This inscription, originally discovered within the Mahālakṣmī temple enclosure at Kolhapur and now preserved in the Town Hall, was engraved in Nāgarī characters and composed in Sanskrit. The record is dated to Tuesday, 30th November, 1182 CE, corresponding to the Uttarāyaṇa saṅkrānti in Śaka 1104. The text provides a comprehensive genealogy of Kolhapur Śilāhāras, tracing the lineage from Jatiga I to the reigning monarch.
The translation details a multifaceted grant made by Bhoja II from his camp at Valavāḍa for his own spiritual merits. To support the Umā-Maheśvara maṭha constructed by the Sahavāsī brāhmaṇa Lokaṇa nāyaka, a donation of a house serving as granary and a flower-garden for the worship of the god was given. Subsequently, four white houses (śveta gṛha) were donated to two Sahavāsī and two Karhade brāhmaṇas living in the maṭha, in addition to the field in Seleyavāḍa village and a house in Paṇḍarana village for providing food to the brāhmaṇas were made. Apart from this fields and two houses of twelve cubits, were donated by Lokaṇa nāyaka after buying it from the original owners. All these donations were free from all taxes and made for the purpose of the five-fold worship of the god and for the upkeep of the maṭha.
1. siddham | svasti śrīḥ | jayatyāviṣkṛtaṃ viṣṇorvārāhaṃ kṣobhirārṇṇavam | dakṣiṇonnatadaṃṣṭrāgraviśrāntabhuvanaṃ vapuḥ ||
2. āsīdvidyādharaḥ pūrvaṃ nāmnā jīmūtavāhanaḥ | parārthaṃ jīvitaṃ yena garuḍāya niveditam || śīlāhārākhyavaṃ-
3. śoyaṃ tagareśvarabhūbhṛtām | tadvaṃśe jatigo rājājani bhūbhṛcchikhāmaṇiḥ || svasti śrījatigakṣitīśatanayo nā-
4. yiṃmanāmā nṛpaḥ | putrastasya ca candrarāṭ pṛthuyaśāstasyāpi sūnuḥ kila | sañjāto jatigo jagajjananutaḥ śrīmāṃśca
5. tannandano goṅkallo bhuvi bhūmipālatanayaḥ śrīmārasiṃho nṛpaḥ || tatsūnurnṛpamaulilālitapadaḥ śrīgūvalākhyo nṛpaḥ | tadbhrātā bhuvi
6. bhojadevanṛpatiḥ vairībhapañcānanaścakre rājyamakhaṇḍitaṃ pṛthuyaśā laṅkeśatulyaḥ kila || yaścātmanā kṛtanirākramadu-
7. rggavarggo govindagoṅgajanṛpau – – – – – – | – – – – – nāyakasutāṃ sahasā vijitya – – – – – – – bhuvi vikramārkkaḥ
8. || tasyānujāto viditapratāpo ballāladevakṣitipastathaiva | śrīkāminīśo vinatāvanīśo dikprāntarūḍhaprathitapra-
9. tāpaḥ || tasyānujo dharmmadharo dharitryāṃ dadhāra dharmmānakhilānsvadharmme | dhairyyāgradhuryo dhanado dhanānāṃ śrīgaṇḍarāditya iti
10. prasiddhaḥ || dīnānāthadaridraduḥkhavikalavyākīrṇṇanānāvidhaprāṇitrāṇaparāyaṇaḥ pratidinaṃ guptākhyadānena yaḥ | yaḥ
11. kṛṣṇājinadhenubhūmyubhayatomukhyādidānapradaḥ | śaśvadbrahmamatipravīṇahṛdayo bhūdevakalpadrumaḥ || tulāpuruṣadānādiṣoḍa-
12. śakratukārakaḥ | śaucagāṅgeyakīrtyekanilayaḥ svaguṇairbhuvi || tannandanaḥ pravalamaṇḍalikadvipendrapañcānanojani jagattritayaikavīraḥ |
13. pratyarthipārthivalalāṭataṭasvapādapīṭhasphuṭojjvalayaśā vijayārkkadevaḥ || dānāya draviṇārjanaṃ janaparitrāṇāya vīravrataṃ satyā-
14. ya priyabhāṣaṇaṃ haripadadhyānāya cetasthitiḥ | saṃpattiḥ sumanovipadvihataye yasya prakāmaṃ kaviḥ | kaḥ śaktaḥ pravivicya tasya vijayāditya-
15. sya vaktuṃ guṇān || jayati vijayasunurvairinīhārabhānurnija – – – – – vallīlavitraḥ | vibhavavijayaśakraḥ khaṇḍitārāti-
16. cakro varanṛpakṛtasevo bhūpatirbhojadevaḥ || rāmo yathā khaṇḍita kṣatravargo bhānuryathā prāstasamastadoṣaḥ | rātri – – – – –
17. – – – – – devena tenājani bhojarājye || svasti samadhigatapañcamahāśabdamahāmaṇḍaleśvarasīlārakulavarodbhava vipakṣavanitā ……………….. śaucagāṇ-
18. geyaparanārīsahodaraśaraṇāgatavajrapañjarakaliyugayudhiṣṭhira- sahajavidyādharaśrīmahālakṣmīdevīlabdhavaraprasādaśrītagara-
19. puravarādhīśvara ityādisamastarājāvalīvirājitaḥ śrīmanmahāmaṇḍaleśvaraḥ śrībhojadevo valavāḍaśibire sukhasaṃ-
20. kathāvinodena rājyaṃ kurvvāṇaḥ śakanṛpakālādārabhya varṣeṣu caturuttaraśatādhikasahasreṣu nivṛtteṣu varttamānaśubhakṛtsaṃvatsa-
21. rāntarggatapuṣyaśuddhacaturthyāṃ bhaumavāsare bhānoruttarāyaṇasaṅkramaṇaparvvaṇi nijarājyābhivṛddhaye śrīmatkollāpuramahālakṣmīdevīde-
22. vālayābhyantare paścimadvārottara ……………… sahavāsilokaṇanāyakena amṛteśvaramūrtyumāmaheśvarārtha brāhmaṇabhojanārthaṃ ca kāritasya
23. maṭhasya koṣṭhāgārārthaṃ taddeva …………… maṭhasyābhyantare nairṛtya diśo bhāge dvādaśahastapramāṇaṃ gṛhamekaṃ tanmaṭhaniviṣṭasaha-
24. vāsyādityabhaṭṭajanārdanabhaṭṭakarahāṭakaprabhākaradhaisāsavāsiyaṇa- ghaisāsetyevaṃpramukhabrāhmaṇebhyo sahavāsīdattapuravarggadakṣiṇadi-
25. śi ……… dhavalagṛhacatuṣṭayaṃ ………………… pūjārthaṃ varuṇātpūrvadiśi puṣpavāṭakamekaṃ tasyaiva devasya pañcopacārapūjārthaṃ brāhmaṇabhojanā-
26. rthaṃ ca paṇaturagegollāntargataseleyavāḍagrāma- sīmābhyantaramuttaradigbhāge ………… pañcāśadadhikaṃ ca catuḥ śatavapraka
27. kṣetraṃ tatpratibaddhaṃ paṇḍaranantadgrāmābhyantare dvādaśahastapramāṇagṛhamekaṃ etatsarvvaṃ pūrvokta ……. śāsanasahitaṃ dhā-
28. rāpūrvvakaṃ sarvvatamasyaṃ sarvvabādhāparihāraṃ rājakīyānāmanaṅguliprekṣaṇīyamācandrārkkakṣiti ………………… | tasyaiva devasya pañcopa-
29. cārapūjārthaṃ tanmaṭhakhaṇḍasphuṭitajīrṇṇoddhārārthaṃ tadīyabrāhmaṇabhojanārthaṃ ca eḍenāḍa ………
30. taddeśadaṇḍena pañcaviṃśatyadhikadviśatavaprakaṃ kṣetraṃ dvādaśahastavistīrṇṇaṃ niveśanaṃ ca tathā ……… pratibaddha………
31. nivarttanaṃ kṣetraṃ dvādaśahastavistīrṇṇaṃ niveśanaṃ ca aruvaṇasahitaṃ aṣṭabhogatejasāmyasahitaṃ kāśyapasagotrasya uddhavā-
32. ryasya pautrābhyāṃ mahattaramādhavāryasya putrābhyāṃ nemaṇalakṣmaṇābhyāṃ dattaṃ tenaiva lokaṇanāyakena sarvanama-
33. syaṃ sarvavādhāparihāraṃ sarvvāyaviśuddhaṃ śāsanasahitaṃ dānakrayeṇa gṛhītaṃ ācandrārkkatārāsthiraṃ dattaṃ || cha ||
34. bahubhirvvasudhā dattā rājabhissagarādibhiḥ | yasya yasya yadā bhūmistasya tasya tadā phalam || madvaṃśajāḥ paramahīpa-
35. tivaṃśajā vā pāpādapetamanaso bhuvi bhūmipālāḥ | ye pālayanti mama dharmmamimaṃ samagraṃ tebhyo mayā viracitoñjalireṣa mūrdhni ||
36. sāmānyoyaṃ dharmmaseturnṛpāṇāṃ kāle kāle pālanīvo bhavadbhiḥ | sarvvānetānbhāvinaḥ pārthivendrān bhūyo bhūyo yācate rāma-
37. bhadraḥ || dānaṃ vā pālanaṃ vāpi dānāt śreyonupālanam | dānātsvargamavāpnoti pālanādacyutaṃ padam || svadattāṃ paradattāṃ vā yo hare-
38. ta vasundharām | ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || subhiṣagvarayuktepi kṣaṇakṣayiṇi jīvite | yo dvijādāharetkopi
39. tasyāvīcikṣayokṣayaḥ || aputrikadravyaṃ sahavāsigāmi tatra bhūloke |
१। सिद्धम् । स्वस्ति श्रीः । जयत्याविष्कृतं विष्णोर्वाराहं क्षोभिरार्ण्णवम् । दक्षिणोन्नतदंष्ट्राग्रविश्रान्तभुवनं वपुः ॥
२। आसीद्विद्याधरः पूर्वं नाम्ना जीमूतवाहनः । परार्थं जीवितं येन गरुडाय निवेदितम् ॥ शीलाहाराख्यवं-
३। शोयं तगरेश्वरभूभृताम् । तद्वंशे जतिगो राजाजनि भूभृच्छिखामणिः ॥ स्वस्ति श्रीजतिगक्षितीशतनयो ना-
४। यिंमनामा नृपः । पुत्रस्तस्य च चन्द्रराट् पृथुयशास्तस्यापि सूनुः किल । सञ्जातो जतिगो जगज्जननुतः श्रीमांश्च
५। तन्नन्दनो गोङ्कल्लो भुवि भूमिपालतनयः श्रीमारसिंहो नृपः ॥ तत्सूनुर्नृपमौलिलालितपदः श्रीगूवलाख्यो नृपः । तद्भ्राता भुवि
६। भोजदेवनृपतिः वैरीभपञ्चाननश्चक्रे राज्यमखण्डितं पृथुयशा लङ्केशतुल्यः किल ॥ यश्चात्मना कृतनिराक्रमदु-
७। र्ग्गवर्ग्गो गोविन्दगोङ्गजनृपौ – – – – – – । – – – – – नायकसुतां सहसा विजित्य – – – – – – – भुवि विक्रमार्क्कः
८। ॥ तस्यानुजातो विदितप्रतापो बल्लालदेवक्षितिपस्तथैव । श्रीकामिनीशो विनतावनीशो दिक्प्रान्तरूढप्रथितप्र-
९। तापः ॥ तस्यानुजो धर्म्मधरो धरित्र्यां दधार धर्म्मानखिलान्स्वधर्म्मे । धैर्य्याग्रधुर्यो धनदो धनानां श्रीगण्डरादित्य इति
१०। प्रसिद्धः ॥ दीनानाथदरिद्रदुःखविकलव्याकीर्ण्णनानाविधप्राणित्राणपरायणः प्रतिदिनं गुप्ताख्यदानेन यः । यः
११। कृष्णाजिनधेनुभूम्युभयतोमुख्यादिदानप्रदः । शश्वद्ब्रह्ममतिप्रवीणहृदयो भूदेवकल्पद्रुमः ॥ तुलापुरुषदानादिषोड-
१२। शक्रतुकारकः । शौचगाङ्गेयकीर्त्येकनिलयः स्वगुणैर्भुवि ॥ तन्नन्दनः प्रवलमण्डलिकद्विपेन्द्रपञ्चाननोजनि जगत्त्रितयैकवीरः ।
१३। प्रत्यर्थिपार्थिवललाटतटस्वपादपीठस्फुटोज्ज्वलयशा विजयार्क्कदेवः ॥ दानाय द्रविणार्जनं जनपरित्राणाय वीरव्रतं सत्या-
१४। य प्रियभाषणं हरिपदध्यानाय चेतस्थितिः । संपत्तिः सुमनोविपद्विहतये यस्य प्रकामं कविः । कः शक्तः प्रविविच्य तस्य विजयादित्य-
१५। स्य वक्तुं गुणान् ॥ जयति विजयसुनुर्वैरिनीहारभानुर्निज – – – – – वल्लीलवित्रः । विभवविजयशक्रः खण्डिताराति-
१६। चक्रो वरनृपकृतसेवो भूपतिर्भोजदेवः ॥ रामो यथा खण्डित क्षत्रवर्गो भानुर्यथा प्रास्तसमस्तदोषः । रात्रि – – – – –
१७। – – – – – देवेन तेनाजनि भोजराज्ये ॥ स्वस्ति समधिगतपञ्चमहाशब्दमहामण्डलेश्वरसीलारकुलवरोद्भव विपक्षवनिता ………………॥ शौचगाण्-
१८। गेयपरनारीसहोदरशरणागतवज्रपञ्जरकलियुगयुधिष्ठिर- सहजविद्याधरश्रीमहालक्ष्मीदेवीलब्धवरप्रसादश्रीतगर-
१९। पुरवराधीश्वर इत्यादिसमस्तराजावलीविराजितः श्रीमन्महामण्डलेश्वरः श्रीभोजदेवो वलवाडशिबिरे सुखसं-
२०। कथाविनोदेन राज्यं कुर्व्वाणः शकनृपकालादारभ्य वर्षेषु चतुरुत्तरशताधिकसहस्रेषु निवृत्तेषु वर्त्तमानशुभकृत्संवत्स-
२१। रान्तर्ग्गतपुष्यशुद्धचतुर्थ्यां भौमवासरे भानोरुत्तरायणसङ्क्रमणपर्व्वणि निजराज्याभिवृद्धये श्रीमत्कोल्लापुरमहालक्ष्मीदेवीदे-
२२। वालयाभ्यन्तरे पश्चिमद्वारोत्तर ……………… सहवासिलोकणनायकेन अमृतेश्वरमूर्त्युमामहेश्वरार्थ ब्राह्मणभोजनार्थं च कारितस्य
२३। मठस्य कोष्ठागारार्थं तद्देव …………… मठस्याभ्यन्तरे नैरृत्य दिशो भागे द्वादशहस्तप्रमाणं गृहमेकं तन्मठनिविष्टसह-
२४। वास्यादित्यभट्टजनार्दनभट्टकरहाटकप्रभाकरधैसासवासियण- घैसासेत्येवंप्रमुखब्राह्मणेभ्यो सहवासीदत्तपुरवर्ग्गदक्षिणदि-
२५। शि ……… धवलगृहचतुष्टयं ………………… पूजार्थं वरुणात्पूर्वदिशि पुष्पवाटकमेकं तस्यैव देवस्य पञ्चोपचारपूजार्थं ब्राह्मणभोजना-
२६। र्थं च पणतुरगेगोल्लान्तर्गतसेलेयवाडग्राम- सीमाभ्यन्तरमुत्तरदिग्भागे ………… पञ्चाशदधिकं च चतुः शतवप्रक
२७। क्षेत्रं तत्प्रतिबद्धं पण्डरनन्तद्ग्रामाभ्यन्तरे द्वादशहस्तप्रमाणगृहमेकं एतत्सर्व्वं पूर्वोक्त ……। शासनसहितं धा-
२८। रापूर्व्वकं सर्व्वतमस्यं सर्व्वबाधापरिहारं राजकीयानामनङ्गुलिप्रेक्षणीयमाचन्द्रार्क्कक्षिति ………………… । तस्यैव देवस्य पञ्चोप-
२९। चारपूजार्थं तन्मठखण्डस्फुटितजीर्ण्णोद्धारार्थं तदीयब्राह्मणभोजनार्थं च एडेनाड ………
३०। तद्देशदण्डेन पञ्चविंशत्यधिकद्विशतवप्रकं क्षेत्रं द्वादशहस्तविस्तीर्ण्णं निवेशनं च तथा ……… प्रतिबद्ध………
३१। निवर्त्तनं क्षेत्रं द्वादशहस्तविस्तीर्ण्णं निवेशनं च अरुवणसहितं अष्टभोगतेजसाम्यसहितं काश्यपसगोत्रस्य उद्धवा-
३२। र्यस्य पौत्राभ्यां महत्तरमाधवार्यस्य पुत्राभ्यां नेमणलक्ष्मणाभ्यां दत्तं तेनैव लोकणनायकेन सर्वनम-
३३। स्यं सर्ववाधापरिहारं सर्व्वायविशुद्धं शासनसहितं दानक्रयेण गृहीतं आचन्द्रार्क्कतारास्थिरं दत्तं ॥ छ ॥
३४। बहुभिर्व्वसुधा दत्ता राजभिस्सगरादिभिः । यस्य यस्य यदा भूमिस्तस्य तस्य तदा फलम् ॥ मद्वंशजाः परमहीप-
३५। तिवंशजा वा पापादपेतमनसो भुवि भूमिपालाः । ये पालयन्ति मम धर्म्ममिमं समग्रं तेभ्यो मया विरचितोञ्जलिरेष मूर्ध्नि ॥
३६। सामान्योयं धर्म्मसेतुर्नृपाणां काले काले पालनीवो भवद्भिः । सर्व्वानेतान्भाविनः पार्थिवेन्द्रान् भूयो भूयो याचते राम-
३७। भद्रः ॥ दानं वा पालनं वापि दानात् श्रेयोनुपालनम् । दानात्स्वर्गमवाप्नोति पालनादच्युतं पदम् ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यो हरे-
३८। त वसुन्धराम् । षष्टिवर्षसहस्राणि विष्ठायां जायते कृमिः ॥ सुभिषग्वरयुक्तेपि क्षणक्षयिणि जीविते । यो द्विजादाहरेत्कोपि
३९। तस्यावीचिक्षयोक्षयः ॥ अपुत्रिकद्रव्यं सहवासिगामि तत्र भूलोके ।
siddham | svasti śrīḥ |
jayatyāviṣkṛtaṃ viṣṇoḥ
vārāhaṃ kṣobhirārṇṇavam |
dakṣiṇonnatadaṃṣṭrāgra-
viśrāṃtabhuvanaṃ vapuḥ || 1 || (anuṣṭubh)
āsīdvidyādharaḥ pūrvaṃ
nāmnā jīmūtavāhanaḥ |
parārthaṃ jīvitaṃ yena
garuḍāya niveditam || 2 || (anuṣṭubh)
śīlāhārākhyavaṃśoyaṃ
tagareśvarabhūbhṛtām |
tadvaṃśe jatigo rājā-
jani bhūbhṛcchikhāmaṇiḥ || 3 || (anuṣṭubh)
svasti śrījatigakṣitīśatanayo nāyiṃmanāmā nṛpaḥ
putrastasya ca caṃdrarāṭ pṛthuyaśāstasyāpi sūnuḥ kila |
saṃjāto jatigo jagajjananutaḥ śrīmāṃśca tannandano
goṃkallo bhuvi bhūmipālatanayaḥ śrīmārasiṃho nṛpaḥ || 4 || (śārdūlavikrīḍita)
tatsūnurnṛpamaulilālitapadaḥ śrīgūvalākhyo nṛpaḥ
tadbhrātā bhuvi bhojadevanṛpatiḥ vairībhapaṃcānanaḥ
cakre rājyamakhaṃḍitaṃ pṛthuyaśā laṃkeśatulyaḥ kila || 5 || (śārdūlavikrīḍita - incomplete)
yaścātmanā kṛtanirākramadurggavarggo
govindagoṃgajanṛpau – – – – – – – – – |
– – – nāyakasutāṃ sahasā vijitya
– – – – – – – bhuvi vikramārkkaḥ || 6 || (vasantatilakā)
Verse 7
tasyānujāto viditapratāpo
ballāladevakṣitipastathaiva |
śrīkāminīśo vinatāvanīśo
dikprāntarūḍhaprathitapratāpaḥ || 7 || (indravajrā)
tasyānujo dharmmadharo dharitryāṃ
dadhāra dharmmānakhilānsvadharmme |
dhairyyāgradhuryo dhanado dhanānāṃ
śrīgaṃḍarāditya iti prasiddhaḥ || 8 || (upendraavajrā)
dīnānāthadaridraduḥkhavikalavyākīrṇṇanānāvidha-
prāṇitrāṇaparāyaṇaḥ pratidinaṃ guptākhyadānena yaḥ |
yaḥ kṛṣṇājinadhenubhūmyubhayatomukhyādidānapradaḥ
śaśvadbrahmamatipravīṇahṛdayo bhūdevakalpadrumaḥ || 9 || (śārdūlavikrīḍita)
tulāpuruṣadānādi-
ṣoḍaśakratukārakaḥ |
śaucagāṃgeyakīrtyeka
nilayaḥ svaguṇairbhuvi || 10 || (anuṣṭubh)
tannaṃdanaḥ pravalamaṃḍalikadvipeṃdra-
paṃcānanojani jagattritayaikavīraḥ |
pratyarthipārthivalalāṭataṭasvapāda-
pīṭhasphuṭojjvalayaśā vijayārkkadevaḥ || 11 || (vasantatilakā)
dānāya draviṇārjanaṃ janaparitrāṇāya vīravrataṃ
satyāya priyabhāṣaṇaṃ haripadadhyānāya cetasthitiḥ |
saṃpattiḥ sumanovipadvihataye yasya prakāmaṃ kaviḥ
kaḥ śaktaḥ pravivicya tasya vijayādityasya vaktuṃ guṇān || 12 || (śārdūlavikrīḍita)
jayati vijayasunurvairinīhārabhānuḥ
nija – – – – – – – – – vallīlavitraḥ |
vibhavavijayaśakraḥ khaṃḍitārāticakro
varanṛpakṛtasevo bhūpatirbhojadevaḥ || 13 || (mālinī)
rāmo yathā khaṃḍita kṣatravargo
bhānuryathā prāstasamastadoṣaḥ |
rātri – – – – – – – – – – – – –
devena tenājani bhojarājye || 14 || (indravajrā)
svasti samadhigatapaṃcamahāśabdamahāmaṇḍaleśvarasīlārakulavarodbhava vipakṣavanitā ……………….. śaucagāṃgeyaparanārīsahodaraśaraṇāgatavajrapaṃjarakaliyugayudhiṣṭhira- sahajavidyādharaśrīmahālakṣmīdevīlabdhavaraprasādaśrītagarapuravarādhīśvara ityādisamastarājāvalīvirājitaḥ śrīmanmahāmaṃḍaleśvaraḥ śrībhojadevo valavāḍaśibire sukhasaṃkathāvinodena rājyaṃ kurvvāṇaḥ śakanṛpakālādārabhya varṣeṣu caturuttaraśatādhikasahasreṣu nivṛtteṣu varttamānaśubhakṛtsaṃvatsarāṃtarggatapuṣyaśuddhacaturthyāṃ bhaumavāsare bhānoruttarāyaṇasaṃkramaṇaparvvaṇi nijarājyābhivṛddhaye śrīmatkollāpuramahālakṣmīdevīdevālayābhyantare paścimadvārottara ……………… sahavāsilokaṇanāyakena amṛteśvaramūrtyumāmaheśvarārtha brāhmaṇabhojanārthaṃ ca kāritasya. maṭhasya koṣṭhāgārārthaṃ taddeva …………… maṭhasyābhyaṃtare nairṛtya diśo bhāge dvādaśahastapramāṇaṃ gṛhamekaṃ tanmaṭhaniviṣṭasahavāsyādityabhaṭṭajanārdanabhaṭṭakarahāṭakaprabhākaradhaisāsavāsiyaṇa- ghaisāsetyevaṃpramukhabrāhmaṇebhyo sahavāsīdattapuravarggadakṣiṇadiśi ……… dhavalagṛhacatuṣṭayaṃ ………………… pūjārthaṃ varuṇātpūrvadiśi puṣpavāṭakamekaṃ tasyaiva devasya paṃcopacārapūjārthaṃ brāhmaṇabhojanārthaṃ ca paṇaturagegollāṃtargataseleyavāḍagrāma- sīmābhyantaramuttaradigbhāge ………… paṃcāśadadhikaṃ ca catuḥ śatavapraka kṣetraṃ tatpratibaddhaṃ paṃḍaranantadgrāmābhyantare dvādaśahastapramāṇagṛhamekaṃ etatsarvvaṃ pūrvokta ……. śāsanasahitaṃ dhārāpūrvvakaṃ sarvvatamasyaṃ sarvvabādhāparihāraṃ rājakīyānāmanaṃguliprekṣaṇīyamācaṃdrārkkakṣiti ………………… |
tasyaiva devasya paṃcopacārapūjārthaṃ tanmaṭhakhaṃḍasphuṭitajīrṇṇoddhārārthaṃ tadīyabrāhmaṇabhojanārthaṃ ca eḍenāḍa ……… taddeśadaṃḍena paṃcaviṃśatyadhikadviśatavaprakaṃ kṣetraṃ dvādaśahastavistīrṇṇaṃ niveśanaṃ ca tathā ……… pratibaddha………nivarttanaṃ kṣetraṃ dvādaśahastavistīrṇṇaṃ niveśanaṃ ca aruvaṇasahitaṃ aṣṭabhogatejasāmyasahitaṃ kāśyapasagotrasya uddhavāryasya pautrābhyāṃ mahattaramādhavāryasya putrābhyāṃ nemaṇalakṣmaṇābhyāṃ dattaṃ tenaiva lokaṇanāyakena sarvanamasyaṃ sarvavādhāparihāraṃ sarvvāyaviśuddhaṃ śāsanasahitaṃ dānakrayeṇa gṛhītaṃ ācaṃdrārkkatārāsthiraṃ dattaṃ || cha ||
bahubhirvvasudhā dattā
rājabhissagarādibhiḥ |
yasya yasya yadā bhūmiḥ
tasya tasya tadā phalam || 15 || (anuṣṭubh)
madvaṃśajāḥ paramahīpativaṃśajā vā
pāpādapetamanaso bhuvi bhūmipālāḥ |
ye pālayanti mama dharmmamimaṃ samagraṃ
tebhyo mayā viracitoṃjalireṣa mūrdhni || 16 || (vasantatilakā)
sāmānyoyaṃ dharmmaseturnṛpāṇāṃ
kāle kāle pālanīvo bhavadbhiḥ |
sarvvānetānbhāvinaḥ pārthivendrān
bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ || 17 || (śālini)
dānaṃ vā pālanaṃ vāpi
dānāt śreyonupālanam |
dānātsvargamavāpnoti
pālanādacyutaṃ padam || 18 || (anuṣṭubh)
svadattāṃ paradattāṃ vā
yo hareta vasuṃdharām |
ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi
viṣṭhāyāṃ jāyate kṛmiḥ || 19 || (anuṣṭubh)
subhiṣagvarayuktepi
kṣaṇakṣayiṇi jīvite |
yo dvijādāharetkopi
tasyāvīcikṣayokṣayaḥ || 20 || (anuṣṭubh)
aputrikadravyaṃ sahavāsigāmi tatra bhūloke |
सिद्धम् । स्वस्ति श्रीः ।
जयत्याविष्कृतं विष्णोः
वाराहं क्षोभिरार्ण्णवम् ।
दक्षिणोन्नतदंष्ट्राग्र-
विश्रांतभुवनं वपुः ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)
आसीद्विद्याधरः पूर्वं
नाम्ना जीमूतवाहनः ।
परार्थं जीवितं येन
गरुडाय निवेदितम् ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)
शीलाहाराख्यवंशोयं
तगरेश्वरभूभृताम् ।
तद्वंशे जतिगो राजा-
जनि भूभृच्छिखामणिः ॥ ३ ॥ (अनुष्टुभ्)
स्वस्ति श्रीजतिगक्षितीशतनयो नायिंमनामा नृपः
पुत्रस्तस्य च चंद्रराट् पृथुयशास्तस्यापि सूनुः किल ।
संजातो जतिगो जगज्जननुतः श्रीमांश्च तन्नन्दनो
ग्ॐकल्लो भुवि भूमिपालतनयः श्रीमारसिंहो नृपः ॥ ४ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
तत्सूनुर्नृपमौलिलालितपदः श्रीगूवलाख्यो नृपः
तद्भ्राता भुवि भोजदेवनृपतिः वैरीभपंचाननः
चक्रे राज्यमखंडितं पृथुयशा लंकेशतुल्यः किल ॥ ५ ॥ (शार्दूलविक्रीडित - इन्चोम्प्लेते)
यश्चात्मना कृतनिराक्रमदुर्ग्गवर्ग्गो
गोविन्दग्ॐगजनृपौ – – – – – – – – – ।
– – – नायकसुतां सहसा विजित्य
– – – – – – – भुवि विक्रमार्क्कः ॥ ६ ॥ (वसन्ततिलका)
वेर्से ७
तस्यानुजातो विदितप्रतापो
बल्लालदेवक्षितिपस्तथैव ।
श्रीकामिनीशो विनतावनीशो
दिक्प्रान्तरूढप्रथितप्रतापः ॥ ७ ॥ (इन्द्रवज्रा)
तस्यानुजो धर्म्मधरो धरित्र्यां
दधार धर्म्मानखिलान्स्वधर्म्मे ।
धैर्य्याग्रधुर्यो धनदो धनानां
श्रीगंडरादित्य इति प्रसिद्धः ॥ ८ ॥ (उपेन्द्रअवज्रा)
दीनानाथदरिद्रदुःखविकलव्याकीर्ण्णनानाविध-
प्राणित्राणपरायणः प्रतिदिनं गुप्ताख्यदानेन यः ।
यः कृष्णाजिनधेनुभूम्युभयतोमुख्यादिदानप्रदः
शश्वद्ब्रह्ममतिप्रवीणहृदयो भूदेवकल्पद्रुमः ॥ ९ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
तुलापुरुषदानादि-
षोडशक्रतुकारकः ।
शौचगांगेयकीर्त्येक
निलयः स्वगुणैर्भुवि ॥ १० ॥ (अनुष्टुभ्)
तन्नंदनः प्रवलमंडलिकद्विपेंद्र-
पंचाननोजनि जगत्त्रितयैकवीरः ।
प्रत्यर्थिपार्थिवललाटतटस्वपाद-
पीठस्फुटोज्ज्वलयशा विजयार्क्कदेवः ॥ ११ ॥ (वसन्ततिलका)
दानाय द्रविणार्जनं जनपरित्राणाय वीरव्रतं
सत्याय प्रियभाषणं हरिपदध्यानाय चेतस्थितिः ।
संपत्तिः सुमनोविपद्विहतये यस्य प्रकामं कविः
कः शक्तः प्रविविच्य तस्य विजयादित्यस्य वक्तुं गुणान् ॥ १२ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)
जयति विजयसुनुर्वैरिनीहारभानुः
निज – – – – – – – – – वल्लीलवित्रः ।
विभवविजयशक्रः खंडितारातिचक्रो
वरनृपकृतसेवो भूपतिर्भोजदेवः ॥ १३ ॥ (मालिनी)
रामो यथा खंडित क्षत्रवर्गो
भानुर्यथा प्रास्तसमस्तदोषः ।
रात्रि – – – – – – – – – – – – –
देवेन तेनाजनि भोजराज्ये ॥ १४ ॥ (इन्द्रवज्रा)
स्वस्ति समधिगतपंचमहाशब्दमहामण्डलेश्वरसीलारकुलवरोद्भव विपक्षवनिता ………………॥ शौचगांगेयपरनारीसहोदरशरणागतवज्रपंजरकलियुगयुधिष्ठिर- सहजविद्याधरश्रीमहालक्ष्मीदेवीलब्धवरप्रसादश्रीतगरपुरवराधीश्वर इत्यादिसमस्तराजावलीविराजितः श्रीमन्महामंडलेश्वरः श्रीभोजदेवो वलवाडशिबिरे सुखसंकथाविनोदेन राज्यं कुर्व्वाणः शकनृपकालादारभ्य वर्षेषु चतुरुत्तरशताधिकसहस्रेषु निवृत्तेषु वर्त्तमानशुभकृत्संवत्सरांतर्ग्गतपुष्यशुद्धचतुर्थ्यां भौमवासरे भानोरुत्तरायणसंक्रमणपर्व्वणि निजराज्याभिवृद्धये श्रीमत्कोल्लापुरमहालक्ष्मीदेवीदेवालयाभ्यन्तरे पश्चिमद्वारोत्तर ……………… सहवासिलोकणनायकेन अमृतेश्वरमूर्त्युमामहेश्वरार्थ ब्राह्मणभोजनार्थं च कारितस्य। मठस्य कोष्ठागारार्थं तद्देव …………… मठस्याभ्यंतरे नैरृत्य दिशो भागे द्वादशहस्तप्रमाणं गृहमेकं तन्मठनिविष्टसहवास्यादित्यभट्टजनार्दनभट्टकरहाटकप्रभाकरधैसासवासियण- घैसासेत्येवंप्रमुखब्राह्मणेभ्यो सहवासीदत्तपुरवर्ग्गदक्षिणदिशि ……… धवलगृहचतुष्टयं ………………… पूजार्थं वरुणात्पूर्वदिशि पुष्पवाटकमेकं तस्यैव देवस्य पंचोपचारपूजार्थं ब्राह्मणभोजनार्थं च पणतुरगेगोल्लांतर्गतसेलेयवाडग्राम- सीमाभ्यन्तरमुत्तरदिग्भागे ………… पंचाशदधिकं च चतुः शतवप्रक क्षेत्रं तत्प्रतिबद्धं पंडरनन्तद्ग्रामाभ्यन्तरे द्वादशहस्तप्रमाणगृहमेकं एतत्सर्व्वं पूर्वोक्त ……। शासनसहितं धारापूर्व्वकं सर्व्वतमस्यं सर्व्वबाधापरिहारं राजकीयानामनंगुलिप्रेक्षणीयमाचंद्रार्क्कक्षिति ………………… ।
तस्यैव देवस्य पंचोपचारपूजार्थं तन्मठखंडस्फुटितजीर्ण्णोद्धारार्थं तदीयब्राह्मणभोजनार्थं च एडेनाड ……… तद्देशदंडेन पंचविंशत्यधिकद्विशतवप्रकं क्षेत्रं द्वादशहस्तविस्तीर्ण्णं निवेशनं च तथा ……… प्रतिबद्ध………निवर्त्तनं क्षेत्रं द्वादशहस्तविस्तीर्ण्णं निवेशनं च अरुवणसहितं अष्टभोगतेजसाम्यसहितं काश्यपसगोत्रस्य उद्धवार्यस्य पौत्राभ्यां महत्तरमाधवार्यस्य पुत्राभ्यां नेमणलक्ष्मणाभ्यां दत्तं तेनैव लोकणनायकेन सर्वनमस्यं सर्ववाधापरिहारं सर्व्वायविशुद्धं शासनसहितं दानक्रयेण गृहीतं आचंद्रार्क्कतारास्थिरं दत्तं ॥ छ ॥
बहुभिर्व्वसुधा दत्ता
राजभिस्सगरादिभिः ।
यस्य यस्य यदा भूमिः
तस्य तस्य तदा फलम् ॥ १५ ॥ (अनुष्टुभ्)
मद्वंशजाः परमहीपतिवंशजा वा
पापादपेतमनसो भुवि भूमिपालाः ।
ये पालयन्ति मम धर्म्ममिमं समग्रं
तेभ्यो मया विरचित्ॐजलिरेष मूर्ध्नि ॥ १६ ॥ (वसन्ततिलका)
सामान्योयं धर्म्मसेतुर्नृपाणां
काले काले पालनीवो भवद्भिः ।
सर्व्वानेतान्भाविनः पार्थिवेन्द्रान्
भूयो भूयो याचते रामभद्रः ॥ १७ ॥ (शालिनि)
दानं वा पालनं वापि
दानात् श्रेयोनुपालनम् ।
दानात्स्वर्गमवाप्नोति
पालनादच्युतं पदम् ॥ १८ ॥ (अनुष्टुभ्)
स्वदत्तां परदत्तां वा
यो हरेत वसुंधराम् ।
षष्टिवर्षसहस्राणि
विष्ठायां जायते कृमिः ॥ १९ ॥ (अनुष्टुभ्)
सुभिषग्वरयुक्तेपि
क्षणक्षयिणि जीविते ।
यो द्विजादाहरेत्कोपि
तस्यावीचिक्षयोक्षयः ॥ २० ॥ (अनुष्टुभ्)
अपुत्रिकद्रव्यं सहवासिगामि तत्र भूलोके ।
Success!
Verse 1
Victorious is the manifested Boar-form of Viṣṇu, which agitated the ocean, and which had the earth resting on the tip of its right uplifted tusk.
Verse 2
There was formerly a Vidyādhara, Jīmūtavāhana by name, who offered his life to Garuḍa for the sake of others.
Verse 3
There is this family, called Śilāhāra, of the kings who were lords of Tagara. In that family was born king Jatiga I, the crest-jewel of princes.
Verse 4
Hail! There was a king, Nāyimma by name, who was the son of the illustrious king Jatiga. His son was Candrarāja of great fame. His son verily was Jatiga II, eulogised by the people of the whole world. His illustrious son was Goṅkalla, and that king’s son on the earth was the illustrious king Mārasiṃha.
Verse 5
His son, whose feet were fondled by the crowns of princes, was a king named the illustrious Guvala II. His brother, king Bhojadeva I, a lion to the elephants that were his enemies, governed his kingdom here uninterruptedly, being of great fame, like the lord of Laṅkā.
Verse 6
Who, having himself captured a number of impregnable forts, defeated Govinda and Koṅgaja ………………
Verse 7
His younger brother, King Ballāladeva, of renowned power, was like him. He, the Lord of the lady of royal fortune, to whom the kings of the earth submitted, always spread his well-known power in different directions.
Verse 8
His younger brother became well-known by the name of Gaṇḍarāditya—he who was the supporter of religion on the earth; who made all people conform to their respective duties; who was the foremost among those who were in the forefront by their courage; and who gave away abundant wealth in charity.
Verse 9
He, by his anonymous gifts, is engaged day after day in giving protection to various beings who are distressed, helpless, poor, miserable, maimed and scattered. He bestows gifts such as those of skins of the black antelopes, cows, land and parturient cows; his heart is always engaged in contemplation on Brahman, and he is a veritable wish-fulfilling tree to the Brāhmaṇas.
Verse 10
He has performed the sixteen vows such as the Tulāpuruṣa gift, and by his merits he is the sole abode of the fame of Gāṅgeya (Bhīṣma) in respect of morally pure conduct.
Verse 11
Then was born his son Vijayārkadeva, a lion to the lordly elephants that were his powerful feudatories, a unique warrior in the three worlds, whose bright fame was manifested by his foot-stool rubbed by the foreheads of the hostile princes.
Verse 12
His wealth was acquired for bestowing it in charity; he fulfilled his vow of heroism by protecting the people; his pleasing speech was in keeping with the truth; his mind was engaged in the contemplation of the feet of Hari (Viṣṇu); his wealth was spent in removing the adversity of good people. What poet is able to extol the merits of that Vijayāditya with proper discernment?
Verse 13
Victorious is king Bhojadeva II, the son of Vijaya (i.e. Vijayāditya), the sun that dispels the frost in the form of his enemies, the sickle that mows the creeper in the form of ……; who is veritable Indra in respect of wealth and victories; who has destroyed a multitude of his enemies; and who is served by great kings.
Verse 14
As Rāma ……….. even so that god incarnated himself in the kingdom of Bhoja.
Line 17
Hail! The illustrious mahāmaṇḍaleśvara, the glorious Bhojadeva II—who has obtained the five mahāśabdas, and who is adorned with all royal titles such as a scion of the great Silāra family,’ ‘Gāṅgeya in respect of moral purity’ ……….. ‘a uterin brother of others’ wives,’ ‘an adamantine cage for the protection of those that seek refuge,’ ‘Yudhiṣṭhira in the Kali Age,’ ‘he who is learned by nature (or a Vidyādhara by birth),’ ‘he who has obtained the favour of a boon from the holy Mahālakṣmī,’ and ‘the lord of Tagara, the best of towns,’ who is governing his kingdom, holding pleasant conversation for his own diversion at his camp at Valbavāḍa—has, on the holy occasion of the Uttarāyaṇa Saṅkrānti of the Sun on Tuesday, the fourth tithi of the bright fortnight of Puṣya (i.e. Pauṣa) in the current cyclic year Śubhakṛt, when 1104 years have elapsed by the era of the Śaka king, granted together with a royal charter for the augmentation of his kingdom, a house measuring twelve cubits in the south-western direction of and within the enclosure of the maṭha caused to be constructed by the Sahavāsi (Brāhmaṇa) Lokaṇa Nāyaka within the enclosure of and to the north of the western gate of the famous temple of Mahālakṣmī at Kollāpura, for the worship of Umā-Maheśvara, a form of Amṛteśvara, and for the feeding of the Brāhmaṇas, to serve as a granary of the maṭha, and four white houses situated to the south of the group of dwellings to the Brāhmaṇas such as the Sahavāsīs Ādityabhaṭṭa and Janārdanabhaṭṭa, and the Karahātakas Prabhākara Ghaisāsa and Vāsiyaṇa Ghaisāsa, who reside in that maṭha, and also a flower-garden in the east for the worship with five-fold offerings of the god, and a field measuring four hundred and fifty vaprakas in the northern direction and within the limits of the village Seleyavāḍa comprised in the Paṇaturage golla together with a house connected therewith, measuring twelve cubits, in the village Paṇḍarana by pouring water on their hands as gifts free from taxes, free from all molestation and not to be interfered with by royal servants even with a finger, and lasting as long as the moon, the sun and the earth will endure.
Line 28-33
And for the worship, with five offerings, of the same god, for the repairs of what may be broken and dilapidated of that maṭha, and for providing food to the Brāhmaṇas dwelling there, the same Lokaṇa Nāyaka has donated by a royal charter a field measuring two hundred and twenty-five vaprakas by the rod of Eḍenāḍa in ……………… in Eḍenāḍa and also a house measuring twelve cubits, and a field measuring ……… nivartanas as well as a house measuring twelve cubits together with āruvaṇa and together with the right to eight-fold enjoyment, after purchasing it for the purpose of the gift from Nemaṇa and Lakṣmaṇa, sons of the Mahattara Mādhavārya and grandsons of Uddhavārya of the Kāśyapa gotra—the gift being free from all taxes, free from all molestation and faultless in respect of all income and lasting as long as the moon, the sun and the stars endure.
(Here follow six benedictory and imprecatory verses.)
Line 39
The wealth of those who will die sonless will pass over to the Sahavāsī Brāhmaṇas in this world.
Bibliography & Research
| Dynasty: | Śilāhāra |
| Ruler: | Bhoja II |
| Date: | Śaka 1104 (Uttarāyaṇa-saṅkrānti; cyclic Śubhakṛt) |
| Place: | Town Hall, Kolhapur |
| Donee: | Sanskrit |
| Language: | Nāgarī |
| Deities: | Umā-Maheśvara |
| Nature of grant: | Land donation, Religious endowment |
| Purpose: | Support Brāhmaṇas and upkeep of Umā-Maheśvara maṭha |
| Provenance of inscription: | Mahalakshmi temple complex, Kolhapur |
| Type of Inscription: | Stone inscription |


