौवनं स्वर्ग्गवासान्नरकपातसममिष्टसमागमवियोगदुःखं असारः संसारः सहजजरामरणसाधारणं शरीरं पवनचलितकमलिनीदलगतजललवतरलतरे धनायुषी इति मत्वा दृढतरविरक्तिबुद्ध्या संगृह्णियाच्च दानफलम् ॥ 

    कृतत्रेताद्वापरेषु
    तपोत्यर्त्थं प्रशस्यते ।
    मुनयोत्रानुशंसन्ति
    दानमेकं कलौ युगे ॥ १५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    न तथा सफला विद्या
    न तथा सफलं तपः ।
    यथात्र मुनयः प्राहुर्
    दानमेकं कलौ युगे ॥ १६ ॥ (अनुष्टुभ्)

    तथा चोक्तं भगवता व्यासेन ॥ 

    अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं
    भूर्व्वैर्ष्णवी सूर्यसुताश्च गावः ।
    लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्त
    यः कांचनं गाञ्च महीं च दद्यात् ॥ १७ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    भूमिदानं सुपात्रेषु
    सुतीर्थेषु सुपर्व्वसु ।
    अगाधापारसंसार-
    सागरोत्तारणं भवेत् ॥ १८ ॥ (अनुष्टुभ्)

     

    इति धर्म्माधर्म्मविचारचारुचिरन्तनमुनिवचनान्यवधार्य मातापित्रोरात्मनश्च श्रेयोर्त्थिना मया शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु नवसु षट्पंचाशदधिकेषु भावसंवत्सरान्तर्ग्गत द्वितीयचैत्रशुद्धचतुर्द्दश्यां यत्रांकतोपि संवत् ९५६ चैत्रशुद्ध १४ संजातचैत्रिकापर्व्वणि सुतीर्त्थे स्नात्वा गगनैकचक्रचूडामणये त्रैलोक्यचक्षुषे कमलिनीकामुकाय भगवते सवित्रे नानाविध कुसुमश्लाघ्यमर्घ्य न्दत्त्वा सकलसुरासुरगुरुत्रैलोक्यस्वामिनं भगवन्तमुमापतिमभ्यर्च्य अस्मदनुमत्या विषयीभा-इयपेन विरचिताय माहिरहारविषयान्त पातिकुन्देग्रामीयोत्तरदिग्भागे विरचितश्रीभा-इयपेश्वरदेवायतने निवासिनां तपोधनानां ग्रासाच्छादनार्त्थं गन्धपुष्पधूपंदीपनैवेद्यताम्बु लगीतवाद्यनृत्यादिदेवभोगकरणाय खण्डस्फुटितसमुद्धरणार्त्थञ्च माहिरहारषट्षष्टि विषयान्त पातिकुन्देग्रामान्तर्व्वर्त्ति-अभिनवदेवच्छेभाक्षेत्रं यस्य चाघाटनानि । 

    पूर्व्वतः कुन्भिवटीक्षेत्रं कोलिहिरकश्च ॥ पश्चिमतः गोवणिमर्यादया ॥ दक्षिणतः खनालासक्षम भूतटाकमर्यादया ॥ उत्तरतः विज्ञानीचोलिमर्यादया । एवं चतुराघाटनोपलक्षितः स्वसीमापर्यन्तः सतृणकाष्ठदकोपेतः समस्तोत्पत्तिसंयुक्तः पूर्व्वदत्तदेवदायब्रह्मदायवर्ज्जः अनादेश्यः अनासेध्यः अचाटभटप्रवेश्यः कृतहस्तोदकातिसर्ग्गेण पश्चिमाम्नायविनिर्ग्गतश्रीवाडाचार्यशिष्यज्ञानशिवभट्टारकाणां नमस्यवृत्त्या परमया भक्त्या प्रतिपादितः । तदेतेषामन्येषामपि गोत्रीयाधिकारिकाणां तपोधनानां भुंजतां भोजयतां वा कृषतां कर्षयतां वा न केनापि परिपंथना करणीया ॥ यत उक्तं महामुनिभिः ।

    बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता
    राजभिः सगरादिभिः ।
    यस्य यस्य यदा भूमिः
    तस्य तस्य तदा फलम् ॥ १९ ॥ (अनुष्टुभ्)

    सद्योदानं निरायासं
    सायासं दीर्घपालनम् ।
    अत एवर्षयः प्राहुर्
    दानाच्छ्रेयोनुपालनम् ॥ २० ॥ (अनुष्टुभ्)

    दत्त्वा भूमि भाविनः पार्त्थिवेन्द्रान्
    भूयो भूयो याचते रामभद्रः ।
    सामान्योयं धर्म्मसेतुर्न्नृपाणां
    काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ २१ ॥ (शालिनि)

     

    इति चिरन्तनमुनिवचनान्यवधार्य सर्व्वैरपि समागामिभिर्भू पालैरस्मद्वंशजैः पालनधर्म्मफललोभ एव करणीयः । न पुनस्तल्लोपपापकलंकाग्रेसरेण केनापि भवितव्यम् ॥ यस्त्वेवमभ्यर्त्थितोपि लोभादज्ञानतिमिरपटलावृतमतिराच्छिन्द्यादाच्छिद्यमानमनुमोदेत वा स पञ्चभिरपि पातकैरुपपातकैश्च लिप्तौ रौरवमहारौरवान्धतामिस्रादिनरकांश्चि रमनुभविष्यति । तथा चोक्तं भगवता व्यासेन ॥ 

    स्वदत्तां परदत्तां वा
    यो हरेत वसुन्धराम् ।
    स विष्ठायां कृमिर्भूत्वा
    कृमिभिः सह पच्यते ॥ २२ ॥ (अनुष्टुभ्)

     

    यथा चैतदेवं तथा शासनदाता लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति यथा मतं मम महामण्डलेश्वरश्रीच्छिन्तराजदेवस्य महामण्डलेश्व रश्रीमद्वज्जडदेवराजसूनोर्यदत्र शासने लिखितम् ॥ लिखितं चैतन्मया श्रीमद्राजानुज्ञया भाण्डागारसेनजो-उपैयेन भाण्डागारसेनमहाकविश्रीनागलैयभ्रातृसूनुना । यथा चोनाक्षरमधिकाक्षरं वा तत्सर्व्वं प्रमाणमिति ॥ श्रीरस्तु ॥ श्रीर्भवतु ॥ मंगलञ्चास्तु ॥ मंगलं महाश्रीः ॥

Translation

    Success! May there be victory and prosperity!

    Verse 1

    May that Gaṇanāyaka (i.e. Gaṇapati) protect you from calamity—he who destroys obstacles and who, by means of worship, receives attention in all undertakings!

    Verse 2

    May that Śiva always protect you—he on whose head the Gaṅgā shines like the bright crescent of the moon as it rises over the peak of Sumeru!

    Verse 3

    Jīmūtavāhana, the ever compassionate son of Jīmūtaketu, is well-known in the three worlds—who, valuing his own body as not better than a straw, saved, indeed, Śaṇkhacūḍa from Garuḍa.

    Verse 4

    In his family was born king Kapardin I, the ornament of the Śīlāra race, who was adventurous like the illustrious Sāhasāṅka (i.e.Vikramāditya) and whose stainless footstool was covered with the splendour of fresh jewels on the heads of all kings.

    Verse 5

    From him sprang his son, Pulaśakti by name, who represented the limit of political wisdom taught by Bṛhaspati, the preceptor of gods, who, having vanquished all enemies in the forefront of the battlefield, ruled over the world, free from trouble.

    Verse 6

    From him again sprang his son, the younger Kaparadin (i.e., Kapardin II), the crest-jewel of kings, who was as it were a sharp goad to the elephants in the form of his enemies; the world being exceedingly whitened by his fame, neither the heavenly elephant (Airāvata) nor the moon nor the milk-ocean could be distinguished.

    Verse 7

    From him again sprang his son, the illustrious Vappuvanna, the worthy abode of prosperity, an ornament of royalty, who sanctified the whole circle of the earth. Having one of their tusks forcibly cut off by the creeper-like sword of him who was delighted to fight on the field of battle, all the elephants of the enemies were turned into Vināyakas i.e. they become Gajānana, who has only one tusk.

    Verse 8

    From him sprang his praiseworthy son, the illustrious Jhañjha, who delighted all people even as the moon does, and who destroyed all blemishes even as the sun dispels all darkness; who erected twelve temples of Śiva, named after himself, which served, as it were, as steps to pious people, ready to repair to the path of heaven.

    Verse 9

    Then there rose his brother, the illustrious Goggirāja, who having a mass of brilliant fame, brightened the entire circle of the earth, and who mighty among the mighty; when that king bent down in the act of drawing the string of his bow, Bhīṣma, Droṇa, the son of Pṛthu i.e. Arjuna, and others felt surprised in their minds.

    Verse 10

    From him sprang a son named the illustrious Vajjaḍadeva I, famed for his astounding and attractive deeds, the crest-jewel of the circle of the earth. Royal Fortune, approaching him, all of a sudden and of her own accord, on the battlefield, felt delighted while sporting on the bosom of him whose strength lay solely in his own arm, as it does on that of Murāri.

    Verse 11

    To him was born an illustrious and virtuous son named Aparājita as Jayanta was to Indra and as the six-faced Kārttikeya was to Śiva.

    Verse 12

    Then there was his son, Vajjaḍadeva by name, proficient in political wisdom, the crest-jewel of all kings. Even now all people extol his deeds, with their creeper-like limbs clad in the robes of horripilation.

    Verse 13

    Then was born his brother, king Arikesarin, who was honoured by wise people and who had the grace of the thunderbolt in destroying the principal mountains which were his arrogant foes. Even in his childhood he marched with his army and having seen God Someśvara, he made an offering of the whole world to him by the command of his father and then returned to his country.

    Verse 14

    Next his nephew, the illustrious Chittarāja, became king; the great prince, who, though a child, raised the Śīlāra race to high eminence.

    Line 27

    Now, while the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious Chintarājadeva—who, by his merit, has obtained the right to the five mahāśabdas and who is adorned with all royal titles such as mahāsāmantādhipati, ‘the lord of the city of Tagara,’ ‘a king of the Śilāhāra family,’ ‘a scion of the family of Jīmūtavāhana,’ ‘he who has the ensign of the golden Garuḍa,’ ‘he who is a born Vidyādhara,’ ‘he who is an ocean of pride,’ ‘he who has surpassed the world in liberality,’ ‘he who is an adamantine cage to suppliants’ and so forth—is ruling over the whole Koṅkaṇa country, consisting of fourteen hundred villages headed by Purī, together with several maṇḍalas conquered by his arm, and while his mahāmātya, the illustrious Nāgaṇaiya, and his mahāsandhivigrahika, the illustrious Nāupaiya are shouldering the burden of the cares of his government,—at this time the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious Chintarājadeva addresses, with salutation, worship and respect, all assembled princes, counsellors, the family priest, the ministers, the principal and subordinate officers, whether connected with him or not, as well as the heads of the rāṣṭras, viṣayas, towns, villages, officials and non-officials, government servants and village-people, and also artisans, guilds and the three classes of townsmen, and others as follows:-

                “Be it known to you that realising that prosperity is unsteady, youth is momentary, and life lies in the jaws of death, and that youth is being devoured by the demoness in the form of old age, who is hidden inside the body, that the pangs of separation after union with one’s dear ones are like those caused by falling into a hell after dwelling in heaven, that the body is subject to old age and death natural in this world, and that wealth and life are fickle like drops of water on a lotus leaf tossed by wind, one should accumulate the reward of a religious gift by firm non-attachment.

    Having considered the sayings of ancient sages which are delightful owing to their distinguishing between what is righteous and what is not, such as the following: -

    Verse 15

    In the Kṛta, Treta and Dvāpara Ages penance is highly praised. The sages say the charity alone is the one meritorious thing in the Kali Age.

    Verse 16

    Learning does not yield that reward nor does penance give it as charity alone does, the sages say, in the Kali Age.

    And it has been declared by the holy Vyāsa: -

    Verse 17

    Gold was the first-born of Fire; the Earth sprang from Viṣṇu, and the cows are the offsprings of the Sun. He who gives gold, land and cows gains the religious merit of giving the three worlds of these gods.

    Verse 18

    A gift of land made to worthy recipients at holy places and on holy occasions would be the means of crossing the unfathomable and boundless ocean of worldly existence.

    And being desirous of acquiring the spiritual welfare of My parents and Myself, I—having bathed at an excellent tīrtha on the holy day in Caitra, viz., the fourteenth tithi of the bright fortnight of the second Caitra of the cyclic year Bhava after nine hundred years inscreased by fifty-six of the Śaka King had passed—in figures, the year 956, the bright fortnight of Caitra, the 14th tithi—and having offered an arghya, beautiful with flowers of various kinds, to the divine Sun, the sole crest-jewel of the sky, and the lover of the lotus plant, and having worshipped the divine Śiva, the lord of the three worlds and the guru of all gods and demons—have given, as a gift free from taxes, and with great devotion and with the pouring out of water, to the holy Jñānaśiva, a disciple of the holy Vāḍācārya, who belongs to the Western Āmnāya, for providing food and clothing to the ascetics dwelling in the temple of the holy Bhāiyapeśvara, constructed by Bhāiyapa, the head of the viṣaya in the northern part of the village Kunde situated in the viṣaya (district) of Māhirahāra for providing all materials for the worship of the god such as sandal paste, flowers, incense, lights, offerings, tāmbūla, and singing, music and dancing, and also for the repairs of what would be broken and damaged—the field known as Abhinavadevacchebhā situated in the village of Kunde included in the viṣaya of sixty-six villages called Māhirahāra, the boundaries of which are—on the east, the field known as Kumbhivaṭī and Kolihīraka; on the west, the boundary of the village Govaṇi; on the south, the boundary of the tank in Khanālāsakaśama; on the north, the boundary of the village Vijñānicoli—the field with its four boundaries thus determined, extending to its own limits, together with all its produce, together with grass, wood and water, but excluding the gifts previously made to gods and Brāhmaṇas, not to be assigned, not to be attached, and not to be entered by the cāṭas and bhaṭas.

    Therefore, none should cause any obstruction while these ascetics or others of their clan, who are entitled to it, are enjoying it or are allowing others to enjoy it, are cultivating it or allowing others to cultivate it.

    Line 60

    For it has been said by great sages-

    (Here occur three benedictory and imprecatory verses.)

    Line 64

    Having known these sayings of ancient sages, all future kings, born in our family, should aspire only for religious merit accruing from the protection of this grant. He who, on the other hand, though thus entreated, will confiscate it or allow it to be confiscated, with his mind clouded by the darkness of ignorance as a result of greed, will incur all the five sins together with minor sins and will experience for a long time the pangs of hells such as Raurava, Mahāraurava and Andhatāmiśra.

    And this has been declared by the holy Vyāsa: -

    (Here follows an imprecatory verse.)

    Line 70

    And as it is, the giver of the charter records his approval by the hand of the scribe. “What is written in this charter has been approved by me, the mahāmaḍaleśvara, the illustrious Chitarājadeva, the son of the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious Vajjaḍarājadeva.”

    And this has been written by me, the Treasury Officer, the illustrious Joupaiya, the nephew of the Treasury Officer, the great poet, the illustrious Nāgalaiya.

    Whatever is written here—in deficient or redundant syllables—all that is authoritative. May there be prosperity! May there be happiness! May there be happiness and great prosperity!

Dynasty: Śilāhāra
Source:
Ruler: Chittarāja
Date: 5th April 1034 CE (Caitra śukla 14, Śaka 956)
Place: Berlin Museum, Germany
Donee: Śaiva ascetic Jñānaśiva
Language: Sankrit
Deities: Bhaiyāpeśvara i.e. Śiva
Nature of grant: Land donation
Purpose: Provision of food, clothing, and other necessities for ascetics at Bhāiyapeśvara temple and supporting worship at the temple
Type of Inscription: Copperplate grant
Related Tags
Related Tags
More Śilāhāra Dynasty Inscriptions