details-page-bnr

Khārepāṭaṇ Plates of Anantadeva I

A record of customs duty concessions and tax remissions
Introduction

Discovered underground in Kharepatan, Ratnagiri district, Maharashtra, this set of three copper plates was issued by the Śilāhāra ruler Anantadeva I in the Śaka 1016 (1095 CE). Fastened by a ring bearing the royal Garuḍa seal, the Sanskrit text is engraved in the Nāgarī script. The charter documents a period of political instability following the reign of Mummuṇi, detailing Anantadeva’s suppression of a civil strife and his subsequent expulsion of Yavana forces that had devastated the Konkan region.

The text records a royal decree by the mahāmaṇḍaleśvarādhipati Anantadeva I, granting explicit customs exemptions to two merchants from Balipattana (modern Kharepatan): Bhābhaṇa and his brother Dhaṇāma. Issued on the first day of the bright fortnight of Māgha, Śaka 1016, the edict waives maritime transit duties for their commercial vessels and sailors entering major coastal ports, specifically at Thane, Nalasopara, Nagav and Chaul. The charter mandates that these trade privileges remain hereditary.

edit-icnEditor's Comment:
The epigraph codifies a framework for 11th-century maritime operations, explicitly granting exemptions for commercial harbor entry dues and the transit levies traditionally assessed on individual sailors during ingress and egress.
Original Text
View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    First Plate

    1. siddham | labhate sarvvakāryeṣu pūjayā gaṇanā yakaḥ | vighnannighnansa vaḥ pāyāda-

    2. pāyādgaṇanāyakaḥ || sa vaḥ pātu śivo nityaṃ yanmaulau bhāti jāhnavī |

    3. sumeruśikharodgacchadacchacandrakalopamā || jīmūtaketutanayo niyataṃ

    4. dayālurjjīmūtavāhana iti trijagatprasiddhaḥ | dehaṃ nijaṃ tṛṇamivākala-

    5. yanparārthe yo rakṣati sma garuḍātkhalu śaṅkhacūḍam || tasyānvaye nikhila-

    6. bhūpatimaulinūtnaratnadyuticchuritanirmalapādapīṭhaḥ | śrīsāhasāṅka

    7. iva sāhasikaḥ kaparddī sīlāravaṃśatilako nṛpatirbbabhūva || tasmā-

    8. dabhūcca tanayaḥ pulaśaktināmā sīmāsamaḥ suragurūditarājanīteḥ |

    9. nirjjitya saṅgaramukhekhilavairivargga niṣkaṇṭakaṃ jagati rājyamakāri

    10. yena || tataśca samabhūtsuto nṛpaśirovibhūṣāmaṇiḥ | śitaḥ sṛṇiri-

    11. vāparorikariṇāṃ kaparddī laghuḥ | yadīyayaśasā jagatyatiśayena

    12. śuklīkṛte na bhāti suravāraṇo na ca śaśī na dugdhāṃbudhiḥ || tasmādapya-

    13. bhavadvibhūtipadavīpātraṃ pavitrīkṛtāśeṣakṣmāvalayo mahīpatila-

    14. kaḥ śrīvappuvannaḥ sutaḥ | saṅgrāmāṅgaṇaraṅgiṇāsilatayā lūnaikadaṃ-

    15. tā haṭhātsarvve yena vināyakā viracitā vidveṣiṇāṃ dantinaḥ || tasmā-

    16. jjātastanūno rajanikara ivānanditāśeṣalokaḥ ślāghyaḥ śrījhañjha-

    17. rājo divasakara iva dhvastaniḥśeṣadoṣaḥ | śaṃbhoryo dvādaśāpi

    18. vyaracayadacirātkīrttanānisvanāmnā sopānānīva ma-

    19. nye praṇatatanubhṛtāṃ svarggamārgodyatānām || bhrātā tasya ta-

    20. tastatojjva layaśorāśiḥ prakāśīkṛtāśeṣakṣmāvalayo

    Second Plate : First Side

    21. balī balavatāṃ śrīgoggirājobhavat | cāpākarṣaṇaka-

    22. rmmaṇi pravaṇatāṃ yasmingate bhūpatau bhīṣmadroṇapṛ-

    23. thāsutaprabhṛtayaḥ sarvve tiraskāritāḥ || tasmādvismayakāri-

    24. hāricaritaprakhyā takīrttiḥ sutaḥ śrīmānvajjaḍadevabhūpatirabhū-

    25. dbhūcakracūḍāmaṇiḥ | dordaṇḍaikabalasya yasya sahasā saṅgrāmaraṅgāṃ-

    26. gaṇe rājyaśrīḥ svayametya vakṣasi rati cakre murāreriva || jayanta i-

    27. va vṛtrāreḥ purāreriva ṣaṇmukhaḥ | tataḥ śrīmānabhūtputraḥ saccaritro.a

    28. parājitaḥ || karṇṇastyāgena yaḥ sākṣātsatyena ca yudhiṣṭhiraḥ | pratā-

    29. pāddīptimārttaṇḍaḥ kāladaṇḍaśca yo dviṣām || śaraṇāgatasāmantā apa-

    30. repi ca jagati rakṣitā yena | sa jayati yathārthanāmā śaraṇāgatavajrapañjaro devaḥ ||

    31. yena svāgatamāgatāya vihitaṃ gommāya nānāvidhaṃ yenaivaiyapadevanāmni

    32. calitaṃ rājyaṃ sthiraṃ kāritam | bhillammāmmaṇamambu vakṣitibhṛtāṃ dattaṃ ca yenābhayaṃ tasya

    33. śrīvirudaṅkarāmanṛpateranyatkimāvarṇṇyate || śrīmānabhūttadanu vajjaḍadevanā-

    34. mā bhūpālamastakamaṇistanayo nayajñaḥ | adyāpi yasya caritāni janāḥ sa-

    35. mastā romāñcakañcukitagātralatā stuvanti || tadbhrātā ca tatorikasarinṛpo

    36. jātaḥ satāṃ sammato dṛptārātikulācalaikadalane daṃbholilīlāṃ dadhat | gatvā

    37. śaiśava eva sainyasahito dṛṣṭvā ca someśvaraṃ tasyāgre puturājñayā jagadalaṃ

    38. yaḥ kīlayitvāgataḥ || tadbhrātṛjo vajjaḍadevasūnuḥ śrīcchittarājo nṛpatirbba-

    39. bhūva | śīlāravaṃśaḥ śiśunāpi yena nītaḥ parāmunnatimunnatena || laṃbā-

    40. lakāni kucakuṃbhaṭaṭopakaṇṭhaprabhraṣṭahāralatikāni nirañjanāni

    Second Plate : Second Side

    41. utkhātattikṣṇakaravālavidāritasya yontaḥpurāṇi paripanthijanasya ca-

    42. kre || hatārinārīnetrāṃbhassekasaṃvarddhanādiva | brahmāṇḍamaṇḍapaṃ yasya kīrttiva-

    43. llya dhirohati || dṛptārātiṣu kopakāladahanaḥ śaubhāgyanārāyaṇo vāra-

    44. strīṣu tatonujaḥ samabhavannāgārjunaḥ kṣmāpatiḥ | yasyāmānuṣamūrjjitaṃ bhuja-

    45. balaṃ dūrānniśamyadviṣāṃ nidrātīva raṇāṅgaṇavyasaninī dorddaṇḍakaṇḍūlatā ||

    46. yadasamaśivirāntarmmattagandhebhadānaprasaradanilaśuṣyatsrotaso diggaje-

    47. ndrāḥ | arinagaranidā hoddāmadigvyāpidhūmaprasarabhayanimīlallocanā no-

    48. nmiṣanti || tadanu tadanujanmā mūrttimānmīnaketuḥ kṣataripuvibhavobhūnmummu-

    49. ṇiḥ kṣoṇipālaḥ | vidhṛtadhanuṣi yasminvājinīrājanānte balabhidapi balī-

    50. yānvārṣikaṃ cāpamaujjhat || tasminnṛpe pravarakīrttiśarīrabhāji nāgārjuna-

    51. sya tanayo nayacakravarttī | bhūpo.abhavatparamadharmmaviśuddhadehaḥ sīlāra-

    52. gotranṛparatnamanantapālaḥ || jāte dāyādavairivyasanini samaye yaira-

    53. vāptaprabhāvairdhvastā devadvijātipramathavidhinā koṅkaṇakṣoṇireṣā |

    54. tānugrānpāparāśīnmunayavanabhaṭānnkhaḍgadhārāmbuḥrāsai kṣiptvoccaiścandrabi-

    55. mbe svakulapatisakho yaḥ svakīrttiṃ lilekha || cintāmaṇau praṇayināṃ naya-

    56. nābhirāme kāme kuraṅgakadṛśāṃ jagadekavīre | nirvvairivīramavanīvala-

    57. yaṃ vidhāya dharmmeṇa pālayati tatra narendracandre || atha svakīyapuṇyodayātsama-

    58. dhigatapañcamahāśabda mahāsāmantādhipatitagarapuraparameśvara- śīlāranare-

    59. ndrajīmūtavāhanānvayaprasūtasuvarṇṇagaruḍadhvajābhimānamahodadhiniḥ śaṅ-

    60. kalaṅkeśvaravīracaritabhāratāvatāra arivīrapatanakedārako-

    61. pakālānalatyāgajagajjhaṃ pajhañpaḍācāryapaścimamasamudrādhipatirā-

    62. yapitā mahaśaraṇāgatavajrapaṃjaraprabhṛtisamastarājāvalīvirāji-

    Third Plate

    63. tamahāmaṇḍaleśvarādhipatiśrīmadanantadevakalyāṇavijayarājye nijabhujopā-

    64. rjitānekamaṇḍalasametāṃ purīpramukhacaturdaśagrāmaśatīsamanvitāṃ sa-

    65. mastakoṅkaṇabhuvaṃ samanuśāsati tathaitadrājyacintābhāraṃ samudvahati ma-

    66. hāmātyaśrīnauvitakavāsaidaḥ | mahāsāndhivigrahikaśrīripibhaṭṭaḥ bhāṇḍāgā-

    67. rika prathamacchepādīsenamahādevaiyaprabhuḥ | dvitīyacchepādī-

    68. senapradhānaśrīsomaṇaiyaprabhuḥ | evamādiśrīkaraṇe pravartamāne sa ca ma-

    69. hāmaṇḍaleśvaraḥ śrīmadananadevarājaḥ sarvvāneva svasaṃvadhyamānakān anyāna-

    70. pi rājaputramantripurohitāmātyapradhānāpradhānaniyogikāṃ stathā rāṣṭrapati-

    71. viṣayapatinagarapatigrāmapatiniyuktāniyuktarājapuruṣajanapadāṃ-

    72. stathā hañjamanagarapauratrivarggaprabhṛttīṃśca praṇatipūjāsatkārasamāde-

    73. śaiḥ sandiśatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā || śakanṛpakālātītasaṃvatsaradaśaśa-

    74. teṣu ṣoḍaśādhikeṣu bhāvasaṃvatsarāntarggatamāghaśuddhapratipadāyāṃ yatrāṃ-

    75. katopi saṃvat 1016 mahāmaṇḍalīkaśrīmadanantadevena śrīmadvalīpatta-

    76. nīyamahāpradhānadurgaśreṣṭhisutamahāpradhāna- śrībhābhaṇaśreṣṭhinastadbhrā-

    77. tṛ mahāsāndhivigrahikaśrīdhaṇāmaśreṣṭhinaḥ tayoryatpravahaṇaṃ śrīsthāna-

    78. ke tathā nāgapurasūrppārakacemūlyādiṣu velākuleṣu caturdaśaśata-

    79. kuṅkaṇābhyaṃtareṣu yatpravahaṇaṃ samāgacchati tasya yacchulkaṃ norikakarma-

    80. karāṇāmapi praveśe nirgamepi śrīkuṅkaṇacakravartinā śrīmadanantade-

    81. varājñā sīlāreṇa dattatāmmraśāsananibaddhaṃ śulkaṃ parityaktam | tatpu-

    82. trapautrādīnāṃ śreṣṭhipāṇamaśreṣṭhikuḍukulaśreṣṭhimālaiyādīnā-

    83. mapi pratipālanīyam || pārjitaṃ caitat śrīdharapaṇḍi tena rājadvārasthi-

    84. tena kuṅkaṇacakravartinaṃ śrīmadanantadevaṃ samārādhaya || ||

    १। सिद्धम् । लभते सर्व्वकार्येषु पूजया गणना यकः । विघ्नन्निघ्नन्स वः पायाद-

    २। पायाद्गणनायकः ॥ स वः पातु शिवो नित्यं यन्मौलौ भाति जाह्नवी ।

    ३। सुमेरुशिखरोद्गच्छदच्छचन्द्रकलोपमा ॥ जीमूतकेतुतनयो नियतं

    ४। दयालुर्ज्जीमूतवाहन इति त्रिजगत्प्रसिद्धः । देहं निजं तृणमिवाकल-

    ५। यन्परार्थे यो रक्षति स्म गरुडात्खलु शङ्खचूडम् ॥ तस्यान्वये निखिल-

    ६। भूपतिमौलिनूत्नरत्नद्युतिच्छुरितनिर्मलपादपीठः । श्रीसाहसाङ्क

    ७। इव साहसिकः कपर्द्दी सीलारवंशतिलको नृपतिर्ब्बभूव ॥ तस्मा-

    ८। दभूच्च तनयः पुलशक्तिनामा सीमासमः सुरगुरूदितराजनीतेः ।

    ९। निर्ज्जित्य सङ्गरमुखेखिलवैरिवर्ग्ग निष्कण्टकं जगति राज्यमकारि

    १०। येन ॥ ततश्च समभूत्सुतो नृपशिरोविभूषामणिः । शितः सृणिरि-

    ११। वापरोरिकरिणां कपर्द्दी लघुः । यदीययशसा जगत्यतिशयेन

    १२। शुक्लीकृते न भाति सुरवारणो न च शशी न दुग्धांबुधिः ॥ तस्मादप्य-

    १३। भवद्विभूतिपदवीपात्रं पवित्रीकृताशेषक्ष्मावलयो महीपतिल-

    १४। कः श्रीवप्पुवन्नः सुतः । सङ्ग्रामाङ्गणरङ्गिणासिलतया लूनैकदं-

    १५। ता हठात्सर्व्वे येन विनायका विरचिता विद्वेषिणां दन्तिनः ॥ तस्मा-

    १६। ज्जातस्तनूनो रजनिकर इवानन्दिताशेषलोकः श्लाघ्यः श्रीझञ्झ-

    १७। राजो दिवसकर इव ध्वस्तनिःशेषदोषः । शंभोर्यो द्वादशापि

    १८। व्यरचयदचिरात्कीर्त्तनानिस्वनाम्ना सोपानानीव म-

    १९। न्ये प्रणततनुभृतां स्वर्ग्गमार्गोद्यतानाम् ॥ भ्राता तस्य त-

    २०। तस्ततोज्ज्व लयशोराशिः प्रकाशीकृताशेषक्ष्मावलयो

     

    २१। बली बलवतां श्रीगोग्गिराजोभवत् । चापाकर्षणक-

    २२। र्म्मणि प्रवणतां यस्मिन्गते भूपतौ भीष्मद्रोणपृ-

    २३। थासुतप्रभृतयः सर्व्वे तिरस्कारिताः ॥ तस्माद्विस्मयकारि-

    २४। हारिचरितप्रख्या तकीर्त्तिः सुतः श्रीमान्वज्जडदेवभूपतिरभू-

    २५। द्भूचक्रचूडामणिः । दोर्दण्डैकबलस्य यस्य सहसा सङ्ग्रामरङ्गां-

    २६। गणे राज्यश्रीः स्वयमेत्य वक्षसि रति चक्रे मुरारेरिव ॥ जयन्त इ-

    २७। व वृत्रारेः पुरारेरिव षण्मुखः । ततः श्रीमानभूत्पुत्रः सच्चरित्रो।अ

    २८। पराजितः ॥ कर्ण्णस्त्यागेन यः साक्षात्सत्येन च युधिष्ठिरः । प्रता-

    २९। पाद्दीप्तिमार्त्तण्डः कालदण्डश्च यो द्विषाम् ॥ शरणागतसामन्ता अप-

    ३०। रेपि च जगति रक्षिता येन । स जयति यथार्थनामा शरणागतवज्रपञ्जरो देवः ॥

    ३१। येन स्वागतमागताय विहितं गोम्माय नानाविधं येनैवैयपदेवनाम्नि

    ३२। चलितं राज्यं स्थिरं कारितम् । भिल्लम्माम्मणमम्बु वक्षितिभृतां दत्तं च येनाभयं तस्य

    ३३। श्रीविरुदङ्करामनृपतेरन्यत्किमावर्ण्ण्यते ॥ श्रीमानभूत्तदनु वज्जडदेवना-

    ३४। मा भूपालमस्तकमणिस्तनयो नयज्ञः । अद्यापि यस्य चरितानि जनाः स-

    ३५। मस्ता रोमाञ्चकञ्चुकितगात्रलता स्तुवन्ति ॥ तद्भ्राता च ततोरिकसरिनृपो

    ३६। जातः सतां सम्मतो दृप्तारातिकुलाचलैकदलने दंभोलिलीलां दधत् । गत्वा

    ३७। शैशव एव सैन्यसहितो दृष्ट्वा च सोमेश्वरं तस्याग्रे पुतुराज्ञया जगदलं

    ३८। यः कीलयित्वागतः ॥ तद्भ्रातृजो वज्जडदेवसूनुः श्रीच्छित्तराजो नृपतिर्ब्ब-

    ३९। भूव । शीलारवंशः शिशुनापि येन नीतः परामुन्नतिमुन्नतेन ॥ लंबा-

    ४०। लकानि कुचकुंभटटोपकण्ठप्रभ्रष्टहारलतिकानि निरञ्जनानि

     

    ४१। उत्खातत्तिक्ष्णकरवालविदारितस्य योन्तःपुराणि परिपन्थिजनस्य च-

    ४२। क्रे ॥ हतारिनारीनेत्रांभस्सेकसंवर्द्धनादिव । ब्रह्माण्डमण्डपं यस्य कीर्त्तिव-

    ४३। ल्ल्य धिरोहति ॥ दृप्तारातिषु कोपकालदहनः शौभाग्यनारायणो वार-

    ४४। स्त्रीषु ततोनुजः समभवन्नागार्जुनः क्ष्मापतिः । यस्यामानुषमूर्ज्जितं भुज-

    ४५। बलं दूरान्निशम्यद्विषां निद्रातीव रणाङ्गणव्यसनिनी दोर्द्दण्डकण्डूलता ॥

    ४६। यदसमशिविरान्तर्म्मत्तगन्धेभदानप्रसरदनिलशुष्यत्स्रोतसो दिग्गजे-

    ४७। न्द्राः । अरिनगरनिदा होद्दामदिग्व्यापिधूमप्रसरभयनिमीलल्लोचना नो-

    ४८। न्मिषन्ति ॥ तदनु तदनुजन्मा मूर्त्तिमान्मीनकेतुः क्षतरिपुविभवोभून्मुम्मु-

    ४९। णिः क्षोणिपालः । विधृतधनुषि यस्मिन्वाजिनीराजनान्ते बलभिदपि बली-

    ५०। यान्वार्षिकं चापमौज्झत् ॥ तस्मिन्नृपे प्रवरकीर्त्तिशरीरभाजि नागार्जुन-

    ५१। स्य तनयो नयचक्रवर्त्ती । भूपो।अभवत्परमधर्म्मविशुद्धदेहः सीलार-

    ५२। गोत्रनृपरत्नमनन्तपालः ॥ जाते दायादवैरिव्यसनिनि समये यैर-

    ५३। वाप्तप्रभावैर्ध्वस्ता देवद्विजातिप्रमथविधिना कोङ्कणक्षोणिरेषा ।

    ५४। तानुग्रान्पापराशीन्मुनयवनभटान्न्खड्गधाराम्बुःरासै क्षिप्त्वोच्चैश्चन्द्रबि-

    ५५। म्बे स्वकुलपतिसखो यः स्वकीर्त्तिं लिलेख ॥ चिन्तामणौ प्रणयिनां नय-

    ५६। नाभिरामे कामे कुरङ्गकदृशां जगदेकवीरे । निर्व्वैरिवीरमवनीवल-

    ५७। यं विधाय धर्म्मेण पालयति तत्र नरेन्द्रचन्द्रे ॥ अथ स्वकीयपुण्योदयात्सम-

    ५८। धिगतपञ्चमहाशब्द महासामन्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वर- शीलारनरे-

    ५९। न्द्रजीमूतवाहनान्वयप्रसूतसुवर्ण्णगरुडध्वजाभिमानमहोदधिनिः शङ्-

    ६०। कलङ्केश्वरवीरचरितभारतावतार अरिवीरपतनकेदारको-

    ६१। पकालानलत्यागजगज्झं पझञ्पडाचार्यपश्चिममसमुद्राधिपतिरा-

    ६२। यपिता महशरणागतवज्रपंजरप्रभृतिसमस्तराजावलीविराजि-

     

    ६३। तमहामण्डलेश्वराधिपतिश्रीमदनन्तदेवकल्याणविजयराज्ये निजभुजोपा-

    ६४। र्जितानेकमण्डलसमेतां पुरीप्रमुखचतुर्दशग्रामशतीसमन्वितां स-

    ६५। मस्तकोङ्कणभुवं समनुशासति तथैतद्राज्यचिन्ताभारं समुद्वहति म-

    ६६। हामात्यश्रीनौवितकवासैदः । महासान्धिविग्रहिकश्रीरिपिभट्टः भाण्डागा-

    ६७। रिक प्रथमच्छेपादीसेनमहादेवैयप्रभुः । द्वितीयच्छेपादी-

    ६८। सेनप्रधानश्रीसोमणैयप्रभुः । एवमादिश्रीकरणे प्रवर्तमाने स च म-

    ६९। हामण्डलेश्वरः श्रीमदननदेवराजः सर्व्वानेव स्वसंवध्यमानकान् अन्यान-

    ७०। पि राजपुत्रमन्त्रिपुरोहितामात्यप्रधानाप्रधाननियोगिकां स्तथा राष्ट्रपति-

    ७१। विषयपतिनगरपतिग्रामपतिनियुक्तानियुक्तराजपुरुषजनपदां-

    ७२। स्तथा हञ्जमनगरपौरत्रिवर्ग्गप्रभृत्तींश्च प्रणतिपूजासत्कारसमादे-

    ७३। शैः सन्दिशत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥ शकनृपकालातीतसंवत्सरदशश-

    ७४। तेषु षोडशाधिकेषु भावसंवत्सरान्तर्ग्गतमाघशुद्धप्रतिपदायां यत्रां-

    ७५। कतोपि संवत् १०१६ महामण्डलीकश्रीमदनन्तदेवेन श्रीमद्वलीपत्त-

    ७६। नीयमहाप्रधानदुर्गश्रेष्ठिसुतमहाप्रधान- श्रीभाभणश्रेष्ठिनस्तद्भ्रा-

    ७७। तृ महासान्धिविग्रहिकश्रीधणामश्रेष्ठिनः तयोर्यत्प्रवहणं श्रीस्थान-

    ७८। के तथा नागपुरसूर्प्पारकचेमूल्यादिषु वेलाकुलेषु चतुर्दशशत-

    ७९। कुङ्कणाभ्यंतरेषु यत्प्रवहणं समागच्छति तस्य यच्छुल्कं नोरिककर्म-

    ८०। कराणामपि प्रवेशे निर्गमेपि श्रीकुङ्कणचक्रवर्तिना श्रीमदनन्तदे-

    ८१। वराज्ञा सीलारेण दत्तताम्म्रशासननिबद्धं शुल्कं परित्यक्तम् । तत्पु-

    ८२। त्रपौत्रादीनां श्रेष्ठिपाणमश्रेष्ठिकुडुकुलश्रेष्ठिमालैयादीना-

    ८३। मपि प्रतिपालनीयम् ॥ पार्जितं चैतत् श्रीधरपण्डि तेन राजद्वारस्थि-

    ८४। तेन कुङ्कणचक्रवर्तिनं श्रीमदनन्तदेवं समाराधय ॥ ॥

    siddham | jayaścābhyudayaśca | 

    labhate sarvvakāryeṣu
    pūjayā gaṇanā yakaḥ |
    vighnaṃ nighnansa vaḥ pāyāt
    apāyādgaṇanāyakaḥ || 1 || (anuṣṭubh)

    sa vaḥ pātu śivo nityaṃ
    yanmaulau bhāti jāhnavī |
    sumeruśikharodgacchad-
    acchacandrakalopamā || 2 || (anuṣṭubh)

    jīmūtaketutanayo niyataṃ dayāluḥ
    jīmūtavāhana iti trijagatprasiddhaḥ |
    dehaṃ nijaṃ tṛṇamivākilayanparārtthe
    yo rakṣate sma garuḍātkhalu śaṃkhacūḍam || 3 || (vasantatilakā)

    tasyānvaye nikhilabhūpatimaulinūtna-
    ratnadyuticchuritanirmmalapādapīṭhaḥ |
    śrīsāhasāṅka iva sāhasikaḥ kaparddī
    sīlāravaṃśa tilako nṛpatirbba bhūva || 4 || (vasantatilakā)

    tasmādabhūcca tanayaḥ pulaśaktināmā
    sīmāsamaḥ suragurūditarājanīteḥ |
    nirjjitya saṃgaramukhekhilavairivarggaṃ
    niṣkaṇṭakaṃ jagati rājyamakāri yena || 5 || (vasantatilakā)

    tataśca samabhūtsuto nṛpaśirovibhūṣāmaṇiḥ
    śitaḥ sṛṇirivāparorikariṇāṃ kaparddī laghuḥ |
    yadīyayaśasā jagatyatiśayena śuklīkṛte
    na bhāti suravāraṇo na ca śaśī na dugdhāmbudhiḥ || 6 || (pṛthvī)

    tasmādapyabhavadvibhūtipadavīpātraṃ pavitrīkṛtā-
    śeṣakṣmāvalayo mahīpatilakaḥ śrīvappuvannaḥ sutaḥ |
    saṃgrāmāṃgaṇaraṃgiṇāsilatayā lūnaikadantā haṭhāt-
    sarvve yena vināyakā viracitā vidveṣiṇāṃ dantinaḥ || 7 || (śārdūlavikrīḍita)

    tasmājjātastanūjo rajanikara ivānaṃditāśeṣalokaḥ
    ślāghyaḥ śrījhaṃjharājo divasakara iva dhvastaniḥ śeṣadoṣaḥ |
    śaṃbhoryo dvādaśāpi vyaracayadacirātkīrttanāni svanāmnā
    sopānānīva manye praṇatatanubhṛtāṃ svarggamārgodyatānām || 8 || (sragdharā)

    bhrātā tatra tatastatojjvalayaśorāśīprakāśīkṛtā-
    śeṣakṣmāvalayo balī balavatāṃ śrīgoggirājobhavat |
    cāpākarṣaṇakarmmaṇi pravaṇatāṃ yasmingate bhūpatau
    bhīṣmadroṇapṛthāsutaprabhṛtayaścitte tiraskāritāḥ || 9 || (śārdūlavikrīḍita)

    tasmādvismayakārihāricaritaprakhyātakīrttiḥ sutaḥ
    śrīmānvajjaḍadevabhūpatirabhūdbhacakracūḍāmaṇiḥ |
    dorddaṇḍaikabalasya yasya sahasā saṃgrāmaraṃgāṃgaṇe
    rājyaśrīḥ svayameva vakṣasi rati cakre murāreriva || 10 || (śārdūlavikrīḍita)

    jayanta iva vṛtrāreḥ
    purāreriva ṣaṇmukhaḥ |
    tataḥ śrīmānabhūtputraḥ
    saccaritroparājitaḥ || 11 || (anuṣṭubh)

    karṇṇastyāgena yaḥ sākṣāt-
    satyena ca yudhiṣṭhiraḥ |
    pratāpāddīptimārttaṇḍaḥ
    kāladaṇḍaśca yo dviṣām || 12 || (anuṣṭubh)

    śaraṇāgatasāmantā
    aparepi ca jagati rakṣitā yena |
    sa jayati yathārtthanāmā
    śaraṇāgatavajrapaṃjaro devaḥ || 13 || (āryā) 

    yena svāgatamāgatāya vihitaṃ gommāya nānāvidhaṃ
    yenaivaiyapadevanāmni calitaṃ rājyaṃ sthiraṃ kāritam |
    bhillammāmmamambuvakṣitibhujāṃ dattaṃ ca yenābhayaṃ
    tasya śrībidaṃkarāmanṛpateranyatkimāvarṇṇyate || 14 || (śārdūlavikrīḍita)

    śrīmānabhūttadanu vajjaḍadevanāmā
    bhūpālamastakamaṇistanayo nayajñaḥ |
    adyāpi yasya caritāni janāḥ samamtā
    romāṃcakaṃcukitagātralatā stuvanti || 15 || (vasantatilakā)

    tadbhrātātha tatorikesarinṛpo jātaḥ satāṃ sammato
    dṛptārātikulācalaikadalane daṃbholilīlāṃ dadhāt |
    gatvā śaiśa va eva sainyasahito dṛṣṭvā ca someśvaraṃ
    tasyāgre puturājñayā jagadalaṃ yaḥ kīlayitvāgataḥ || 16 || (śārdūlavikrīḍita)

    tadbhrātṛjo vajjaḍadevasūnuḥ
    śrīcchittarājo nṛpatirbbabhūva |
    sīlāravaṃśaḥ śiśunāpi yena
    nītaḥ parāmunnatimunnatena || 17 || (indravajrā)

    lambālakāni kucakuṃbhataṭopakaṇṭha-
    prabhraṣṭahāralatikāni niraṃjanāni |
    utkhātatīkṣṇakaravālavidāritasya
    yontaḥ purāṇi paripaṃthijanasya cakre || 18 || (vasantatilakā)

    hatārinārīnetrāṃbhaḥ
    sekasaṃvarddhanādiva |
    brahmāṇḍamaṇḍapaṃ yasya
    kīrttivallyatirohati || 19 || (anuṣṭubh)

    dṛptārātiṣu kopakāladahanaḥ saubhāgyanārāyaṇo
    vārastrīṣu tatonujassamabhavannārgārjunaḥ kṣmāpatiḥ |
    yasyāmānuṣamūrjjitaṃ bhujabalaṃ durānniśamya dviṣāṃ
    nidrātīva raṇāṃgaṇavyasaninī dorddaṇḍakaṇḍūlatā || 20 || (śārdūlavikrīḍita)

    yadasamaśivirāntarmmattagandhebhadāna-
    prasaradanilaśuṣyatsrotaso diggajendrāḥ |
    arinagaranidāhoddāmadigvyāpidhūma-
    prasarabhayanimīlallocanānyunmiṣanti || 21 || (mālinī)

    tadanu tadanujanmā mūrttimānmīnaketuḥ
    kṣataripuvibhavobhūnmummuṇiḥ kṣoṇipālaḥ |
    vidhṛtadhanuṣi yasminvājinīrājanānte
    balabhidapi balīyānvārṣikaṃ cāpamaujjhat || 22 || (mālinī)  

    tasminnṛpe pravarakīrttiśarīrabhāji
    nāgārjunasya tanayo nayacakravarttī |
    bhūpo’bhavatparamadharmmaviśuddhadehaḥ
    sīlāragotranṛparatnamanantapālaḥ || 23 || (vasantatilakā)

    jāte dāyādavairivyasanini samaye yairavāptaprabhāvaiḥ
    dhvastā devadvijātipramathavidhinā koṃkaṇakṣoṇireṣā |
    tānugrānpāparāśīnmunayavanabhaṭānnkhaḍgadhārāmbuḥ
    kṣiptvoccaiścaṃdrabimbe svakulapatisakho yaḥ svakīrttiṃ lilekha || 24 || (sragdharā)

    cintāmaṇau praṇayināṃ nayanābhirāme
    kāme kuraṃgakadṛśāṃ jagadekavīre |
    nirvvairivīiramavanīvalayaṃ vidhāya
    dharmmeṇa pālayati tatra nareṃdracaṃdre || 25 || (vasantatilakā)

    Prose section

    atha svakīyapuṇyodayātsamadhigatapaṃcamahāśabda mahāsāmaṃtādhipatitagarapuraparameśvaraśīlāranare- ndrajīmūtavāhanānvayaprasūtasuvarṇṇagaruḍadhvajābhimānamahodadhiniḥ śaṃkalaṃkeśvaravīracaritabhāratāvatāra arivīrapatanakedārakopakālānalatyāgajagajjhaṃ pajhaṃpaḍācāryapaścimamasamudrādhipatirāyapitā mahaśaraṇāgatavajrapaṃjaraprabhṛtisamastarājāvalīvirāji- tamahāmaṃḍaleśvarādhipatiśrīmadanaṃtadevakalyāṇavijayarājye nijabhujopārjitānekamaṃḍalasametāṃ purīpramukhacaturdaśagrāmaśatīsamanvitāṃ samastakoṃkaṇabhuvaṃ samanuśāsati tathaitadrājyacintābhāraṃ samudvahati mahāmātyaśrīnauvitakavāsaidaḥ | mahāsāṃdhivigrahikaśrīripibhaṭṭaḥ bhāṃḍāgārika prathamacchepādīsenamahādevaiyaprabhuḥ | dvitīyacchepādīsenapradhānaśrīsomaṇaiyaprabhuḥ | evamādiśrīkaraṇe pravartamāne sa ca mahāmaṃḍaleśvaraḥ śrīmadanaṃtadevarājaḥ sarvvāneva svasaṃvadhyamānakān anyānapi rājaputramaṃtripurohitāmātyapradhānāpradhānaniyogikāṃ stathā rāṣṭrapativiṣayapatinagarapatigrāmapatiniyuktāniyuktarājapuruṣajanapadāṃstathā haṃjamanagarapauratrivarggaprabhṛttīṃśca praṇatipūjāsatkārasamādeśaiḥ saṃdiśatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā || 

    śakanṛpakālātītasaṃvatsaradaśaśateṣu ṣoḍaśādhikeṣu bhāvasaṃvatsarāṃtarggatamāghaśuddhapratipadāyāṃ yatrāṃkatopi saṃvat 1016 mahāmaṃḍalīkaśrīmadanaṃtadevena śrīmadvalīpattanīyamahāpradhānadurgaśreṣṭhisutamahāpradhāna- śrībhābhaṇaśreṣṭhinastadbhrātṛ mahāsāṃdhivigrahikaśrīdhaṇāmaśreṣṭhinaḥ tayoryatpravahaṇaṃ śrīsthānake tathā nāgapurasūrppārakacemūlyādiṣu velākuleṣu caturdaśaśatakuṃkaṇābhyaṃtareṣu yatpravahaṇaṃ samāgacchati tasya yacchulkaṃ norikakarmakarāṇāmapi praveśe nirgamepi śrīkuṃkaṇacakravartinā śrīmadanaṃtadevarājñā sīlāreṇa dattatāmmraśāsananibaddhaṃ śulkaṃ parityaktam | tatputrapautrādīnāṃ śreṣṭhipāṇamaśreṣṭhikuḍukulaśreṣṭhimālaiyādīnāmapi pratipālanīyam || pārjitaṃ caitat śrīdharapaṃḍi tena rājadvārasthitena kuṃkaṇacakravartinaṃ śrīmadanaṃtadevaṃ samārādhaya || 

    सिद्धम् । जयश्चाभ्युदयश्च । 

    लभते सर्व्वकार्येषु
    पूजया गणना यकः ।
    विघ्नं निघ्नन्स वः पायात्
    अपायाद्गणनायकः ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)

    स वः पातु शिवो नित्यं
    यन्मौलौ भाति जाह्नवी ।
    सुमेरुशिखरोद्गच्छद्-
    अच्छचन्द्रकलोपमा ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)

    जीमूतकेतुतनयो नियतं दयालुः
    जीमूतवाहन इति त्रिजगत्प्रसिद्धः ।
    देहं निजं तृणमिवाकिलयन्परार्त्थे
    यो रक्षते स्म गरुडात्खलु शंखचूडम् ॥ ३ ॥ (वसन्ततिलका)

    तस्यान्वये निखिलभूपतिमौलिनूत्न-
    रत्नद्युतिच्छुरितनिर्म्मलपादपीठः ।
    श्रीसाहसाङ्क इव साहसिकः कपर्द्दी
    सीलारवंश तिलको नृपतिर्ब्ब भूव ॥ ४ ॥ (वसन्ततिलका)

    तस्मादभूच्च तनयः पुलशक्तिनामा
    सीमासमः सुरगुरूदितराजनीतेः ।
    निर्ज्जित्य संगरमुखेखिलवैरिवर्ग्गं
    निष्कण्टकं जगति राज्यमकारि येन ॥ ५ ॥ (वसन्ततिलका)

    ततश्च समभूत्सुतो नृपशिरोविभूषामणिः
    शितः सृणिरिवापरोरिकरिणां कपर्द्दी लघुः ।
    यदीययशसा जगत्यतिशयेन शुक्लीकृते
    न भाति सुरवारणो न च शशी न दुग्धाम्बुधिः ॥ ६ ॥ (पृथ्वी)

    तस्मादप्यभवद्विभूतिपदवीपात्रं पवित्रीकृता-
    शेषक्ष्मावलयो महीपतिलकः श्रीवप्पुवन्नः सुतः ।
    संग्रामांगणरंगिणासिलतया लूनैकदन्ता हठात्-
    सर्व्वे येन विनायका विरचिता विद्वेषिणां दन्तिनः ॥ ७ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तस्माज्जातस्तनूजो रजनिकर इवानंदिताशेषलोकः
    श्लाघ्यः श्रीझंझराजो दिवसकर इव ध्वस्तनिः शेषदोषः ।
    शंभोर्यो द्वादशापि व्यरचयदचिरात्कीर्त्तनानि स्वनाम्ना
    सोपानानीव मन्ये प्रणततनुभृतां स्वर्ग्गमार्गोद्यतानाम् ॥ ८ ॥ (स्रग्धरा)

    भ्राता तत्र ततस्ततोज्ज्वलयशोराशीप्रकाशीकृता-
    शेषक्ष्मावलयो बली बलवतां श्रीगोग्गिराजोभवत् ।
    चापाकर्षणकर्म्मणि प्रवणतां यस्मिन्गते भूपतौ
    भीष्मद्रोणपृथासुतप्रभृतयश्चित्ते तिरस्कारिताः ॥ ९ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तस्माद्विस्मयकारिहारिचरितप्रख्यातकीर्त्तिः सुतः
    श्रीमान्वज्जडदेवभूपतिरभूद्भचक्रचूडामणिः ।
    दोर्द्दण्डैकबलस्य यस्य सहसा संग्रामरंगांगणे
    राज्यश्रीः स्वयमेव वक्षसि रति चक्रे मुरारेरिव ॥ १० ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    जयन्त इव वृत्रारेः
    पुरारेरिव षण्मुखः ।
    ततः श्रीमानभूत्पुत्रः
    सच्चरित्रोपराजितः ॥ ११ ॥ (अनुष्टुभ्)

    कर्ण्णस्त्यागेन यः साक्षात्-
    सत्येन च युधिष्ठिरः ।
    प्रतापाद्दीप्तिमार्त्तण्डः
    कालदण्डश्च यो द्विषाम् ॥ १२ ॥ (अनुष्टुभ्)

    शरणागतसामन्ता
    अपरेपि च जगति रक्षिता येन ।
    स जयति यथार्त्थनामा
    शरणागतवज्रपंजरो देवः ॥ १३ ॥ (आर्या) 

    येन स्वागतमागताय विहितं गोम्माय नानाविधं
    येनैवैयपदेवनाम्नि चलितं राज्यं स्थिरं कारितम् ।
    भिल्लम्माम्ममम्बुवक्षितिभुजां दत्तं च येनाभयं
    तस्य श्रीबिदंकरामनृपतेरन्यत्किमावर्ण्ण्यते ॥ १४ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    श्रीमानभूत्तदनु वज्जडदेवनामा
    भूपालमस्तकमणिस्तनयो नयज्ञः ।
    अद्यापि यस्य चरितानि जनाः समम्ता
    रोमांचकंचुकितगात्रलता स्तुवन्ति ॥ १५ ॥ (वसन्ततिलका)

    तद्भ्राताथ ततोरिकेसरिनृपो जातः सतां सम्मतो
    दृप्तारातिकुलाचलैकदलने दंभोलिलीलां दधात् ।
    गत्वा शैश व एव सैन्यसहितो दृष्ट्वा च सोमेश्वरं
    तस्याग्रे पुतुराज्ञया जगदलं यः कीलयित्वागतः ॥ १६ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तद्भ्रातृजो वज्जडदेवसूनुः
    श्रीच्छित्तराजो नृपतिर्ब्बभूव ।
    सीलारवंशः शिशुनापि येन
    नीतः परामुन्नतिमुन्नतेन ॥ १७ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    लम्बालकानि कुचकुंभतटोपकण्ठ-
    प्रभ्रष्टहारलतिकानि निरंजनानि ।
    उत्खाततीक्ष्णकरवालविदारितस्य
    योन्तः पुराणि परिपंथिजनस्य चक्रे ॥ १८ ॥ (वसन्ततिलका)

    हतारिनारीनेत्रांभः
    सेकसंवर्द्धनादिव ।
    ब्रह्माण्डमण्डपं यस्य
    कीर्त्तिवल्ल्यतिरोहति ॥ १९ ॥ (अनुष्टुभ्)

    दृप्तारातिषु कोपकालदहनः सौभाग्यनारायणो
    वारस्त्रीषु ततोनुजस्समभवन्नार्गार्जुनः क्ष्मापतिः ।
    यस्यामानुषमूर्ज्जितं भुजबलं दुरान्निशम्य द्विषां
    निद्रातीव रणांगणव्यसनिनी दोर्द्दण्डकण्डूलता ॥ २० ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    यदसमशिविरान्तर्म्मत्तगन्धेभदान-
    प्रसरदनिलशुष्यत्स्रोतसो दिग्गजेन्द्राः ।
    अरिनगरनिदाहोद्दामदिग्व्यापिधूम-
    प्रसरभयनिमीलल्लोचनान्युन्मिषन्ति ॥ २१ ॥ (मालिनी)

    तदनु तदनुजन्मा मूर्त्तिमान्मीनकेतुः
    क्षतरिपुविभवोभून्मुम्मुणिः क्षोणिपालः ।
    विधृतधनुषि यस्मिन्वाजिनीराजनान्ते
    बलभिदपि बलीयान्वार्षिकं चापमौज्झत् ॥ २२ ॥ (मालिनी)  

    तस्मिन्नृपे प्रवरकीर्त्तिशरीरभाजि
    नागार्जुनस्य तनयो नयचक्रवर्त्ती ।
    भूपो’भवत्परमधर्म्मविशुद्धदेहः
    सीलारगोत्रनृपरत्नमनन्तपालः ॥ २३ ॥ (वसन्ततिलका)

    जाते दायादवैरिव्यसनिनि समये यैरवाप्तप्रभावैः
    ध्वस्ता देवद्विजातिप्रमथविधिना क्ॐकणक्षोणिरेषा ।
    तानुग्रान्पापराशीन्मुनयवनभटान्न्खड्गधाराम्बुः
    क्षिप्त्वोच्चैश्चंद्रबिम्बे स्वकुलपतिसखो यः स्वकीर्त्तिं लिलेख ॥ २४ ॥ (स्रग्धरा)

    चिन्तामणौ प्रणयिनां नयनाभिरामे
    कामे कुरंगकदृशां जगदेकवीरे ।
    निर्व्वैरिवीइरमवनीवलयं विधाय
    धर्म्मेण पालयति तत्र नरेंद्रचंद्रे ॥ २५ ॥ (वसन्ततिलका)

    अथ स्वकीयपुण्योदयात्समधिगतपंचमहाशब्द महासामंताधिपतितगरपुरपरमेश्वरशीलारनरे- न्द्रजीमूतवाहनान्वयप्रसूतसुवर्ण्णगरुडध्वजाभिमानमहोदधिनिः शंकलंकेश्वरवीरचरितभारतावतार अरिवीरपतनकेदारकोपकालानलत्यागजगज्झं पझंपडाचार्यपश्चिममसमुद्राधिपतिरायपिता महशरणागतवज्रपंजरप्रभृतिसमस्तराजावलीविराजि- तमहामंडलेश्वराधिपतिश्रीमदनंतदेवकल्याणविजयराज्ये निजभुजोपार्जितानेकमंडलसमेतां पुरीप्रमुखचतुर्दशग्रामशतीसमन्वितां समस्तक्ॐकणभुवं समनुशासति तथैतद्राज्यचिन्ताभारं समुद्वहति महामात्यश्रीनौवितकवासैदः । महासांधिविग्रहिकश्रीरिपिभट्टः भांडागारिक प्रथमच्छेपादीसेनमहादेवैयप्रभुः । द्वितीयच्छेपादीसेनप्रधानश्रीसोमणैयप्रभुः । एवमादिश्रीकरणे प्रवर्तमाने स च महामंडलेश्वरः श्रीमदनंतदेवराजः सर्व्वानेव स्वसंवध्यमानकान् अन्यानपि राजपुत्रमंत्रिपुरोहितामात्यप्रधानाप्रधाननियोगिकां स्तथा राष्ट्रपतिविषयपतिनगरपतिग्रामपतिनियुक्तानियुक्तराजपुरुषजनपदांस्तथा हंजमनगरपौरत्रिवर्ग्गप्रभृत्तींश्च प्रणतिपूजासत्कारसमादेशैः संदिशत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥ 

    शकनृपकालातीतसंवत्सरदशशतेषु षोडशाधिकेषु भावसंवत्सरांतर्ग्गतमाघशुद्धप्रतिपदायां यत्रांकतोपि संवत् १०१६ महामंडलीकश्रीमदनंतदेवेन श्रीमद्वलीपत्तनीयमहाप्रधानदुर्गश्रेष्ठिसुतमहाप्रधान- श्रीभाभणश्रेष्ठिनस्तद्भ्रातृ महासांधिविग्रहिकश्रीधणामश्रेष्ठिनः तयोर्यत्प्रवहणं श्रीस्थानके तथा नागपुरसूर्प्पारकचेमूल्यादिषु वेलाकुलेषु चतुर्दशशतकुंकणाभ्यंतरेषु यत्प्रवहणं समागच्छति तस्य यच्छुल्कं नोरिककर्मकराणामपि प्रवेशे निर्गमेपि श्रीकुंकणचक्रवर्तिना श्रीमदनंतदेवराज्ञा सीलारेण दत्तताम्म्रशासननिबद्धं शुल्कं परित्यक्तम् । तत्पुत्रपौत्रादीनां श्रेष्ठिपाणमश्रेष्ठिकुडुकुलश्रेष्ठिमालैयादीनामपि प्रतिपालनीयम् ॥ पार्जितं चैतत् श्रीधरपंडि तेन राजद्वारस्थितेन कुंकणचक्रवर्तिनं श्रीमदनंतदेवं समाराधय ॥ 

Translation

    Success!

    Verse 1

    May that Gaṇanāyaka (i.e. Gaṇapati) protect you from calamity—he who destroys obstacles and who, by means of worship, receives attention in all undertakings!

    Verse 2

    May that Śiva always protect you—he on whose head the Gaṅgā shines like the bright crescent of the moon as it rises over the peak of Sumeru! 

    Verse 3

    Jīmūtavāhana, the ever compassionate son of Jīmūtaketu, is well-known in the three worlds—who, valuing his own body as not better than a straw, saved, indeed, Śaṇkhacūḍa from Garuḍa.

    Verse 4

    In his family was born king Kapardin I, the ornament of the Śīlāra race, who was adventurous like the illustrious Sāhasāṅka (i.e.Vikramāditya) and whose stainless foot-stool was covered with the splendour of fresh jewels on the heads of all kings.

    Verse 5

    From him sprang his son, Pulaśakti by name, who represented the limit of political wisdom taught by Bṛhaspati, the preceptor of gods; who, having vanquished all enemies in the forefront of the battlefield, ruled over the world, free from trouble.

    Verse 6

    From him again sprang his son, the younger Kaparadin (i.e., Kapardin II), the crest-jewel of kings, who was as it were a sharp goad to the elephants in the form of his enemies; the world being exceedingly whitened by his fame, neither the heavenly elephant (Airāvata) nor the moon nor the milk-ocean could be distinguished.

    Verse 7

    From him again sprang his son, the illustrious Vappuvanna, the worthy abode of prosperity, an ornament of royalty, who sanctified the whole circle of the earth. Having one of their tusks forcibly cut off by the creeper-like sword of him who was delighted to fight on the field of battle, all the elephants of the enemies were turned into Vināyakas i.e. they become Gajānana, who has only one tusk.

    Verse 8

    From him sprang his praiseworthy son, the illustrious Jhañjha, who delighted all people even as the moon does, and who destroyed all blemishes even as the sun dispels all darkness; who erected twelve temples of Śiva, named after himself, which served, as it were, as steps to pious people, ready to repair to the path of heaven.

    Verse 9

    Then there rose his brother, the illustrious Goggirāja, who having a mass of brilliant fame, brightened the entire circle of the earth, and who mighty among the mighty; when that king bent down in the act of drawing the string of his bow, Bhīṣma, Droṇa, the son of Pṛthā (i.e. Arjuna) and others felt surprised in their minds.

    Verse 10

    From him sprang a son named the illustrious Vajjaḍadeva I, famed for his astounding and attractive deeds, the crest-jewel of the circle of the earth. Royal fortune, approaching him, all of a sudden and of her own accord, on the battle-field, felt delighted while sporting on the bosom of him whose strength lay solely in his own arm, as it does on that of Murāri.

    Verse 11

    To him was born an illustrious and virtuous son named Aparājita as Jayanta was to Indra and as the six-faced Kārttikeya was to Śiva.

    Verse 12

    He was Karṇa himself in respect of liberality, Yudhiṣṭhira in that of truthfulness, the refulgent Sun in that of valour, and was the rod of the god of death to his enemies.

    Verse 13

    Victorious is that king, who protected even the feudatories of other kings when they sought refuge with him, and who rightly obtained the title of "the adamantine cage giving protection to those who seek it.”

    Verse 14

    What else can be described of him who welcomed in various ways Gomma, who resorted to him for protection, who caused to be made firm the infirm rule of Aiyapadeva, who gave protection to Bhillama, Ammaṇa and Mambuva, and who was thus veritable Rāma among title-holders.

    Verse 15

    From him was born the son named Vajjaḍadeva II, who was conversant with political wisdom and was a veritable crest-jewel of kings,—whose deeds all people even now praise, with their creeper-like bodies having clothes of horripilation.

    Verse 16

    Then there was born his brother, king Arikesarin, who had the grace of the thunderbolt in destroying the principal mountains in the form of arrogant foes; who, even when he was a boy, went with an army to Someśvara and having seen that god, came back after offering him the whole world by the order of his father.

    Verse 17

    Thereafter his brother’s son the illustrious Chittarāja became king, who, noble as he was, raised his Śīlāra family to great eminence, though he was then only in his boyhood.

    Verse 18

    He caused the ladies in the harems of his enemies slain by his sharp sword drawn out of its scabbard to have dangling unbraided hair, to discard necklaces from their pitcher-like breasts and to have eyes without collyrium applied to them.

    Verse 19

    The creeper of his fame rises above the bower of the Brāhmāṇḍa as if because it is made to grow with the sprinkling of water in the form of tears from the eyes of the wives of the enemies slain by him.

    Verse 20

    Thereafter, his younger brother Nāgārjuna became king—he who, resembling Nārāyaṇa in regard to the good fortune of courtesans, was, by his anger, the fire of destruction to his arrogant foes. Having heard from afar about the superhuman power of his arms, the itching of the strong arms of his enemies, fond of fighting on the battlefield, goes to sleep as it were.

    Verse 21

    The quarter-elephants, the streams of whose ichor have dried up by the breezes blowing over the rutting juice of the intoxicated scent-elephants in his unique camp, open their eyes after a long time—the eyes which were closed for fear of the great masses of smoke spreading from the burning of his enemies’ cities and enveloping all quarters.

    Verse 22

    When that king (viz., Mummuṇi) attained the body of excellent fame (i.e. died), Ananatapāla, the son of Nāgārjuna, the princely jewel in the Sīlāra family, the Sovereign in respect of political wisdom, who has a pure form on account of his performance of highest duty, became king.

    Verse 23

    He—who drove out those violent and vile Yavana soldiers of Muna, who, having become powerful, had devastated this Koṅkaṇa country, harassing gods and Brāhmaṇas, by means the torrents of water in the form of the sharp edge of his sword, when there was trouble in the kingdom owing to hostile kinsmen—inscribed his fame on the disc of the moon, as he helped the head of his family.

    Verse 24

    While the moon-like Chief among kings in righteously governing the earth, having freed it from hostile warriors, he who is like the wish-fulfilling jewel to suppliants, a veritable lovely god of love to deer-eyed women and a unique warrior in the world—

    Line 57-72

    Now, while the mahāmaṇḍaleśvarādhipati, the illustrious Anantadeva—who by his religious merit, has obtained the five mahāśabdas, who is adorned with all royal titles such as mahāsāmantādhipati, ‘the Lord of the City of Tagara, ‘a king of the Sīlāra family’ ‘a scion of the family of Jīmūtavāhana’, ‘he who has the ensign of the golden Garuḍa’, ‘he who is the ocean of pride’, ‘the fearless lord of Laṅkā,’ ‘an incarnation of the heroic descendant of Bharata’, ‘he who is Śiva causing the downfall of the warriors of his enemies’, ‘he whose anger is like the fire of world-destruction’, ‘he who has surpassed the world in liberality’, ‘he who is the foremost among heroes (Jhampaḍas)’, ‘the lord of the Western Ocean’, ‘Brahmā among kings’, ‘an admantine cage to such as seek his refuge’,  and so forth—is governing the whole Koṅkaṇa country containing fourteen hundred villages headed by Purī, together with several maṇḍalas (countries) conquered by his own arm—while his government, consisting of the mahāmātya, the illustrious Admiral Vāsaida, the mahāsāndhivigrahika, the illustrious Riṣibhaṭṭa, the senior Treasury Officer, the mahāpradhāna, the illustrious Mahādevaiyaprabhu, the junior treasury officer, the pradhāna, the illustrious Somaṇaiyaprabhu and so forth, is bearing the burden of the cares of his administration—the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious Anantadevarāja addresses, with salutation, honour and respect, all assembled princes, counsellors, the family priest, the ministers, the principal and minor officers, whether connected with him or not, and also the heads of the rāṣṭras, viṣayas, towns and villages, royal servants whether formally appointed or not, the villagers as also the artisans, guilds and the three classes among townsmen as follows:-

    Line 73-80

    “Be it known to you that on the first tithi on the bright fortnight of Māgha in the cyclic year Bhāva, when ten centuries of years increased by sixteen—in figures 1016 have passed by the era of the Śaka king, I, the mahāmāṇdalika, the illustrious Anantadeva, the Śīlāra king, the emperor of Kuṅkaṇa, have exempted, by this copper-plate charter, the ships of these two, viz. the mahāpradhāna, the illustrious Bhābhaṇa-śreṣṭhin, who is the son of the mahāpradhāna, the illustrious Durga-śreṣṭhin, of the prosperous Balipattana, and his brother, the mahāsāndhivigrahika, the illustrious Dhaṇāma-śreṣṭhin—the ships that might call the prosperous Sthānaka, and also at Nāgapura, Śūrpāraka, Cemūlya and other ports situated in the country of Kuṅkaṇa consisting of fourteen hundred villages, and also the cess that may be levied for the ingress and egress of their sailors.

    Line 81-84

    This should be observed also in the case of their sons and grandsons such as the śreṣṭhin Pāṇama, the śreṣṭhin Kuḍukala, the śreṣṭhin Mālaiya and others.”

    This grant was secured by Śrīdhara Paṇḍita, the door-keeper of the king, by propitiating the Kuṅkaṇa-Cakravartin, the illustrious Anantadeva.

Dynasty: Śilāhāra
Source:
Ruler: Anantadeva I
Date: 9th January 1095 CE (Māgha śuddha pratipadā, Śaka 1016)
Place: Chhatrapati Shivaji Maharaj Vastu Sanghralaya, Mumbai
Donee: Bhābhaṇa-śreṣṭhin and Dhaṇāma-śreṣṭhin
Language: Sanskrit
Nature of grant: Tax Abolition, Administrative Order
Purpose: To support maritime commerce and honor the services of merchant families
Provenance of inscription: Kharepatan, Ratnagiri, Maharashtra
Type of Inscription: Copperplate grant
Related Tags
Related Tags
More Śilāhāra Dynasty Inscriptions