Discovered originally by Prof. R. N. Apte of Kolhapur, this set of three copper plates are bound by a circular ring soldered to a rectangular seal depicting a flying Garuḍa holding a cobra. The inscription is engraved in Kannada characters, utilising a mix of Sanskrit and Kannada languages.
Issued from king’s residence at Vaḷayavāḍa in Śaka year (1115 CE), coinciding with the Vṛiścika saṅkrānti, the charter records a grant made by mahāmaṇḍaleśvara Gaṇḍarāditya. The king donated the village of Ādage, along with the incorporated villages of Aṅkulage and Boppeyavāḍa located in the Miriñja gampaṇa of Miriñja deśa (modern Miraj), to his vassal Noḷamba of the Nigumba family. The grant specifies exemptions from the āruvaṇa tax and lays down strict administrative conditions about the remunerations of the local headmen (nārgāvuṇḍas) based on their fulfillment of duties.
Editor's Comment:First Side
1. siddham | svasti | jayatyāviṣkṛtaṃ viṣṇorvvārāhaṃ kṣobhitārṇṇavam | dakṣiṇonnatadaṃṣṭrāgraviśrā-
2. ntabhuvanaṃ vapuḥ || jayati jagati rūḍho rājalakṣmīnivāsaḥ pravijitaripu-
3. varggassvīkṛtotkṛṣṭadurggaḥ | sakaḷa sukṛtavāso vīralakṣmīvilāso janitasujana-
4. rāgaḥ śrīśilāhāravaṃśaḥ || śrīmacchilāhāranarendravaṃśe śrīkīrttikāntāḥ kamanī-
5. yarūpāḥ | vikhyātaśauryyā vahavo nṛpendrāḥ saṃpālayāmāsurimāṃ dhari-
6. trim || tadvaṃśe nṛpatirbbabhūva jatigo gomanthadurggādhipo māmaḥ śrīvanitāpatissu-
7. carito gaṃgasya permānaḍeḥ | tasyā bhūttanaya pratāpanilayaḥ śrīnāyimāṃ-
8. ko nṛpaḥ karṇṇāṭīkucakuṅkumāṅkitatanurvvidyādharādhīśvaraḥ || tasyātma-
9. jastuparivarddhitarājalakṣmī prādurbbabhūva samupārjjitapuṇyapuñjaḥ |
10. candrāhvayo jagati viśrutakīrttikāntastyāgārṇṇavo budhanuto nayanābhi-
11. rāmaḥ || tasyāpi putro jatigo narendro jātaḥ pravīro gajayūthanāthaḥ | tasyā-
12. tmajau goṅkalagūvalākhyau jātāvubhau vairikulādrivajrau || tadgoṅkalasya tanujo ripudanti-
13. siṃhaḥ śrīmārasiṃhanṛpatirmmaruvakkasarppaḥ | prādurbbabhūva samarāṅgaṇasūtra –
14. dhāro vikhyātakīrttiriha paṇḍitapārijātaḥ || tasyāgrasūnurjagadekavīro vī-
15. rāṅganābāhulatāvagūḍhaḥ | kīrttipriyo gūvaladevanāmā vabhūva bhūpāla-
16. varo narendraḥ || tasyānujassakalamaṅgalajanmabhūmirāsīnnṛpālatilako bhuvi bhoja-
17. devaḥ | prottuṅgavīravanitāśrayabāhudaṇḍaścaṇḍārimaṇḍalaśirogirivajradaṇḍaḥ ||
Second Plate: First Side
18. śrīmatkadaṃbāṃbaratigmaraśmeśśirassarojaṃ khalu śāntarasya | pūjāṃ pracakre sa ca cakravarttiśrīvikra-
19. mādityanarendrapāde || kiṃ varṇyate jagati vīrataraḥ prasiddhaḥ kopāttu koṅgajanṛpopi
20. papāta yasya | sūryyānvayāṃbararavissa ca vijjaṇopi cakre gṛhaṃ surapaterbbhuvi ya-
21. sya kopāt || yatpratāpapradīpesmin kokkallaśśalabhāyitaḥ | palāyitā na gaṇyante soyaṃ
22. bhojanṛpālakaḥ || veṇugrāmadavānalo vijayate vairībhakaṇṭhīravo govindapralayānta-
23. kaḥ śikhariṇo vajraḥ kurañjasya ca | bhojaḥ svīkṛtakoṅkaṇo bhujaballāttadbhillamodbandha-
24. kṛtsoyaṃ karṇṇadiśāpaṭo ripukubhṛddorddaṇḍakaṇḍūharaḥ || tasyānujāto guṇarāśi-
25. rāsīd ballāladevo jitavairibhūpaḥ | jīmūtavāhānvayaratnadīpo gaṃbhīra-
26. mūrttirbbhuvi śauryyaśālī || ajani tadanujātastigmaraśmipratāpo divijapativi-
27. bhūtissarvvalakṣmīnivāsaḥ | kṛtaripumadabhaṅgo rājavidyāprasaṅgo bhuvanavi-
28. nutamūrttirggaḍarādityadevaḥ || cakre cālukyacakreśo vikramādityavallabhaḥ | niśśaṃ-
29. kamalla ityākhyāṃ gaṇḍarādityabhūpateḥ || dhanyāste mānavāssarve dhanyāśca mṛgajāta-
30. yaḥ | sa deśassaphalo yatra gaṇḍarādityabhūpatiḥ || yatkhadgādbhutatīvraghā-
31. tacakitastatkuṇḍideśādhipo daṇḍabrahmanṛpo jagāma sadanaṃ saṃsevyamānaṃ suraiḥ |
32. tyaktvā rāṣṭramatīva ramyamatulāṃ lakṣmīṃ bhujopārjjitāṃ soyaṃ gaṇḍaradevama-
33. ṇḍalapatissaṃśobhate bhūtale || ratnāni yatnena dadāti tasmai ratnāka-
34. ro bhaṅgabhayājjaḍātmā | āpūryya samyaksatataṃ vahitraṃ sūkṣmāṇi
35. vāsāṃsi hayāṃśca tasmai || kimiha bahubhiruktairalpagarbbhairvvacobhirbbhuvana-
Second Plate: Second Side
36. viditavīraḥ krūrasaṅgrāmadhīraḥ | aparanṛpatikośaṃ deśamatyantaśobhaṃ yadi sa kupitacittaḥ
37. kārayatyātmakīyam || samadhigatapañcamahāśabdamahāgaṇḍaleśvaraḥ | tagarapuravarā-
38. dhīśvaraḥ | śrīśilāhāranarendraḥ | jīmūtavāhanānvayaprasūtaḥ | suvarṇṇagaruḍa –
39. dhvajaḥ | maruvakkasarppaḥ | ayyanasiṃhaḥ | ripumaṇḍalikabhairavaḥ | vidviṣṭagajakaṇṭhī-
40. ravaḥ | gaṇikāmanojaḥ | hayavatsarājaḥ | śaucagāṅgeyaḥ | satyarādheyaḥ |
41. iḍuvarādityaḥ | rūpanārāyaṇaḥ | kaliyugavikramādityaḥ | śanivāra-
42. siddhiḥ | giridurggalaṅghanaḥ | śrīmanmahālakṣmīlabdhavaraprasādādisamastarājāva-
43. līvirājitaḥ śrīmanmahāmaṇḍaleśvaraḥ śrīgaṇḍarādityadevaḥ śrīmadvalaya-
44. vāḍaśivire sukhasaṅkathāvinodena rājyaṃ kurvāṇaḥ | saptatriṃśaduttarasaha-
45. sreṣu śakavarṣeṣu 1037 atīteṣu manmathasaṃvatsare kārttikamāse śuklapakṣe |
46. aṣṭamyāṃ budhavāre miriñjedeśe | miriñjegaṃpaṇamadhye aṅkulage boppe-
47. yavāḍa itigrāmadvayaṃ ādagenāmagrāme praviṣṭaṃ kṛtvā tadgrā-
48. māruvaṇaṃ tyaktvā tatratyanārgāvuṇḍā yadi nāyakatvaṃ kurvvanti teṣāṃ
49. śarīrajīvitārttha suvarṇṇa na dadāti yadi nāyakatvaṃ necchanti svecchayā tiṣṭhanti ta-
50. dā koḍevaṇaṃ nāsti | evamanena krameṇa śrīmatpavitretra niguṃva-
Third Plate
51. vaṃśe jātaḥ pumān horimanāmadheyaḥ | kīrttipriyaḥ puṇyadhanaḥ prasiddhaḥ śrī-
52. jainasaṅghāṃbujatigmaraśmiḥ || tasyātmajobhūdiha bīraṇākhyastasyānujo bhū-
53. darikesarīti | tadbīraṇasyāpi tanūbhavoyaṃ vabhūva kundātiriti prasiddhaḥ ||
54. tasyānujassuparipālitabandhuvarggaḥ śrīnāyimo jinamatāṃbudhican-
55. dra eṣaḥ | tyāgānvitassucaritassujano babhūva prakhyātakīrttiriha dharmmapa-
56. raḥ prasiddhaḥ || tasyāpi vīraḥ sujanopakārī nolaṃbanāmā tanayo babhūva |
57. śrīgaṇḍarādityapadābjabhṛṅgo dharmmānvito vairimataṅgasiṃhaḥ || tasmai
58. samastaguṇagaṇālaṃkṛtāya niguṃbakulakamalamārttaṇḍāya | suvarṇṇama-
59. tsyoragendradhvajavirājitāya samyaktvaratnākarāya padmāvatīdevīlabdhavara-
60. prasādāya nolaṃvasāmantāya sarvanamasyaṃ sarvvavādhāparihāraṃ putra-
61. pautrikamācandrārkkaṃ dattavān |
१। सिद्धम् । स्वस्ति । जयत्याविष्कृतं विष्णोर्व्वाराहं क्षोभितार्ण्णवम् । दक्षिणोन्नतदंष्ट्राग्रविश्रा-
२। न्तभुवनं वपुः ॥ जयति जगति रूढो राजलक्ष्मीनिवासः प्रविजितरिपु-
३। वर्ग्गस्स्वीकृतोत्कृष्टदुर्ग्गः । सकऌअ सुकृतवासो वीरलक्ष्मीविलासो जनितसुजन-
४। रागः श्रीशिलाहारवंशः ॥ श्रीमच्छिलाहारनरेन्द्रवंशे श्रीकीर्त्तिकान्ताः कमनी-
५। यरूपाः । विख्यातशौर्य्या वहवो नृपेन्द्राः संपालयामासुरिमां धरि-
६। त्रिम् ॥ तद्वंशे नृपतिर्ब्बभूव जतिगो गोमन्थदुर्ग्गाधिपो मामः श्रीवनितापतिस्सु-
७। चरितो गंगस्य पेर्मानडेः । तस्या भूत्तनय प्रतापनिलयः श्रीनायिमां-
८। को नृपः कर्ण्णाटीकुचकुङ्कुमाङ्किततनुर्व्विद्याधराधीश्वरः ॥ तस्यात्म-
९। जस्तुपरिवर्द्धितराजलक्ष्मी प्रादुर्ब्बभूव समुपार्ज्जितपुण्यपुञ्जः ।
१०। चन्द्राह्वयो जगति विश्रुतकीर्त्तिकान्तस्त्यागार्ण्णवो बुधनुतो नयनाभि-
११। रामः ॥ तस्यापि पुत्रो जतिगो नरेन्द्रो जातः प्रवीरो गजयूथनाथः । तस्या-
१२। त्मजौ गोङ्कलगूवलाख्यौ जातावुभौ वैरिकुलाद्रिवज्रौ ॥ तद्गोङ्कलस्य तनुजो रिपुदन्ति-
१३। सिंहः श्रीमारसिंहनृपतिर्म्मरुवक्कसर्प्पः । प्रादुर्ब्बभूव समराङ्गणसूत्र –
१४। धारो विख्यातकीर्त्तिरिह पण्डितपारिजातः ॥ तस्याग्रसूनुर्जगदेकवीरो वी-
१५। राङ्गनाबाहुलतावगूढः । कीर्त्तिप्रियो गूवलदेवनामा वभूव भूपाल-
१६। वरो नरेन्द्रः ॥ तस्यानुजस्सकलमङ्गलजन्मभूमिरासीन्नृपालतिलको भुवि भोज-
१७। देवः । प्रोत्तुङ्गवीरवनिताश्रयबाहुदण्डश्चण्डारिमण्डलशिरोगिरिवज्रदण्डः ॥
१८। श्रीमत्कदंबांबरतिग्मरश्मेश्शिरस्सरोजं खलु शान्तरस्य । पूजां प्रचक्रे स च चक्रवर्त्तिश्रीविक्र-
१९। मादित्यनरेन्द्रपादे ॥ किं वर्ण्यते जगति वीरतरः प्रसिद्धः कोपात्तु कोङ्गजनृपोपि
२०। पपात यस्य । सूर्य्यान्वयांबररविस्स च विज्जणोपि चक्रे गृहं सुरपतेर्ब्भुवि य-
२१। स्य कोपात् ॥ यत्प्रतापप्रदीपेस्मिन् कोक्कल्लश्शलभायितः । पलायिता न गण्यन्ते सोयं
२२। भोजनृपालकः ॥ वेणुग्रामदवानलो विजयते वैरीभकण्ठीरवो गोविन्दप्रलयान्त-
२३। कः शिखरिणो वज्रः कुरञ्जस्य च । भोजः स्वीकृतकोङ्कणो भुजबल्लात्तद्भिल्लमोद्बन्ध-
२४। कृत्सोयं कर्ण्णदिशापटो रिपुकुभृद्दोर्द्दण्डकण्डूहरः ॥ तस्यानुजातो गुणराशि-
२५। रासीद् बल्लालदेवो जितवैरिभूपः । जीमूतवाहान्वयरत्नदीपो गंभीर-
२६। मूर्त्तिर्ब्भुवि शौर्य्यशाली ॥ अजनि तदनुजातस्तिग्मरश्मिप्रतापो दिविजपतिवि-
२७। भूतिस्सर्व्वलक्ष्मीनिवासः । कृतरिपुमदभङ्गो राजविद्याप्रसङ्गो भुवनवि-
२८। नुतमूर्त्तिर्ग्गडरादित्यदेवः ॥ चक्रे चालुक्यचक्रेशो विक्रमादित्यवल्लभः । निश्शं-
२९। कमल्ल इत्याख्यां गण्डरादित्यभूपतेः ॥ धन्यास्ते मानवास्सर्वे धन्याश्च मृगजात-
३०। यः । स देशस्सफलो यत्र गण्डरादित्यभूपतिः ॥ यत्खद्गाद्भुततीव्रघा-
३१। तचकितस्तत्कुण्डिदेशाधिपो दण्डब्रह्मनृपो जगाम सदनं संसेव्यमानं सुरैः ।
३२। त्यक्त्वा राष्ट्रमतीव रम्यमतुलां लक्ष्मीं भुजोपार्ज्जितां सोयं गण्डरदेवम-
३३। ण्डलपतिस्संशोभते भूतले ॥ रत्नानि यत्नेन ददाति तस्मै रत्नाक-
३४। रो भङ्गभयाज्जडात्मा । आपूर्य्य सम्यक्सततं वहित्रं सूक्ष्माणि
३५। वासांसि हयांश्च तस्मै ॥ किमिह बहुभिरुक्तैरल्पगर्ब्भैर्व्वचोभिर्ब्भुवन-
३६। विदितवीरः क्रूरसङ्ग्रामधीरः । अपरनृपतिकोशं देशमत्यन्तशोभं यदि स कुपितचित्तः
३७। कारयत्यात्मकीयम् ॥ समधिगतपञ्चमहाशब्दमहागण्डलेश्वरः । तगरपुरवरा-
३८। धीश्वरः । श्रीशिलाहारनरेन्द्रः । जीमूतवाहनान्वयप्रसूतः । सुवर्ण्णगरुड –
३९। ध्वजः । मरुवक्कसर्प्पः । अय्यनसिंहः । रिपुमण्डलिकभैरवः । विद्विष्टगजकण्ठी-
४०। रवः । गणिकामनोजः । हयवत्सराजः । शौचगाङ्गेयः । सत्यराधेयः ।
४१। इडुवरादित्यः । रूपनारायणः । कलियुगविक्रमादित्यः । शनिवार-
४२। सिद्धिः । गिरिदुर्ग्गलङ्घनः । श्रीमन्महालक्ष्मीलब्धवरप्रसादादिसमस्तराजाव-
४३। लीविराजितः श्रीमन्महामण्डलेश्वरः श्रीगण्डरादित्यदेवः श्रीमद्वलय-
४४। वाडशिविरे सुखसङ्कथाविनोदेन राज्यं कुर्वाणः । सप्तत्रिंशदुत्तरसह-
४५। स्रेषु शकवर्षेषु १०३७ अतीतेषु मन्मथसंवत्सरे कार्त्तिकमासे शुक्लपक्षे ।
४६। अष्टम्यां बुधवारे मिरिञ्जेदेशे । मिरिञ्जेगंपणमध्ये अङ्कुलगे बोप्पे-
४७। यवाड इतिग्रामद्वयं आदगेनामग्रामे प्रविष्टं कृत्वा तद्ग्रा-
४८। मारुवणं त्यक्त्वा तत्रत्यनार्गावुण्डा यदि नायकत्वं कुर्व्वन्ति तेषां
४९। शरीरजीवितार्त्थ सुवर्ण्ण न ददाति यदि नायकत्वं नेच्छन्ति स्वेच्छया तिष्ठन्ति त-
५०। दा कोडेवणं नास्ति । एवमनेन क्रमेण श्रीमत्पवित्रेत्र निगुंव-
५१। वंशे जातः पुमान् होरिमनामधेयः । कीर्त्तिप्रियः पुण्यधनः प्रसिद्धः श्री-
५२। जैनसङ्घांबुजतिग्मरश्मिः ॥ तस्यात्मजोभूदिह बीरणाख्यस्तस्यानुजो भू-
५३। दरिकेसरीति । तद्बीरणस्यापि तनूभवोयं वभूव कुन्दातिरिति प्रसिद्धः ॥
५४। तस्यानुजस्सुपरिपालितबन्धुवर्ग्गः श्रीनायिमो जिनमतांबुधिचन्-
५५। द्र एषः । त्यागान्वितस्सुचरितस्सुजनो बभूव प्रख्यातकीर्त्तिरिह धर्म्मप-
५६। रः प्रसिद्धः ॥ तस्यापि वीरः सुजनोपकारी नोलंबनामा तनयो बभूव ।
५७। श्रीगण्डरादित्यपदाब्जभृङ्गो धर्म्मान्वितो वैरिमतङ्गसिंहः ॥ तस्मै
५८। समस्तगुणगणालंकृताय निगुंबकुलकमलमार्त्तण्डाय । सुवर्ण्णम-
५९। त्स्योरगेन्द्रध्वजविराजिताय सम्यक्त्वरत्नाकराय पद्मावतीदेवीलब्धवर-
६०। प्रसादाय नोलंवसामन्ताय सर्वनमस्यं सर्व्ववाधापरिहारं पुत्र-
६१। पौत्रिकमाचन्द्रार्क्कं दत्तवान् ।
siddham | svasti |
jayatyāviṣkṛtaṃ viṣṇoḥ
vārāhaṃ kṣobhitārṇṇavam |
dakṣiṇonnatadaṃṣṭrāgra
viśrāntabhuvanaṃ vapuḥ || 1 || (anuṣṭubh)
jayati jagati rūḍho rājalakṣmīnivāsaḥ
pravijitaripuvarggassvīkṛtotkṛṣṭadurggaḥ |
sakaḷa sukṛtavāso vīralakṣmīvilāso
janitasujanarāgaḥ śrīśilāhāravaṃśaḥ || 2 || (mālinī)
śrīmacchilāhāranareṃdravaṃśe
śrīkīrttikāntāḥ kamanīyarūpāḥ |
vikhyātaśauryyā vahavo nṛpeṃdrāḥ
saṃpālayāmāsurimāṃ dharitrim || 3 || (indravajrā)
tadvaṃśe nṛpatirbbabhūva jatigo gomanthadurggādhipo
māmaḥ śrīvanitāpatissucarito gaṃgasya permānaḍeḥ |
tasyā bhūttanaya pratāpanilayaḥ śrīnāyimāṃko nṛpaḥ
karṇṇāṭīkucakuṃkumāṃkitatanurvvidyādharādhīśvaraḥ || 4 || (śārdūlavikrīḍita)
tasyātmajastuparivarddhitarājalakṣmī
prādurbbabhūva samupārjjitapuṇyapuṃjaḥ |
caṃdrāhvayo jagati viśrutakīrttikāntaḥ
tyāgārṇṇavo budhanuto nayanābhirāmaḥ || 5 || (vasantatilakā)
tasyāpi putro jatigo nareṃdro
jātaḥ pravīro gajayūthanāthaḥ |
tasyātmajau goṃkalagūvalākhyau
jātāvubhau vairikulādrivajrau || 6 || (indravajrā)
tadgoṃkalasya tanujo ripudantisiṃhaḥ
śrīmārasiṃhanṛpatirmmaruvakkasarppaḥ |
prādurbbabhūva samarāṃgaṇasūtradhāro
vikhyātakīrttiriha paṇḍitapārijātaḥ || 7 || (vasantatilakā)
tasyāgrasūnurjagadekavīro
vīrāṃganābāhulatāvagūḍhaḥ |
kīrttipriyo gūvaladevanāmā
vabhūva bhūpālavaro nareṃdraḥ || 8 || (indravajrā)
tasyānujassakalamaṃgalajanmabhūmiḥ
āsīnnṛpālatilako bhuvi bhojadevaḥ |
prottuṃgavīravanitāśrayabāhudaṇḍaḥ
caṇḍārimaṇḍalaśirogirivajradaṇḍaḥ || 9 || (vasantatilakā)
śrīmatkadaṃbāṃbaratigmaraśmeḥ
śirassarojaṃ khalu śāntarasya |
pūjāṃ pracakre sa ca cakravartti-
śrīvikramādityanareṃdrapāde || 10 || (indravajrā)
kiṃ varṇyate jagati vīrataraḥ prasiddhaḥ
kopāttu koṃgajanṛpopi papāta yasya |
sūryyānvayāṃbararavissa ca vijjaṇopi
cakre gṛhaṃ surapaterbbhuvi yasya kopāt || 11 || (vasantatilakā)
yatpratāpapradīpesmin
kokkallaśśalabhāyitaḥ |
palāyitā na gaṇyante
soyaṃ bhojanṛpālakaḥ || 12 || (anuṣṭubh)
veṇugrāmadavānalo vijayate vairībhakaṇṭhīravo
goviṃdapralayāntakaḥ śikhariṇo vajraḥ kuraṃjasya ca |
bhojaḥ svīkṛtakoṃkaṇo bhujaballāttadbhillamodbandhakṛt
soyaṃ karṇṇadiśāpaṭo ripukubhṛddorddaṇḍakaṇḍūharaḥ || 13 || (śārdūlavikrīḍita)
tasyānujāto guṇarāśirāsīd
ballāladevo jitavairibhūpaḥ |
jīmūtavāhānvayaratnadīpo
gaṃbhīramūrttirbbhuvi śauryyaśālī || 14 || (indravajrā)
ajani tadanujātastigmaraśmipratāpo
divijapativibhūtissarvvalakṣmīnivāsaḥ |
kṛtaripumadabhaṃgo rājavidyāprasaṃgo
bhuvanavinutamūrttirggaḍarādityadevaḥ || 15 || (mālinī)
cakre cālukyacakreśo
vikramādityavallabhaḥ |
niśśaṃkamalla ityākhyāṃ
gaṇḍarādityabhūpateḥ || 16 || (anuṣṭubh)
dhanyāste mānavāssarve
dhanyāśca mṛgajātayaḥ |
sa deśassaphalo yatra
gaṇḍarādityabhūpatiḥ || 17 || (anuṣṭubh)
yatkhadgādbhutatīvraghātacakitastatkuṇḍideśādhipo
daṇḍabrahmanṛpo jagāma sadanaṃ saṃsevyamānaṃ suraiḥ |
tyaktvā rāṣṭramatīva ramyamatulāṃ lakṣmīṃ bhujopārjjitāṃ
soyaṃ gaṇḍaradevamaṇḍalapatissaṃśobhate bhūtale || 18 || (śārdūlavikrīḍita)
ratnāni yatnena dadāti tasmai
ratnākaro bhaṃgabhayājjaḍātmā |
āpūryya samyaksatataṃ vahitraṃ
sūkṣmāṇi vāsāṃsi hayāṃśca tasmai || 19 || (indravajrā)
kimiha bahubhiruktairalpagarbbhairvvacobhiḥ
bhuvanaviditavīraḥ krūrasaṃgrāmadhīraḥ |
aparanṛpatikośaṃ deśamatyantaśobhaṃ
yadi sa kupitacittaḥ kārayatyātmakīyam || 20 || (mālinī)
Prose section
samadhigatapañcamahāśabdamahāgaṇḍaleśvaraḥ | tagarapuravarādhīśvaraḥ | śrīśilāhāranareṃdraḥ | jīmūtavāhanānvayaprasūtaḥ | suvarṇṇagaruḍadhvajaḥ | maruvakkasarppaḥ | ayyanasiṃhaḥ | ripumaṃḍalikabhairavaḥ | vidviṣṭagajakaṇṭhīravaḥ | gaṇikāmanojaḥ | hayavatsarājaḥ | śaucagāṃgeyaḥ | satyarādheyaḥ | iḍuvarādityaḥ | rūpanārāyaṇaḥ | kaliyugavikramādityaḥ | śanivārasiddhiḥ | giridurggalaṃghanaḥ | śrīmanmahālakṣmīlabdhavaraprasādādisamastarājāvalīvirājitaḥ śrīmanmahāmaṃḍaleśvaraḥ śrīgaṇḍarādityadevaḥ śrīmadvalayavāḍaśivire sukhasaṃkathāvinodena rājyaṃ kurvāṇaḥ | saptatriṃśaduttarasahasreṣu śakavarṣeṣu 1037 atīteṣu manmathasaṃvatsare kārttikamāse śuklapakṣe | aṣṭamyāṃ budhavāre miriṃjedeśe | miriṃjegaṃpaṇamadhye aṃkulage boppeyavāḍa itigrāmadvayaṃ ādagenāmagrāme praviṣṭaṃ kṛtvā tadgrāmāruvaṇaṃ tyaktvā tatratyanārgāvuṇḍā yadi nāyakatvaṃ kurvvanti teṣāṃ śarīrajīvitārttha suvarṇṇa na dadāti yadi nāyakatvaṃ necchanti svecchayā tiṣṭhanti tadā koḍevaṇaṃ nāsti |
śrīmatpavitretra niguṃvavaṃśe
jātaḥ pumān horimanāmadheyaḥ |
kīrttipriyaḥ puṇyadhanaḥ prasiddhaḥ
śrījainasaṃghāṃbujatigmaraśmiḥ || 21 || (indravajrā)
tasyātmajobhūdiha bīraṇākhyaḥ
tasyānujo bhūdarikesarīti |
tadbīraṇasyāpi tanūbhavoyaṃ
vabhūva kuṃdātiriti prasiddhaḥ || 22 || (indravajrā)
tasyānujassuparipālitabandhuvarggaḥ
śrīnāyimo jinamatāṃbudhicaṃdra eṣaḥ |
tyāgānvitassucaritassujano babhūva
prakhyātakīrttiriha dharmmaparaḥ prasiddhaḥ || 23 || (vasantatilakā)
tasyāpi vīraḥ sujanopakārī
nolaṃbanāmā tanayo babhūva |
śrīgaṇḍarādityapadābjabhṛṃgo
dharmmānvito vairimataṃgasiṃhaḥ || 24 || (indravajrā)
Prose section
evamanena krameṇa tasmai samastaguṇagaṇālaṃkṛtāya niguṃbakulakamalamārttaṇḍāya | suvarṇṇamatsyorageṃdradhvajavirājitāya samyaktvaratnākarāya padmāvatīdevīlabdhavaraprasādāya nolaṃvasāmantāya sarvanamasyaṃ sarvvavādhāparihāraṃ putrapautrikamācandrārkkaṃ dattavān |
सिद्धम् । स्वस्ति ।
जयत्याविष्कृतं विष्णोः
वाराहं क्षोभितार्ण्णवम् ।
दक्षिणोन्नतदंष्ट्राग्र
विश्रान्तभुवनं वपुः ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)
जयति जगति रूढो राजलक्ष्मीनिवासः
प्रविजितरिपुवर्ग्गस्स्वीकृतोत्कृष्टदुर्ग्गः ।
सकऌअ सुकृतवासो वीरलक्ष्मीविलासो
जनितसुजनरागः श्रीशिलाहारवंशः ॥ २ ॥ (मालिनी)
श्रीमच्छिलाहारनरेंद्रवंशे
श्रीकीर्त्तिकान्ताः कमनीयरूपाः ।
विख्यातशौर्य्या वहवो नृपेंद्राः
संपालयामासुरिमां धरित्रिम् ॥ ३ ॥ (इन्द्रवज्रा)
तद्वंशे नृपतिर्ब्बभूव जतिगो गोमन्थदुर्ग्गाधिपो
मामः श्रीवनितापतिस्सुचरितो गंगस्य पेर्मानडेः ।
तस्या भूत्तनय प्रतापनिलयः श्रीनायिमांको नृपः
कर्ण्णाटीकुचकुंकुमांकिततनुर्व्विद्याधराधीश्वरः ॥ ४ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
तस्यात्मजस्तुपरिवर्द्धितराजलक्ष्मी
प्रादुर्ब्बभूव समुपार्ज्जितपुण्यपुंजः ।
चंद्राह्वयो जगति विश्रुतकीर्त्तिकान्तः
त्यागार्ण्णवो बुधनुतो नयनाभिरामः ॥ ५ ॥ (वसन्ततिलका)
तस्यापि पुत्रो जतिगो नरेंद्रो
जातः प्रवीरो गजयूथनाथः ।
तस्यात्मजौ ग्ॐकलगूवलाख्यौ
जातावुभौ वैरिकुलाद्रिवज्रौ ॥ ६ ॥ (इन्द्रवज्रा)
तद्ग्ॐकलस्य तनुजो रिपुदन्तिसिंहः
श्रीमारसिंहनृपतिर्म्मरुवक्कसर्प्पः ।
प्रादुर्ब्बभूव समरांगणसूत्रधारो
विख्यातकीर्त्तिरिह पण्डितपारिजातः ॥ ७ ॥ (वसन्ततिलका)
तस्याग्रसूनुर्जगदेकवीरो
वीरांगनाबाहुलतावगूढः ।
कीर्त्तिप्रियो गूवलदेवनामा
वभूव भूपालवरो नरेंद्रः ॥ ८ ॥ (इन्द्रवज्रा)
तस्यानुजस्सकलमंगलजन्मभूमिः
आसीन्नृपालतिलको भुवि भोजदेवः ।
प्रोत्तुंगवीरवनिताश्रयबाहुदण्डः
चण्डारिमण्डलशिरोगिरिवज्रदण्डः ॥ ९ ॥ (वसन्ततिलका)
श्रीमत्कदंबांबरतिग्मरश्मेः
शिरस्सरोजं खलु शान्तरस्य ।
पूजां प्रचक्रे स च चक्रवर्त्ति-
श्रीविक्रमादित्यनरेंद्रपादे ॥ १० ॥ (इन्द्रवज्रा)
किं वर्ण्यते जगति वीरतरः प्रसिद्धः
कोपात्तु क्ॐगजनृपोपि पपात यस्य ।
सूर्य्यान्वयांबररविस्स च विज्जणोपि
चक्रे गृहं सुरपतेर्ब्भुवि यस्य कोपात् ॥ ११ ॥ (वसन्ततिलका)
यत्प्रतापप्रदीपेस्मिन्
कोक्कल्लश्शलभायितः ।
पलायिता न गण्यन्ते
सोयं भोजनृपालकः ॥ १२ ॥ (अनुष्टुभ्)
वेणुग्रामदवानलो विजयते वैरीभकण्ठीरवो
गोविंदप्रलयान्तकः शिखरिणो वज्रः कुरंजस्य च ।
भोजः स्वीकृतक्ॐकणो भुजबल्लात्तद्भिल्लमोद्बन्धकृत्
सोयं कर्ण्णदिशापटो रिपुकुभृद्दोर्द्दण्डकण्डूहरः ॥ १३ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
तस्यानुजातो गुणराशिरासीद्
बल्लालदेवो जितवैरिभूपः ।
जीमूतवाहान्वयरत्नदीपो
गंभीरमूर्त्तिर्ब्भुवि शौर्य्यशाली ॥ १४ ॥ (इन्द्रवज्रा)
अजनि तदनुजातस्तिग्मरश्मिप्रतापो
दिविजपतिविभूतिस्सर्व्वलक्ष्मीनिवासः ।
कृतरिपुमदभंगो राजविद्याप्रसंगो
भुवनविनुतमूर्त्तिर्ग्गडरादित्यदेवः ॥ १५ ॥ (मालिनी)
चक्रे चालुक्यचक्रेशो
विक्रमादित्यवल्लभः ।
निश्शंकमल्ल इत्याख्यां
गण्डरादित्यभूपतेः ॥ १६ ॥ (अनुष्टुभ्)
धन्यास्ते मानवास्सर्वे
धन्याश्च मृगजातयः ।
स देशस्सफलो यत्र
गण्डरादित्यभूपतिः ॥ १७ ॥ (अनुष्टुभ्)
यत्खद्गाद्भुततीव्रघातचकितस्तत्कुण्डिदेशाधिपो
दण्डब्रह्मनृपो जगाम सदनं संसेव्यमानं सुरैः ।
त्यक्त्वा राष्ट्रमतीव रम्यमतुलां लक्ष्मीं भुजोपार्ज्जितां
सोयं गण्डरदेवमण्डलपतिस्संशोभते भूतले ॥ १८ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
रत्नानि यत्नेन ददाति तस्मै
रत्नाकरो भंगभयाज्जडात्मा ।
आपूर्य्य सम्यक्सततं वहित्रं
सूक्ष्माणि वासांसि हयांश्च तस्मै ॥ १९ ॥ (इन्द्रवज्रा)
किमिह बहुभिरुक्तैरल्पगर्ब्भैर्व्वचोभिः
भुवनविदितवीरः क्रूरसंग्रामधीरः ।
अपरनृपतिकोशं देशमत्यन्तशोभं
यदि स कुपितचित्तः कारयत्यात्मकीयम् ॥ २० ॥ (मालिनी)
समधिगतपञ्चमहाशब्दमहागण्डलेश्वरः । तगरपुरवराधीश्वरः । श्रीशिलाहारनरेंद्रः । जीमूतवाहनान्वयप्रसूतः । सुवर्ण्णगरुडध्वजः । मरुवक्कसर्प्पः । अय्यनसिंहः । रिपुमंडलिकभैरवः । विद्विष्टगजकण्ठीरवः । गणिकामनोजः । हयवत्सराजः । शौचगांगेयः । सत्यराधेयः । इडुवरादित्यः । रूपनारायणः । कलियुगविक्रमादित्यः । शनिवारसिद्धिः । गिरिदुर्ग्गलंघनः । श्रीमन्महालक्ष्मीलब्धवरप्रसादादिसमस्तराजावलीविराजितः श्रीमन्महामंडलेश्वरः श्रीगण्डरादित्यदेवः श्रीमद्वलयवाडशिविरे सुखसंकथाविनोदेन राज्यं कुर्वाणः । सप्तत्रिंशदुत्तरसहस्रेषु शकवर्षेषु १०३७ अतीतेषु मन्मथसंवत्सरे कार्त्तिकमासे शुक्लपक्षे । अष्टम्यां बुधवारे मिरिंजेदेशे । मिरिंजेगंपणमध्ये अंकुलगे बोप्पेयवाड इतिग्रामद्वयं आदगेनामग्रामे प्रविष्टं कृत्वा तद्ग्रामारुवणं त्यक्त्वा तत्रत्यनार्गावुण्डा यदि नायकत्वं कुर्व्वन्ति तेषां शरीरजीवितार्त्थ सुवर्ण्ण न ददाति यदि नायकत्वं नेच्छन्ति स्वेच्छया तिष्ठन्ति तदा कोडेवणं नास्ति ।
श्रीमत्पवित्रेत्र निगुंववंशे
जातः पुमान् होरिमनामधेयः ।
कीर्त्तिप्रियः पुण्यधनः प्रसिद्धः
श्रीजैनसंघांबुजतिग्मरश्मिः ॥ २१ ॥ (इन्द्रवज्रा)
तस्यात्मजोभूदिह बीरणाख्यः
तस्यानुजो भूदरिकेसरीति ।
तद्बीरणस्यापि तनूभवोयं
वभूव कुंदातिरिति प्रसिद्धः ॥ २२ ॥ (इन्द्रवज्रा)
तस्यानुजस्सुपरिपालितबन्धुवर्ग्गः
श्रीनायिमो जिनमतांबुधिचंद्र एषः ।
त्यागान्वितस्सुचरितस्सुजनो बभूव
प्रख्यातकीर्त्तिरिह धर्म्मपरः प्रसिद्धः ॥ २३ ॥ (वसन्ततिलका)
तस्यापि वीरः सुजनोपकारी
नोलंबनामा तनयो बभूव ।
श्रीगण्डरादित्यपदाब्जभृंगो
धर्म्मान्वितो वैरिमतंगसिंहः ॥ २४ ॥ (इन्द्रवज्रा)
एवमनेन क्रमेण तस्मै समस्तगुणगणालंकृताय निगुंबकुलकमलमार्त्तण्डाय । सुवर्ण्णमत्स्योरगेंद्रध्वजविराजिताय सम्यक्त्वरत्नाकराय पद्मावतीदेवीलब्धवरप्रसादाय नोलंवसामन्ताय सर्वनमस्यं सर्व्ववाधापरिहारं पुत्रपौत्रिकमाचन्द्रार्क्कं दत्तवान् ।
Success! Hail!
Verse 1
Victorious is Viṣṇu’s manifested Boar-form, which agitated the ocean, and which had the earth resting on the tip of its up-lifted right tusk.
Verse 2
Victorious is the illustrious Śilāhāra family, which is well established in the world, which is the abode of royal fortune, which has vanquished a number of its foes, which has chosen for its residence an excellent fort which is the repository of all merits, and the place of dalliance of the goddess of heroism, and which has endeared itself to all good people.
Verse 3
In the illustrious Śilāhāra royal family, many great kings, attractive with their royal fortune and fame, endowed with a lovely form, and possessed of far–famed valour, gave protection to this earth.
Verse 4
In that family there flourished king Jatiga I, the lord of the Gomantha fort, the righteous consort of the lady that is the royal fortune and the maternal uncle of the Gaṅga Permānaḍi. His son was the illustrious king known as Nāyima, the abode of valour and the lord of the Vidyādharas, whose body was marked with the saffron-paste on the breasts of the Karṇāṭa ladies.
Verse 5
His son was named Candra, who greatly increased his royal fortune, who accumulated a mass of religious merit, who appeared lovely with his fame spread in the whole world, who was a veritable ocean of charity, praised by the learned and charming to eyes.
Verse 6
His son, again, was king Jatiga II, a great warrior, who commanded a troop of elephants. His sons were named Goṅkala and Guvala I, who were thunderbolts to the chief mountains that were their foes.
Verse 7
That Goṅkala’s son was the illustrious king Mārasiṃha, a lion to the elephants in the form of his enemies, a serpent to the hostile army, the Director on the field of battle, who was far-famed and was a veritable Pārijāta to learned men.
Verse 8
His elder son was the best of kings, Guvaladeva II by name, a pre-eminent warrior of the world, who was embraced by the creeper-like arms of the wives of warriors and who was fond of glory.
Verse 9
His younger brother was Bhojadeva I, the source of all blessed things, an ornament to the rulers of the world, whose long arm gave refuge to the wives of eminent warriors, and who was a thunderbolt to the mountains that were the heads of fierce foes.
Verse 10
The head of Śāntara was verily a lotus. Śāntara, who was the sun shining in the sky in the form of the prosperous Kadamba family. He (i.e. Bhoja) offered worship with it to the feet of the illustrious Suzerain Vikramāditya.
Verse 11
How can that far-famed great warrior be praised—by whose anger even the king Koṅgaja suffered downfall and even that Bijjaṇa, the sun shining in the firmament of the solar race, went to the abode of the lord of gods?
Verse 12
He is that king Bhoja, on the lamp of whose valour Kokkalla was burnt like a moth. The number of those who took to their heels before him could not be counted.
Verse 13
Victorious is Bhoja, the wild fire to Veṇugrāma, a lion to the elephants that were his enemies, the god of world-destruction to Govinda, a thunderbolt to the mountain in the form of Kurañja, who occupied Koṅkaṇa by the might of his arms and released Bhillama from captivity…… and who put an end to the itch of the long arms of the wicked hostile kings.
Verse 14
His younger brother was Ballāladeva, who had a multitude of good qualities, who vanquished hostile kings, who was as it were a jewelled light to the family of Jīmūtavāhana, who had a serene form, and who shone on the earth by his valour.
Verse 15
Then there was born his younger brother Gaṇḍarādityadeva, whose valour is unbearable like the heat of the sun, who resembles Indra in his prosperity, who is an abode of all kinds of royal fortune, who has quelled the pride of his enemies, who is devoted to political science, and whose form is eulogised by the whole world.
Verse 16
His lord Vikramāditya, the Cālukya Emperor, gave the title of Niśśaṅkamalla (the Fearless Wrestler) to King Gaṇḍarāditya.
Verse 17
Blessed are all those persons, blessed are all those beats, flourishing is that country where there is king Gaṇḍarāditya!
Verse 18
That Gaṇḍaradeva, the lord of the maṇḍala is shining on the earth—being surprised by the marvellous and fierce stroke of whose sword, king Daṇḍabrahman, the lord of the Kuṇḍi country, went to the abode of gods (i.e. died), leaving here his extremely lovely kingdom and matchless fortune acquired by his arm.
Verse 19
Being overwhelmed with the fear of destruction, the ocean offers him jewels with care and also thin garments and horses, constantly loading the ships therewith.
Verse 20
What is the use of saying much or little sense? When this Gaṇḍarāditya, who, as a warrior, is known thoughout the world, and who is undaunted in fierce battles, is enraged, he appropriates the treasure and extremely beautiful country of the Western King.
Line 37-50
The illustrious mahāmaṇḍaleśvara Gaṇḍarādityadeva—who has obtained the five mahāśabdas, who is the lord of Tagara, the best of cities, who is adorned with all royal titles such as ‘the Śilāhāra king,’ ‘he who is born in the family of Jīmūtavāhana,’ ‘he who has the golden eagle for his emblem,’ ‘a serpent to the hostile army,’ ‘a lion-like son of his father,’ ‘a veritable Bhairava to the hostile feudatories,’ ‘a lion to the elephants in the form of his form of his foes,’ ‘the god of love to courtesans,’ ‘Vatsarāja in respect of horse-riding,’ ‘Gāṅgeya (Bhīṣma) in regard to purity of conduct,’ ‘Rādheya (Karṇa) in respect of truthfulness,’ ‘the Sun of archers,’ ‘Nārāyaṇa in respect of handsome form,’ ‘Vikramāditya of the Kali Age,’ ‘he who is successful even on Saturdays,’ ‘he who has seized hill fortresses,’ and ‘who has obtained a boon by the favour of the divine Mahālakṣmī—who is governing his kingdom, holding pleasant conversation at his camp at the prosperous Valayavāḍa – has granted the two villages Aṅkulage and Boppeyavāḍa, adding thereto the village named Ādage, situated in the gampaṇa of Miriñje included in the Miriñje-deśa, exempted from all āruvaṇa, to be exempt from all taxes, to be free from all obstacles and to be enjoyed by sons and sons’ sons as long as the moon and the sun endure, to his feudatory Nolamba, who is adorned with all merits, who is the sun that makes the family of the Nigumbas bloom, who is adorned by his banner of the golden fish and the lordly serpent, who is the very ocean of propriety, and who has obtained a boon of the goddess Padmāvatī—when the śaka year one thousand and thirty-seven, in figures 1037, have elapsed, the cyclic year Manmatha being current, on Wednesday, the eighth tithi of the bright fortnight of Kārttika—on the following conditions—If the Nārgāvuṇḍas of the place perform the duty of the headman giving up āruvaṇa they would not get the gold coins for their maintenance, and if they do not want that office of the headman and behave as they like, they would not get the koḍevaṇa also.
Verse 21
In the holy and illustrious family of Nikumba was born a man named Horima, who was fond of fame, who regarded religious merit as his wealth, who was well-known, and was the sun to the lotuses in the form of famous Jaina congregations.
Verse 22
His son here was named Bīraṇa, and his younger brother was Arikesarin. That Bīraṇa’s son has become well-known by the name of Kuṇdāti.
Verse 23
His younger brother is the illustrious Nāyima, who has well protected all his relatives, and is a veritable moon to the ocean in the form of the Jaina religion. He was a well-conducted and good person, devoted to charity and great fame, and was known for his piety.
Verse 24
To him was born a valiant son named Nolamba, who obliges good people, who is devoted to religion, who is a lion to the elephants in the form of his enemies, and a bee attached to the lotuses that are the feet of the illustrious Gaṇḍarāditya.
Bibliography & Research
| Dynasty: | Śilāhāra |
| Ruler: | Gaṇḍarāditya |
| Date: | Śaka 1037 (A.D. 1115) |
| Place: | Unknown |
| Donee: | Vassal Nolamba |
| Language: | Sanskrit with influences of Kannada |
| Deities: | - |
| Nature of grant: | Land donation |
| Purpose: | Grant of villages to vassal Nolamba |
| Provenance of inscription: | Kolhapur, Maharshtra |
| Type of Inscription: | Copperplate grant |


