details-page-bnr

Ṭhāṇā Plates of Arikesarin

Donation of three villages to the family priest of the king
Introduction

The Thane plates of Arikesarin, discovered at the fort of Thane in 1787, represent the earliest recorded discovery of a Śilāhāra copper-plate grant. Although the original plates are currently untraceable, their text has been reconstructed based on a translation published by General Carnac in the Asiatic Researches (1788) and through comparative analysis with standard dynastic drafts. Issued in Śaka 939 (1017 CE), this document is the sole known epigraphic record of King Arikesarin for the time being, making it sole source for filling the lacunae in the genealogy and chronology of the North Konkan Śilāhāra lineage.

The inscription records a royal endowment by mahāmaṇḍaleśvara Arikesarin, granting three villages, Cāvināra, Tokabalāpallikā, and Aulakīyā, situated in the Vareṭikā viṣaya. The beneficiary was the royal preceptor and ācārya Tikkapaiya of the Jāmadagnya gotra and the Ṛgveda śakha, with the grant intended to support the performance of the six brahmanical duties and rites such as bali, caru, and agnihotra. Issued during a lunar eclipse in Kārttika, the charter asserts the king's sovereignty over the Purī-Koṅkaṇa region of fourteen hundred villages. The document was authenticated by high-ranking officers, including the mahāmātya Vāsapaiya, and was scribed by Joupaiya, the nephew of the great poet (mahākavi) Nāgalaiya.

edit-icnEditor's Comment:
This grant ceases to record the genealogy of the Rāṣṭrakūṭas, a feature consistently included by Arikesarin’s predecessors.
Original Text
View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    First Plate

    1. siddham | jayaścābhyudayaśca || labhate sarvvakāryeṣu pūjayā gaṇanā yakaḥ | vighnaṃ nighnansa vaḥ pāyādapāyā-

    2. dgaṇanāyakaḥ || sa vaḥ pātu śivo nityaṃ yanmaulau bhāti jāhnavī | sumeruśikharodgacchacandraka-

    3. lopamā || yo devaḥ svayameva mūrdhni vihitāṃ dhatte himāṃśoḥ kalāmatyantojjvalabālaketakaśi-

    4. khārekhāsthitiṃ vibhratīm | vyālādhīśapinaddhapiṅgalajaṭājūṭāṭāvīmaṇḍito bhūyādvaḥ sa sadā prakā-

    5. śitavaraḥ kṣemaṅkaraḥ śaṅkaraḥ || jīmūtaketutanayo niyataṃ dayālurjjīmūtavāhana iti trijaga-

    6. tprasiddhaḥ | dehaṃ nijaṃ tṛṇamivākalayanparārthe yo rakṣati sma garuḍātkhalu śaṅkhacūḍam || tasyānvaye

    7. narapatiḥ samabhūtkaparddī sīlāravaṃśatilako ripudarppamarddī | tasmādabhūcca tanayaḥ pulaśakti-

    8. nāmā mārttaṇḍamaṇḍalasamānasamṛddhadhāmā || jātavānatha laghuḥ sa kaparddī sūnurasya sakalairari-

    9. vaggaiḥ | yadbhayena salilāṃ jaliruccairddīyate sma nijarājya sukhāya || tasmādabhūcca tanayo bhuva-

    10. naikavīraḥ śrīvappuvanna iti saṅgararaṅgadhīraḥ | śrījhañjha ityabhavadasya sutaḥ sukīrttīrbhrātātha go-

    11. gginṛpatiḥ samabhūtsumūrttiḥ || tasmādvismayakārihāricaritaḥ prakhyātakīrtiḥ sutaḥ śrīmānvajja-

    12. ḍadevabhūpatirabhūdbhūcakracūḍāmaṇiḥ | dordaṇḍaikabalasya yasya sahasā saṅgrāmaraṃgāṃgaṇe rājya-

    13. śrīḥ svayametya vakṣasi ratiṃ cakre murāreriva || jayanta iva vṛtrāreḥ purāreriva ṣaṇmukhaḥ |

    14. tataḥ śrīmānabhūtputraḥ saccaritroparājitaḥ || karṇṇastyāgena yaḥ sākṣātsatyena ca yudhiṣṭhiraḥ |

    15. pratāpāddīptimārttaṇḍaḥ kāladaṇḍaśca yo dviṣām || śaraṇāgatasāmantā apare.api hi jagati rakṣi-

    16. tā yena | sa jayati yathārthanāmā śaraṇāgatavajrapañjaro devaḥ ||
      anavaratakanakadānairjaga-

    17. didamācchāditaṃ sadā yena | tena tribhuvanamadhye tyāgajagajjhampi nāmābhūt || ye vā kecidudaṇḍa-

    18. cakracaritaistaistairupetā nṛpāḥ satyatyāgaparākramātiśayatāṃ śaṃsanti śaśvaddhiyā | sthā-

    19. nabhraṣṭasamāśritakṣitibhujāṃ rājyasthitiṃ sasṛje | soyaṃ rājapitāmaho vijayatāṃ sāmanta-

    20. dīkṣāguruḥ || api ca | yena svāgatamāgatā ya vihitaṃ gommāya nānāvidhaṃ yenaivaiyapade-

    21. vanāmni calitaṃ rājyaṃ sthiraṃ kāritam | bhillammāmmaṇamambuvakṣitibhujāṃ dattaṃ ca yenābhayaṃ ta-

    22. sya śrībirudaṅkarāmanṛpateranyatkimāvarṇyate ||

    Second Plate: First Side

     śrīmānabhūttadanu vajjaḍadevanāmā
     bhūpālamastakamaṇistanayo nayajñaḥ |
     adyāpi yasya caritāni janāḥ samastā
     romāñcakañcukitagātralatāḥ stuvanti ||
     tadbhrātātha tatorikesarinṛpo jātaḥ satāṃ sammato
     dṛptārātikulācalaikadalane dambholilīlāṃ dadhat |
     gatvā śaiśava eva sainyasahito dṛṣṭvā ca someśvaraṃ
     tasyāgre piturājñayā jagadalaṃ yaḥ kīlayitvāgataḥ ||
     lambālakāni kucakumbhataṭopakaṇṭha-
     prabhraṣṭahāralatikāni nirañjanāni |
     utkhātatīkṣṇakaravālavidāritasya
     yontaḥ purāṇi paripanthijanasya cakre ||
     hatārinārīnetrāmbhassekasaṃvardhanādiva |
     brahmāṇḍamaṇḍapaṃ yasya kīrtivallyatirohati ||

    atha svakīyapuṇyopacayātsamadhigatapañcamahāśabda mahāsāmantādhipatitagarapuraparameśvaraśīlāranarendrajīmūtavāhanānvayaprasūtasuvarṇagaruḍadhvajasahajavidyādharatyāgajagajjhampapaścimasamudrādhipatikaligalāṅkuśa villaviḍeṅga śaraṇāgatavajrapañjaraprabhṛtisamasta- rājāvalīsamalaṅkṛtamahāmaṇḍaleśvaraśrīmadarikesaridevarājo nijabhujopārjitānekamaṇḍalasametāṃ purīpramukhacaturdaśagrāmaśatīsamanvita- samagrakoṅkaṇabhuvaṃ samanuśāsati | tasyaitadrājyacintābhāraṃ samudvahati mahāmātyaśrīvāsapaiye tathā mahāsāndhivigrahike śrīvārdhiyapaiye satyetasmin kāle pravartamāne sa mahāmaṇḍaleśvaraḥ śrī-arikesaridevarājaḥ sarvāneva śrīsthānakapuravāsino yathāsambadhyamānakānanyānapi samāgāmirājaputramantripurohitāmātyapradhānāpradhānanaiyogikān niyuktāniyuktarājapuruṣajanapadān tathā haṃyamananagarapauratrivargaprabhṛtīṃśca praṇatipūjāsamādeśaiḥ sandiśatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā-
                calā vibhūtiḥ kṣaṇabhaṅgi yauvanaṃ kṛtāntadantāntaravarti jīvitam |
                tathāpyavajñā paralokasādhane nṛṇāmaho vismayakāri ceṣṭitam ||

    tathā cāntarlīnajarārākṣasīprārabdhagrāsaṃ yauvanaṃ svargavāsānnarakapātasamamiṣṭasamāgamaviyogaduḥkhaṃ pavanacalitakamalinīdalagatajalalavataralatare dhanāyuṣī kadalīgarbhavadasāraḥ saṃsāra iti matvā dṛḍhataraviraktibuddhyā saṃgṛhṇīyād dānaphalam |

    kṛtatretādvāpareṣu tapotyarthaṃ praśasyate
                munayotrānuśaṃsanti dānamekaṃ kalau yuge ||
                na tathā saphalā vidyā na tathā saphalaṃ tapaḥ
                yathātra munayaḥ prāhurdānamekaṃ kalau yuge ||

    tathā coktaṃ bhagavatā vyāsena-

       agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇaṃ bhūrvaiṣṇavī sūryasutāśca gāvaḥ |
       lokatrayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ yaḥ kāñcanaṃ gāñca mahīñca dadyāt ||
       āsphoṭayanti pitaraḥ pravalganti pitāmahāḥ |
       bhūmidosmatkule jātaḥ sa naḥ saṃtārayiṣyati ||
       bhūmidānaṃ supātreṣu sutīrtheṣu suparvasu |
       agādhāpārasaṃsārasāgarottāraṇaṃ bhavet ||
       dhavalānyātapatrāṇi dantinaśca madoddhatāḥ |
       bhūmidānasya puṇyāni phalaṃ svargaḥ purandara ||

    iti dharmādharmavicāracārucirantanamunivacanānyavadhārya mātāpitrorātmanaśca śreyorthinā mayā śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu navasvekona- catvāriṃśadadhikeṣu piṅgalasaṃvatsarāntargatakārttikaśuddhapañcadaśyāṃ yatrāṅkatopi saṃvat 939 kārttika śuddha 15 sañjātasomagrahaṇaparvaṇi . . . . . . . . . udadhau snātvā gaganaikacakracūḍāmaṇaye trailokyacakṣuṣe kamalinīkāmukāya bhagavate savitre nānāvidhakusumaślāghyamarghyaṃ dattvā sakalasurāsuraguruṃ tralokyasvāminaṃ bhagavantamamvikāpatimabhyarcya yajanayājanādhyaya- nādhyāpanādiṣaṭkarmaniratāya kratukriyākāṇḍaśauṇḍāya . . . . . . . . . śrīsthānakapurādhivāstavyāya jāmadagnyagotrāya kriyānadīṣṇe vah vṛcaśākhine jyotirvide śrīchintapaiyasutāya purohitācāryaśrītikkapaiyāya yajanayājanādhyayanādhyāpanādiṣaṭkarmakaraṇāya balicaruvaiśvadevāgnihotrādinityanaimittikakriyātithipūjādyupasarpaṇārthaṃ svaparigrahapoṣaṇārthaṃ ca vatsarāja viṣayāntaḥ pāticāvināragrāmaḥ yasya cāghāṭanāni pūrvataḥ pū-agamvāgrāmaḥ parvatapānīyaprapātaḥ dakṣiṇataḥ nāgāmvāmūlāḍogarikāgrāmau paścimataḥ sāmvarapallikā nadī uttarataḥ sāmvivekāṭiyālakagrāmau tathā ca samagrā tokavalāpallikā yasyāścāghāṭanāni pūrvataḥ sīdāvalī dakṣiṇataḥ mothalanadī paścimataḥ kākādevahallapallikā bādavirakaśca uttarataḥ talāvalīpallikā ca | tathā ca aulakīyāgrāmaḥ yasya cāghāṭanāni pūrvataḥ tadagaḥ dakṣiṇataḥ govinī paścimataḥ carikā uttarataḥ kalivalāyacolī—evaṃ caturāgāṭanopalakṣitāḥ svasīmāparyantāḥ satṛṇakāṣṭhodakopetāḥ pūrvadattadevadāyabrahmadāyavarjamā- candrārkaparvatakālamaryādayā namasyavṛttyā udakātisargeṇa paramayā bhaktyā pratipāditāḥ |
    tadasya sānvayavandhorbhuñjato bhojayato vā na kenāpi paripanthanā karaṇīyā | yata uktameva mahāmunibhiḥ-
                bahubhirvasudhā bhuktā rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
                yasya yasya yadā bhūmistasya tasya tadā phalam ||
                sadyodānaṃ nirāyāsaṃ sāyāsaṃ dīrghapālanam |
                ata evarṣayaḥ prāhurdānācchre yonupālanam ||
                dattvā bhūmiṃ bhāvinaḥ pārthivendrān
                bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ |
                sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ
                kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ ||
                yānīha dattāni purā narendrairdānāni dharmārthayaśaskarāṇi |
                nirmātyavāntapratimāni tāni ko nāma sādhuḥ punarādadītaṃ ||

    iti cirantanamunivacanānyavadhārya sarvairapi āgāmibhūpatibhiḥ pālanadharmaphalalobha eva karaṇīyaḥ | na punastallopapāpakalaṃ kāgresareṇa kenāpi bhavitavyam | yastvevamabhyartthitopi lobhādajñānatimirapaṭalāvṛtamatirācchindyādācchidyamānaṃ vānumodeta sa pañcabhirapi mahāpātakairupapātakaiśca liptau rauravamahārauravāndhatāmisrādinarakāṃściramanubhaviṣyati | tathā coktaṃ bhagavatā vyāsena |

                svadattāṃ paradattāṃ vā yo hareta vasundharām |
                sa viṣṭhāyāṃ kṛmirbhūtvā kṛmibhiḥ saha pacyate ||
                vindhyāṭavīṣvatoyāsu śuṣkakoṭaravāsinaḥ |
                mahāhayo hi jāyante bhūmidānaṃ haranti ye ||
                gāmekāṃ vastramekaṃ bhūmerapyekamaṅgulam |
                harannarakamāpnoti yāvadābhūtasaṃplavam ||
                ārāmāṇāṃ sahasreṇa taḍāgānāṃ śatena ca |
                gavāṃ koṭipradānena bhūmihartā na śudhyati ||
                ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi svarge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
                ācchettā cānumantā ca tānyeva narake vaset ||

    yathā caitadevaṃ tathā śāsanadātā lekhakahastena svamatamāropayati | yathā mataṃ mama mahāmaṇḍalaśvaraśrī-aparājitadeva-
    sūnormahāmaṇḍaleśvaraśrī-arikesaridevarājasya yadatra śāsane likhitam | likhitaṃ   caitanmayā śrīmad rājājñayā śrījo-upaiyena bhāṇḍāgārasenamahākavi   śrīnāgalaiyabhrātṛsutena | utkīrṇaṃ ca mānadharapaiyena vedapaiyasuteneti |
    yadatronākṣaramadhikākṣaraṃ vā tatsarvaṃ pramāṇamiti |              

    १। सिद्धम् । जयश्चाभ्युदयश्च ॥ लभते सर्व्वकार्येषु पूजया गणना यकः । विघ्नं निघ्नन्स वः पायादपाया-

    २। द्गणनायकः ॥ स वः पातु शिवो नित्यं यन्मौलौ भाति जाह्नवी । सुमेरुशिखरोद्गच्छचन्द्रक-

    ३। लोपमा ॥ यो देवः स्वयमेव मूर्ध्नि विहितां धत्ते हिमांशोः कलामत्यन्तोज्ज्वलबालकेतकशि-

    ४। खारेखास्थितिं विभ्रतीम् । व्यालाधीशपिनद्धपिङ्गलजटाजूटाटावीमण्डितो भूयाद्वः स सदा प्रका-

    ५। शितवरः क्षेमङ्करः शङ्करः ॥ जीमूतकेतुतनयो नियतं दयालुर्ज्जीमूतवाहन इति त्रिजग-

    ६। त्प्रसिद्धः । देहं निजं तृणमिवाकलयन्परार्थे यो रक्षति स्म गरुडात्खलु शङ्खचूडम् ॥ तस्यान्वये

    ७। नरपतिः समभूत्कपर्द्दी सीलारवंशतिलको रिपुदर्प्पमर्द्दी । तस्मादभूच्च तनयः पुलशक्ति-

    ८। नामा मार्त्तण्डमण्डलसमानसमृद्धधामा ॥ जातवानथ लघुः स कपर्द्दी सूनुरस्य सकलैररि-

    ९। वग्गैः । यद्भयेन सलिलां जलिरुच्चैर्द्दीयते स्म निजराज्य सुखाय ॥ तस्मादभूच्च तनयो भुव-

    १०। नैकवीरः श्रीवप्पुवन्न इति सङ्गररङ्गधीरः । श्रीझञ्झ इत्यभवदस्य सुतः सुकीर्त्तीर्भ्राताथ गो-

    ११। ग्गिनृपतिः समभूत्सुमूर्त्तिः ॥ तस्माद्विस्मयकारिहारिचरितः प्रख्यातकीर्तिः सुतः श्रीमान्वज्ज-

    १२। डदेवभूपतिरभूद्भूचक्रचूडामणिः । दोर्दण्डैकबलस्य यस्य सहसा सङ्ग्रामरंगांगणे राज्य-

    १३। श्रीः स्वयमेत्य वक्षसि रतिं चक्रे मुरारेरिव ॥ जयन्त इव वृत्रारेः पुरारेरिव षण्मुखः ।

    १४। ततः श्रीमानभूत्पुत्रः सच्चरित्रोपराजितः ॥ कर्ण्णस्त्यागेन यः साक्षात्सत्येन च युधिष्ठिरः ।

    १५। प्रतापाद्दीप्तिमार्त्तण्डः कालदण्डश्च यो द्विषाम् ॥ शरणागतसामन्ता अपरे।अपि हि जगति रक्षि-

    १६। ता येन । स जयति यथार्थनामा शरणागतवज्रपञ्जरो देवः ॥
      अनवरतकनकदानैर्जग-

    १७। दिदमाच्छादितं सदा येन । तेन त्रिभुवनमध्ये त्यागजगज्झम्पि नामाभूत् ॥ ये वा केचिदुदण्ड-

    १८। चक्रचरितैस्तैस्तैरुपेता नृपाः सत्यत्यागपराक्रमातिशयतां शंसन्ति शश्वद्धिया । स्था-

    १९। नभ्रष्टसमाश्रितक्षितिभुजां राज्यस्थितिं ससृजे । सोयं राजपितामहो विजयतां सामन्त-

    २०। दीक्षागुरुः ॥ अपि च । येन स्वागतमागता य विहितं गोम्माय नानाविधं येनैवैयपदे-

    २१। वनाम्नि चलितं राज्यं स्थिरं कारितम् । भिल्लम्माम्मणमम्बुवक्षितिभुजां दत्तं च येनाभयं त-

    २२। स्य श्रीबिरुदङ्करामनृपतेरन्यत्किमावर्ण्यते ॥

     

     श्रीमानभूत्तदनु वज्जडदेवनामा
     भूपालमस्तकमणिस्तनयो नयज्ञः ।
     अद्यापि यस्य चरितानि जनाः समस्ता
     रोमाञ्चकञ्चुकितगात्रलताः स्तुवन्ति ॥
     तद्भ्राताथ ततोरिकेसरिनृपो जातः सतां सम्मतो
     दृप्तारातिकुलाचलैकदलने दम्भोलिलीलां दधत् ।
     गत्वा शैशव एव सैन्यसहितो दृष्ट्वा च सोमेश्वरं
     तस्याग्रे पितुराज्ञया जगदलं यः कीलयित्वागतः ॥
     लम्बालकानि कुचकुम्भतटोपकण्ठ-
     प्रभ्रष्टहारलतिकानि निरञ्जनानि ।
     उत्खाततीक्ष्णकरवालविदारितस्य
     योन्तः पुराणि परिपन्थिजनस्य चक्रे ॥
     हतारिनारीनेत्राम्भस्सेकसंवर्धनादिव ।
     ब्रह्माण्डमण्डपं यस्य कीर्तिवल्ल्यतिरोहति ॥

    अथ स्वकीयपुण्योपचयात्समधिगतपञ्चमहाशब्द महासामन्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वरशीलारनरेन्द्रजीमूतवाहनान्वयप्रसूतसुवर्णगरुडध्वजसहजविद्याधरत्यागजगज्झम्पपश्चिमसमुद्राधिपतिकलिगलाङ्कुश विल्लविडेङ्ग शरणागतवज्रपञ्जरप्रभृतिसमस्त- राजावलीसमलङ्कृतमहामण्डलेश्वरश्रीमदरिकेसरिदेवराजो निजभुजोपार्जितानेकमण्डलसमेतां पुरीप्रमुखचतुर्दशग्रामशतीसमन्वित- समग्रकोङ्कणभुवं समनुशासति । तस्यैतद्राज्यचिन्ताभारं समुद्वहति महामात्यश्रीवासपैये तथा महासान्धिविग्रहिके श्रीवार्धियपैये सत्येतस्मिन् काले प्रवर्तमाने स महामण्डलेश्वरः श्री-अरिकेसरिदेवराजः सर्वानेव श्रीस्थानकपुरवासिनो यथासम्बध्यमानकानन्यानपि समागामिराजपुत्रमन्त्रिपुरोहितामात्यप्रधानाप्रधाननैयोगिकान् नियुक्तानियुक्तराजपुरुषजनपदान् तथा हंयमननगरपौरत्रिवर्गप्रभृतींश्च प्रणतिपूजासमादेशैः सन्दिशत्यस्तु वः संविदितं यथा-
                चला विभूतिः क्षणभङ्गि यौवनं कृतान्तदन्तान्तरवर्ति जीवितम् ।
                तथाप्यवज्ञा परलोकसाधने नृणामहो विस्मयकारि चेष्टितम् ॥

    तथा चान्तर्लीनजराराक्षसीप्रारब्धग्रासं यौवनं स्वर्गवासान्नरकपातसममिष्टसमागमवियोगदुःखं पवनचलितकमलिनीदलगतजललवतरलतरे धनायुषी कदलीगर्भवदसारः संसार इति मत्वा दृढतरविरक्तिबुद्ध्या संगृह्णीयाद् दानफलम् ।

    कृतत्रेताद्वापरेषु तपोत्यर्थं प्रशस्यते
                मुनयोत्रानुशंसन्ति दानमेकं कलौ युगे ॥
                न तथा सफला विद्या न तथा सफलं तपः
                यथात्र मुनयः प्राहुर्दानमेकं कलौ युगे ॥

    तथा चोक्तं भगवता व्यासेन-

       अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्णं भूर्वैष्णवी सूर्यसुताश्च गावः ।
       लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्तं यः काञ्चनं गाञ्च महीञ्च दद्यात् ॥
       आस्फोटयन्ति पितरः प्रवल्गन्ति पितामहाः ।
       भूमिदोस्मत्कुले जातः स नः संतारयिष्यति ॥
       भूमिदानं सुपात्रेषु सुतीर्थेषु सुपर्वसु ।
       अगाधापारसंसारसागरोत्तारणं भवेत् ॥
       धवलान्यातपत्राणि दन्तिनश्च मदोद्धताः ।
       भूमिदानस्य पुण्यानि फलं स्वर्गः पुरन्दर ॥

    इति धर्माधर्मविचारचारुचिरन्तनमुनिवचनान्यवधार्य मातापित्रोरात्मनश्च श्रेयोर्थिना मया शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु नवस्वेकोन- चत्वारिंशदधिकेषु पिङ्गलसंवत्सरान्तर्गतकार्त्तिकशुद्धपञ्चदश्यां यत्राङ्कतोपि संवत् ९३९ कार्त्तिक शुद्ध १५ सञ्जातसोमग्रहणपर्वणि । । । । । । । । । उदधौ स्नात्वा गगनैकचक्रचूडामणये त्रैलोक्यचक्षुषे कमलिनीकामुकाय भगवते सवित्रे नानाविधकुसुमश्लाघ्यमर्घ्यं दत्त्वा सकलसुरासुरगुरुं त्रलोक्यस्वामिनं भगवन्तमम्विकापतिमभ्यर्च्य यजनयाजनाध्यय- नाध्यापनादिषट्कर्मनिरताय क्रतुक्रियाकाण्डशौण्डाय । । । । । । । । । श्रीस्थानकपुराधिवास्तव्याय जामदग्न्यगोत्राय क्रियानदीष्णे वह् वृचशाखिने ज्योतिर्विदे श्रीछिन्तपैयसुताय पुरोहिताचार्यश्रीतिक्कपैयाय यजनयाजनाध्ययनाध्यापनादिषट्कर्मकरणाय बलिचरुवैश्वदेवाग्निहोत्रादिनित्यनैमित्तिकक्रियातिथिपूजाद्युपसर्पणार्थं स्वपरिग्रहपोषणार्थं च वत्सराज विषयान्तः पातिचाविनारग्रामः यस्य चाघाटनानि पूर्वतः पू-अगम्वाग्रामः पर्वतपानीयप्रपातः दक्षिणतः नागाम्वामूलाडोगरिकाग्रामौ पश्चिमतः साम्वरपल्लिका नदी उत्तरतः साम्विवेकाटियालकग्रामौ तथा च समग्रा तोकवलापल्लिका यस्याश्चाघाटनानि पूर्वतः सीदावली दक्षिणतः मोथलनदी पश्चिमतः काकादेवहल्लपल्लिका बादविरकश्च उत्तरतः तलावलीपल्लिका च । तथा च औलकीयाग्रामः यस्य चाघाटनानि पूर्वतः तदगः दक्षिणतः गोविनी पश्चिमतः चरिका उत्तरतः कलिवलायचोली—एवं चतुरागाटनोपलक्षिताः स्वसीमापर्यन्ताः सतृणकाष्ठोदकोपेताः पूर्वदत्तदेवदायब्रह्मदायवर्जमा- चन्द्रार्कपर्वतकालमर्यादया नमस्यवृत्त्या उदकातिसर्गेण परमया भक्त्या प्रतिपादिताः ।
    तदस्य सान्वयवन्धोर्भुञ्जतो भोजयतो वा न केनापि परिपन्थना करणीया । यत उक्तमेव महामुनिभिः-
                बहुभिर्वसुधा भुक्ता राजभिः सगरादिभिः ।
                यस्य यस्य यदा भूमिस्तस्य तस्य तदा फलम् ॥
                सद्योदानं निरायासं सायासं दीर्घपालनम् ।
                अत एवर्षयः प्राहुर्दानाच्छ्रे योनुपालनम् ॥
                दत्त्वा भूमिं भाविनः पार्थिवेन्द्रान्
                भूयो भूयो याचते रामभद्रः ।
                सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां
                काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥
                यानीह दत्तानि पुरा नरेन्द्रैर्दानानि धर्मार्थयशस्कराणि ।
                निर्मात्यवान्तप्रतिमानि तानि को नाम साधुः पुनराददीतं ॥

    इति चिरन्तनमुनिवचनान्यवधार्य सर्वैरपि आगामिभूपतिभिः पालनधर्मफललोभ एव करणीयः । न पुनस्तल्लोपपापकलं काग्रेसरेण केनापि भवितव्यम् । यस्त्वेवमभ्यर्त्थितोपि लोभादज्ञानतिमिरपटलावृतमतिराच्छिन्द्यादाच्छिद्यमानं वानुमोदेत स पञ्चभिरपि महापातकैरुपपातकैश्च लिप्तौ रौरवमहारौरवान्धतामिस्रादिनरकांश्चिरमनुभविष्यति । तथा चोक्तं भगवता व्यासेन ।

                स्वदत्तां परदत्तां वा यो हरेत वसुन्धराम् ।
                स विष्ठायां कृमिर्भूत्वा कृमिभिः सह पच्यते ॥
                विन्ध्याटवीष्वतोयासु शुष्ककोटरवासिनः ।
                महाहयो हि जायन्ते भूमिदानं हरन्ति ये ॥
                गामेकां वस्त्रमेकं भूमेरप्येकमङ्गुलम् ।
                हरन्नरकमाप्नोति यावदाभूतसंप्लवम् ॥
                आरामाणां सहस्रेण तडागानां शतेन च ।
                गवां कोटिप्रदानेन भूमिहर्ता न शुध्यति ॥
                षष्टिवर्षसहस्राणि स्वर्गे तिष्ठति भूमिदः ।
                आच्छेत्ता चानुमन्ता च तान्येव नरके वसेत् ॥

    यथा चैतदेवं तथा शासनदाता लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति । यथा मतं मम महामण्डलश्वरश्री-अपराजितदेव-
    सूनोर्महामण्डलेश्वरश्री-अरिकेसरिदेवराजस्य यदत्र शासने लिखितम् । लिखितं   चैतन्मया श्रीमद् राजाज्ञया श्रीजो-उपैयेन भाण्डागारसेनमहाकवि   श्रीनागलैयभ्रातृसुतेन । उत्कीर्णं च मानधरपैयेन वेदपैयसुतेनेति ।
    यदत्रोनाक्षरमधिकाक्षरं वा तत्सर्वं प्रमाणमिति ।              

    siddham | jayaścābhyudayaśca || 

    labhate sarvvakāryeṣu
    pūjayā gaṇanā yakaḥ |
    vighnaṃ nighnansa vaḥ pāyāt
    apāyādgaṇanāyakaḥ || 1 || (anuṣṭubh)

    sa vaḥ pātu śivo nityaṃ
    yanmaulau bhāti jāhnavī |
    sumeruśikharodga-
    cchacandrakalopamā || 2 || (anuṣṭubh)

    yo devaḥ svayameva mūrdhni vihitāṃ dhatte himāṃśoḥ kalā-
    matyantojjvalabālaketakaśikhārekhāsthitiṃ vibhratīm |
    vyālādhīśapinaddhapiṃgalajaṭājūṭāṭāvīmaṇḍito
    bhūyādvaḥ sa sadā prakāśitavaraḥ kṣemaṃkaraḥ śaṃkaraḥ || 3 ||  (śārdūlavikrīḍita)

    jīmūtaketutanayo niyataṃ dayāluḥ
    jīmūtavāhana iti trijagatprasiddhaḥ |
    dehaṃ nijaṃ tṛṇamivākalayanparārthe
    yo rakṣati sma garuḍātkhalu śaṃkhacūḍam || 4 || (vasantatilakā)

    tasyānvaye narapatiḥ samabhūtkaparddī
    sīlāravaṃśatilako ripudarppamarddī |
    tasmādabhūcca tanayaḥ pulaśaktināmā
    mārttaṇḍamaṇḍalasamānasamṛddhadhāmā || 5 || (vasantatilakā)

    jātavānatha laghuḥ sa kaparddī
    sūnurasya sakalairarivaggaiḥ |
    yadbhayena salilāṃ jaliruccaiḥ
    dīyate sma nijarājya sukhāya || 6 || (svāgatā)

    tasmādabhūcca tanayo bhuvanaikavīraḥ
    śrīvappuvanna iti saṃgararaṃgadhīraḥ |
    śrījhaṃjha ityabhavadasya sutaḥ sukīrttīḥ
    bhrātātha gogginṛpatiḥ samabhūtsumūrttiḥ || 7 || (vasantatilakā)

    tasmādvismayakārihāricaritaḥ prakhyātakīrtiḥ sutaḥ
    śrīmānvajjaḍadevabhūpatirabhūdbhūcakracūḍāmaṇiḥ |
    dordaṇḍaikabalasya yasya sahasā saṃgrāmaraṃgāṃgaṇe
    rājyaśrīḥ svayametya vakṣasi ratiṃ cakre murāreriva || 8 || (śārdūlavikrīḍita)

    jayanta iva vṛtrāreḥ
    purāreriva ṣaṇmukhaḥ |
    tataḥ śrīmānabhūtputraḥ
    saccaritroparājitaḥ || 9 || (anuṣṭubh)

    karṇṇastyāgena yaḥ sākṣāt-
    satyena ca yudhiṣṭhiraḥ |
    pratāpāddīptimārttaṇḍaḥ
    kāladaṇḍaśca yo dviṣām || 10 || (anuṣṭubh)

    śaraṇāgatasāmantā
    apare.api hi jagati rakṣitā yena | 
    sa jayati yathārthanāmā
    śaraṇāgatavajrapaṃjaro devaḥ || 11 || (āryā)

    anavaratakanakadānaiḥ
    jagadidamācchāditaṃ sadā yena |
    tena tribhuvanamadhye
    tyāgajagajjhampi nāmābhūt || 12 || (āryā)

    ye vā kecidudaṇḍacakracaritaistaistairupetā nṛpāḥ
    satyatyāgaparākramātiśayatāṃ śaṃsanti śaśvaddhiyā |
    sthānabhraṣṭasamāśritakṣitibhujāṃ rājyasthitiṃ sasṛje 
    soyaṃ rājapitāmaho vijayatāṃ sāmantadīkṣāguruḥ || 13 || (śārdūlavikrīḍita)

    api ca | 

    yena svāgatamāgatā ya vihitaṃ gommāya nānāvidhaṃ
    yenaivaiyapadevanāmni calitaṃ rājyaṃ sthiraṃ kāritam |
    bhillammāmmaṇamambuvakṣitibhujāṃ dattaṃ ca yenābhayaṃ
    tasya śrībirudaṃkarāmanṛpateranyatkimāvarṇyate  || 14 || (śārdūlavikrīḍita)

    śrīmānabhūttadanu vajjaḍadevanāmā
    bhūpālamastakamaṇistanayo nayajñaḥ |
    adyāpi yasya caritāni janāḥ samastā
    romāñcakañcukitagātralatāḥ stuvanti || 15 || (vasantatilakā)

    tadbhrātātha tatorikesarinṛpo jātaḥ satāṃ sammato
    dṛptārātikulācalaikadalane dambholilīlāṃ dadhat |
    gatvā śaiśava eva sainyasahito dṛṣṭvā ca someśvaraṃ
    tasyāgre piturājñayā jagadalaṃ yaḥ kīlayitvāgataḥ || 16 || (śārdūlavikrīḍita)

    lambālakāni kucakumbhataṭopakaṇṭha-
    prabhraṣṭahāralatikāni nirañjanāni |
    utkhātatīkṣṇakaravālavidāritasya
    yontaḥ purāṇi paripanthijanasya cakre || 17 || (vasantatilakā)

    hatārinārīnetrāmbhaḥ
    sekasaṃvardhanādiva |
    brahmāṇḍamaṇḍapaṃ yasya
    kīrtivallyatirohati || 18 || (anuṣṭubh)

    Prose section

    atha svakīyapuṇyopacayātsamadhigatapañcamahāśabda mahāsāmantādhipatitagarapuraparameśvaraśīlāranarendrajīmūtavāhanānvayaprasūtasuvarṇagaruḍadhvajasahajavidyādharatyāgajagajjhampapaścimasamudrādhipatikaligalāṃkuśa villaviḍeṅga śaraṇāgatavajrapaṃjaraprabhṛtisamasta- rājāvalīsamalaṅkṛtamahāmaṇḍaleśvaraśrīmadarikesaridevarājo nijabhujopārjitānekamaṇḍalasametāṃ purīpramukhacaturdaśagrāmaśatīsamanvita- samagrakoṃkaṇabhuvaṃ samanuśāsati | tasyaitadrājyacintābhāraṃ samudvahati mahāmātyaśrīvāsapaiye tathā mahāsāndhivigrahike śrīvārdhiyapaiye satyetasmin kāle pravartamāne sa mahāmaṇḍaleśvaraḥ śrī-arikesaridevarājaḥ sarvāneva śrīsthānakapuravāsino yathāsambadhyamānakānanyānapi samāgāmirājaputramantripurohitāmātyapradhānāpradhānanaiyogikān niyuktāniyuktarājapuruṣajanapadān tathā haṃyamananagarapauratrivargaprabhṛtīṃśca praṇatipūjāsamādeśaiḥ sandiśatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā-

    calā vibhūtiḥ kṣaṇabhaṅgi yauvanaṃ
    kṛtāntadantāntaravarti jīvitam |
    tathāpyavajñā paralokasādhane
    nṛṇāmaho vismayakāri ceṣṭitam || 19 || (vaṁśastha)

    Prose section

    tathā cāntarlīnajarārākṣasīprārabdhagrāsaṃ yauvanaṃ svargavāsānnarakapātasamamiṣṭasamāgamaviyogaduḥkhaṃ pavanacalitakamalinīdalagatajalalavataralatare dhanāyuṣī kadalīgarbhavadasāraḥ saṃsāra iti matvā dṛḍhataraviraktibuddhyā saṃgṛhṇīyād dānaphalam |

    kṛtatretādvāpareṣu
    tapotyarthaṃ praśasyate
    munayotrānuśaṃsanti
    dānamekaṃ kalau yuge || 20 || (anuṣṭubh)

    na tathā saphalā vidyā
    na tathā saphalaṃ tapaḥ
    yathātra munayaḥ prāhuḥ
    dānamekaṃ kalau yuge || 21 || (anuṣṭubh)

    tathā coktaṃ bhagavatā vyāsena-

    agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇaṃ
    bhūrvaiṣṇavī sūryasutāśca gāvaḥ |
    lokatrayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ
    yaḥ kāñcanaṃ gāñca mahīñca dadyāt || 22 || (indravajrā)

    āsphoṭayanti pitaraḥ
    pravalganti pitāmahāḥ |
    bhūmidosmatkule jātaḥ
    sa naḥ saṃtārayiṣyati || 23 || (anuṣṭubh)

    bhūmidānaṃ supātreṣu
    sutīrtheṣu suparvasu |
    agādhāpārasaṃsāra-
    sāgarottāraṇaṃ bhavet || 24 || (anuṣṭubh)

    dhavalānyātapatrāṇi
    dantinaśca madoddhatāḥ |
    bhūmidānasya puṇyāni
    phalaṃ svargaḥ purandara || 25 || (anuṣṭubh)

    Prose section

    iti dharmādharmavicāracārucirantanamunivacanānyavadhārya mātāpitrorātmanaśca śreyorthinā mayā śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu navasvekona- catvāriṃśadadhikeṣu piṅgalasaṃvatsarāntargatakārttikaśuddhapañcadaśyāṃ yatrāṅkatopi saṃvat 939 kārttika śuddha 15 saṃjātasomagrahaṇaparvaṇi . . . . . . . . . udadhau snātvā gaganaikacakracūḍāmaṇaye trailokyacakṣuṣe kamalinīkāmukāya bhagavate savitre nānāvidhakusumaślāghyamarghyaṃ dattvā sakalasurāsuraguruṃ tralokyasvāminaṃ bhagavantamamvikāpatimabhyarcya yajanayājanādhyaya- nādhyāpanādiṣaṭkarmaniratāya kratukriyākāṇḍaśauṇḍāya . . . . . . . . . śrīsthānakapurādhivāstavyāya jāmadagnyagotrāya kriyānadīṣṇe vah vṛcaśākhine jyotirvide śrīchiṃtapaiyasutāya purohitācāryaśrītikkapaiyāya yajanayājanādhyayanādhyāpanādiṣaṭkarmakaraṇāya balicaruvaiśvadevāgnihotrādinityanaimittikakriyātithipūjādyupasarpaṇārthaṃ svaparigrahapoṣaṇārthaṃ ca vatsarāja viṣayāntaḥ pāticāvināragrāmaḥ yasya cāghāṭanāni pūrvataḥ pūagamvāgrāmaḥ parvatapānīyaprapātaḥ dakṣiṇataḥ nāgāmvāmūlāḍogarikāgrāmau paścimataḥ sāmvarapallikā nadī uttarataḥ sāmvivekāṭiyālakagrāmau tathā ca samagrā tokavalāpallikā yasyāścāghāṭanāni pūrvataḥ sīdāvalī dakṣiṇataḥ mothalanadī paścimataḥ kākādevahallapallikā bādavirakaśca uttarataḥ talāvalīpallikā ca | 

    tathā ca aulakīyāgrāmaḥ yasya cāghāṭanāni pūrvataḥ dakṣiṇataḥ govinī paścimataḥ carikā uttarataḥ kalivalāyacolī—evaṃ caturāgāṭanopalakṣitāḥ svasīmāparyantāḥ satṛṇakāṣṭhodakopetāḥ pūrvadattadevadāyabrahmadāyavarjamā- candrārkaparvatakālamaryādayā namasyavṛttyā udakātisargeṇa paramayā bhaktyā pratipāditāḥ |
    tadasya sānvayavandhorbhuñjato bhojayato vā na kenāpi paripanthanā karaṇīyā | yata uktameva mahāmunibhiḥ-

    bahubhirvasudhā bhuktā
    rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
    yasya yasya yadā bhūmiḥ
    tasya tasya tadā phalam || 26 || (anuṣṭubh)

    sadyodānaṃ nirāyāsaṃ
    sāyāsaṃ dīrghapālanam |
    ata evarṣayaḥ prāhuḥ
    dānācchre yonupālanam || 27 || (anuṣṭubh)

    dattvā bhūmiṃ bhāvinaḥ pārthivendrān
    bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ |
    sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ
    kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || 28 || (śālini)

    yānīha dattāni purā narendraiḥ
    dānāni dharmārthayaśaskarāṇi |
    nirmātyavāntapratimāni tāni
    ko nāma sādhuḥ punarādadītaṃ || 29 || (indravajrā)

    Prose section

    iti cirantanamunivacanānyavadhārya sarvairapi āgāmibhūpatibhiḥ pālanadharmaphalalobha eva karaṇīyaḥ | na punastallopapāpakalaṃ kāgresareṇa kenāpi bhavitavyam | yastvevamabhyartthitopi lobhādajñānatimirapaṭalāvṛtamatirācchindyādācchidyamānaṃ vānumodeta sa pañcabhirapi mahāpātakairupapātakaiśca liptau rauravamahārauravāndhatāmisrādinarakāṃściramanubhaviṣyati | tathā coktaṃ bhagavatā vyāsena |

    svadattāṃ paradattāṃ vā
    yo hareta vasundharām |
    sa viṣṭhāyāṃ kṛmirbhūtvā
    kṛmibhiḥ saha pacyate || 30 || (anuṣṭubh)

    vindhyāṭavīṣvatoyāsu
    śuṣkakoṭaravāsinaḥ |
    mahāhayo hi jāyante
    bhūmidānaṃ haranti ye || 31 || (anuṣṭubh)

    gāmekāṃ vastramekaṃ
    bhūmerapyekamaṅgulam |
    harannarakamāpnoti
    yāvadābhūtasaṃplavam || 32 || (anuṣṭubh)

    ārāmāṇāṃ sahasreṇa
    taḍāgānāṃ śatena ca |
    gavāṃ koṭipradānena
    bhūmihartā na śudhyati || 33 || (anuṣṭubh)

    ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi
    svarge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
    ācchettā cānumantā ca
    tānyeva narake vaset || 34 || (anuṣṭubh)

    Prose section

    yathā caitadevaṃ tathā śāsanadātā lekhakahastena svamatamāropayati | yathā mataṃ mama mahāmaṇḍalaśvaraśrī-aparājitadeva-
    sūnormahāmaṇḍaleśvaraśrī-arikesaridevarājasya yadatra śāsane likhitam | likhitaṃ   caitanmayā śrīmad rājājñayā śrījo-upaiyena bhāṇḍāgārasenamahākavi   śrīnāgalaiyabhrātṛsutena | utkīrṇaṃ ca mānadharapaiyena vedapaiyasuteneti |
    yadatronākṣaramadhikākṣaraṃ vā tatsarvaṃ pramāṇamiti |  

    सिद्धम् । जयश्चाभ्युदयश्च ॥ 

    लभते सर्व्वकार्येषु
    पूजया गणना यकः ।
    विघ्नं निघ्नन्स वः पायात्
    अपायाद्गणनायकः ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)

    स वः पातु शिवो नित्यं
    यन्मौलौ भाति जाह्नवी ।
    सुमेरुशिखरोद्ग-
    च्छचन्द्रकलोपमा ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)

    यो देवः स्वयमेव मूर्ध्नि विहितां धत्ते हिमांशोः कला-
    मत्यन्तोज्ज्वलबालकेतकशिखारेखास्थितिं विभ्रतीम् ।
    व्यालाधीशपिनद्धपिंगलजटाजूटाटावीमण्डितो
    भूयाद्वः स सदा प्रकाशितवरः क्षेमंकरः शंकरः ॥ ३ ॥  (शार्दूलविक्रीडित)

    जीमूतकेतुतनयो नियतं दयालुः
    जीमूतवाहन इति त्रिजगत्प्रसिद्धः ।
    देहं निजं तृणमिवाकलयन्परार्थे
    यो रक्षति स्म गरुडात्खलु शंखचूडम् ॥ ४ ॥ (वसन्ततिलका)

    तस्यान्वये नरपतिः समभूत्कपर्द्दी
    सीलारवंशतिलको रिपुदर्प्पमर्द्दी ।
    तस्मादभूच्च तनयः पुलशक्तिनामा
    मार्त्तण्डमण्डलसमानसमृद्धधामा ॥ ५ ॥ (वसन्ततिलका)

    जातवानथ लघुः स कपर्द्दी
    सूनुरस्य सकलैररिवग्गैः ।
    यद्भयेन सलिलां जलिरुच्चैः
    दीयते स्म निजराज्य सुखाय ॥ ६ ॥ (स्वागता)

    तस्मादभूच्च तनयो भुवनैकवीरः
    श्रीवप्पुवन्न इति संगररंगधीरः ।
    श्रीझंझ इत्यभवदस्य सुतः सुकीर्त्तीः
    भ्राताथ गोग्गिनृपतिः समभूत्सुमूर्त्तिः ॥ ७ ॥ (वसन्ततिलका)

    तस्माद्विस्मयकारिहारिचरितः प्रख्यातकीर्तिः सुतः
    श्रीमान्वज्जडदेवभूपतिरभूद्भूचक्रचूडामणिः ।
    दोर्दण्डैकबलस्य यस्य सहसा संग्रामरंगांगणे
    राज्यश्रीः स्वयमेत्य वक्षसि रतिं चक्रे मुरारेरिव ॥ ८ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    जयन्त इव वृत्रारेः
    पुरारेरिव षण्मुखः ।
    ततः श्रीमानभूत्पुत्रः
    सच्चरित्रोपराजितः ॥ ९ ॥ (अनुष्टुभ्)

    कर्ण्णस्त्यागेन यः साक्षात्-
    सत्येन च युधिष्ठिरः ।
    प्रतापाद्दीप्तिमार्त्तण्डः
    कालदण्डश्च यो द्विषाम् ॥ १० ॥ (अनुष्टुभ्)

    शरणागतसामन्ता
    अपरे।अपि हि जगति रक्षिता येन । 
    स जयति यथार्थनामा
    शरणागतवज्रपंजरो देवः ॥ ११ ॥ (आर्या)

    अनवरतकनकदानैः
    जगदिदमाच्छादितं सदा येन ।
    तेन त्रिभुवनमध्ये
    त्यागजगज्झम्पि नामाभूत् ॥ १२ ॥ (आर्या)

    ये वा केचिदुदण्डचक्रचरितैस्तैस्तैरुपेता नृपाः
    सत्यत्यागपराक्रमातिशयतां शंसन्ति शश्वद्धिया ।
    स्थानभ्रष्टसमाश्रितक्षितिभुजां राज्यस्थितिं ससृजे 
    सोयं राजपितामहो विजयतां सामन्तदीक्षागुरुः ॥ १३ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    अपि च । 

    येन स्वागतमागता य विहितं गोम्माय नानाविधं
    येनैवैयपदेवनाम्नि चलितं राज्यं स्थिरं कारितम् ।
    भिल्लम्माम्मणमम्बुवक्षितिभुजां दत्तं च येनाभयं
    तस्य श्रीबिरुदंकरामनृपतेरन्यत्किमावर्ण्यते  ॥ १४ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    श्रीमानभूत्तदनु वज्जडदेवनामा
    भूपालमस्तकमणिस्तनयो नयज्ञः ।
    अद्यापि यस्य चरितानि जनाः समस्ता
    रोमाञ्चकञ्चुकितगात्रलताः स्तुवन्ति ॥ १५ ॥ (वसन्ततिलका)

    तद्भ्राताथ ततोरिकेसरिनृपो जातः सतां सम्मतो
    दृप्तारातिकुलाचलैकदलने दम्भोलिलीलां दधत् ।
    गत्वा शैशव एव सैन्यसहितो दृष्ट्वा च सोमेश्वरं
    तस्याग्रे पितुराज्ञया जगदलं यः कीलयित्वागतः ॥ १६ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    लम्बालकानि कुचकुम्भतटोपकण्ठ-
    प्रभ्रष्टहारलतिकानि निरञ्जनानि ।
    उत्खाततीक्ष्णकरवालविदारितस्य
    योन्तः पुराणि परिपन्थिजनस्य चक्रे ॥ १७ ॥ (वसन्ततिलका)

    हतारिनारीनेत्राम्भः
    सेकसंवर्धनादिव ।
    ब्रह्माण्डमण्डपं यस्य
    कीर्तिवल्ल्यतिरोहति ॥ १८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    प्रोसे सेच्तिओन्

    अथ स्वकीयपुण्योपचयात्समधिगतपञ्चमहाशब्द महासामन्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वरशीलारनरेन्द्रजीमूतवाहनान्वयप्रसूतसुवर्णगरुडध्वजसहजविद्याधरत्यागजगज्झम्पपश्चिमसमुद्राधिपतिकलिगलांकुश विल्लविडेङ्ग शरणागतवज्रपंजरप्रभृतिसमस्त- राजावलीसमलङ्कृतमहामण्डलेश्वरश्रीमदरिकेसरिदेवराजो निजभुजोपार्जितानेकमण्डलसमेतां पुरीप्रमुखचतुर्दशग्रामशतीसमन्वित- समग्रक्ॐकणभुवं समनुशासति । तस्यैतद्राज्यचिन्ताभारं समुद्वहति महामात्यश्रीवासपैये तथा महासान्धिविग्रहिके श्रीवार्धियपैये सत्येतस्मिन् काले प्रवर्तमाने स महामण्डलेश्वरः श्री-अरिकेसरिदेवराजः सर्वानेव श्रीस्थानकपुरवासिनो यथासम्बध्यमानकानन्यानपि समागामिराजपुत्रमन्त्रिपुरोहितामात्यप्रधानाप्रधाननैयोगिकान् नियुक्तानियुक्तराजपुरुषजनपदान् तथा हंयमननगरपौरत्रिवर्गप्रभृतींश्च प्रणतिपूजासमादेशैः सन्दिशत्यस्तु वः संविदितं यथा-

    चला विभूतिः क्षणभङ्गि यौवनं
    कृतान्तदन्तान्तरवर्ति जीवितम् ।
    तथाप्यवज्ञा परलोकसाधने
    नृणामहो विस्मयकारि चेष्टितम् ॥ १९ ॥ (वंशस्थ)

    प्रोसे सेच्तिओन्

    तथा चान्तर्लीनजराराक्षसीप्रारब्धग्रासं यौवनं स्वर्गवासान्नरकपातसममिष्टसमागमवियोगदुःखं पवनचलितकमलिनीदलगतजललवतरलतरे धनायुषी कदलीगर्भवदसारः संसार इति मत्वा दृढतरविरक्तिबुद्ध्या संगृह्णीयाद् दानफलम् ।

    कृतत्रेताद्वापरेषु
    तपोत्यर्थं प्रशस्यते
    मुनयोत्रानुशंसन्ति
    दानमेकं कलौ युगे ॥ २० ॥ (अनुष्टुभ्)

    न तथा सफला विद्या
    न तथा सफलं तपः
    यथात्र मुनयः प्राहुः
    दानमेकं कलौ युगे ॥ २१ ॥ (अनुष्टुभ्)

    तथा चोक्तं भगवता व्यासेन-

    अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्णं
    भूर्वैष्णवी सूर्यसुताश्च गावः ।
    लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्तं
    यः काञ्चनं गाञ्च महीञ्च दद्यात् ॥ २२ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    आस्फोटयन्ति पितरः
    प्रवल्गन्ति पितामहाः ।
    भूमिदोस्मत्कुले जातः
    स नः संतारयिष्यति ॥ २३ ॥ (अनुष्टुभ्)

    भूमिदानं सुपात्रेषु
    सुतीर्थेषु सुपर्वसु ।
    अगाधापारसंसार-
    सागरोत्तारणं भवेत् ॥ २४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    धवलान्यातपत्राणि
    दन्तिनश्च मदोद्धताः ।
    भूमिदानस्य पुण्यानि
    फलं स्वर्गः पुरन्दर ॥ २५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    प्रोसे सेच्तिओन्

    इति धर्माधर्मविचारचारुचिरन्तनमुनिवचनान्यवधार्य मातापित्रोरात्मनश्च श्रेयोर्थिना मया शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु नवस्वेकोन- चत्वारिंशदधिकेषु पिङ्गलसंवत्सरान्तर्गतकार्त्तिकशुद्धपञ्चदश्यां यत्राङ्कतोपि संवत् ९३९ कार्त्तिक शुद्ध १५ संजातसोमग्रहणपर्वणि । । । । । । । । । उदधौ स्नात्वा गगनैकचक्रचूडामणये त्रैलोक्यचक्षुषे कमलिनीकामुकाय भगवते सवित्रे नानाविधकुसुमश्लाघ्यमर्घ्यं दत्त्वा सकलसुरासुरगुरुं त्रलोक्यस्वामिनं भगवन्तमम्विकापतिमभ्यर्च्य यजनयाजनाध्यय- नाध्यापनादिषट्कर्मनिरताय क्रतुक्रियाकाण्डशौण्डाय । । । । । । । । । श्रीस्थानकपुराधिवास्तव्याय जामदग्न्यगोत्राय क्रियानदीष्णे वह् वृचशाखिने ज्योतिर्विदे श्रीछिंतपैयसुताय पुरोहिताचार्यश्रीतिक्कपैयाय यजनयाजनाध्ययनाध्यापनादिषट्कर्मकरणाय बलिचरुवैश्वदेवाग्निहोत्रादिनित्यनैमित्तिकक्रियातिथिपूजाद्युपसर्पणार्थं स्वपरिग्रहपोषणार्थं च वत्सराज विषयान्तः पातिचाविनारग्रामः यस्य चाघाटनानि पूर्वतः पूअगम्वाग्रामः पर्वतपानीयप्रपातः दक्षिणतः नागाम्वामूलाडोगरिकाग्रामौ पश्चिमतः साम्वरपल्लिका नदी उत्तरतः साम्विवेकाटियालकग्रामौ तथा च समग्रा तोकवलापल्लिका यस्याश्चाघाटनानि पूर्वतः सीदावली दक्षिणतः मोथलनदी पश्चिमतः काकादेवहल्लपल्लिका बादविरकश्च उत्तरतः तलावलीपल्लिका च । 

    तथा च औलकीयाग्रामः यस्य चाघाटनानि पूर्वतः दक्षिणतः गोविनी पश्चिमतः चरिका उत्तरतः कलिवलायचोली—एवं चतुरागाटनोपलक्षिताः स्वसीमापर्यन्ताः सतृणकाष्ठोदकोपेताः पूर्वदत्तदेवदायब्रह्मदायवर्जमा- चन्द्रार्कपर्वतकालमर्यादया नमस्यवृत्त्या उदकातिसर्गेण परमया भक्त्या प्रतिपादिताः ।
    तदस्य सान्वयवन्धोर्भुञ्जतो भोजयतो वा न केनापि परिपन्थना करणीया । यत उक्तमेव महामुनिभिः-

    बहुभिर्वसुधा भुक्ता
    राजभिः सगरादिभिः ।
    यस्य यस्य यदा भूमिः
    तस्य तस्य तदा फलम् ॥ २६ ॥ (अनुष्टुभ्)

    सद्योदानं निरायासं
    सायासं दीर्घपालनम् ।
    अत एवर्षयः प्राहुः
    दानाच्छ्रे योनुपालनम् ॥ २७ ॥ (अनुष्टुभ्)

    दत्त्वा भूमिं भाविनः पार्थिवेन्द्रान्
    भूयो भूयो याचते रामभद्रः ।
    सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां
    काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ २८ ॥ (शालिनि)

    यानीह दत्तानि पुरा नरेन्द्रैः
    दानानि धर्मार्थयशस्कराणि ।
    निर्मात्यवान्तप्रतिमानि तानि
    को नाम साधुः पुनराददीतं ॥ २९ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    प्रोसे सेच्तिओन्

    इति चिरन्तनमुनिवचनान्यवधार्य सर्वैरपि आगामिभूपतिभिः पालनधर्मफललोभ एव करणीयः । न पुनस्तल्लोपपापकलं काग्रेसरेण केनापि भवितव्यम् । यस्त्वेवमभ्यर्त्थितोपि लोभादज्ञानतिमिरपटलावृतमतिराच्छिन्द्यादाच्छिद्यमानं वानुमोदेत स पञ्चभिरपि महापातकैरुपपातकैश्च लिप्तौ रौरवमहारौरवान्धतामिस्रादिनरकांश्चिरमनुभविष्यति । तथा चोक्तं भगवता व्यासेन ।

    स्वदत्तां परदत्तां वा
    यो हरेत वसुन्धराम् ।
    स विष्ठायां कृमिर्भूत्वा
    कृमिभिः सह पच्यते ॥ ३० ॥ (अनुष्टुभ्)

    विन्ध्याटवीष्वतोयासु
    शुष्ककोटरवासिनः ।
    महाहयो हि जायन्ते
    भूमिदानं हरन्ति ये ॥ ३१ ॥ (अनुष्टुभ्)

    गामेकां वस्त्रमेकं
    भूमेरप्येकमङ्गुलम् ।
    हरन्नरकमाप्नोति
    यावदाभूतसंप्लवम् ॥ ३२ ॥ (अनुष्टुभ्)

    आरामाणां सहस्रेण
    तडागानां शतेन च ।
    गवां कोटिप्रदानेन
    भूमिहर्ता न शुध्यति ॥ ३३ ॥ (अनुष्टुभ्)

    षष्टिवर्षसहस्राणि
    स्वर्गे तिष्ठति भूमिदः ।
    आच्छेत्ता चानुमन्ता च
    तान्येव नरके वसेत् ॥ ३४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    प्रोसे सेच्तिओन्

    यथा चैतदेवं तथा शासनदाता लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति । यथा मतं मम महामण्डलश्वरश्री-अपराजितदेव-
    सूनोर्महामण्डलेश्वरश्री-अरिकेसरिदेवराजस्य यदत्र शासने लिखितम् । लिखितं   चैतन्मया श्रीमद् राजाज्ञया श्रीजो-उपैयेन भाण्डागारसेनमहाकवि   श्रीनागलैयभ्रातृसुतेन । उत्कीर्णं च मानधरपैयेन वेदपैयसुतेनेति ।
    यदत्रोनाक्षरमधिकाक्षरं वा तत्सर्वं प्रमाणमिति ।  

Translation

    Success! May there be victory and prosperity!

    Verse 1 

    May that Gaṇanāyaka (i.e. Gaṇapati) protect you from calamity—he who destroys obstacles and who, by means of worship, receives attention in all undertakings!

    Verse 2 

    May that Śiva always protect you—he on whose head the Gaṅgā shines like the bright crescent of the moon as it rises over the peak of Sumeru!

    Verse 3

    May that Śaṅkara, adorned with a large mass of brown matted hair tied with the lord of serpents, secure your well-being at all times by means of his manifested boons—the god who bears the crescent moon which he has himself placed on his head and which resembles the extremely resplendent tender shoot of the Ketaka flower!

    Verse 4

    Jīmūtavāhana, the ever-compassionate son of Jīmūtaketu, is well-known in the three worlds—who, valuing his own body as not better than a straw, saved, indeed, Śaṅkhacūḍa from Garuḍa.

    Verse 5

    In his family there arose Kapardin I, an ornament of the Śilāra race, who quelled the arrogance of his enemies. From him was born his son, Pulaśakti by name, who resembled the orb of the sun by his brilliant splendour.

    Verse 6

    Then was born his son, younger Kapardin (i.e. Kapardin II), through fear of whom all his enemies offered libations of water to the pleasure derived from their kingdoms.

    Verse 7

    From him was born his son named the illustrious Vappuvanna, a unique warrior on the earth, courageous on the field of battle. His famous son was the illustrious Jhañjha. Thereafter, his brother Goggi of handsome form became king.

    Verse 8

    From him sprang a son named the illustrious Vajjaḍadeva I, famed for his astounding and attractive deeds, the crest-jewel of the circle of the earth. Royal Fortune, approaching him, all of a sudden and of her own accord, on the battlefield, felt delighted while sporting on the bosom of him whose strength lay solely in his own arm, as it does on that of Murāri.

    Verse 9

    To him was born an illustrious and virtuous son named Aparājita as Jayanta was to Indra and as the six-faced Kārttikeya was to Śiva.

    Verse 10

    Who was veritable Karṇa in liberality and Yudhiṣṭhira in truthfulness, who was the brilliant sun in valour and the rod of Yama to his enemies.

    Verse 11

    He, who gave protection to other feudatories also who sought refuge with him in this world—that king is indeed victorious, being rightly called ‘the adamantine cage affording protection to those seeking refuge.’

    Verse 12

    As he covered this whole world with his unceasing gifts of gold, he became well-known in the world by the title of the world-excelling donor.

    Verse 13

    Those kings who approached him with their vast armies always praised his unsurpassed truthfulness, charity and valour in their minds. Those who, having lost their kingdoms, sought refuge with him, were reinstated by him. May he who has initiated the sāmantas in proper discipline and isrightly calledd rāya-pitāmaha (Brahmā among kings) be victorious!

    Verse 14

    What else can be described of him who welcomed in various ways Gomma, who resorted to him for protection; who caused to be made firm the infirm rule of Aiyapadeva; who gave protection to the kings Bhillama, Ammaṇa and Mambuva; and who had the title of ‘Rāma among titleholders’?

    Verse 15

    From him was born the son named Vajjaḍadeva I, who mastered political science, and was a crest-jewel of kings, whose deeds all people even now praise, with their creeper-like bodies having clothes of horripilation.

    Verse 16

    Then there was born his brother, King Arikesarin, who had the grace of the thunderbolt in destroying the principal mountains in the form of arrogant foes, who, even when he was a boy, went with an army so Someśvara and having seen Godt god, came back after offering him the whole world as directed by his father.

    Verse 17

    Who caused the ladies in the harems of his enemies, slain by his short sword drawn out of its scabbard, to have dangling unbraided hair, to discard necklaces from their pitcher-like breasts, and to discard the use of collyrium usually applied to the eyes.

    Verse 18

    The creeper of whose fame rises above this bower of Brahmāṇḍa as if because it is made to grow by the sprinkling of water in the form of tears from the eyes of the wives of the enemies slain by him.

    Now, while the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious king Arikesarideva—who, by his religious merit, has obtained the five mahāśabdas and who is adorned with all royal titles such as ‘the lord of the city of Tagara’, ‘a king of the Śilāhāra family’, ‘a scion of the family of Jimūtavāhana’, ‘he who has the ensign of the Golden Eagle’, ‘he who is a born Vidyādhara’, ‘he who excels the world in charity’, ‘the lord of the Western Ocean’, ‘a goad to the neck of the Kali Age’, ‘clever in the use of the bow’, ‘an adamantine cage for those who seek protection’ and so forth,—is ruling over the entire Koṅkaṇa country comprising fourteen hundred villages headed by Purī together with several maṇḍalas conquered by his arm and while the mahāmātya, the illustrious Vāsapaiya, and the mahāsāndhivigrahika, the illustrious Vārdhiyapaiya are shouldering the burden of the cares of government,—at that time the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious king Arikesarideva addresses, with salutation, honour and respect, all residents of the famous Sthānaka and all assembled princes, counsellors, the family priest, the amātyas, the principal and subordinate officers, the village people and government servants, whether formally appointed or not, and also the artisans, guilds, the three classes of townsmen and so forth as follows:-

    Be it known to you! Prosperity is unsteady, youth is momentary, and life lies in the jaws of death; and still, men are indifferent to the acquisition of the other world. How surprising is this action of theirs!

    And realising that youth is being devoured by the demoness of old age hidden inside the body, that grief of separation from one’s dear ones is like falling into hell after dwelling in heaven, and that wealth and life are extremely fickle like drops of water on the leaf of a lotus-plant tossed by wind, one should accumulate the reward of charity by firm non-attachment.

    Verse 20

    In Kṛta, Treta and Dvāpara ages penance is highly praised. But in the Kali Age, sages recommend only charity.

    Verse 21

    The sages say that in the Kali Age neither knowledge nor penance is as fruitful as charity.

    And it has been declared by Vyāsa: -

    Verse 22

    Gold was the first product of fire, land belongs to Viṣṇu, and cows are offsprings of the Sun. He who gives gold, a cow and land give thereby the three worlds of Fire, Viṣṇu and the Sun.

    Verse 23

    The manes cry out and the grandfathers leap about: “There has been born in our family a giver of land! He will save us!”

    Verse 24

    A gift of land made to a worthy person at a sacred place and on a holy occasion would take one across the unfathomable ocean of worldly existence.

    Verse 25

    O Purandara! The rewards of the religious merit obtained by a gift of land are a white royal umbrella and elephants intoxicated in rut in this world and heaven in the other.

    Having thought over such sayings of ancient sages which are delightful on account of their discrimination between religious merit and demerit, and with a view to secure the well-being of my parents and myself, I—having bathed in the ocean on the fifteen tithi of the bright fortnight of Kārttika, when nine hundred years increased by thirty-nine have elapsed by the era of the Śaka king, the cyclic year being Piṅgala, in figures, year 939, Kārttika, the bright fortnight, the tithi 15, on the occasion of the lunar eclipse which occurred on that tithi, and having offered an arghya with flowers of various kinds to the divine Sun, the sole crest-jewel of the sky and the lover of the lotus-plant, and having worshipped the divine Śiva, the consort of Ambikā, the lord of the three worlds and the guru of all gods and demons,—have given with great devotion and with exemption from taxes, confirming the gift with the pouring out of water, to the family priest and Ācārya, the revered Tikkapaiya, the son of the revered Chintapaiya, of the Jāmadagnya gotra and the Ṛgveda śākhā, who is an astrologer and is adept in religious performances, who is always engaged in the six duties of sacrificing for himself and others, studying the Vedas etc. and teaching them to others, and so forth, and who is proficient in the performance, of sacrifices, for the observance of the six duties, viz. sacrificing for himself and for others, studying and teaching of the sacred texts and so forth, for the performance of bali, caru, vaiśvadeva, agnihotra and such other obligatory and occasional rites, the honouring of guests and the maintenance of his own family,—the village Cāvināra comprised in the viṣaya of Vareṭikā, the boundaries of which are as follows: on the east the village Pūagambā and the waterfall from a hill, on the south the villages Nāgāmbā and Mūlāḍoṅgarikā, on the west Sāmbarapallikā, on the north the villages Sāmbive and Kāṭiyālaka; and also the entire Tokabalāpallikā, the boundaries of which are as follows; on the east Sīdāvalī; on the south the Mothala river; on the west Kākādevahallapallikā and Bādaviraka, on the north Talāvalīpallikā; and also the village Aulakīyā, the boundaries of which are as follows: on the east a tank; on the south Govinī; on the west Carikā; on the north Kalibalāyacolī—(these three villages) with their four boundaries thus marked, extending to their limits, together with grass, trees and water, and exclusive of gifts made previously to gods and Brāhmaṇas, to be enjoyed as long as the sun, the moon and the mountains endure.

    Therefore, none should cause any obstruction while he, together with his descendants and relatives, enjoys them or causes them to be enjoyed; for it has been said by great sages:

    (Here follow five benedictory and imprecatory verses.)

    And as it is the giver of the charter records his approval by the hand of the scribe:

    “What is written in this charter has been approved by me, mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious king Arikesarideva, the son of the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious Aparājitadeva.”

    And this has been written by me, the illustrious Joupaiya, the nephew of the Treasury officer, the great poet, the illustrious Nāgalaiya, by the order of the illustrious King. It has been engraved by Mānadharapaiya, the son of Vedapaiya.

    Whatever is written here—in deficient or redundant syllables—all that is authoritative.

Dynasty: Śilāhāra
Source:
Ruler: Arikesarin
Date: 6th November 1017 CE (Kārttika śukla 15, Śaka 939)
Donee: Family priest and ācārya Tikkapaiya
Language: Sanskrit
Nature of grant: Land donation
Purpose: For religious merit of ruler and parents; for performance of bali, caru, vaiśvadeva, agnihotra, honoring of guests, and maintenance of donee’s family
Provenance of inscription: Thane fort, Maharashtra
Type of Inscription: Copperplate grant
Related Tags
Related Tags
More Śilāhāra Dynasty Inscriptions