details-page-bnr

Ṭhāṇā Plates of Nāgārjuna

Donation of a land for the fulfillment of religious duties.
Introduction

These three copper plates, discovered in 1965 in a tank at Panchapakhadi in Thane, represent the only known epigraphical record of the Śilāhāra king Nāgārjuna till now. They are now kept in the Department of Archaeology and Archives, Government of Maharashtra. Strung with a ring bearing the Garuḍa seal, the plates are inscribed in the Nāgarī script and feature a well-preserved text in Sanskrit prose and verse. The charter was drafted by the treasury officer Jogapaiya.

The inscription records a land grant by the mahāmaṇḍaleśvara Nāgārjuna to Mādhava paṇḍita after having offered arghya to the Sun and having worshipped lord Śiva. The donee was a Yajurvedin scholar belonging to the Pārāśara gotra who emigrated from Hastigrāma, Madhya Pradesh. Dated to Śaka 961 (1039 CE) on a solar eclipse, the grant records a donation of the Muñjavalī village. The donation was intended to support the recipient's fulfillment of six traditional religious duties and the maintenance of his family. The record meticulously delineates the village boundaries using local flora and landmarks, including the Ulhas River, while specifying an annual revenue value of three hundred drammas. The grant concludes with a sequence of benedictory and imprecatory verses.

 

edit-icnEditor's Comment:
The charter explicitly records that the annual agricultural output of the donated village carried a valuation of three hundred drammas, thereby providing a rare quantitative perspective on the fiscal assessment of 11th-century administrative units, such as Koriyala 12.
Original Text
View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    First Plate

    1. siddham jayaścāśyudayaśca || labhate sarvvakāryeṣu pūjayā gaṇanā yakaḥ | vighnaṃ nighnansa vaḥ

    2. pāyādapāyādgaṇanāyakaḥ || sa vaḥ pātu śivo nityaṃ yanmaulau bhāti jāhnavī | sumeruśi-

    3. kharodgacchadacchacandrakalopamā || jīmūtaketutanayo niyataṃ dayālurjjīmūtavāhana iti trijaga-

    4. tprasiddhaḥ | dehaṃ nijaṃ tṛṇamivākilayanparārtthe yo rakṣate sma garuḍātkhalu śaṅkhacūḍam || tasyānvaye ni-

    5. khilabhūpatimaulinūtnaratnadyuticchuritanirmmalapādapīṭhaḥ | śrīsāhasāṅka iva sāhasikaḥ kaparddī sī-

    6. lāravaṃśa tilako nṛpatirbba bhūva || tasmādabhūcca tanayaḥ pulaśaktināmā sīmāsamaḥ suragurūditarā-

    7. janīteḥ | nirjjitya saṅgaramukhekhilavairivarggaṃ niṣkaṇṭakaṃ jagati rājyamakāri yena || tato

    8. pi samabhūtsuto nṛpaśirovibhūṣāmaṇiḥ śitaḥ sṛṇirivāparorikariṇāṃ kaparddī laghuḥ | ya-

    9. dīyayaśasā jagatyatiśayena śuklīkṛte na bhāti suravāraṇo na ca śaśī na dugdhāmbudhiḥ || tasmā-

    10. dapyabhavadvibhūtipadavīpātraṃ pavitrīkṛtāśeṣakṣmāvalayo mahīpatilakaḥ śrīvappuvannaḥ

    11. sutaḥ | saṅgrāmāṅgaṇaraṅgiṇāsilatayā lūnaikadantā haṭhātsarvve yena vināyakā viracitā

    12. vidveṣiṇāṃ dantinaḥ || tasmājjātastanūjo rajanikara ivānanditāśeṣalokaḥ ślāghyaḥ śrījhañ-

    13. jharājo divasakara iva dhvastaniḥ śeṣadoṣaḥ | śaṃbhoryo dvādaśāpi vyaracayadacirātkīrttanāni

    14. svanāmnā sopānānīva manye praṇatatanubhṛtāṃ svarggamārgodyatānām || bhrātā tatra tatastatojjvalaya-

    15. śorāśīprakāśīkṛtāśeṣakṣmāvalayo | balī balavatāṃ śrīgoggirājobhavat | cāpākarṣaṇaka-

    16. rmmaṇi pravaṇatāṃ yasmingate bhūpatau bhīṣmadroṇapṛthāsutaprabhṛtayaścitte camatkāritāḥ || tasmādvi-

    17. smayakārihāricaritaprakhyātakīrttiḥ sutaḥ śrīmānvajjaḍadevabhūpatirabhūdbhacakracūḍāmaṇiḥ | do-

    18. rddaṇḍaikabalasya yasya sahasā saṅgrāmaraṅgāṅgaṇe rājyaśrīḥ svayameva vakṣasi rati cakre murāreriva || 

    19. jayanta iva vṛtrāreḥ purāreriva ṣaṇmukhaḥ | tataḥ śrīmānabhūtputraḥ saccaritroparājitaḥ || 

    20. karṇṇastyāgena yaḥ sākṣātsatyena ca yudhiṣṭhiraḥ | pratāpāddīptimārttaṇḍaḥ kāladaṇḍaśca yo dvi-

    21. ṣām || śaraṇāgatasāmantā aparepi ca jagati rakṣitā yena | sa jayati yathārtthanāmā

    22. śaraṇāgatavajrapañjaro devaḥ || yena svāgatamāgatāya vihitaṃ gommāya nānāvidhaṃ yenai-

    Second Plate : First Side

    23. vaiyapadevanāmni calitaṃ rājyaṃ sthiraṃ kāritam | bhillammāmmamambuvakṣitibhujāṃ dattaṃ ca yenā-

    24. bhayaṃ tasya śrībidaṅkarāmanṛpateranyatkimāvarṇṇyate || tasmādbabhūva bhuvi vajjaḍadeva-

    25. nāmā bhūpālamastakamaṇistanayo nayajñaḥ | adyāpi yasya caritāni janāḥ sama-

    26. mtā romāñcakañcukitagātralatā stuvanti || tadbhrātātha tatorikesarinṛpo jātaḥ sa-

    27. tāṃ sammato dṛptārātikulācalaikadalane daṃbholilīlāṃ dadhāt | gatvā śaiśa va eva sainyasahi-

    28. to dṛṣṭvā ca someśvaraṃ tasyāgre puturājñayā jagadalaṃ yaḥ kīlayitvāgataḥ || tadbhrātṛjo vajjaḍadeva-

    29. sūnuḥ śrīcchittarājo nṛpatirbbabhūva | sīlāravaṃśaḥ śiśunāpi yena nītaḥ parāmunnatimunnatena || 

    30. hatārinārīnetrāṃbhassekasaṃvarddhanādiva | brahmāṇḍamaṇḍapaṃ yasya kīrttivallyatirohati || dṛptārāti-

    31. ṣu kopakāladahanaḥ saubhāgyanārāyaṇo vārastrīṣu tatonujaḥ samabhavannāgārjunaḥ kṣmā-

    32. patiḥ | yasyāmānuṣamūrjjitaṃ bhujabalaṃ dūrānniśamya dviṣāṃ nidrātīva raṇāṅgaṇavyasaninī

    33. dorddaṇḍakaṇḍulatā || yadasamaśivirāntarmmattagandhebhadāna- prasaradanilaśuṣyatsrotaso

    34. diggajendrāḥ| arinagaravidāhoddāmadigvyāpidhūma- prasarabhayanimīlallocanānyunmiṣa-

    35. nti || atha svakīyapuṇyodayātsamadhigatapañcamahāśabda- mahāsāmantādhipatitagarapuraparameśva-

    36. raśrīsīlāranaredrajīmūtavāhanānvayaprasūtasuvarṇṇagaruḍadhvaja- sahajavidyādharakodaṇḍasaha-

    37. srārjunanarendranāgārjunatyāgajagajjhampaśaraṇāgata- vajrapañjaraprabhṛtisamastarājāvalīvi-

    38. rājitamahāmaṇḍaleśvaraśrīmannāgārjunarājadeve nijabhujopārjjitānekamaṇḍalasame-

    39. tāṃ purīpramukhacaturddaśagrāmaśatīsasamanvita- samastakoṅkaṇabhuvaṃ samanuśāsati tathaitadrājyacintā-

    40. bhāramudvahati mahāmātyaśrīdaddhapaiye tathā mahāsāndhivigrahikaśrīsoḍhalaiye satyetasminkā-

    41. le pravarttamāne sa ca mahāmaṇḍaleśvaraśrīmannāgārjunarājadevaḥ sarvvāneva svasambadhyamānakānanyā-

    42. napi samāgāmirājaputramantripurohitāmātyapradhānāpradhānanai yogikāṃstathā rāṣṭrapativiṣayapa-

    43. tinagarapatigrāmapatiniyuktāniyuktarājapuruṣajanapadāṃstathā haṃyamananagarapauratrivarggapra-

    44. bhṛtīṃśca praṇatipūjāsatkārasamādeśaiḥ sandiśatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā || calā vibhūtiḥ kṣaṇaḥ

    Second Plate : Second Side

    45. bhaṅgi yauvanaṃ kṛtāntadantāntaravartti jīvitam | tathāpyavajñā paralokasādhane nṛṇāmaho visma-

    46. yakāri ceṣṭitam || tathā cāntarllīnajarārākṣasīprārabdhagrāsaṃ yauvanaṃ svarggavāsānnarakapātasa-

    47. mamiṣṭasamāgamaviyogaduḥkhaṃ kadalīgarbbha vadasāgaraḥ saṃsāraḥ | sahajajarāmaraṇasādhāra-

    48. ṇakaṃ śarīraṃ pavanacalitakamalinīdalagatajalalavataralatare dhanāyuṣī iti matvā dṛḍhata-

    49. raviraktibuddhyā saṅgṛrhṇāyāt dānaphalam || kṛtatretādvāpareṣu tapotyartthaṃ praśasyate | munayotra

    50. tu śaṃsanti dānamekaṃ kalau yuge || tathā coktaṃ bhagavatā vyāsena | agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ bhūrvveṣṇa-

    51. vī sūryasutāśca gāvaḥ | lokatrayantena bhaveddhi dattaṃ yaḥ kāñcanaṃ gāṃ ca mahīñca dadyāt || āspho-

    52. ṭayanti pitaraḥ pravalganti pitāmahāḥ | bhūmidosmatkule jātaḥ sa naḥ santārayiṣyati || bhūmi-

    53. dānaṃ supātreṣu sutīrttheṣu suparvvasu | agādhāpārasaṃsārasāgarottāraṇaṃ bhavet || dhavalānyā-

    54. tapatrāṇi dantinaśca madoddhatāḥ | bhūmidānasya puṣpāṇi phalaṃ svargge purandaraḥ || iti dharmmādharmmavi-

    55. cāracaturacirantanamunivacanānyavadhārya mātāpitrorātmanaśca śreyortthinā mayā śakanṛpakālātīta-

    56. saṃvatsaraśateṣu navasu ekaṣaṣṭyadhikeṣu pramāthināma- saṃvatsarāntarggataśrāvaṇavadi pañcadaśyāṃ yatrāṅkatopi saṃva-

    57. t 961 śrāvaṇa vadi 15 budhe sañjātasūryagrahaṇaparvvaṇi sutīrtthe snātvā gaganaikacakracūḍāmaṇaye kama-

    58. linīkāmukāya bhagavate savitre nānāvidhakusumaślāghyamarghyaṃ dattvā sakalasurāsuraguruṃ trailokyasvāmi-

    59. naṃ bhagavantamumāpatimabhyarccya yajanayājanādhyayanādhyāpanādiṣaṭkarmaniratāya kratukriyākāṇḍaśauṇḍā-

    60. ya paramabrahmaṇe mahābrāhmaṇāya hastigrāmanirggatāya madhyadeśāntaḥpātihastigrāmavinirggatāya pārāśaragotrāya yajurvvedaśā-

    61. khine mādhavapaṇḍitāya gokarṇṇapaṇḍitasutāya yajanayājanādhyayanādhyāpanādiṣaṭkarmmakaraṇāya bali-

    62. caruvaiśvadevāgnihotrakratukriyādyupasarppaṇārttha svaparigrahapoṣaṇārtthaṃ ca koriyaladvādaśakānta-

    63. pāti muñjavalīgrāmaḥ | yasya cāghāṭanāni pūrvvataḥ doṇāgrāmasīmāsandhau madhūkavṛkṣaḥ tathā rāja-

    64. mārggaḥ tathā voḍaṇaṃ tathā udumbaravṛkṣaḥ tathā jhotiśca || dakṣiṇataḥ vā-igaṅgaṇīgrāmasīmāsaṃ-

    65. dhau vaṃve pipparī tathā badarī varalī ca || paścimato dhavalāgrāmasīmāsandhau udumbaravṛkṣaḥ tathā

    66. madhūkavṛkṣaśca || uttarataḥ kuḍisavarāgrāmasīmāsandhau nadī tathā khaḍakavira-ikā ca || evaṃ caturā-

    Third Plate

    67. ghāṭanopalakṣitaḥ svasīmāparyantaḥ savṛkṣamālākulaḥ satṛṇakāṣṭhodakopetaḥ parvvatakṣiti-

    68. samakālīnaḥ pūrvvadattadevadāyabrahmadāyavarjja pūrvvaprasiddhyā bhaṭṭhaukāsādisahi-

    69. taḥ acāṭabhaṭaprāveśyaḥ anādeśyaḥ anāsedhyaḥ samutpadyamānadrammaśatatrayasaṅkhyaḥ

    70. udakātisarggeṇa namasyavṛttyā paramayā bhaktyā pratipāditaḥ | tadasya sānvayabandho-

    71. rapi bhuñjato bhojayato vā kṛṣataḥ karṣayato vā na kenāpi paripanthanā karaṇīyā || ya-

    72. ta uktameva purātanamahāmunibhirbba hubhirvvasudhā bhuktā rājabhiḥ sagarādibhiḥ | yasya yasya

    73. yadā bhūmistasya tasya tadā phalam || sadyodānaṃ nirāyāsaṃ sāyāsaṃ dīrghapālanam ata eva-

    74. rṣayaḥ prāhurddānācchreyonupālanam || dattvā bhūmiṃ bhāvinaḥ pārtthivendrānbhūyo bhūyo yācate

    75. rāmabhadraḥ | sāmānyoyaṃ dharmmaseturnnṛpāṇāṃ kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || iti muniva-

    76. canānyavadhārya samāgāmibhūpālairasmadvaṃśajairanyairvvā pālana- dharmmaphalalobha eva kara-

    77. ṇīyaḥ | na punastallopanapāpakalaṅkāgresareṇa kenāpi bhavitavyam | yastvevamabhyartthito-

    78. pi lobhādajñānatimirapaṭalāvṛtamatirācchiṃdyādācchidyamānamanumodeta vā sa pañcabhi-

    79. rmmahāpātakairupapātakaiśca liptau rauravamahārauravāndhatāmisrā dinarakāṃściramanubha-

    80. viṣyati || tathā coktaṃ bhagavatā vyāsena || svadattāṃ paradattāṃ vā yo hareta vasundharām |

    81. sa viṣṭhāyāṃ kṛmirbhūtvā kṛmibhiḥ saha pacyate || vindhyāṭavīpvatoyāsu śuṣkakoṭaravāsi-

    82. naḥ | mahāhayo hi jāyante bhūmidāyaṃ haranti ye || gāmekāṃ svarṇṇamekaṃ vā bhūmerapyekamaṃ-

    83. gulam | harannarakamāpnoti yāvadābhūtasaṃplavam ||  ṣaṣṭiṃ varṣasahasrāṇi svargge tiṣṭhati bhūmi-

    84. daḥ | ācchettā cānumantā ca tānyeva narake vaset || yathā caitadevaṃ tathā śāsanadātā le-

    85. khakahastena svamatamāropayati | yathā mataṃ mama mahāmaṇḍaleśvaraśrīmannāgārjunarājade-

    86. vasya mahāmaṇḍaleśvaraśrīmadvajjaḍadevarājasūyoryadatra śāsane likhitam | likhitaṃ caitanma-

    87. yā śrīmadrājānujñayā bhāṇḍāgārasenaśrījogapaiyena bhāṇḍāgārasenamahākaviśrīnāgalai-

    88. yabhrātṛsūnunā | yadatronākṣaramadhikākṣaraṃ vā tatsarvaṃ pramāṇamiti || maṅgalamiti || śrīḥ ||

    १। सिद्धम् जयश्चाश्युदयश्च ॥ लभते सर्व्वकार्येषु पूजया गणना यकः । विघ्नं निघ्नन्स वः

    २। पायादपायाद्गणनायकः ॥ स वः पातु शिवो नित्यं यन्मौलौ भाति जाह्नवी । सुमेरुशि-

    ३। खरोद्गच्छदच्छचन्द्रकलोपमा ॥ जीमूतकेतुतनयो नियतं दयालुर्ज्जीमूतवाहन इति त्रिजग-

    ४। त्प्रसिद्धः । देहं निजं तृणमिवाकिलयन्परार्त्थे यो रक्षते स्म गरुडात्खलु शङ्खचूडम् ॥ तस्यान्वये नि-

    ५। खिलभूपतिमौलिनूत्नरत्नद्युतिच्छुरितनिर्म्मलपादपीठः । श्रीसाहसाङ्क इव साहसिकः कपर्द्दी सी-

    ६। लारवंश तिलको नृपतिर्ब्ब भूव ॥ तस्मादभूच्च तनयः पुलशक्तिनामा सीमासमः सुरगुरूदितरा-

    ७। जनीतेः । निर्ज्जित्य सङ्गरमुखेखिलवैरिवर्ग्गं निष्कण्टकं जगति राज्यमकारि येन ॥ ततो

    ८। पि समभूत्सुतो नृपशिरोविभूषामणिः शितः सृणिरिवापरोरिकरिणां कपर्द्दी लघुः । य-

    ९। दीययशसा जगत्यतिशयेन शुक्लीकृते न भाति सुरवारणो न च शशी न दुग्धाम्बुधिः ॥ तस्मा-

    १०। दप्यभवद्विभूतिपदवीपात्रं पवित्रीकृताशेषक्ष्मावलयो महीपतिलकः श्रीवप्पुवन्नः

    ११। सुतः । सङ्ग्रामाङ्गणरङ्गिणासिलतया लूनैकदन्ता हठात्सर्व्वे येन विनायका विरचिता

    १२। विद्वेषिणां दन्तिनः ॥ तस्माज्जातस्तनूजो रजनिकर इवानन्दिताशेषलोकः श्लाघ्यः श्रीझञ्-

    १३। झराजो दिवसकर इव ध्वस्तनिः शेषदोषः । शंभोर्यो द्वादशापि व्यरचयदचिरात्कीर्त्तनानि

    १४। स्वनाम्ना सोपानानीव मन्ये प्रणततनुभृतां स्वर्ग्गमार्गोद्यतानाम् ॥ भ्राता तत्र ततस्ततोज्ज्वलय-

    १५। शोराशीप्रकाशीकृताशेषक्ष्मावलयो । बली बलवतां श्रीगोग्गिराजोभवत् । चापाकर्षणक-

    १६। र्म्मणि प्रवणतां यस्मिन्गते भूपतौ भीष्मद्रोणपृथासुतप्रभृतयश्चित्ते चमत्कारिताः ॥ तस्माद्वि-

    १७। स्मयकारिहारिचरितप्रख्यातकीर्त्तिः सुतः श्रीमान्वज्जडदेवभूपतिरभूद्भचक्रचूडामणिः । दो-

    १८। र्द्दण्डैकबलस्य यस्य सहसा सङ्ग्रामरङ्गाङ्गणे राज्यश्रीः स्वयमेव वक्षसि रति चक्रे मुरारेरिव ॥ 

    १९। जयन्त इव वृत्रारेः पुरारेरिव षण्मुखः । ततः श्रीमानभूत्पुत्रः सच्चरित्रोपराजितः ॥ 

    २०। कर्ण्णस्त्यागेन यः साक्षात्सत्येन च युधिष्ठिरः । प्रतापाद्दीप्तिमार्त्तण्डः कालदण्डश्च यो द्वि-

    २१। षाम् ॥ शरणागतसामन्ता अपरेपि च जगति रक्षिता येन । स जयति यथार्त्थनामा

    २२। शरणागतवज्रपञ्जरो देवः ॥ येन स्वागतमागताय विहितं गोम्माय नानाविधं येनै-

     

    २३। वैयपदेवनाम्नि चलितं राज्यं स्थिरं कारितम् । भिल्लम्माम्ममम्बुवक्षितिभुजां दत्तं च येना-

    २४। भयं तस्य श्रीबिदङ्करामनृपतेरन्यत्किमावर्ण्ण्यते ॥ तस्माद्बभूव भुवि वज्जडदेव-

    २५। नामा भूपालमस्तकमणिस्तनयो नयज्ञः । अद्यापि यस्य चरितानि जनाः सम-

    २६। म्ता रोमाञ्चकञ्चुकितगात्रलता स्तुवन्ति ॥ तद्भ्राताथ ततोरिकेसरिनृपो जातः स-

    २७। तां सम्मतो दृप्तारातिकुलाचलैकदलने दंभोलिलीलां दधात् । गत्वा शैश व एव सैन्यसहि-

    २८। तो दृष्ट्वा च सोमेश्वरं तस्याग्रे पुतुराज्ञया जगदलं यः कीलयित्वागतः ॥ तद्भ्रातृजो वज्जडदेव-

    २९। सूनुः श्रीच्छित्तराजो नृपतिर्ब्बभूव । सीलारवंशः शिशुनापि येन नीतः परामुन्नतिमुन्नतेन ॥ 

    ३०। हतारिनारीनेत्रांभस्सेकसंवर्द्धनादिव । ब्रह्माण्डमण्डपं यस्य कीर्त्तिवल्ल्यतिरोहति ॥ दृप्ताराति-

    ३१। षु कोपकालदहनः सौभाग्यनारायणो वारस्त्रीषु ततोनुजः समभवन्नागार्जुनः क्ष्मा-

    ३२। पतिः । यस्यामानुषमूर्ज्जितं भुजबलं दूरान्निशम्य द्विषां निद्रातीव रणाङ्गणव्यसनिनी

    ३३। दोर्द्दण्डकण्डुलता ॥ यदसमशिविरान्तर्म्मत्तगन्धेभदान- प्रसरदनिलशुष्यत्स्रोतसो

    ३४। दिग्गजेन्द्राः। अरिनगरविदाहोद्दामदिग्व्यापिधूम- प्रसरभयनिमीलल्लोचनान्युन्मिष-

    ३५। न्ति ॥ अथ स्वकीयपुण्योदयात्समधिगतपञ्चमहाशब्द- महासामन्ताधिपतितगरपुरपरमेश्व-

    ३६। रश्रीसीलारनरेद्रजीमूतवाहनान्वयप्रसूतसुवर्ण्णगरुडध्वज- सहजविद्याधरकोदण्डसह-

    ३७। स्रार्जुननरेन्द्रनागार्जुनत्यागजगज्झम्पशरणागत- वज्रपञ्जरप्रभृतिसमस्तराजावलीवि-

    ३८। राजितमहामण्डलेश्वरश्रीमन्नागार्जुनराजदेवे निजभुजोपार्ज्जितानेकमण्डलसमे-

    ३९। तां पुरीप्रमुखचतुर्द्दशग्रामशतीससमन्वित- समस्तकोङ्कणभुवं समनुशासति तथैतद्राज्यचिन्ता-

    ४०। भारमुद्वहति महामात्यश्रीदद्धपैये तथा महासान्धिविग्रहिकश्रीसोढलैये सत्येतस्मिन्का-

    ४१। ले प्रवर्त्तमाने स च महामण्डलेश्वरश्रीमन्नागार्जुनराजदेवः सर्व्वानेव स्वसम्बध्यमानकानन्या-

    ४२। नपि समागामिराजपुत्रमन्त्रिपुरोहितामात्यप्रधानाप्रधाननै योगिकांस्तथा राष्ट्रपतिविषयप-

    ४३। तिनगरपतिग्रामपतिनियुक्तानियुक्तराजपुरुषजनपदांस्तथा हंयमननगरपौरत्रिवर्ग्गप्र-

    ४४। भृतींश्च प्रणतिपूजासत्कारसमादेशैः सन्दिशत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥ चला विभूतिः क्षणः

     

    ४५। भङ्गि यौवनं कृतान्तदन्तान्तरवर्त्ति जीवितम् । तथाप्यवज्ञा परलोकसाधने नृणामहो विस्म-

    ४६। यकारि चेष्टितम् ॥ तथा चान्तर्ल्लीनजराराक्षसीप्रारब्धग्रासं यौवनं स्वर्ग्गवासान्नरकपातस-

    ४७। ममिष्टसमागमवियोगदुःखं कदलीगर्ब्भ वदसागरः संसारः । सहजजरामरणसाधार-

    ४८। णकं शरीरं पवनचलितकमलिनीदलगतजललवतरलतरे धनायुषी इति मत्वा दृढत-

    ४९। रविरक्तिबुद्ध्या सङ्गृर्ह्णायात् दानफलम् ॥ कृतत्रेताद्वापरेषु तपोत्यर्त्थं प्रशस्यते । मुनयोत्र

    ५०। तु शंसन्ति दानमेकं कलौ युगे ॥ तथा चोक्तं भगवता व्यासेन । अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं भूर्व्वेष्ण-

    ५१। वी सूर्यसुताश्च गावः । लोकत्रयन्तेन भवेद्धि दत्तं यः काञ्चनं गां च महीञ्च दद्यात् ॥ आस्फो-

    ५२। टयन्ति पितरः प्रवल्गन्ति पितामहाः । भूमिदोस्मत्कुले जातः स नः सन्तारयिष्यति ॥ भूमि-

    ५३। दानं सुपात्रेषु सुतीर्त्थेषु सुपर्व्वसु । अगाधापारसंसारसागरोत्तारणं भवेत् ॥ धवलान्या-

    ५४। तपत्राणि दन्तिनश्च मदोद्धताः । भूमिदानस्य पुष्पाणि फलं स्वर्ग्गे पुरन्दरः ॥ इति धर्म्माधर्म्मवि-

    ५५। चारचतुरचिरन्तनमुनिवचनान्यवधार्य मातापित्रोरात्मनश्च श्रेयोर्त्थिना मया शकनृपकालातीत-

    ५६। संवत्सरशतेषु नवसु एकषष्ट्यधिकेषु प्रमाथिनाम- संवत्सरान्तर्ग्गतश्रावणवदि पञ्चदश्यां यत्राङ्कतोपि संव-

    ५७। त् ९६१ श्रावण वदि १५ बुधे सञ्जातसूर्यग्रहणपर्व्वणि सुतीर्त्थे स्नात्वा गगनैकचक्रचूडामणये कम-

    ५८। लिनीकामुकाय भगवते सवित्रे नानाविधकुसुमश्लाघ्यमर्घ्यं दत्त्वा सकलसुरासुरगुरुं त्रैलोक्यस्वामि-

    ५९। नं भगवन्तमुमापतिमभ्यर्च्च्य यजनयाजनाध्ययनाध्यापनादिषट्कर्मनिरताय क्रतुक्रियाकाण्डशौण्डा-

    ६०। य परमब्रह्मणे महाब्राह्मणाय हस्तिग्रामनिर्ग्गताय मध्यदेशान्तःपातिहस्तिग्रामविनिर्ग्गताय पाराशरगोत्राय यजुर्व्वेदशा-

    ६१। खिने माधवपण्डिताय गोकर्ण्णपण्डितसुताय यजनयाजनाध्ययनाध्यापनादिषट्कर्म्मकरणाय बलि-

    ६२। चरुवैश्वदेवाग्निहोत्रक्रतुक्रियाद्युपसर्प्पणार्त्थ स्वपरिग्रहपोषणार्त्थं च कोरियलद्वादशकान्त-

    ६३। पाति मुञ्जवलीग्रामः । यस्य चाघाटनानि पूर्व्वतः दोणाग्रामसीमासन्धौ मधूकवृक्षः तथा राज-

    ६४। मार्ग्गः तथा वोडणं तथा उदुम्बरवृक्षः तथा झोतिश्च ॥ दक्षिणतः वा-इगङ्गणीग्रामसीमासं-

    ६५। धौ वंवे पिप्परी तथा बदरी वरली च ॥ पश्चिमतो धवलाग्रामसीमासन्धौ उदुम्बरवृक्षः तथा

    ६६। मधूकवृक्षश्च ॥ उत्तरतः कुडिसवराग्रामसीमासन्धौ नदी तथा खडकविर-इका च ॥ एवं चतुरा-

     

    ६७। घाटनोपलक्षितः स्वसीमापर्यन्तः सवृक्षमालाकुलः सतृणकाष्ठोदकोपेतः पर्व्वतक्षिति-

    ६८। समकालीनः पूर्व्वदत्तदेवदायब्रह्मदायवर्ज्ज पूर्व्वप्रसिद्ध्या भट्ठौकासादिसहि-

    ६९। तः अचाटभटप्रावेश्यः अनादेश्यः अनासेध्यः समुत्पद्यमानद्रम्मशतत्रयसङ्ख्यः

    ७०। उदकातिसर्ग्गेण नमस्यवृत्त्या परमया भक्त्या प्रतिपादितः । तदस्य सान्वयबन्धो-

    ७१। रपि भुञ्जतो भोजयतो वा कृषतः कर्षयतो वा न केनापि परिपन्थना करणीया ॥ य-

    ७२। त उक्तमेव पुरातनमहामुनिभिर्ब्ब हुभिर्व्वसुधा भुक्ता राजभिः सगरादिभिः । यस्य यस्य

    ७३। यदा भूमिस्तस्य तस्य तदा फलम् ॥ सद्योदानं निरायासं सायासं दीर्घपालनम् अत एव-

    ७४। र्षयः प्राहुर्द्दानाच्छ्रेयोनुपालनम् ॥ दत्त्वा भूमिं भाविनः पार्त्थिवेन्द्रान्भूयो भूयो याचते

    ७५। रामभद्रः । सामान्योयं धर्म्मसेतुर्न्नृपाणां काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ इति मुनिव-

    ७६। चनान्यवधार्य समागामिभूपालैरस्मद्वंशजैरन्यैर्व्वा पालन- धर्म्मफललोभ एव कर-

    ७७। णीयः । न पुनस्तल्लोपनपापकलङ्काग्रेसरेण केनापि भवितव्यम् । यस्त्वेवमभ्यर्त्थितो-

    ७८। पि लोभादज्ञानतिमिरपटलावृतमतिराच्छिंद्यादाच्छिद्यमानमनुमोदेत वा स पञ्चभि-

    ७९। र्म्महापातकैरुपपातकैश्च लिप्तौ रौरवमहारौरवान्धतामिस्रा दिनरकांश्चिरमनुभ-

    ८०। विष्यति ॥ तथा चोक्तं भगवता व्यासेन ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यो हरेत वसुन्धराम् ।

    ८१। स विष्ठायां कृमिर्भूत्वा कृमिभिः सह पच्यते ॥ विन्ध्याटवीप्वतोयासु शुष्ककोटरवासि-

    ८२। नः । महाहयो हि जायन्ते भूमिदायं हरन्ति ये ॥ गामेकां स्वर्ण्णमेकं वा भूमेरप्येकमं-

    ८३। गुलम् । हरन्नरकमाप्नोति यावदाभूतसंप्लवम् ॥  षष्टिं वर्षसहस्राणि स्वर्ग्गे तिष्ठति भूमि-

    ८४। दः । आच्छेत्ता चानुमन्ता च तान्येव नरके वसेत् ॥ यथा चैतदेवं तथा शासनदाता ले-

    ८५। खकहस्तेन स्वमतमारोपयति । यथा मतं मम महामण्डलेश्वरश्रीमन्नागार्जुनराजदे-

    ८६। वस्य महामण्डलेश्वरश्रीमद्वज्जडदेवराजसूयोर्यदत्र शासने लिखितम् । लिखितं चैतन्म-

    ८७। या श्रीमद्राजानुज्ञया भाण्डागारसेनश्रीजोगपैयेन भाण्डागारसेनमहाकविश्रीनागलै-

    ८८। यभ्रातृसूनुना । यदत्रोनाक्षरमधिकाक्षरं वा तत्सर्वं प्रमाणमिति ॥ मङ्गलमिति ॥ श्रीः ॥

    siddham jayaścāśyudayaśca || 

    labhate sarvvakāryeṣu
    pūjayā gaṇanā yakaḥ |
    vighnaṃ nighnansa vaḥ pāyāt
    apāyādgaṇanāyakaḥ || 1 || (anuṣṭubh)

    sa vaḥ pātu śivo nityaṃ
    yanmaulau bhāti jāhnavī |
    sumeruśikharodgacchad
    acchacandrakalopamā || 2 || (anuṣṭubh)

    jīmūtaketutanayo niyataṃ dayāluḥ
    jīmūtavāhana iti trijagatprasiddhaḥ |
    dehaṃ nijaṃ tṛṇamivākilayanparārtthe
    yo rakṣate sma garuḍātkhalu śaṃkhacūḍam || 3 || (vasantatilakā)

    tasyānvaye nikhilabhūpatimaulinūtna-
    ratnadyuticchuritanirmmalapādapīṭhaḥ |
    śrīsāhasāṅka iva sāhasikaḥ kaparddī
    sīlāravaṃśa tilako nṛpatirbba bhūva || 4 || (vasantatilakā)

    tasmādabhūcca tanayaḥ pulaśaktināmā
    sīmāsamaḥ suragurūditarājanīteḥ |
    nirjjitya saṃgaramukhekhilavairivarggaṃ
    niṣkaṇṭakaṃ jagati rājyamakāri yena || 5 || (vasantatilakā)

    tato pi samabhūtsuto nṛpaśirovibhūṣāmaṇiḥ
    śitaḥ sṛṇirivāparorikariṇāṃ kaparddī laghuḥ |
    yadīyayaśasā jagatyatiśayena śuklīkṛte
    na bhāti suravāraṇo na ca śaśī na dugdhāmbudhiḥ || 6 || (pṛthvī)

    tasmādapyabhavadvibhūtipadavīpātraṃ pavitrīkṛtā-
    śeṣakṣmāvalayo mahīpatilakaḥ śrīvappuvannaḥ sutaḥ |
    saṃgrāmāṃgaṇaraṃgiṇāsilatayā lūnaikadantā haṭhāt-
    sarvve yena vināyakā viracitā vidveṣiṇāṃ dantinaḥ || 7 || (śārdūlavikrīḍita)

    tasmājjātastanūjo rajanikara ivānaṃditāśeṣalokaḥ
    ślāghyaḥ śrījhaṃjharājo divasakara iva dhvastaniḥ śeṣadoṣaḥ |
    śaṃbhoryo dvādaśāpi vyaracayadacirātkīrttanāni svanāmnā
    sopānānīva manye praṇatatanubhṛtāṃ svarggamārgodyatānām || 8 || (sragdharā)

    bhrātā tatra tatastatojjvalayaśorāśīprakāśīkṛtā-
    śeṣakṣmāvalayo balī balavatāṃ śrīgoggirājobhavat |
    cāpākarṣaṇakarmmaṇi pravaṇatāṃ yasmingate bhūpatau
    bhīṣmadroṇapṛthāsutaprabhṛtayaścitte camatkāritāḥ || 9 || (śārdūlavikrīḍita)

    tasmādvismayakārihāricaritaprakhyātakīrttiḥ sutaḥ
    śrīmānvajjaḍadevabhūpatirabhūdbhacakracūḍāmaṇiḥ |
    dorddaṇḍaikabalasya yasya sahasā saṃgrāmaraṃgāṃgaṇe
    rājyaśrīḥ svayameva vakṣasi rati cakre murāreriva || 10 || (śārdūlavikrīḍita)

    jayanta iva vṛtrāreḥ
    purāreriva ṣaṇmukhaḥ |
    tataḥ śrīmānabhūtputraḥ
    saccaritroparājitaḥ || 11 || (anuṣṭubh)

    karṇṇastyāgena yaḥ sākṣāt-
    satyena ca yudhiṣṭhiraḥ |
    pratāpāddīptimārttaṇḍaḥ
    kāladaṇḍaśca yo dviṣām || 12 || (anuṣṭubh)

    śaraṇāgatasāmantā
    aparepi ca jagati rakṣitā yena |
    sa jayati yathārtthanāmā
    śaraṇāgatavajrapaṃjaro devaḥ || 13 || (āryā)

    yena svāgatamāgatāya vihitaṃ gommāya nānāvidhaṃ
    yenaivaiyapadevanāmni calitaṃ rājyaṃ sthiraṃ kāritam |
    bhillammāmmamambuvakṣitibhujāṃ dattaṃ ca yenābhayaṃ
    tasya śrībidaṃkarāmanṛpateranyatkimāvarṇṇyate || 14 || (śārdūlavikrīḍita)

    tasmādbabhūva bhuvi vajjaḍadevanāmā
    bhūpālamastakamaṇistanayo nayajñaḥ |
    adyāpi yasya caritāni janāḥ samamtā
    romāṃcakaṃcukitagātralatā stuvanti || 15 || (vasantatilakā)

    tadbhrātātha tatorikesarinṛpo jātaḥ satāṃ sammato
    dṛptārātikulācalaikadalane daṃbholilīlāṃ dadhāt |
    gatvā śaiśa va eva sainyasahito dṛṣṭvā ca someśvaraṃ
    tasyāgre puturājñayā jagadalaṃ yaḥ kīlayitvāgataḥ || 16 || (śārdūlavikrīḍita)

    tadbhrātṛjo vajjaḍadevasūnuḥ
    śrīcchittarājo nṛpatirbbabhūva |
    sīlāravaṃśaḥ śiśunāpi yena
    nītaḥ parāmunnatimunnatena || 17 || (indravajrā)

    hatārinārīnetrāṃbhaḥ
    sekasaṃvarddhanādiva |
    brahmāṇḍamaṇḍapaṃ yasya
    kīrttivallyatirohati || 18 || (anuṣṭubh)

    dṛptārātiṣu kopakāladahanaḥ saubhāgyanārāyaṇo
    vārastrīṣu tatonujaḥ samabhavannāgārjunaḥ kṣmāpatiḥ |
    yasyāmānuṣamūrjjitaṃ bhujabalaṃ dūrānniśamya dviṣāṃ
    nidrātīva raṇāṃgaṇavyasaninī dorddaṇḍakaṇḍulatā || 19 || (śārdūlavikrīḍita)

    yadasamaśivirāntarmmattagandhebhadāna-
    prasaradanilaśuṣyatsrotaso diggajendrāḥ |
    arinagaravidāhoddāmadigvyāpidhūma-
    prasarabhayanimīlallocanānyunmiṣanti || 20 || (mālinī)

    Prose section

    atha svakīyapuṇyodayātsamadhigatapaṃcamahāśabda- mahāsāmantādhipatitagarapuraparameśvaraśrīsīlāranaredrajīmūtavāhanānvayaprasūtasuvarṇṇagaruḍadhvajasahajavidyādharakodaṇḍasaha- srārjunanarendranāgārjunatyāgajagajjhampaśaraṇāgata- vajrapaṃjaraprabhṛtisamastarājāvalīvi- rājitamahāmaṇḍaleśvaraśrīmannāgārjunarājadeve nijabhujopārjjitānekamaṇḍalasametāṃ purīpramukhacaturddaśagrāmaśatīsasamanvitasamastakoṃkaṇabhuvaṃ samanuśāsati tathaitadrājyacintābhāramudvahati mahāmātyaśrīdaddhapaiye tathā mahāsāndhivigrahikaśrīsoḍhalaiye satyetasminkāle pravarttamāne sa ca mahāmaṇḍaleśvaraśrīmannāgārjunarājadevaḥ sarvvāneva svasambadhyamānakānanyānapi samāgāmirājaputramaṃtripurohitāmātyapradhānāpradhānanai yogikāṃstathā rāṣṭrapativiṣayapatinagarapatigrāmapatiniyuktāniyuktarājapuruṣajanapadāṃstathā haṃyamananagarapauratrivarggaprabhṛtīṃśca praṇatipūjāsatkārasamādeśaiḥ saṃdiśatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā || 

    calā vibhūtiḥ kṣaṇaḥ bhaṃgi yauvanaṃ
    kṛtāntadantāntaravartti jīvitam |
    tathāpyavajñā paralokasādhane
    nṛṇāmaho vismayakāri ceṣṭitam || 21 || (vaṁśastha)

    Prose section

    tathā cāntarllīnajarārākṣasīprārabdhagrāsaṃ yauvanaṃ svarggavāsānnarakapātasamamiṣṭasamāgamaviyogaduḥkhaṃ kadalīgarbbha vadasāgaraḥ saṃsāraḥ | sahajajarāmaraṇasādhāraṇakaṃ śarīraṃ pavanacalitakamalinīdalagatajalalavataralatare dhanāyuṣī iti matvā dṛḍhata- raviraktibuddhyā saṃgṛrhṇāyāt dānaphalam || 

    kṛtatretādvāpareṣu
    tapotyartthaṃ praśasyate |
    munayotra tu śaṃsanti
    dānamekaṃ kalau yuge || 22 || (anuṣṭubh)

    tathā coktaṃ bhagavatā vyāsena | 

    agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ
    bhūrvveṣṇavī sūryasutāśca gāvaḥ |
    lokatrayantena bhaveddhi dattaṃ yaḥ
    kāṃcanaṃ gāṃ ca mahīñca dadyāt || 23 || (indravajrā)

    āsphoṭayanti pitaraḥ
    pravalganti pitāmahāḥ |
    bhūmidosmatkule jātaḥ
    sa naḥ santārayiṣyati || 24 || (anuṣṭubh)

    bhūmidānaṃ supātreṣu
    sutīrttheṣu suparvvasu |
    agādhāpārasaṃsāra-
    sāgarottāraṇaṃ bhavet || 25 || (anuṣṭubh)

    dhavalānyātapatrāṇi
    dantinaśca madoddhatāḥ |
    bhūmidānasya puṣpāṇi
    phalaṃ svargge purandaraḥ || 26 || (anuṣṭubh)

    Prose section

    iti dharmmādharmmavicāracaturacirantanamunivacanānyavadhārya mātāpitrorātmanaśca śreyortthinā mayā śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu navasu ekaṣaṣṭyadhikeṣu pramāthināmasaṃvatsarāntarggataśrāvaṇavadi paṃcadaśyāṃ yatrāṃkatopi saṃvat 961 śrāvaṇa vadi 15 budhe saṃjātasūryagrahaṇaparvvaṇi sutīrtthe snātvā gaganaikacakracūḍāmaṇaye kamalinīkāmukāya bhagavate savitre nānāvidhakusumaślāghyamarghyaṃ dattvā sakalasurāsuraguruṃ trailokyasvāminaṃ bhagavantamumāpatimabhyarccya yajanayājanādhyayanādhyāpanādiṣaṭkarmaniratāya kratukriyākāṇḍaśauṇḍāya paramabrahmaṇe mahābrāhmaṇāya hastigrāmanirggatāya madhyadeśāntaḥpātihastigrāmavinirggatāya pārāśaragotrāya yajurvvedaśākhine mādhavapaṇḍitāya gokarṇṇapaṇḍitasutāya yajanayājanādhyayanādhyāpanādiṣaṭkarmmakaraṇāya balicaruvaiśvadevāgnihotrakratukriyādyupasarppaṇārttha svaparigrahapoṣaṇārtthaṃ ca koriyaladvādaśakāntapāti muṃjavalīgrāmaḥ | 

    yasya cāghāṭanāni pūrvvataḥ doṇāgrāmasīmāsaṃdhau madhūkavṛkṣaḥ tathā rājamārggaḥ tathā voḍaṇaṃ tathā udumbaravṛkṣaḥ tathā jhotiśca || dakṣiṇataḥ vā-igaṃgaṇīgrāmasīmāsaṃdhau vaṃve pipparī tathā badarī varalī ca || paścimato dhavalāgrāmasīmāsaṃdhau udumbaravṛkṣaḥ tathā madhūkavṛkṣaśca || uttarataḥ kuḍisavarāgrāmasīmāsaṃdhau nadī tathā khaḍakavira-ikā ca || evaṃ caturāghāṭanopalakṣitaḥ svasīmāparyantaḥ savṛkṣamālākulaḥ satṛṇakāṣṭhodakopetaḥ parvvatakṣitisamakālīnaḥ pūrvvadattadevadāyabrahmadāyavarjja pūrvvaprasiddhyā bhaṭṭhaukāsādisahitaḥ acāṭabhaṭaprāveśyaḥ anādeśyaḥ anāsedhyaḥ samutpadyamānadrammaśatatrayasaṃkhyaḥ udakātisarggeṇa namasyavṛttyā paramayā bhaktyā pratipāditaḥ | tadasya sānvayabandhorapi bhuṃjato bhojayato vā kṛṣataḥ karṣayato vā na kenāpi paripaṃthanā karaṇīyā || 

    yata uktameva purātanamahāmunibhiḥ |

    bahubhirvvasudhā bhuktā
    rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
    yasya yasya yadā bhūmiḥ
    tasya tasya tadā phalam || 27 || (anuṣṭubh)

    sadyodānaṃ nirāyāsaṃ
    sāyāsaṃ dīrghapālanam |
    ata evarṣayaḥ prāhur
    dānācchreyonupālanam || 28 || (anuṣṭubh)

    dattvā bhūmiṃ bhāvinaḥ pārtthivendrān
    bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ |
    sāmānyoyaṃ dharmmaseturnnṛpāṇāṃ
    kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || 29 || (śālinī)

    Prose section

    iti munivacanānyavadhārya samāgāmibhūpālairasmadvaṃśajairanyairvvā pālanadharmmaphalalobha eva karaṇīyaḥ | na punastallopanapāpakalaṃkāgresareṇa kenāpi bhavitavyam | yastvevamabhyartthitopi lobhādajñānatimirapaṭalāvṛtamatirācchiṃdyādācchidyamānamanumodeta vā sa paṃcabhirmmahāpātakairupapātakaiśca liptau rauravamahārauravāndhatāmisrā dinarakāṃściramanubhaviṣyati || tathā coktaṃ bhagavatā vyāsena || 

    svadattāṃ paradattāṃ vā
    yo hareta vasundharām |
    sa viṣṭhāyāṃ kṛmirbhūtvā
    kṛmibhiḥ saha pacyate || 30 || (anuṣṭubh)

    viṃdhyāṭavīpvatoyāsu
    śuṣkakoṭaravāsinaḥ |
    mahāhayo hi jāyante
    bhūmidāyaṃ haranti ye || 31 || (anuṣṭubh)

    gāmekāṃ svarṇṇamekaṃ vā
    bhūmerapyekamaṃgulam |
    harannarakamāpnoti
    yāvadābhūtasaṃplavam || 32 || (anuṣṭubh) 

    ṣaṣṭiṃ varṣasahasrāṇi
    svargge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
    ācchettā cānumantā ca
    tānyeva narake vaset || 33 || (anuṣṭubh)

    Prose section

    yathā caitadevaṃ tathā śāsanadātā lekhakahastena svamatamāropayati | yathā mataṃ mama mahāmaṇḍaleśvaraśrīmannāgārjunarājadevasya mahāmaṇḍaleśvaraśrīmadvajjaḍadevarājasūyoryadatra śāsane likhitam | likhitaṃ caitanmayā śrīmadrājānujñayā bhāṇḍāgārasenaśrījogapaiyena bhāṇḍāgārasenamahākaviśrīnāgalaiyabhrātṛsūnunā | yadatronākṣaramadhikākṣaraṃ vā tatsarvaṃ pramāṇamiti || maṃgalamiti || śrīḥ ||

     

    सिद्धम् जयश्चाश्युदयश्च ॥ 

    लभते सर्व्वकार्येषु
    पूजया गणना यकः ।
    विघ्नं निघ्नन्स वः पायात्
    अपायाद्गणनायकः ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)

    स वः पातु शिवो नित्यं
    यन्मौलौ भाति जाह्नवी ।
    सुमेरुशिखरोद्गच्छद्
    अच्छचन्द्रकलोपमा ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)

    जीमूतकेतुतनयो नियतं दयालुः
    जीमूतवाहन इति त्रिजगत्प्रसिद्धः ।
    देहं निजं तृणमिवाकिलयन्परार्त्थे
    यो रक्षते स्म गरुडात्खलु शंखचूडम् ॥ ३ ॥ (वसन्ततिलका)

    तस्यान्वये निखिलभूपतिमौलिनूत्न-
    रत्नद्युतिच्छुरितनिर्म्मलपादपीठः ।
    श्रीसाहसाङ्क इव साहसिकः कपर्द्दी
    सीलारवंश तिलको नृपतिर्ब्ब भूव ॥ ४ ॥ (वसन्ततिलका)

    तस्मादभूच्च तनयः पुलशक्तिनामा
    सीमासमः सुरगुरूदितराजनीतेः ।
    निर्ज्जित्य संगरमुखेखिलवैरिवर्ग्गं
    निष्कण्टकं जगति राज्यमकारि येन ॥ ५ ॥ (वसन्ततिलका)

    ततो पि समभूत्सुतो नृपशिरोविभूषामणिः
    शितः सृणिरिवापरोरिकरिणां कपर्द्दी लघुः ।
    यदीययशसा जगत्यतिशयेन शुक्लीकृते
    न भाति सुरवारणो न च शशी न दुग्धाम्बुधिः ॥ ६ ॥ (पृथ्वी)

    तस्मादप्यभवद्विभूतिपदवीपात्रं पवित्रीकृता-
    शेषक्ष्मावलयो महीपतिलकः श्रीवप्पुवन्नः सुतः ।
    संग्रामांगणरंगिणासिलतया लूनैकदन्ता हठात्-
    सर्व्वे येन विनायका विरचिता विद्वेषिणां दन्तिनः ॥ ७ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तस्माज्जातस्तनूजो रजनिकर इवानंदिताशेषलोकः
    श्लाघ्यः श्रीझंझराजो दिवसकर इव ध्वस्तनिः शेषदोषः ।
    शंभोर्यो द्वादशापि व्यरचयदचिरात्कीर्त्तनानि स्वनाम्ना
    सोपानानीव मन्ये प्रणततनुभृतां स्वर्ग्गमार्गोद्यतानाम् ॥ ८ ॥ (स्रग्धरा)

    भ्राता तत्र ततस्ततोज्ज्वलयशोराशीप्रकाशीकृता-
    शेषक्ष्मावलयो बली बलवतां श्रीगोग्गिराजोभवत् ।
    चापाकर्षणकर्म्मणि प्रवणतां यस्मिन्गते भूपतौ
    भीष्मद्रोणपृथासुतप्रभृतयश्चित्ते चमत्कारिताः ॥ ९ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तस्माद्विस्मयकारिहारिचरितप्रख्यातकीर्त्तिः सुतः
    श्रीमान्वज्जडदेवभूपतिरभूद्भचक्रचूडामणिः ।
    दोर्द्दण्डैकबलस्य यस्य सहसा संग्रामरंगांगणे
    राज्यश्रीः स्वयमेव वक्षसि रति चक्रे मुरारेरिव ॥ १० ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    जयन्त इव वृत्रारेः
    पुरारेरिव षण्मुखः ।
    ततः श्रीमानभूत्पुत्रः
    सच्चरित्रोपराजितः ॥ ११ ॥ (अनुष्टुभ्)

    कर्ण्णस्त्यागेन यः साक्षात्-
    सत्येन च युधिष्ठिरः ।
    प्रतापाद्दीप्तिमार्त्तण्डः
    कालदण्डश्च यो द्विषाम् ॥ १२ ॥ (अनुष्टुभ्)

    शरणागतसामन्ता
    अपरेपि च जगति रक्षिता येन ।
    स जयति यथार्त्थनामा
    शरणागतवज्रपंजरो देवः ॥ १३ ॥ (आर्या)

    येन स्वागतमागताय विहितं गोम्माय नानाविधं
    येनैवैयपदेवनाम्नि चलितं राज्यं स्थिरं कारितम् ।
    भिल्लम्माम्ममम्बुवक्षितिभुजां दत्तं च येनाभयं
    तस्य श्रीबिदंकरामनृपतेरन्यत्किमावर्ण्ण्यते ॥ १४ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तस्माद्बभूव भुवि वज्जडदेवनामा
    भूपालमस्तकमणिस्तनयो नयज्ञः ।
    अद्यापि यस्य चरितानि जनाः समम्ता
    रोमांचकंचुकितगात्रलता स्तुवन्ति ॥ १५ ॥ (वसन्ततिलका)

    तद्भ्राताथ ततोरिकेसरिनृपो जातः सतां सम्मतो
    दृप्तारातिकुलाचलैकदलने दंभोलिलीलां दधात् ।
    गत्वा शैश व एव सैन्यसहितो दृष्ट्वा च सोमेश्वरं
    तस्याग्रे पुतुराज्ञया जगदलं यः कीलयित्वागतः ॥ १६ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तद्भ्रातृजो वज्जडदेवसूनुः
    श्रीच्छित्तराजो नृपतिर्ब्बभूव ।
    सीलारवंशः शिशुनापि येन
    नीतः परामुन्नतिमुन्नतेन ॥ १७ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    हतारिनारीनेत्रांभः
    सेकसंवर्द्धनादिव ।
    ब्रह्माण्डमण्डपं यस्य
    कीर्त्तिवल्ल्यतिरोहति ॥ १८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    दृप्तारातिषु कोपकालदहनः सौभाग्यनारायणो
    वारस्त्रीषु ततोनुजः समभवन्नागार्जुनः क्ष्मापतिः ।
    यस्यामानुषमूर्ज्जितं भुजबलं दूरान्निशम्य द्विषां
    निद्रातीव रणांगणव्यसनिनी दोर्द्दण्डकण्डुलता ॥ १९ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    यदसमशिविरान्तर्म्मत्तगन्धेभदान-
    प्रसरदनिलशुष्यत्स्रोतसो दिग्गजेन्द्राः ।
    अरिनगरविदाहोद्दामदिग्व्यापिधूम-
    प्रसरभयनिमीलल्लोचनान्युन्मिषन्ति ॥ २० ॥ (मालिनी)

    अथ स्वकीयपुण्योदयात्समधिगतपंचमहाशब्द- महासामन्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वरश्रीसीलारनरेद्रजीमूतवाहनान्वयप्रसूतसुवर्ण्णगरुडध्वजसहजविद्याधरकोदण्डसह- स्रार्जुननरेन्द्रनागार्जुनत्यागजगज्झम्पशरणागत- वज्रपंजरप्रभृतिसमस्तराजावलीवि- राजितमहामण्डलेश्वरश्रीमन्नागार्जुनराजदेवे निजभुजोपार्ज्जितानेकमण्डलसमेतां पुरीप्रमुखचतुर्द्दशग्रामशतीससमन्वितसमस्तक्ॐकणभुवं समनुशासति तथैतद्राज्यचिन्ताभारमुद्वहति महामात्यश्रीदद्धपैये तथा महासान्धिविग्रहिकश्रीसोढलैये सत्येतस्मिन्काले प्रवर्त्तमाने स च महामण्डलेश्वरश्रीमन्नागार्जुनराजदेवः सर्व्वानेव स्वसम्बध्यमानकानन्यानपि समागामिराजपुत्रमंत्रिपुरोहितामात्यप्रधानाप्रधाननै योगिकांस्तथा राष्ट्रपतिविषयपतिनगरपतिग्रामपतिनियुक्तानियुक्तराजपुरुषजनपदांस्तथा हंयमननगरपौरत्रिवर्ग्गप्रभृतींश्च प्रणतिपूजासत्कारसमादेशैः संदिशत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥ 

    चला विभूतिः क्षणः भंगि यौवनं
    कृतान्तदन्तान्तरवर्त्ति जीवितम् ।
    तथाप्यवज्ञा परलोकसाधने
    नृणामहो विस्मयकारि चेष्टितम् ॥ २१ ॥ (वंशस्थ)

    तथा चान्तर्ल्लीनजराराक्षसीप्रारब्धग्रासं यौवनं स्वर्ग्गवासान्नरकपातसममिष्टसमागमवियोगदुःखं कदलीगर्ब्भ वदसागरः संसारः । सहजजरामरणसाधारणकं शरीरं पवनचलितकमलिनीदलगतजललवतरलतरे धनायुषी इति मत्वा दृढत- रविरक्तिबुद्ध्या संगृर्ह्णायात् दानफलम् ॥ 

    कृतत्रेताद्वापरेषु
    तपोत्यर्त्थं प्रशस्यते ।
    मुनयोत्र तु शंसन्ति
    दानमेकं कलौ युगे ॥ २२ ॥ (अनुष्टुभ्)

    तथा चोक्तं भगवता व्यासेन । 

    अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं
    भूर्व्वेष्णवी सूर्यसुताश्च गावः ।
    लोकत्रयन्तेन भवेद्धि दत्तं यः
    कांचनं गां च महीञ्च दद्यात् ॥ २३ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    आस्फोटयन्ति पितरः
    प्रवल्गन्ति पितामहाः ।
    भूमिदोस्मत्कुले जातः
    स नः सन्तारयिष्यति ॥ २४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    भूमिदानं सुपात्रेषु
    सुतीर्त्थेषु सुपर्व्वसु ।
    अगाधापारसंसार-
    सागरोत्तारणं भवेत् ॥ २५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    धवलान्यातपत्राणि
    दन्तिनश्च मदोद्धताः ।
    भूमिदानस्य पुष्पाणि
    फलं स्वर्ग्गे पुरन्दरः ॥ २६ ॥ (अनुष्टुभ्)

    इति धर्म्माधर्म्मविचारचतुरचिरन्तनमुनिवचनान्यवधार्य मातापित्रोरात्मनश्च श्रेयोर्त्थिना मया शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु नवसु एकषष्ट्यधिकेषु प्रमाथिनामसंवत्सरान्तर्ग्गतश्रावणवदि पंचदश्यां यत्रांकतोपि संवत् ९६१ श्रावण वदि १५ बुधे संजातसूर्यग्रहणपर्व्वणि सुतीर्त्थे स्नात्वा गगनैकचक्रचूडामणये कमलिनीकामुकाय भगवते सवित्रे नानाविधकुसुमश्लाघ्यमर्घ्यं दत्त्वा सकलसुरासुरगुरुं त्रैलोक्यस्वामिनं भगवन्तमुमापतिमभ्यर्च्च्य यजनयाजनाध्ययनाध्यापनादिषट्कर्मनिरताय क्रतुक्रियाकाण्डशौण्डाय परमब्रह्मणे महाब्राह्मणाय हस्तिग्रामनिर्ग्गताय मध्यदेशान्तःपातिहस्तिग्रामविनिर्ग्गताय पाराशरगोत्राय यजुर्व्वेदशाखिने माधवपण्डिताय गोकर्ण्णपण्डितसुताय यजनयाजनाध्ययनाध्यापनादिषट्कर्म्मकरणाय बलिचरुवैश्वदेवाग्निहोत्रक्रतुक्रियाद्युपसर्प्पणार्त्थ स्वपरिग्रहपोषणार्त्थं च कोरियलद्वादशकान्तपाति मुंजवलीग्रामः । 

    यस्य चाघाटनानि पूर्व्वतः दोणाग्रामसीमासंधौ मधूकवृक्षः तथा राजमार्ग्गः तथा वोडणं तथा उदुम्बरवृक्षः तथा झोतिश्च ॥ दक्षिणतः वा-इगंगणीग्रामसीमासंधौ वंवे पिप्परी तथा बदरी वरली च ॥ पश्चिमतो धवलाग्रामसीमासंधौ उदुम्बरवृक्षः तथा मधूकवृक्षश्च ॥ उत्तरतः कुडिसवराग्रामसीमासंधौ नदी तथा खडकविर-इका च ॥ एवं चतुराघाटनोपलक्षितः स्वसीमापर्यन्तः सवृक्षमालाकुलः सतृणकाष्ठोदकोपेतः पर्व्वतक्षितिसमकालीनः पूर्व्वदत्तदेवदायब्रह्मदायवर्ज्ज पूर्व्वप्रसिद्ध्या भट्ठौकासादिसहितः अचाटभटप्रावेश्यः अनादेश्यः अनासेध्यः समुत्पद्यमानद्रम्मशतत्रयसंख्यः उदकातिसर्ग्गेण नमस्यवृत्त्या परमया भक्त्या प्रतिपादितः । तदस्य सान्वयबन्धोरपि भुंजतो भोजयतो वा कृषतः कर्षयतो वा न केनापि परिपंथना करणीया ॥ 

    यत उक्तमेव पुरातनमहामुनिभिः ।

    बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता
    राजभिः सगरादिभिः ।
    यस्य यस्य यदा भूमिः
    तस्य तस्य तदा फलम् ॥ २७ ॥ (अनुष्टुभ्)

    सद्योदानं निरायासं
    सायासं दीर्घपालनम् ।
    अत एवर्षयः प्राहुर्
    दानाच्छ्रेयोनुपालनम् ॥ २८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    दत्त्वा भूमिं भाविनः पार्त्थिवेन्द्रान्
    भूयो भूयो याचते रामभद्रः ।
    सामान्योयं धर्म्मसेतुर्न्नृपाणां
    काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ २९ ॥ (शालिनी)

    इति मुनिवचनान्यवधार्य समागामिभूपालैरस्मद्वंशजैरन्यैर्व्वा पालनधर्म्मफललोभ एव करणीयः । न पुनस्तल्लोपनपापकलंकाग्रेसरेण केनापि भवितव्यम् । यस्त्वेवमभ्यर्त्थितोपि लोभादज्ञानतिमिरपटलावृतमतिराच्छिंद्यादाच्छिद्यमानमनुमोदेत वा स पंचभिर्म्महापातकैरुपपातकैश्च लिप्तौ रौरवमहारौरवान्धतामिस्रा दिनरकांश्चिरमनुभविष्यति ॥ तथा चोक्तं भगवता व्यासेन ॥ 

    स्वदत्तां परदत्तां वा
    यो हरेत वसुन्धराम् ।
    स विष्ठायां कृमिर्भूत्वा
    कृमिभिः सह पच्यते ॥ ३० ॥ (अनुष्टुभ्)

    विंध्याटवीप्वतोयासु
    शुष्ककोटरवासिनः ।
    महाहयो हि जायन्ते
    भूमिदायं हरन्ति ये ॥ ३१ ॥ (अनुष्टुभ्)

    गामेकां स्वर्ण्णमेकं वा
    भूमेरप्येकमंगुलम् ।
    हरन्नरकमाप्नोति
    यावदाभूतसंप्लवम् ॥ ३२ ॥ (अनुष्टुभ्) 

    षष्टिं वर्षसहस्राणि
    स्वर्ग्गे तिष्ठति भूमिदः ।
    आच्छेत्ता चानुमन्ता च
    तान्येव नरके वसेत् ॥ ३३ ॥ (अनुष्टुभ्)

    यथा चैतदेवं तथा शासनदाता लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति । यथा मतं मम महामण्डलेश्वरश्रीमन्नागार्जुनराजदेवस्य महामण्डलेश्वरश्रीमद्वज्जडदेवराजसूयोर्यदत्र शासने लिखितम् । लिखितं चैतन्मया श्रीमद्राजानुज्ञया भाण्डागारसेनश्रीजोगपैयेन भाण्डागारसेनमहाकविश्रीनागलैयभ्रातृसूनुना । यदत्रोनाक्षरमधिकाक्षरं वा तत्सर्वं प्रमाणमिति ॥ मंगलमिति ॥ श्रीः ॥

     

Translation

    Verse 1

    May that Gaṇanāyaka (i.e. Gaṇapati) protect you from calamity—he who destroys obstacles and who, by means of worship, receives attention in all undertakings!

    Verse 2

    May that Śiva always protect you—he on whose head the Gaṅgā shines like the bright crescent of the moon as it rises over the peak of Sumeru! 

    Verse 3

    Jīmūtavāhana, the ever compassionate son of Jīmūtaketu, is well-known in the three worlds—who, valuing his own body as not better than a straw, saved, indeed, Śaṇkhacūḍa from Garuḍa.

    Verse 4

    In his family was born king Kapardin I, the ornament of the Śīlāra race, who was adventurous like the illustrious Sāhasāṅka (i.e.Vikramāditya) and whose stainless foot-stool was covered with the splendour of fresh jewels on the heads of all kings.

    Verse 5

    From him sprang his son, Pulaśakti by name, who represented the limit of political wisdom taught by Bṛhaspati, the preceptor of gods; who, having vanquished all enemies in the forefront of the battlefield, ruled over the world, free from trouble.

    Verse 6

    From him again sprang his son, the younger Kaparadin (i.e., Kapardin II), the crest-jewel of kings, who was as it were a sharp goad to the elephants in the form of his enemies; the world being exceedingly whitened by his fame, neither the heavenly elephant (Airāvata) nor the moon nor the milk-ocean could be distinguished.

    Verse 7

    From him again sprang his son, the illustrious Vappuvanna, the worthy abode of prosperity, an ornament of royalty, who sanctified the whole circle of the earth. Having one of their tusks forcibly cut off by the creeper-like sword of him who was delighted to fight on the field of battle, all the elephants of the enemies were turned into Vināyakas i.e. they become Gajānana, who has only one tusk.

    Verse 8

    From him sprang his praiseworthy son, the illustrious Jhañjha, who delighted all people even as the moon does, and who destroyed all blemishes even as the sun dispels all darkness; who erected twelve temples of Śiva, named after himself, which served, as it were, as steps to pious people, ready to repair to the path of heaven.

    Verse 9

    Then there rose his brother, the illustrious Goggirāja, who having a mass of brilliant fame, brightened the entire circle of the earth, and who mighty among the mighty; when that king bent down in the act of drawing the string of his bow, Bhīṣma, Droṇa, the son of Pṛthā (i.e. Arjuna) and others felt surprised in their minds.

    Verse 10

    From him sprang a son named the illustrious Vajjaḍadeva I, famed for his astounding and attractive deeds, the crest-jewel of the circle of the earth. Royal Fortune, approaching him, all of a sudden and of her own accord, on the battle-field, felt delighted while sporting on the bosom of him whose strength lay solely in his own arm, as it does on that of Murāri.

    Verse 11

    To him was born an illustrious and virtuous son named Aparājita as Jayanta was to Indra and as the six-faced Kārttikeya was to Śiva.

    Verse 12

    He was Karṇa himself in respect of liberality, Yudhiṣṭhira in that of truthfulness, the refulgent Sun in that of valour, and was the rod of the god of death to his enemies.

    Verse 13

    Victorious is that king, who protected even the feudatories of other kings when they sought refuge with him, and who rightly obtained the title of "the adamantine cage giving protection to those who seek it.”

    Verse 14

    What else can be described of him who welcomed in various ways Gomma, who resorted to him for protection, who caused to be made firm the infirm rule of Aiyapadeva, who gave protection to Bhillama, Ammaṇa and Mambuva, and who was thus veritable Rāma among title-holders.

    Verse 15

    From him was born the son named Vajjaḍadeva II, who was conversant with political wisdom and was a veritable crest-jewel of kings,—whose deeds all people even now praise, with their creeper-like bodies having clothes of horripilation.

    Verse 16

    Then there was born his brother, king Arikesarin, who had the grace of the thunderbolt in destroying the principal mountains in the form of arrogant foes; who, even when he was a boy, went with an army to Someśvara and having seen that god, came back after offering him the whole world by the order of his father.

    Verse 17

    Thereafter his brother’s son the illustrious Chittarāja became king, who, noble as he was, raised his Śīlāra family to great eminence, though he was then only in his boyhood.

    Verse 18

    The creeper of his fame rises up to the maṇḍapa of the Brāhmāṇḍa, being as it were fostered by the tears from the eyes of the wives of the enemies killed by him.

    Verse 19

    Then his younger brother Nāgārjuna became king—he whose wrath was the fire of destruction to his arrogant foes, and who was Nārāyaṇa in respect of good nature while dealing with courtesans. Having heard from afar about his superhuman and great might of arms, the itching of his enemies, fond of the field of battle, goes to sleep as it were.

    Verse 20

    The quarter-elephants, the streams of whose ichor dry up on the spread of the breezes blowing over the rut of the intoxicated scent-elephants in his unique camp, open their eyes after a long time—the eyes which had been closed through fear when the enormous smoke springing from the conflagration of his enemies’ cities spread in the quarters.

    Line 35-53

    Now, while the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious king Nāgārjuna—who, by his spiritual merit, has obtained the five mahāśabdas, and who is adorned with all royal titles such as mahāsāmantādhipati, ‘the lord of the city of Tagara,’ ‘an illustrious king of the Śīlāra family’, ‘a scion of the family of Jīmūtavāhana,’ ‘he who has the ensigh of the golden Garuḍa’, ‘he who is a born Vidyādhara’, ‘he who is the veritable king Sahasrārjuna by his bow’, ‘he who is veritable Nāgārjuna among kings (poison-curers)’, ‘he who is world-renowned in liberality’ and ‘who is an admantine cage for the protection of those who seek refuge with him’—is ruling over the entire Koṅkaṇa country comprising fourteen hundred villages headed by Purī, together with many other maṇḍalas acquired by the power of his arm, and while the mahāmātya, the illustrious Daddhapaiya and the mahāsāndhivigrahika, the illustrious Soḍhalaiya are bearing the burden of the cares of his government,—the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious Nāgārjunadeva addresses, with salutation, honour and respect, all assembled princes, counsellers, the family priest, the amātyas, the principal and subordinate officers as well as the heads of rāṣṭras, viṣayas, towns and villages, royal servants, whether formally appointed or not, and the village-people, as also the artisans, guilds and the three classes of citizens and so forth as follows:-

    “Be it known to you that realising that prosperity is unsteady, youth is momentary and life lies in the jaws of death, that the body is subject to old age and death natural is this world, and that life is fickle like drops of water on a lotus leaf tossed by wind, they confirm the religious rewards of gifts. Having considered the sayings of ancient sages which are delightful owing to their distinguishing between what is righteous and what is not, such as the following of holy Vyāsa—‘Gold was the first-born of Fire, land sprang from Viṣṇu, and the cows are the off-springs of the Sun. He who gives gold, land and a cow gains the religious merit of giving the three worlds.’ 

    Line 54-69

    Having thought over these sayings of old sages adept in discriminating between dharma and adharma and having bathed at an excellent tīrtha on the holy occasion of a solar eclipse which occurred on Wednesday, the fifteenth tithi of the dark fortnight of Śrāvaṇa in the cyclic year Pramāthin, when nine hundred years increased by sixty-one had expired by the era of the Śaka king—in figures, the year 961, the month Śrāvaṇa, the dark fortnight and the tithi 15—and having offered an arghya, beautiful with flowers of various kinds, to the divine Sun, the sole crest-jewel of the sky and the lover of the lutusplant, and having worshipped the divine Śiva, the lord of the three worlds and the guru of all gods and demons, —I have given, for the spiritual welfare of my mother and father and of myself, as a gift free from all taxes with great devotion and with the pouring out of water to the great Brāhmaṇa Mādhava Paṇḍita, son of Gokarṇa Paṇḍita, of the Pārāśara gotra and the Yajurveda śākhā, who has emigrated from Hasti-grāma situated in the Madhyadeśa, for the performance of the six religious duties such as sacrificing for himself and for others, and studying and teaching of the sacred texts, for the performance of such rites as bali, caru, vaiśvadeva, agnihotra and so forth, and for the maintenance of this family, the village Muñjavalī included in the territorial division Koriyala-12—the boundaries of which are as follows:- on the east the junction with the boundary of the village Doṇā, a Madhūka tree, a highway and voḍaṇa, and also an Udumbara tree and a jhoti; on the south, near the junction of the village Vaiṇgaṇī the trees Vanive, Pipparī, Badarī, and Varalī; on the west, near the junction of the village Dhavalā, an Udumbara tree and a Madhūka tree; on the north, near the junction of the boundary of the village Kuḍisavarā, the river and a khaḍaka-viraikā—the village, with its boundaries thus determined, extending to its limits, together with clusters of trees, together with grass, wood and water, to be enjoyed as long as the mountains and the earth would endure, exclusive of gifts previously made to gods and Brāhmaṇas and together with low and fallow lands in accordance with the previous custom, which is not to be entered by cāṭas and bhaṭas, not to be assigned and not to be attached, and which carries with it three hundred drammas being the cost of the crop produced therein.

    Line 70

    Therefore, none should cause any obstruction while he together with his relatives is enjoying or allowing others to enjoy it, while he is cultivating it himself or is allowing others to cultivate it.

    For it has already been said by ancient sages:-

                (Here follow seven benedictory and imprecatory verses.)

    Line 84-88

    And as it is, the giver of the charter records his approval by the hand of the scribe: “What is written in this charter has been approved by Me, the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious Nāgārjunadeva, the son of the mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious Vajjaḍadevarāja.”

    And this has been written by me, the treasury officer, the illustrious Jogapaiya, the nephew of the treasury officer, the illustrious Mahākavi Nāgalaiya.

    Whatever is written here in deficient or redundant letters—all that is authoritative.

    May there be happiness! May there be prosperity!

Dynasty: Śilāhāra
Source:
Ruler: Nāgārjuna
Date: 27th August 1039 CE (Śrāvaṇa kṛṣṇa 15, Śaka 961)
Place: Department of Archaeology and Archives, Government of Maharashtra
Donee: Mādhava Paṇḍita
Language: Sanskrit
Nature of grant: Land donation
Purpose: For the performance of the six religious duties by the donee Brāhmaṇa
Provenance of inscription: Panch pakhadi, Thane, Maharashtra
Type of Inscription: Copperplate grant
Related Tags
Related Tags
More Śilāhāra Dynasty Inscriptions