Discovered in Miraj, Sangli district, Maharashtra, this set of copper plates belongs to the reign of the Śilāhāra ruler Mārasimha of Kolhapur. The inscription is written in Old Kannada characters, though the language is a somewhat irregular and obscure Sanskrit, interspersed with regional Kannada titles (birudas). The plates, fortunately preserved through impressions taken by Pandit Bhagvanlal Indraji, provide the dynastic data of the Kolhapur Śilāhāras.
Issued from the capital fortress of Khiḷigiḷa (modern Panhala) on Uttarāyaṇa saṅkrānti, Thursday, the 7th tithi of the bright fortnight of Pauṣa, Śaka 980 (1058 CE), the charter records a royal grant by Mārasimha. The donee was the ascetic Cikkadeva, a disciple of the Pāśupata teacher Brahmeśvara paṇḍita. The king donated the village of Kuṇṭavāḍa (modern Kutwad), situated on the southern bank of the Krishna River. This endowment was made specifically to support the worship and maintenance of a Śiva pañchāyatana temple complex recently established by the king on the outskirts of Miraj.
1. siddham | jayatu jagattrayanāthaḥ | sakalakalājñānadhyānaduktritayaḥ | phaṇipati-
2. vibhūṣaṇāṅgaḥ | kapilajaṭājūṭamaṇḍanaśśaṃbhuḥ || svasti śrīsiyalā-
3. ravaṃśatilako jīmūtavāhānvayaprastāraprabhavaḥ | suvarṇṇagaruḍavyālolalī-
4. lādhvajaḥ | vistīrṇṇārṇṇavamekhalāvanidhūkānto mahīmaṇḍalaprastutyo me-
5. layaṅka sarppanṛpatiḥ śrīrājavidyādharaḥ || aribhūbhṛccakravakrastagaranagara-
6. bhūpālakastīvratejāḥ | sthiravākyaśśauryyaśālī nagavarapannāladurggādrisiṃ-
7. haḥ | sphuritodyatkīrttikāntakṣitimahitamahāmaṇḍalīkādhināthaḥ | dharaṇīra-
8. kṣākṣamaḥ śrījatiganarapatistasya sūnuḥ pracaṇḍaḥ || arivalasarppaḥ pārtthi vapu-
9. randaraḥ khacaravaṃśacūḍāratnam | kharakarasamaprabhaḥ samagraraṅgapraṇayi-
10. māṇḍalīkanidhānaḥ || gañjāmagramudīryya vairinikarasyātmīyatīvrāsi-
11. nā | bhuñjānaḥ karahāṭakuṇḍiviṣayaṃ svāṅgīkṛtaṃ sarvvado | mairiñjeśa mu-
12. dagrakiṅkaṇamahādeśaṃ nijatrāsanādbhuñjan nitya | mudāravīranṛpatiḥ śrīgoṅkarā-
13. jottamaḥ || tasyānujobhūnṛpanītividyaḥ | hāsyaṃ na kṛdgaṇḍaguṇe raṇe vā |
14. lāsyaṃ vidhāne nṛpagūhalāṅkaḥ | satyāśrayasya kramapūjaneṣṭaḥ || ripukala-
15. sarppa maṇḍalikabhairava | vāraṇavājisādhanādhipa | nijavaśyatantra | navarājya-
16. samuddharaṇārivargganiṣkṛpa | nṛpavīrasatkiligilācaladurggasamagra | bhūribhūmi-
17. pa navasāhasāṅkamarirājamanorujamugrapuruṣam || pūrvvoktagoṅkarā-
18. jaḥ | sarvvaguṇopetalakṣaṇastasya sutaḥ | sarvvajñabhaktibhuvanā | śīrvvādapura-
19. ssaro mahāmahimā || balavadvidviṣṭasainyakṣayakaraparipūrṇṇāsihastaṃ | daridrā-
20. khiladīnānāthavandiprakaramudakaroddānahastaṃ | surendrācalalīlākāradevāyata-
21. nakaralasaddharmmahastaṃ | mahorvvītalabhāroddhārahastaṃ | tribhuvanatilakaṃ mā-
22. rasiṃhāgrahastam || mārākāraśarīraḥ | vīrārimadāndhagandhasindhurasiṃhaḥ | śūrapra-
23. tāpanilayaḥ | sāraguṇodāramārasiṃhanṛpaḥ || revanto vatsarājo varaturagaca-
24. yārūḍharekhāviśuddhau | bhīmo bhīmapratāpe | nijabhujavijayī rājanītipravīṇaḥ | kā-
25. mo rūpaprasanne dhavalavimaladigvarttikirttipratānaḥ | rāmādyādikṣitipacarito māra-
26. siṃhāvanīśaḥ || samadhigatapañcamahāśabdamahāmaṇḍaleśvara | tagarapura-
27. varādhīśvara | śrīśilāhāranarendra | jīmūtavāhanānvayaprasūta | suva-
28. rṇṇagaruḍadhvaja | maruvaṅkkasarppa | goṅkanaṅkakāra | gūheyanasiṃha |
29. ripumaṇḍalikabhairava | vidviṣṭagajakaṇṭhīrava | iḍuvarāditya | rūpanārāyaṇa | kaliyu-
30. gavikramāditya | turagarevanta | kāminīkāmadeva | śrīmahālakṣmī labdhavaraprasādādisa-
31. mastarājāvalīsamalaṅkṛtamaṇḍalikaśrīmārasiṃhadevaḥ | nijarājadhānīśrīkhili-
32. giladurgge | sukhasaṅkathāvinodena rājyaṃ kurvastiṣṭhatyavasare | śrīsiṃhasparśārjjita-
33. pāśupatāgamakṛtābhinavabhuvanārghyā | vāsitamudunīro lemelīśārppitasantatiprakāśa-
34. munīśaḥ || dūro durantaduritā | dārādhyassakalabhuvanamanujānām | dhīrastapaḥ prabhāve |
35. mārāstrajayī vimuktasaṃsāraḥ || brahmā kalāsu | bālabrahmasucārī maheśva-
36. rāṃdhridhyānaḥ | jihmarahitassumārggī | brahmeśvarapaṇḍito munirjjayatu || tadīyā-
37. graśiṣyassamastāgamajñaḥ | madakrodhalobhādidoṣapradūraḥ | sudṛṣṭassu-
38. vṛttassudharmmapradīpaḥ | padārtthapravīṇo mumukṣupradhānaḥ || śrīmaleyālo devaḥ |
39. tasya mahāśiṣya janapatistutyaḥ | śrīmanmiriṃjanagarasyā | syāṃbujamaṇḍano mumu-
40. kṣunidhiḥ || karmmārātībhakuṃbhapraharajapanakhānīkadurvvārasiṃhaḥ | dharmmāṃ bhojaprakā-
41. śatkarapariṇatasiddhāntanityodayārkkaḥ | kūrmmādhāra praśastācaraṇakaraṇapādāṃbujā-
42. sevabhṛṃgaḥ | nirmoho niṣkalaṅko niratiśayatapaḥ śrīyutaścikkadevaḥ || dānadha-
43. rmmatapaḥśīlo | brahmacaryyavratādiṣu | cikkadevasamo nāsti | na bhūto na bha-
44. viṣyati || śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu | aśītyadhikanavaśateṣvaṃ-
45. keṣu | pravartamānavilaṃbasaṃvatsare | pauṣamāsasya śuddhapakṣe | saptamyāṃ
46. bṛhaspativāre | udagayanaparvvaṇi | pādau prakṣālya | dhārāpūrvvakaṃ ca | sahasratrita-
47. yamiriñjadeśābhyantare | sirivolalacaturvviṃśatimadhye | kṛṣṇāverṇṇānadīdakṣiṇataṭe |
48. pūrvvadakṣiṇapaścimatridiśābhāgasamāvāsita | kannavāḍa | hāḍalivāḍagālikuṭṭi |
49. eteṣāṃ pārśvavarttigrāmāṇāṃ madhye | caturāghāṭasameta | saṃsthitaḥ kuṇṭavāḍa-
50. nāmagrāmaḥ | tena śrīrājaputreṇa | tasmai divyatapasvine | sa grāmaścārpito
51. bhaktyā | yatsvāmyaṃ tatsamastakam || miriñjapurabāhiryye | śivāyatanapañca-
52. kam | mārasiṃhamahīśena | kṛtaṃ tat kirttiśāsanam || tadāyatanasaṃbandhaḥ | tadgrā-
53. mastatra tāpasaḥ | pūrvvāśraye bhavedvipraḥ | ityāśrayasya naiṣṭhi-
54. kaḥ || khāraṅkaryye suśauce japaniyamasamādhānasaṃpannaśīle | mau-
55. nānuṣṭhānayukte śamadamanilaye brahmacaryye sudhairyye
56. svādhyāyadhyānadhāne haracaraṇayaje tattvavittve suyoge | ni-
57. tyaṃ sandhyāstavaitatpariṇatamunayastatra tiṣṭhanti nānye || param-
58. śrīkāminīketanamamalavacaḥ śrīramāvāsa | mugrācaraṇabhrā-
59. jattapaḥ śrīvilulitavarakāntālayaṃ | nityasattrākaradānaśrīsatī-
60. saṃpadamakhilayaśaḥ śrīvadhūnīḍamitthaṅkaraśobhāpūtapaṃ-
61. cāyatanamanupamaṃ cikkadevena pūjyam || bahubhi-
62. rvvasudhā bhuktā | rājabhissagarādibhiḥ | yasya yasya ya-
63. dā bhūmistasya tasya tadā phalam || svadattāṃ paradattāṃ vā | yo hare –
64. ta vasundharām | ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ ||
65. sāmānyoyaṃ dharmmaseturnṛpāṇām | kāle kāle pālanīyo
66. bhavadbhiḥ | sarvvānetān bhāvinaḥ pārtthi vendrān | bhūyo bhūyo
67. yācate rāmabhadraḥ || ādeśādātmabhūpasya | bhūpālasa-
68. civottamaḥ | likhitaṃ śāsanaṃ tena | cikkadevastu labdhavān ||
१। सिद्धम् । जयतु जगत्त्रयनाथः । सकलकलाज्ञानध्यानदुक्त्रितयः । फणिपति-
२। विभूषणाङ्गः । कपिलजटाजूटमण्डनश्शंभुः ॥ स्वस्ति श्रीसियला-
३। रवंशतिलको जीमूतवाहान्वयप्रस्तारप्रभवः । सुवर्ण्णगरुडव्यालोलली-
४। लाध्वजः । विस्तीर्ण्णार्ण्णवमेखलावनिधूकान्तो महीमण्डलप्रस्तुत्यो मे-
५। लयङ्क सर्प्पनृपतिः श्रीराजविद्याधरः ॥ अरिभूभृच्चक्रवक्रस्तगरनगर-
६। भूपालकस्तीव्रतेजाः । स्थिरवाक्यश्शौर्य्यशाली नगवरपन्नालदुर्ग्गाद्रिसिं-
७। हः । स्फुरितोद्यत्कीर्त्तिकान्तक्षितिमहितमहामण्डलीकाधिनाथः । धरणीर-
८। क्षाक्षमः श्रीजतिगनरपतिस्तस्य सूनुः प्रचण्डः ॥ अरिवलसर्प्पः पार्त्थि वपु-
९। रन्दरः खचरवंशचूडारत्नम् । खरकरसमप्रभः समग्ररङ्गप्रणयि-
१०। माण्डलीकनिधानः ॥ गञ्जामग्रमुदीर्य्य वैरिनिकरस्यात्मीयतीव्रासि-
११। ना । भुञ्जानः करहाटकुण्डिविषयं स्वाङ्गीकृतं सर्व्वदो । मैरिञ्जेश मु-
१२। दग्रकिङ्कणमहादेशं निजत्रासनाद्भुञ्जन् नित्य । मुदारवीरनृपतिः श्रीगोङ्करा-
१३। जोत्तमः ॥ तस्यानुजोभूनृपनीतिविद्यः । हास्यं न कृद्गण्डगुणे रणे वा ।
१४। लास्यं विधाने नृपगूहलाङ्कः । सत्याश्रयस्य क्रमपूजनेष्टः ॥ रिपुकल-
१५। सर्प्प मण्डलिकभैरव । वारणवाजिसाधनाधिप । निजवश्यतन्त्र । नवराज्य-
१६। समुद्धरणारिवर्ग्गनिष्कृप । नृपवीरसत्किलिगिलाचलदुर्ग्गसमग्र । भूरिभूमि-
१७। प नवसाहसाङ्कमरिराजमनोरुजमुग्रपुरुषम् ॥ पूर्व्वोक्तगोङ्करा-
१८। जः । सर्व्वगुणोपेतलक्षणस्तस्य सुतः । सर्व्वज्ञभक्तिभुवना । शीर्व्वादपुर-
१९। स्सरो महामहिमा ॥ बलवद्विद्विष्टसैन्यक्षयकरपरिपूर्ण्णासिहस्तं । दरिद्रा-
२०। खिलदीनानाथवन्दिप्रकरमुदकरोद्दानहस्तं । सुरेन्द्राचललीलाकारदेवायत-
२१। नकरलसद्धर्म्महस्तं । महोर्व्वीतलभारोद्धारहस्तं । त्रिभुवनतिलकं मा-
२२। रसिंहाग्रहस्तम् ॥ माराकारशरीरः । वीरारिमदान्धगन्धसिन्धुरसिंहः । शूरप्र-
२३। तापनिलयः । सारगुणोदारमारसिंहनृपः ॥ रेवन्तो वत्सराजो वरतुरगच-
२४। यारूढरेखाविशुद्धौ । भीमो भीमप्रतापे । निजभुजविजयी राजनीतिप्रवीणः । का-
२५। मो रूपप्रसन्ने धवलविमलदिग्वर्त्तिकिर्त्तिप्रतानः । रामाद्यादिक्षितिपचरितो मार-
२६। सिंहावनीशः ॥ समधिगतपञ्चमहाशब्दमहामण्डलेश्वर । तगरपुर-
२७। वराधीश्वर । श्रीशिलाहारनरेन्द्र । जीमूतवाहनान्वयप्रसूत । सुव-
२८। र्ण्णगरुडध्वज । मरुवङ्क्कसर्प्प । गोङ्कनङ्ककार । गूहेयनसिंह ।
२९। रिपुमण्डलिकभैरव । विद्विष्टगजकण्ठीरव । इडुवरादित्य । रूपनारायण । कलियु-
३०। गविक्रमादित्य । तुरगरेवन्त । कामिनीकामदेव । श्रीमहालक्ष्मी लब्धवरप्रसादादिस-
३१। मस्तराजावलीसमलङ्कृतमण्डलिकश्रीमारसिंहदेवः । निजराजधानीश्रीखिलि-
३२। गिलदुर्ग्गे । सुखसङ्कथाविनोदेन राज्यं कुर्वस्तिष्ठत्यवसरे । श्रीसिंहस्पर्शार्ज्जित-
३३। पाशुपतागमकृताभिनवभुवनार्घ्या । वासितमुदुनीरो लेमेलीशार्प्पितसन्ततिप्रकाश-
३४। मुनीशः ॥ दूरो दुरन्तदुरिता । दाराध्यस्सकलभुवनमनुजानाम् । धीरस्तपः प्रभावे ।
३५। मारास्त्रजयी विमुक्तसंसारः ॥ ब्रह्मा कलासु । बालब्रह्मसुचारी महेश्व-
३६। रांध्रिध्यानः । जिह्मरहितस्सुमार्ग्गी । ब्रह्मेश्वरपण्डितो मुनिर्ज्जयतु ॥ तदीया-
३७। ग्रशिष्यस्समस्तागमज्ञः । मदक्रोधलोभादिदोषप्रदूरः । सुदृष्टस्सु-
३८। वृत्तस्सुधर्म्मप्रदीपः । पदार्त्थप्रवीणो मुमुक्षुप्रधानः ॥ श्रीमलेयालो देवः ।
३९। तस्य महाशिष्य जनपतिस्तुत्यः । श्रीमन्मिरिंजनगरस्या । स्यांबुजमण्डनो मुमु-
४०। क्षुनिधिः ॥ कर्म्मारातीभकुंभप्रहरजपनखानीकदुर्व्वारसिंहः । धर्म्मां भोजप्रका-
४१। शत्करपरिणतसिद्धान्तनित्योदयार्क्कः । कूर्म्माधार प्रशस्ताचरणकरणपादांबुजा-
४२। सेवभृंगः । निर्मोहो निष्कलङ्को निरतिशयतपः श्रीयुतश्चिक्कदेवः ॥ दानध-
४३। र्म्मतपःशीलो । ब्रह्मचर्य्यव्रतादिषु । चिक्कदेवसमो नास्ति । न भूतो न भ-
४४। विष्यति ॥ शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु । अशीत्यधिकनवशतेष्वं-
४५। केषु । प्रवर्तमानविलंबसंवत्सरे । पौषमासस्य शुद्धपक्षे । सप्तम्यां
४६। बृहस्पतिवारे । उदगयनपर्व्वणि । पादौ प्रक्षाल्य । धारापूर्व्वकं च । सहस्रत्रित-
४७। यमिरिञ्जदेशाभ्यन्तरे । सिरिवोललचतुर्व्विंशतिमध्ये । कृष्णावेर्ण्णानदीदक्षिणतटे ।
४८। पूर्व्वदक्षिणपश्चिमत्रिदिशाभागसमावासित । कन्नवाड । हाडलिवाडगालिकुट्टि ।
४९। एतेषां पार्श्ववर्त्तिग्रामाणां मध्ये । चतुराघाटसमेत । संस्थितः कुण्टवाड-
५०। नामग्रामः । तेन श्रीराजपुत्रेण । तस्मै दिव्यतपस्विने । स ग्रामश्चार्पितो
५१। भक्त्या । यत्स्वाम्यं तत्समस्तकम् ॥ मिरिञ्जपुरबाहिर्य्ये । शिवायतनपञ्च-
५२। कम् । मारसिंहमहीशेन । कृतं तत् किर्त्तिशासनम् ॥ तदायतनसंबन्धः । तद्ग्रा-
५३। मस्तत्र तापसः । पूर्व्वाश्रये भवेद्विप्रः । इत्याश्रयस्य नैष्ठि-
५४। कः ॥ खारङ्कर्य्ये सुशौचे जपनियमसमाधानसंपन्नशीले । मौ-
५५। नानुष्ठानयुक्ते शमदमनिलये ब्रह्मचर्य्ये सुधैर्य्ये
५६। स्वाध्यायध्यानधाने हरचरणयजे तत्त्ववित्त्वे सुयोगे । नि-
५७। त्यं सन्ध्यास्तवैतत्परिणतमुनयस्तत्र तिष्ठन्ति नान्ये ॥ परम्-
५८। श्रीकामिनीकेतनममलवचः श्रीरमावास । मुग्राचरणभ्रा-
५९। जत्तपः श्रीविलुलितवरकान्तालयं । नित्यसत्त्राकरदानश्रीसती-
६०। संपदमखिलयशः श्रीवधूनीडमित्थङ्करशोभापूतपं-
६१। चायतनमनुपमं चिक्कदेवेन पूज्यम् ॥ बहुभि-
६२। र्व्वसुधा भुक्ता । राजभिस्सगरादिभिः । यस्य यस्य य-
६३। दा भूमिस्तस्य तस्य तदा फलम् ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा । यो हरे –
६४। त वसुन्धराम् । षष्टिवर्षसहस्राणि विष्ठायां जायते कृमिः ॥
६५। सामान्योयं धर्म्मसेतुर्नृपाणाम् । काले काले पालनीयो
६६। भवद्भिः । सर्व्वानेतान् भाविनः पार्त्थि वेन्द्रान् । भूयो भूयो
६७। याचते रामभद्रः ॥ आदेशादात्मभूपस्य । भूपालस-
६८। चिवोत्तमः । लिखितं शासनं तेन । चिक्कदेवस्तु लब्धवान् ॥
siddham | jayatu jagattrayanāthaḥ |
sakalakalājñāna-
dhyānaduktritayaḥ |
phaṇipativibhūṣaṇāṅgaḥ
kapilajaṭājūṭamaṇḍanaśśaṃbhuḥ || 1 || (āryāgīti)
svasti śrīsiyalāravaṃśatilako jīmūtavāhānvaya-
prastāraprabhavaḥ suvarṇṇagaruḍavyālolalīlādhvajaḥ |
vistīrṇṇārṇṇavamekhalāvanidhūkānto mahīmaṇḍala-
prastutyo melayaṃka sarppanṛpatiḥ śrīrājavidyādharaḥ || 2 || (śardūlavikrīḍita)
aribhūbhṛccakravakrastagaranagarabhūpālakastīvratejāḥ
sthiravākyaśśauryyaśālī nagavarapannāladurggādrisiṃhaḥ |
sphuritodyatkīrttikāntakṣitimahitamahāmaṇḍalīkādhināthaḥ |
dharaṇīrakṣākṣamaḥ śrījatiganarapatistasya sūnuḥ pracaṇḍaḥ || 3 || (sragdharā)
arivalasarppaḥ pārtthi
vapurandaraḥ khacaravaṃśacūḍāratnam |
kharakarasamaprabhaḥ
samagraraṅgapraṇayimāṇḍalīkanidhānaḥ || 4 || (āryāgīti - irregular)
gaṃjāmagramudīryya vairinikarasyātmīyatīvrāsinā
bhuñjānaḥ karahāṭakuṇḍiviṣayaṃ svāṃgīkṛtaṃ sarvvado |
mairiṃjeśa mudagrakiṃkaṇamahādeśaṃ nijatrāsanād
bhuṃjan nitya mudāravīranṛpatiḥ śrīgoṃkarājottamaḥ || 5 || (śārdūlavikrīḍita)
tasyānujobhūnṛpanītividyaḥ
hāsyaṃ na kṛdgaṇḍaguṇe raṇe vā |
lāsyaṃ vidhāne nṛpagūhalāṃkaḥ
satyāśrayasya kramapūjaneṣṭaḥ || 6 || (indravajrā)
ripukalasarppa maṇḍalikabhairava vāraṇavājisādhanādhipa
nijavaśyataṃtra navarājyasamuddharaṇārivargganiṣkṛpa |
nṛpavīrasatkiligilācaladurggasamagra bhūribhūmipa
navasāhasāṃkamarirājamanorujamugrapuruṣam || 7 || (metre uncertain)
pūrvvoktagoṃkarājaḥ
sarvvaguṇopetalakṣaṇastasya sutaḥ |
sarvvajñabhaktibhuvanā
śīrvvādapurassaro mahāmahimā || 8 || (āryāgīti)
balavadvidviṣṭasainyakṣayakaraparipūrṇṇāsihastaṃ
daridrākhiladīnānāthavandiprakaramudakaroddānahastaṃ |
sureṃdrācalalīlākāradevāyatanakaralasaddharmmahastaṃ |
mahorvvītalabhāroddhārahastaṃ tribhuvanatilakaṃ mārasiṃhāgrahastam || 9 || (mahāsragdharā - irregular)
mārākāraśarīraḥ
vīrārimadāndhagandhasindhurasiṃhaḥ |
śūrapratāpanilayaḥ |
sāraguṇodāramārasiṃhanṛpaḥ || 10 || (āryāgīti)
revanto vatsarājo varaturagacayārūḍharekhāviśuddhau
bhīmo bhīmapratāpe nijabhujavijayī rājanītipravīṇaḥ |
kāmo rūpaprasanne dhavalavimaladigvarttikirttipratānaḥ
rāmādyādikṣitipacarito mārasiṃhāvanīśaḥ || 11 || (sragdharā - irregular)
samadhigatapaṃcamahāśabdamahāmaṇḍaleśvara | tagarapuravarādhīśvara | śrīśilāhāranareṃdra | jīmūtavāhanānvayaprasūta | suvarṇṇagaruḍadhvaja | maruvaṃkkasarppa | goṃkanaṃkakāra | gūheyanasiṃha | ripumaṇḍalikabhairava | vidviṣṭagajakaṇṭhīrava | iḍuvarāditya | rūpanārāyaṇa | kaliyugavikramāditya | turagarevanta | kāminīkāmadeva | śrīmahālakṣmī labdhavaraprasādādisamastarājāvalīsamalaṃkṛtamaṃḍalikaśrīmārasiṃhadevaḥ | nijarājadhānīśrīkhiligiladurgge | sukhasaṃkathāvinodena rājyaṃ kurvastiṣṭhatyavasare |
śrīsiṃhasparśārjjita-
pāśupatāgamakṛtābhinavabhuvanārghyā |
vāsitamudunīro
lemelīśārppitasantatiprakāśamunīśaḥ || 12 || (āryāgīti)
dūro durantaduritā
dārādhyassakalabhuvanamanujānām |
dhīrastapaḥ prabhāve
mārāstrajayī vimuktasaṃsāraḥ || 13 || (gīti)
brahmā kalāsu |
bālabrahmasucārī maheśvarāṃdhridhyānaḥ |
jihmarahitassumārggī |
brahmeśvarapaṇḍito munirjjayatu || 14 || (āryāgīti and gīti)
tadīyāgraśiṣyassamastāgamajñaḥ
madakrodhalobhādidoṣapradūraḥ |
sudṛṣṭassuvṛttassudharmmapradīpaḥ |
padārtthapravīṇo mumukṣupradhānaḥ || 15 || (bhujaṅgaprayāta)
śrīmaleyālo devaḥ
tasya mahāśiṣya janapatistutyaḥ |
śrīmanmiriṃjanagarasyā
syāṃbujamaṇḍano mumukṣunidhiḥ || 16 || (gīti)
karmmārātībhakuṃbhapraharajapanakhānīkadurvvārasiṃhaḥ
dharmmāṃ bhojaprakāśatkarapariṇatasiddhāntanityodayārkkaḥ |
kūrmmādhāra praśastācaraṇakaraṇapādāṃbujāsevabhṛṃgaḥ
nirmoho niṣkalaṃko niratiśayatapaḥ śrīyutaścikkadevaḥ || 17 || (sragdharā)
dānadharmmatapaḥśīlo
brahmacaryyavratādiṣu |
cikkadevasamo nāsti
na bhūto na bhaviṣyati || 18 || (anuṣṭubh)
śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu | aśītyadhikanavaśateṣvaṃkeṣu | pravartamānavilaṃbasaṃvatsare | pauṣamāsasya śuddhapakṣe | saptamyāṃ bṛhaspativāre | udagayanaparvvaṇi | pādau prakṣālya | dhārāpūrvvakaṃ ca | sahasratritayamiriṃjadeśābhyantare | sirivolalacaturvviṃśatimadhye | kṛṣṇāverṇṇānadīdakṣiṇataṭe | pūrvvadakṣiṇapaścimatridiśābhāgasamāvāsita | kannavāḍa | hāḍalivāḍagālikuṭṭi | eteṣāṃ pārśvavarttigrāmāṇāṃ madhye | caturāghāṭasameta | saṃsthitaḥ kuṃṭavāḍanāmagrāmaḥ |
tena śrīrājaputreṇa
tasmai divyatapasvine |
sa grāmaścārpito bhaktyā |
yatsvāmyaṃ tatsamastakam || 19 || (anuṣṭubh)
miriṃjapurabāhiryye
śivāyatanapaṃcakam |
mārasiṃhamahīśena
kṛtaṃ tat kirttiśāsanam || 20 || (anuṣṭubh)
tadāyatanasaṃbandhaḥ
tadgrāmastatra tāpasaḥ |
pūrvvāśraye bhavedvipraḥ
ityāśrayasya naiṣṭhikaḥ || 21 || (anuṣṭubh)
khāraṃkaryye suśauce japaniyamasamādhānasaṃpannaśīle
maunānuṣṭhānayukte śamadamanilaye brahmacaryye sudhairyye |
svādhyāyadhyānadhāne haracaraṇayaje tattvavittve suyoge
nityaṃ saṃdhyāstavaitatpariṇatamunayastatra tiṣṭhaṃti nānye || 22 || (sragdharā)
paramśrīkāminīketanamamalavacaḥ śrīramāvāsa
mugrācaraṇabhrājattapaḥ śrīvilulitavarakāntālayaṃ |
nityasattrākaradānaśrīsatīsaṃpadamakhilayaśaḥ śrīvadhūnīḍamitthaṃkaraśobhāpūtapaṃcāyatanamanupamaṃ cikkadevena pūjyam || 23 || (mahāsragdharā)
bahubhirvvasudhā bhuktā
rājabhissagarādibhiḥ |
yasya yasya yadā bhūmiḥ
tasya tasya tadā phalam || 24 || (anuṣṭubh)
svadattāṃ paradattāṃ vā
yo hareta vasuṃdharām |
ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi
viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || 25 || (anuṣṭubh)
sāmānyoyaṃ dharmmaseturnṛpāṇām
kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ |
sarvvānetān bhāvinaḥ pārtthi veṃdrān
bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ || 26 || (śālini)
ādeśādātmabhūpasya
bhūpālasacivottamaḥ |
likhitaṃ śāsanaṃ tena
cikkadevastu labdhavān || 27 || (anuṣṭubh)
सिद्धम् । जयतु जगत्त्रयनाथः ।
सकलकलाज्ञान-
ध्यानदुक्त्रितयः ।
फणिपतिविभूषणाङ्गः
कपिलजटाजूटमण्डनश्शंभुः ॥ १ ॥ (आर्यागीति)
स्वस्ति श्रीसियलारवंशतिलको जीमूतवाहान्वय-
प्रस्तारप्रभवः सुवर्ण्णगरुडव्यालोललीलाध्वजः ।
विस्तीर्ण्णार्ण्णवमेखलावनिधूकान्तो महीमण्डल-
प्रस्तुत्यो मेलयंक सर्प्पनृपतिः श्रीराजविद्याधरः ॥ २ ॥ (शर्दूलविक्रीडित)
अरिभूभृच्चक्रवक्रस्तगरनगरभूपालकस्तीव्रतेजाः
स्थिरवाक्यश्शौर्य्यशाली नगवरपन्नालदुर्ग्गाद्रिसिंहः ।
स्फुरितोद्यत्कीर्त्तिकान्तक्षितिमहितमहामण्डलीकाधिनाथः ।
धरणीरक्षाक्षमः श्रीजतिगनरपतिस्तस्य सूनुः प्रचण्डः ॥ ३ ॥ (स्रग्धरा)
अरिवलसर्प्पः पार्त्थि
वपुरन्दरः खचरवंशचूडारत्नम् ।
खरकरसमप्रभः
समग्ररङ्गप्रणयिमाण्डलीकनिधानः ॥ ४ ॥ (आर्यागीति - इर्रेगुलर्)
गंजामग्रमुदीर्य्य वैरिनिकरस्यात्मीयतीव्रासिना
भुञ्जानः करहाटकुण्डिविषयं स्वांगीकृतं सर्व्वदो ।
मैरिंजेश मुदग्रकिंकणमहादेशं निजत्रासनाद्
भुंजन् नित्य मुदारवीरनृपतिः श्रीग्ॐकराजोत्तमः ॥ ५ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
तस्यानुजोभूनृपनीतिविद्यः
हास्यं न कृद्गण्डगुणे रणे वा ।
लास्यं विधाने नृपगूहलांकः
सत्याश्रयस्य क्रमपूजनेष्टः ॥ ६ ॥ (इन्द्रवज्रा)
रिपुकलसर्प्प मण्डलिकभैरव वारणवाजिसाधनाधिप
निजवश्यतंत्र नवराज्यसमुद्धरणारिवर्ग्गनिष्कृप ।
नृपवीरसत्किलिगिलाचलदुर्ग्गसमग्र भूरिभूमिप
नवसाहसांकमरिराजमनोरुजमुग्रपुरुषम् ॥ ७ ॥ (छन्दः अनियतम्।)
पूर्व्वोक्तग्ॐकराजः
सर्व्वगुणोपेतलक्षणस्तस्य सुतः ।
सर्व्वज्ञभक्तिभुवना
शीर्व्वादपुरस्सरो महामहिमा ॥ ८ ॥ (आर्यागीति)
बलवद्विद्विष्टसैन्यक्षयकरपरिपूर्ण्णासिहस्तं
दरिद्राखिलदीनानाथवन्दिप्रकरमुदकरोद्दानहस्तं ।
सुरेंद्राचललीलाकारदेवायतनकरलसद्धर्म्महस्तं ।
महोर्व्वीतलभारोद्धारहस्तं त्रिभुवनतिलकं मारसिंहाग्रहस्तम् ॥ ९ ॥ (महास्रग्धरा - विषमः)
माराकारशरीरः
वीरारिमदान्धगन्धसिन्धुरसिंहः ।
शूरप्रतापनिलयः ।
सारगुणोदारमारसिंहनृपः ॥ १० ॥ (आर्यागीति)
रेवन्तो वत्सराजो वरतुरगचयारूढरेखाविशुद्धौ
भीमो भीमप्रतापे निजभुजविजयी राजनीतिप्रवीणः ।
कामो रूपप्रसन्ने धवलविमलदिग्वर्त्तिकिर्त्तिप्रतानः
रामाद्यादिक्षितिपचरितो मारसिंहावनीशः ॥ ११ ॥ (स्रग्धरा - विषमः)
समधिगतपंचमहाशब्दमहामण्डलेश्वर । तगरपुरवराधीश्वर । श्रीशिलाहारनरेंद्र । जीमूतवाहनान्वयप्रसूत । सुवर्ण्णगरुडध्वज । मरुवंक्कसर्प्प । ग्ॐकनंककार । गूहेयनसिंह । रिपुमण्डलिकभैरव । विद्विष्टगजकण्ठीरव । इडुवरादित्य । रूपनारायण । कलियुगविक्रमादित्य । तुरगरेवन्त । कामिनीकामदेव । श्रीमहालक्ष्मी लब्धवरप्रसादादिसमस्तराजावलीसमलंकृतमंडलिकश्रीमारसिंहदेवः । निजराजधानीश्रीखिलिगिलदुर्ग्गे । सुखसंकथाविनोदेन राज्यं कुर्वस्तिष्ठत्यवसरे ।
श्रीसिंहस्पर्शार्ज्जित-
पाशुपतागमकृताभिनवभुवनार्घ्या ।
वासितमुदुनीरो
लेमेलीशार्प्पितसन्ततिप्रकाशमुनीशः ॥ १२ ॥ (आर्यागीति)
दूरो दुरन्तदुरिता
दाराध्यस्सकलभुवनमनुजानाम् ।
धीरस्तपः प्रभावे
मारास्त्रजयी विमुक्तसंसारः ॥ १३ ॥ (गीति)
ब्रह्मा कलासु ।
बालब्रह्मसुचारी महेश्वरांध्रिध्यानः ।
जिह्मरहितस्सुमार्ग्गी ।
ब्रह्मेश्वरपण्डितो मुनिर्ज्जयतु ॥ १४ ॥ (आर्यागीति, गीति)
तदीयाग्रशिष्यस्समस्तागमज्ञः
मदक्रोधलोभादिदोषप्रदूरः ।
सुदृष्टस्सुवृत्तस्सुधर्म्मप्रदीपः ।
पदार्त्थप्रवीणो मुमुक्षुप्रधानः ॥ १५ ॥ (भुजङ्गप्रयात)
श्रीमलेयालो देवः
तस्य महाशिष्य जनपतिस्तुत्यः ।
श्रीमन्मिरिंजनगरस्या
स्यांबुजमण्डनो मुमुक्षुनिधिः ॥ १६ ॥ (गीति)
कर्म्मारातीभकुंभप्रहरजपनखानीकदुर्व्वारसिंहः
धर्म्मां भोजप्रकाशत्करपरिणतसिद्धान्तनित्योदयार्क्कः ।
कूर्म्माधार प्रशस्ताचरणकरणपादांबुजासेवभृंगः
निर्मोहो निष्कलंको निरतिशयतपः श्रीयुतश्चिक्कदेवः ॥ १७ ॥ (स्रग्धरा)
दानधर्म्मतपःशीलो
ब्रह्मचर्य्यव्रतादिषु ।
चिक्कदेवसमो नास्ति
न भूतो न भविष्यति ॥ १८ ॥ (अनुष्टुभ्)
शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु । अशीत्यधिकनवशतेष्वंकेषु । प्रवर्तमानविलंबसंवत्सरे । पौषमासस्य शुद्धपक्षे । सप्तम्यां बृहस्पतिवारे । उदगयनपर्व्वणि । पादौ प्रक्षाल्य । धारापूर्व्वकं च । सहस्रत्रितयमिरिंजदेशाभ्यन्तरे । सिरिवोललचतुर्व्विंशतिमध्ये । कृष्णावेर्ण्णानदीदक्षिणतटे । पूर्व्वदक्षिणपश्चिमत्रिदिशाभागसमावासित । कन्नवाड । हाडलिवाडगालिकुट्टि । एतेषां पार्श्ववर्त्तिग्रामाणां मध्ये । चतुराघाटसमेत । संस्थितः कुंटवाडनामग्रामः ।
तेन श्रीराजपुत्रेण
तस्मै दिव्यतपस्विने ।
स ग्रामश्चार्पितो भक्त्या ।
यत्स्वाम्यं तत्समस्तकम् ॥ १९ ॥ (अनुष्टुभ्)
मिरिंजपुरबाहिर्य्ये
शिवायतनपंचकम् ।
मारसिंहमहीशेन
कृतं तत् किर्त्तिशासनम् ॥ २० ॥ (अनुष्टुभ्)
तदायतनसंबन्धः
तद्ग्रामस्तत्र तापसः ।
पूर्व्वाश्रये भवेद्विप्रः
इत्याश्रयस्य नैष्ठिकः ॥ २१ ॥ (अनुष्टुभ्)
खारंकर्य्ये सुशौचे जपनियमसमाधानसंपन्नशीले
मौनानुष्ठानयुक्ते शमदमनिलये ब्रह्मचर्य्ये सुधैर्य्ये ।
स्वाध्यायध्यानधाने हरचरणयजे तत्त्ववित्त्वे सुयोगे
नित्यं संध्यास्तवैतत्परिणतमुनयस्तत्र तिष्ठंति नान्ये ॥ २२ ॥ (स्रग्धरा)
परम्श्रीकामिनीकेतनममलवचः श्रीरमावास
मुग्राचरणभ्राजत्तपः श्रीविलुलितवरकान्तालयं ।
नित्यसत्त्राकरदानश्रीसतीसंपदमखिलयशः श्रीवधूनीडमित्थंकरशोभापूतपंचायतनमनुपमं चिक्कदेवेन पूज्यम् ॥ २३ ॥ (महास्रग्धरा)
बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता
राजभिस्सगरादिभिः ।
यस्य यस्य यदा भूमिः
तस्य तस्य तदा फलम् ॥ २४ ॥ (अनुष्टुभ्)
स्वदत्तां परदत्तां वा
यो हरेत वसुंधराम् ।
षष्टिवर्षसहस्राणि
विष्ठायां जायते कृमिः ॥ २५ ॥ (अनुष्टुभ्)
सामान्योयं धर्म्मसेतुर्नृपाणाम्
काले काले पालनीयो भवद्भिः ।
सर्व्वानेतान् भाविनः पार्त्थि वेंद्रान्
भूयो भूयो याचते रामभद्रः ॥ २६ ॥ (शालिनि)
आदेशादात्मभूपस्य
भूपालसचिवोत्तमः ।
लिखितं शासनं तेन
चिक्कदेवस्तु लब्धवान् ॥ २७ ॥ (अनुष्टुभ्)
Success!
Verse 1
May Śaṃbhu, the lord of the three worlds, be victorious!—he who has knowledge of all arts, modes of meditations and three eyes, whose body is decorated with serpents, and who has the ornament of a mass of brown matted hair.
Verse 2
Hail! There was the illustrious Vidyādhara-like king, an ornament of the Silāhāra family, the source of the large family descended from Jīmūtavāhana, who had the fluttering graceful banner of the golden Eagle, who appeared splendid with the bride of the Earth that had the extensive ocean for her girdle, who deserved praise from the whole circle of the earth, and who was a serpent to the hostile army.
Verse 3
His mighty son was the illustrious King Jatiga II, who was opposed to the whole multitude of hostile princes, who was a powerful ruler of the city of Tagara, who was always true to his word, who shone with his valour, who was a veritable lion of the mountain that was the fortress of Pannāḷa, the best of hills, who looked splendid with his brilliant rising fame, who was the lord of the renouned Māṇḍalikas of the earth, and was capable of giving protection to the whole earth;
Verse 4
Who was a veritable serpent to the army of the enemy, Indra among all rulers, the crest-jewel of the family of the Vidyādharas, resembling in lustre the hot-rayed sun, a veritable treasure of all Māṇḍalikas, fond of fighting.
Verse 5
There was the illustrious Goṅka, the best of kings, a liberal and valiant prince, who gave away all his possessions, who with his sharp sword, overthrew the leader (gañjāmagra) of the multitude of his foes, and ruled for all time over the annexed viṣayas of Karahāṭa and Kuṇḍi, and also Miriñjadeśa, and the extensive great country of Koṅkaṇadeśa.
Verse 6
His younger brother was the prince Guhala, who was conversant with political science, who did not provoke laughter (i.e. won praise) as he danced on the battle-field by his merit of leadership (gaṇḍa-guṇa), and who became favourite with Satyāśraya as he honoured his feet.
Verse 7
He was a veritable serpent to the hostile army, a Bhairava to his māṇḍalikas, the commander of his elephant force and cavalry, who had full control over the government; who uprooted new kingdoms; who was ruthless in dealing with his foes; a wise prince, who held the excellent hill fort of Kiḷigiḷa; who was the lord of the whole extensive earth; who was a Neo-Sāhasāṅka; and who was a valiant person causing terror to the minds of the hostile kings.
Verse 8
To the aforementioned king Goṅka there was born a son of great fame, who had the marks of all virtues, who was devoted to the omniscient God and had the blessings of the whole world.
Verse 9
He is Mārasiṃha, whose arm wielding a sword is fully capable of destroying the army of his powerful foes; whose gift-bestowing hand gladdens the whole multitude of poor, distressed and forlorn suppliants; whose pious hand shines by the construction of temples resembling the heavenly mountain Meru; whose arm is engaged in rescuing the great earth; and who is an ornament of the three worlds.
Verse 10
The king Mārasiṃha has a body resembling the god of love; he is a veritable lion to the rutting scent-elephants that are his valiant enemies; he is brave, being the abode of valour, and looks splendid with his excellent merits.
Verse 11-12
The king Mārasiṃha resembles Revanta and Udayana in respect of excellent horse-riding, and Bhīma by his terrible valour; he becomes victorious by the prowess of his own arm; he is proficient in political science; he is the god of love in respect of beautiful form; his the off-shoots of his bright and faultless fame have reached the ends of the quarters; and by his deeds he resembles Rāma and other primeval great kings.
While the illustrious Mārasiṃhadeva is ruling, diverting his mind with happy conversation at his capital, the well-known fort of Khiḷigiḷa, adorned with all royal titles such as Mahāmaṇḍaleśvara, ‘he who has obtained the five mahāśabdas,’ ‘he who is the lord of the excellent city of Tagara’, ‘the illustrious Śiḷāhāra king born in the family of Jīmūtavāhana,’ ‘he who has the banner of the golden Eagle,’ ‘he who is a serpent to the hostile army, ‘the weapon-holder of Goṅka,’ ‘a lion-like son of Gūha (i.e. Gūhala),’ ‘a veritable Bhairava to the hostile māṇḍalikas,’ ‘a lion to the elephants in the form of his enemies,’ ‘the Sun among archers,’ ‘a veritable Nārāyaṇa in point of handsome form,’ ‘Vikramāditya of the Kali age,’ ‘Revanta in horse-riding,’ ‘a god of love to women’, and ‘he who has obtained the favour of a born from the divine Mahālakṣmī’.
Verse 13-14
May the sage, Brahmeśvara Paṇḍita be victorious!—he who has become venerable to the whole world by his knowledge of the Pāśupata āgama acquired by him by the sacred touch of the holy Siṃha, who was residing at Mudunīra, who has dedicated his great sage-disciples to the god Lemelīsa; who remains far away from all evils ending in miseries, who is adorable to the people of all the worlds, who is steadfast in austerities, who has conquered the missiles of the god of love, and who has given up worldly life; who is the god Brahmā in respect of proficiency in arts, a young well-conducted Brahmachārin, who meditates on the feet of Maheśvara (Śiva), who is free from all deceit, and who pursues the noble path.
Verse 15
His foremost disciple knows all the āgamas,—he who has kept away from the blemishes such as lustful passion, anger and greed; who has pleasing appearance; who is well conducted and is a light showing the right dharma; who is proficient in the knowledge of the padārthas (categories of the Vaiśeshika philosophy), and the foremost among those who long for liberation.
Verse 16
The illustrious lord of the hilly tract (i.e. the aforementioned disciple) deserves praise from his great disciple, the King; he is a lotus-like decoration of this town of Miriñja and the precious treasure of those who long for liberation.
Verse 17
The holy Cikkadeva is an irresistible lion whose claws break open the temples of the hostile elephants in the form of karma, the ever-rising sun that by its rays in the form of the siddhāntas makes the lotus of dharma bloom, who is a bee on the lotuses in the form of the feet of his guru of praiseworthy conduct on the earth (lit. what is supported by the Tortoise), who is free from delusion of mind and blemishes, and has performed matchless penance.
Verse 18
There is not, never was, and will never be any one like Cikkadeva in respect of charity, piety, austerity, character and the vow of celibacy and such other qualities.
Line 44
On the holy occasion of the Udagayana (Uttarāyaṇa Saṅkramaṇa), on Thursday, the seventh tithi of the bright fortnight of the month Pauṣa in the current year Vilamba in the years nine hundred increased by eighty, in figures … … … …, which have passed by the era of the Śaka king, that illustrious prince Mārasiṃha has granted with devotion to that brilliant ascetic, after having washed his feet and poured out water, the village, Kuṇṭavāḍa by name, together with all rights of ownership, and together with its four boundaries the village which is situated in the midst of the following neighbouring villages, viz. Kannavāḍa, Hāḍalivāḍa and Gāḷikuṭṭi situated in the three directions, east, south and west, on the southern bank of the river Kṛṣṇaverṇā in the territorial division of Sirivolala-twentyfour included in the Miriñjadeśa-three thousand.
Verse 20
On the outskirt of the city of Miriñja, King Mārasiṃha has made the temple of the Śiva pañcāyatana a royal memorial.
Verse 21
That village is connected with that pañcāyatana. The naishṭhika Brāhmaṇa (i.e. Cikkadeva) has become the owner of it in place of the former holder.
Verse 22
Only seasoned ascetic—and none other—can observe the following practices of Cikkadeva devotion to the sun, great purity, observance of prayers, vows and contemplation, brahmacarya (celibacy) characterised by tranquillity, self-restraint and observance of silence, great courage, study of one’s religious texts and meditation worship of Śiva’s feet, knowledge of philosophical principles, good yogic practices and prayers at twilights.
Verse 23
The matchless pañcāyatana is to be worshipped by Cikkadeva—the pañcāyatana which is the great abode of the Lady, namely the Goddess of fortune, the dwelling place of the illustrious Rāma of blameless speech, the excellent and charming residence attended by the excellence of brilliant austerities of fierce practice, the rich splendour of continuous maintenance of a free feeding-house and charity, and the abode of the Lady, namely, the entire excellent Fame, which is in this manner sanctified by splendour.
(Here follow three benedictory and imprecatory verses.)
Verse 27
This royal order has been written by the Chief Secretary Bhūpāla by the order of his king. And Cikkadeva has secured it.
Bibliography & Research
- Barnett, L. (1913). No. 17. Nilgunda Plates of Vikramaditya VI; A.D. 1087 and 1123. Epigraphia Indica, XII, 142-155.
- Billhana. (1875). Vikramankadevacharita: A Life of King Vikramaditya- Tribhuvanaamalla of Kalyāna (G. Buhler, Ed.).
- Mirashi, V. V. (Ed.). (1977). Corpus Inscriptionum Indicarum, Vol. VI: Inscriptions of the Śilāhāras. Archaeological Survey of India, pp xxv-xxviii and 200-206.
| Dynasty: | Śilāhāra |
| Source: | |
| Ruler: | Mārasiṃha |
| Date: | 24th December 1058 CE (Pauṣa Śukla 7, Śaka 980) |
| Place: | Miraj, Maharashtra |
| Donee: | Ascetic Cikkadeva |
| Language: | Sanskrit |
| Nature of grant: | Land donation |
| Purpose: | To support ascetic Cikkadeva and worship at Śiva Pañcāyatana temple |
| Provenance of inscription: | Miraj, Sangli, Maharashtra |
| Type of Inscription: | Copperplate grant |


