details-page-bnr

Bhādāna Grant of Aparājita

Grant of a village to god Loṇāditya while establishing an annual tax for the local guild
Introduction

The Bhādāna copper-plate charter, discovered near Bhiwandi in the Thane district, Maharashtra, documents a religious endowment by the Śilāhāra ruler Aparājitadeva. Issued in the Śaka 919 (997 CE), the inscription consists of three plates engraved in Nāgarī script, held together by a ring bearing a Garuḍa seal. It records the genealogy of the Rāṣṭrakūṭas and the Śilāhāras, providing a formal legal basis for a land grant within the Māhirihāra viṣaya of the Konkan region. Validated at the capital Sthānaka (modern Thane), the text illustrates the administrative and religious landscape of the coast during the late 10th century.

The text records the royal donation of the village Bhādāna to the solar deity Loṇāditya enshrined at Lavaṇetaṭa (modern Lonad). Executed on the Dakṣiṇāyana saṅkrānti, the grant was entrusted to the guild (nagara) of Guṇapura, represented by prominent merchants (śreṣṭhin) and officials. The endowment confers rights to udraṅga, parikara, and judicial fines (daśāparādha), while defining boundaries via the Murulā and Kumbhārī rivers. The charter stipulates a fiscal obligation where the trustee guild must remit an annual tribute of 260 drammas to the royal treasury. The document concludes with the attestation of mahāmātya Saṅgalaiya and the scribe Annapaiya.

edit-icnEditor's Comment:
A singular feature of this grant is the fiscal stipulation about the trustee guild (nagara). Unlike typical land grants to temples which are often entirely tax-exempt, this charter mandates that the guild managing the village for the god Loṇāditya must pay a fixed annual rent of 260 drammas to the royal family, suggesting a revenue model where state keeps partial control over religiously endowed lands.
Original Text
View By:
Line
/
Meter
|
A
/

    First Plate

    1. siddham | oṃ namo vināyakāya || sa vo vyādvedhasā dhāma yannābhikamalaṃ kṛtam | haraśca yasya kā-

    2. nteṃdukalayā kamalaṅkṛtam || kurvvantvāmnāyapūtāni vedhaso vadanānyalam | carācaraja-

    3. gatsṛṣṭināmadhāmāni vaḥ śubham || āsīdgovindarājaḥ kṣitipatitilakaḥ karkkarāja-

    4. stato bhūdbhūbharttā śrīndrarājaḥ punarabhavadato dantivarmeti sūnuḥ | khyātaḥ śrīkṛṣṇarājaḥ

    5. kṣapitaripurabhūtkarkkarājasya sūnuḥ tasmādgovindarājastadanu tadanujaḥ śrīdhruvāṅkodhi-

    6. rājaḥ || jagattuṅgāṅgoṃ gajastasya guṇottuṅgo bhavattataḥ | vallabhomoghavarṣaśca kṛṣṇarājasta-

    7. taḥ sutaḥ || jagattugāḍgajaḥ śrīmānindradevastatobhavat | nityavarṣo bhuvo bharttā vikramottuṃ-

    8. galakṣitaḥ || janaharṣakṛte varṣanghana iva ghanakanakavāridhārābhi | tasmādamoghavarṣo

    9. varṣāvadhi rājyabhājana jātaḥ || tasyānujo haririvoddhurabhūtalaśrīrgovindarājanara-

    10. nāthasuvarṇṇavarṣaḥ | sannandakocyuvata sudarśanacakracihnaḥ siṃhāsanī gurubalaḥ puruṣotta-

    11. mobhūt || pitṛvyaḥ svarṇṇavarṣasya nitya varṣānujaściram | kurvannakanṭakaṃ rājyaṃ tapasā sāha-

    12. sena ca || tasmādbhūpateḥ sūnurvvaddigadevo nṛpobhavat | rājarājo manohārī manmatho-

    13. pi ca dṛśyate || atha gatavati tasminvaddigendre narendre suvimalamapi śaṃbhorddhāma śubhraṃ

    14. vidhātum | kanakakalaśadhārādhautapāteva kanyā tadanu narapatiśrīḥ kṛṣṇarājaṃ samāgāt ||

    15. asminnastamite vibhau vidhivaśādākrāntabhūmaṇḍale lokāhlādini śatrupaṅkajaru-

    16. dhi protkṛṣṭarociṣmati | śītāṃśāviva śubhrapuñjadhavale rājādhirāje tataḥ śrīmatkhoṭṭiga-

    17. deva ityabhidhayā rājye sthito bhūpatiḥ || tadanu madanamūrttirbhāgyasaubhāgyabhājaṃ

    18. bhuvanabhavanadīpaṃ suprasūtaprasūtim |  nirūpamanṛpasūnuṃ kakkaleśaṃ narendraṃ narapa-

    Second Plate: First Side

    19. tikṛtasevaṃ rājalakṣmīrjagāma || tasminnarendre nṛpatipradīpe pracaṇḍatailappasa–

    20. mīraṇena | saṃprāpite jyotiralaṃ vivṛddhe kathāvaśeṣe sati raṭṭarājye ||

    21. jīmūtaketutanayo.avatatāra yosmin jīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛthivyām | śīlā-

    22. ravaṃśatilakaḥ svaśarīradānāttrātā hi lokamanaghaśca garutmataḥ saḥ || abhavadahi–

    23. tamarddī tasya vaṃśe kaparddī dalitaripukadambaḥ prāṇināṃ prāṇadaḥ saḥ | samarasaraṇi–

    24. goptā kāntakāntāsu kāmaḥ sujanavadanapadmonnidrabhāsvānatandraḥ || vipulamatirudīrṇṇaḥ

    25. karṇṇavatsvarṇṇavarṣaiḥ sapulakapulaśaktirddharmayuktastatobhūt | abhavadiha na dīnastasya sūnuḥ kapa-

    26. rddī jitaparabaladaṇḍākhaṇḍapṛthvītaraṇḍaḥ || jhañjhanāmā sutastasmādvappuvannādabhūdasau | udito-

    27. ditatā yena vaṃśasyaprakaṭīkṛtā || bhrātā tatau viva dharatnaguṇaikakośaḥ pūjyaḥ payodhiriva ra-

    28. kṣitagotrapakṣaḥ | lakṣmīnidhiḥ sagararājapathapravṛttaḥ śrīgoggirāja iti sattva samāśrayobhū-

    29. t || pādākrāntamṛtārivarggavanitāvyākṣiptanidrāsukhaḥ sa śrīvajjaḍadevabhūpatirabhūttasyā-

    30. tmajo bhūbhujaḥ | dānānanditavandivṛndavadanairābaddhakolāhalo yasya tyāgamahotsavavya-

    31. tikaro nādyāpi viśrāmyati || anavaratadānaśīlaḥ pratāpavānnītividyaśonilayaḥ | sū-

    32. nustasya mṛgāṅkaḥ śrīmānaparājito jātaḥ || krūrārātiyamaḥ sukīrtibhavanaṃ kalpadrumaḥ prā-

    33. rthināṃ sthānaṃ netrasukhasya dhairyajaladhiḥ saubhāgya kandāṅkuraḥ sadvidhānilayaḥ kalāmadhusa-

    34. rinnītau ca vācaspatiḥ saddharmadrumabhūmiruttamamatirlakṣmīnivāsāspadaṃ || visṛtamati-

    35. viveko dharmavanniṣṭhacitto vibudhajananiṣevyaḥ śatrumātre sadhairyaḥ | sakalaguṇanivāsaḥ

    36. prārthināṃ pūritāśoripuvarakarisiṃho rājadhuryaḥ prasiddhaḥ || rucirasutanubhāsā prolla-

    37. satsanniveśo nirupamanijakīrtti vyāptalokatrayo yaḥ | api sakalakalānāmāśrayo

    Second Plate: Second Side

    38. niṣkala     ṅko mahitacaritabhāgyaḥ sādhitāśeṣaśattruḥ || yasya pratāpatāpitaduṣṭasya sa

    39. mo vidyate śatruḥ | bhūponyo rājaguṇairmahitairāstāṃ tadabhyadhikaḥ || iti pūrvvaṃ śrīmā-

    40. nyakheṭakāvāsitaparamabhaṭṭārakamahārājādhirāja parameśvaraśrīmatkṛṣṇarājadevapā-

    41. dānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvara śrīmatkhoṭṭigadevapādānudhyāta-

    42. paramabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvara śrīmatkakkaladeve sañjātavyapāyanaṣṭabhraṣṭa-

    43. raṭṭarājye svatejonubhāvāt samadhigatapañcamahāśabda mahāsāmantādhipatitagarapurapa-

    44. rameśvaraśīlāranarendrajīmūtavāhanānvaya prasūtasuvarṇṇagaruḍadhvajābhimānamahodadhima-

    45. lagalagaṇḍagaṇḍakandarppasahajavidyādhara aparadigvadhūtilakanannisamudrapratāpamārtta-

    46. ṇḍaśanivāra vijayādisamastarājāvalīsamalaṅkṛtamahāmaṇḍaleśvara śrīmadaparāji-

    47. tadevarājaḥ sarvvāneva yathāsambadhyamāna kān āgāmigrāmabhoktṛsāmantarājapu-

    48. trapurapatitri varggasthānaprabhṛtipradhānāpradhānajanān praṇatipūjāsamādeśaiḥ samanu-

    49. bodhayatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā || calā vibhūtiḥ kṣaṇabhaṅgi yauvanaṃ kṛtāntadantāntarava-

    50. rtti jīvitam | tathāvyavajñā paralokasādhane nṛṇāmaho vismayakāri ceṣṭitam || saka-

    51. lametadasāratayādhiṣṭhitaṃ vinaśvarasvabhāvaṃ dharma evaikaḥ sahāyaḥ śāśvataśceti vi-

    52. cintyāsmābhirayaṃ pitroraihikāmuṣmikaphalāvāptaye ātmanaśca puṇyayaśobhivṛddha-

    53. ye || śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu navasu ekonaviṃśatyuttareṣu pravarttamā-

    54. nahemalamvasaṃvatsarānta  āṣāḍhabahulacaturthyāṃ aṅkatopi saṃvat 919 āṣāḍha vadi 4

    55. śrīsthānake samavasthitasya śrīmato rājñaḥ prastāve sañjātadakṣiṇāyanakarkkaṭasaṅkrānti-

    56. parvvaṇi śubhābhyudayakāriṇi caturdaśagrāmaśatopalakṣitakoṅkaṇāntaḥ pātimā-

    57. hirihāraviṣayāntarvvartti bhādānagrāmo yasya cāghāṭanāni uttarataḥ paḍigahagrā-

    Third Plate: First Side

    58. mīyabhinnārakṣetramaryādā paścimataḥ āsacchadī maryādā dakṣiṇataḥ murulamahāna-

    59. dī pūrvvataḥ kuṃbhārīnadī maryādā evaṃ nikaṭacaturāghāṭanopalakṣitaḥ savṛkṣamā-

    60. lākulaḥ svasīmāparyantaḥ sodraṅgaḥ saparikaraḥ pūrvadattadevadāyabrahmadāyavarjaṃ

    61. nidhānālīyakaḥ kumārī sāhasāputrādidhanapradhānāpradhānadoṣasamanvitaḥ acāṭabha-

    62. ṭapraveśya jagattrayoddyotakarāya lavaṇetaṭanivāsine śrīloṇādityadevāya puṣpa-

    63. dhūpadīpanaivedyaprekṣaṇakādyupabhogārthaṃ khaṇḍasphaṭikasphuṭitadvārādijīrṇṇoddhārārtthaṃ

    64. ca ambuśreṣṭhivāppaiyaśreṣṭhivaṇik celappaiya bhojakavipragovanaiyādiguṇapura-

    65. nagarādhiṣṭhitahastodakaṃ vidhāya hariharahiraṇyagarbhadahanādīn devān amalaśraddha-

    66. yā saṃpūjya ca putrapautrādyupabhogavṛttitvena grāmaḥ saṃpradattaḥ | taddattamācandrārkkakālama-

    67. ryādaṃ yathecchācāreṇa bhuñjato bhojayato vā kṛṣataḥ karṣayato vā na kenāpi paripantha-

    68. nā kāryā | kintarhi sarvvadaiva bhādānagrāmaḥ śrīloṇādityadevāya pradatta iti mantavyaṃ

    69. nātra viṣaye parasparamanyato vā parilaṅghanā vidhātavyā | tadidaṃ dharmadānaṃ ācandrārkka-

    70. kālaṃ sthāyi samāgāminṛpatibhirasmadvaṃśajairanyairvvā asatkarmagabhīradarīprapāta-

    71. bhayabhīrubhiḥ jvaladanalasphuliṅgasahasrabhīṣaṇāvīciniraya pratāpavedanāgamaśaṅki-

    72. bhiḥ sarvairapi pratipālanīyaṃ satkarttavyamanumantavyaṃ ca | yo vājñānatimirapaṭalāvṛtamati-

    73. rācchindyādācchidyamānaṃ vānumodayati sa eva pañcabhirmahāpātakairupapātakaiśca saṃyukto

    74. bhavati || uktaṃ ca bhagavatā vyāsena || ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi svargge tiṣṭhati bhūmidaḥ | ācchettā

    75. cānumaṃtā ca tānyeva narakaṃ vrajet || vindhyāṭavīṣvatoyāsu śuṣkakoṭaravāsinaḥ | mahāha-

    76. yo hi jāyante bhūmidānāpahārakāḥ || svadattāṃ paradattāṃ vā yo hareta vasundharām | harannaraka-

    77. māpnoti yāvadābhūtasaṃplavam || agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ bhūvaiṣṇavī sūryasutāśca gā-

    Third Plate: Second side.

    78. vaḥ | lokatrayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ yaḥ kāñcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || bahubhirvvasudhā bhuktā rāja-

    79. bhiḥ sagarādibhiḥ | yasya yasya yadā bhūmistasya tasya tadā phalam || sarvvānetān bhāvinaḥ pā-

    80. rthivendrān bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ | sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ kāle kāle pā-

    81. lanīyo bhavadbhiḥ || madvaṃśajāḥ paramahīpativaṃśajā vā pāpādapetamanaso bhuvi bhāvi-

    82. bhūpāḥ | ye pālayanti mama dharmamimaṃ samastaṃ teṣāṃ mayā vinihitoñjalireṣa mūrddhani || yathā cai-

    83. tadevaṃ tathā hi mahāmaṇḍaleśvaraśrīmadaparājitadevarājo lekhakahastena svamatamā-

    84. ropayati mataṃ mama śrīmadaparājitadevarājasya | śrīvirudaṅkarājaniyamāt mahā-

    85. mātyaśrīsaṅgalaiye mahāsāndhi vigrahikaśrīsīhappaiye sa sati || saṅgalaiyasūnunā saṃ-

    86. jātābhyanujñena pratihastaka-annappai yena śāsanamidaṃ likhitaṃ tacca sthānake dhruvam ||

    87. yatkimapi likhitaṃ yuktamayuktaṃ tadaśeṣamapi pramāṇabhūtaṃ vijñeyam | tathā bhūyopi

    88. vyavasthā cātra mantavyā | yathā prativarṣa nagareṇa rājakulasya arhaṇābhāvyārtha drammāṇi

    89. ṣaṣṭyadhikaśatadvayamaṅkatopi dra 260 dātavyāni | maṅgalaṃ mahāśrīriti |

    १। सिद्धम् । ॐ नमो विनायकाय ॥ स वो व्याद्वेधसा धाम यन्नाभिकमलं कृतम् । हरश्च यस्य का-

    २। न्तेंदुकलया कमलङ्कृतम् ॥ कुर्व्वन्त्वाम्नायपूतानि वेधसो वदनान्यलम् । चराचरज-

    ३। गत्सृष्टिनामधामानि वः शुभम् ॥ आसीद्गोविन्दराजः क्षितिपतितिलकः कर्क्कराज-

    ४। स्ततो भूद्भूभर्त्ता श्रीन्द्रराजः पुनरभवदतो दन्तिवर्मेति सूनुः । ख्यातः श्रीकृष्णराजः

    ५। क्षपितरिपुरभूत्कर्क्कराजस्य सूनुः तस्माद्गोविन्दराजस्तदनु तदनुजः श्रीध्रुवाङ्कोधि-

    ६। राजः ॥ जगत्तुङ्गाङ्ग्ॐ गजस्तस्य गुणोत्तुङ्गो भवत्ततः । वल्लभोमोघवर्षश्च कृष्णराजस्त-

    ७। तः सुतः ॥ जगत्तुगाड्गजः श्रीमानिन्द्रदेवस्ततोभवत् । नित्यवर्षो भुवो भर्त्ता विक्रमोत्तुं-

    ८। गलक्षितः ॥ जनहर्षकृते वर्षन्घन इव घनकनकवारिधाराभि । तस्मादमोघवर्षो

    ९। वर्षावधि राज्यभाजन जातः ॥ तस्यानुजो हरिरिवोद्धुरभूतलश्रीर्गोविन्दराजनर-

    १०। नाथसुवर्ण्णवर्षः । सन्नन्दकोच्युवत सुदर्शनचक्रचिह्नः सिंहासनी गुरुबलः पुरुषोत्त-

    ११। मोभूत् ॥ पितृव्यः स्वर्ण्णवर्षस्य नित्य वर्षानुजश्चिरम् । कुर्वन्नकन्टकं राज्यं तपसा साह-

    १२। सेन च ॥ तस्माद्भूपतेः सूनुर्व्वद्दिगदेवो नृपोभवत् । राजराजो मनोहारी मन्मथो-

    १३। पि च दृश्यते ॥ अथ गतवति तस्मिन्वद्दिगेन्द्रे नरेन्द्रे सुविमलमपि शंभोर्द्धाम शुभ्रं

    १४। विधातुम् । कनककलशधाराधौतपातेव कन्या तदनु नरपतिश्रीः कृष्णराजं समागात् ॥

    १५। अस्मिन्नस्तमिते विभौ विधिवशादाक्रान्तभूमण्डले लोकाह्लादिनि शत्रुपङ्कजरु-

    १६। धि प्रोत्कृष्टरोचिष्मति । शीतांशाविव शुभ्रपुञ्जधवले राजाधिराजे ततः श्रीमत्खोट्टिग-

    १७। देव इत्यभिधया राज्ये स्थितो भूपतिः ॥ तदनु मदनमूर्त्तिर्भाग्यसौभाग्यभाजं

    १८। भुवनभवनदीपं सुप्रसूतप्रसूतिम् ।  निरूपमनृपसूनुं कक्कलेशं नरेन्द्रं नरप-

     

    १९। तिकृतसेवं राजलक्ष्मीर्जगाम ॥ तस्मिन्नरेन्द्रे नृपतिप्रदीपे प्रचण्डतैलप्पस–

    २०। मीरणेन । संप्रापिते ज्योतिरलं विवृद्धे कथावशेषे सति रट्टराज्ये ॥

    २१। जीमूतकेतुतनयो।अवततार योस्मिन् जीमूतवाहन इति प्रथितः पृथिव्याम् । शीला-

    २२। रवंशतिलकः स्वशरीरदानात्त्राता हि लोकमनघश्च गरुत्मतः सः ॥ अभवदहि–

    २३। तमर्द्दी तस्य वंशे कपर्द्दी दलितरिपुकदम्बः प्राणिनां प्राणदः सः । समरसरणि–

    २४। गोप्ता कान्तकान्तासु कामः सुजनवदनपद्मोन्निद्रभास्वानतन्द्रः ॥ विपुलमतिरुदीर्ण्णः

    २५। कर्ण्णवत्स्वर्ण्णवर्षैः सपुलकपुलशक्तिर्द्धर्मयुक्तस्ततोभूत् । अभवदिह न दीनस्तस्य सूनुः कप-

    २६। र्द्दी जितपरबलदण्डाखण्डपृथ्वीतरण्डः ॥ झञ्झनामा सुतस्तस्माद्वप्पुवन्नादभूदसौ । उदितो-

    २७। दितता येन वंशस्यप्रकटीकृता ॥ भ्राता ततौ विव धरत्नगुणैककोशः पूज्यः पयोधिरिव र-

    २८। क्षितगोत्रपक्षः । लक्ष्मीनिधिः सगरराजपथप्रवृत्तः श्रीगोग्गिराज इति सत्त्व समाश्रयोभू-

    २९। त् ॥ पादाक्रान्तमृतारिवर्ग्गवनिताव्याक्षिप्तनिद्रासुखः स श्रीवज्जडदेवभूपतिरभूत्तस्या-

    ३०। त्मजो भूभुजः । दानानन्दितवन्दिवृन्दवदनैराबद्धकोलाहलो यस्य त्यागमहोत्सवव्य-

    ३१। तिकरो नाद्यापि विश्राम्यति ॥ अनवरतदानशीलः प्रतापवान्नीतिविद्यशोनिलयः । सू-

    ३२। नुस्तस्य मृगाङ्कः श्रीमानपराजितो जातः ॥ क्रूरारातियमः सुकीर्तिभवनं कल्पद्रुमः प्रा-

    ३३। र्थिनां स्थानं नेत्रसुखस्य धैर्यजलधिः सौभाग्य कन्दाङ्कुरः सद्विधानिलयः कलामधुस-

    ३४। रिन्नीतौ च वाचस्पतिः सद्धर्मद्रुमभूमिरुत्तममतिर्लक्ष्मीनिवासास्पदं ॥ विसृतमति-

    ३५। विवेको धर्मवन्निष्ठचित्तो विबुधजननिषेव्यः शत्रुमात्रे सधैर्यः । सकलगुणनिवासः

    ३६। प्रार्थिनां पूरिताशोरिपुवरकरिसिंहो राजधुर्यः प्रसिद्धः ॥ रुचिरसुतनुभासा प्रोल्ल-

    ३७। सत्सन्निवेशो निरुपमनिजकीर्त्ति व्याप्तलोकत्रयो यः । अपि सकलकलानामाश्रयो

     

    ३८। निष्कल     ङ्को महितचरितभाग्यः साधिताशेषशत्त्रुः ॥ यस्य प्रतापतापितदुष्टस्य स

    ३९। मो विद्यते शत्रुः । भूपोन्यो राजगुणैर्महितैरास्तां तदभ्यधिकः ॥ इति पूर्व्वं श्रीमा-

    ४०। न्यखेटकावासितपरमभट्टारकमहाराजाधिराज परमेश्वरश्रीमत्कृष्णराजदेवपा-

    ४१। दानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वर श्रीमत्खोट्टिगदेवपादानुध्यात-

    ४२। परमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वर श्रीमत्कक्कलदेवे सञ्जातव्यपायनष्टभ्रष्ट-

    ४३। रट्टराज्ये स्वतेजोनुभावात् समधिगतपञ्चमहाशब्द महासामन्ताधिपतितगरपुरप-

    ४४। रमेश्वरशीलारनरेन्द्रजीमूतवाहनान्वय प्रसूतसुवर्ण्णगरुडध्वजाभिमानमहोदधिम-

    ४५। लगलगण्डगण्डकन्दर्प्पसहजविद्याधर अपरदिग्वधूतिलकनन्निसमुद्रप्रतापमार्त्त-

    ४६। ण्डशनिवार विजयादिसमस्तराजावलीसमलङ्कृतमहामण्डलेश्वर श्रीमदपराजि-

    ४७। तदेवराजः सर्व्वानेव यथासम्बध्यमान कान् आगामिग्रामभोक्तृसामन्तराजपु-

    ४८। त्रपुरपतित्रि वर्ग्गस्थानप्रभृतिप्रधानाप्रधानजनान् प्रणतिपूजासमादेशैः समनु-

    ४९। बोधयत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥ चला विभूतिः क्षणभङ्गि यौवनं कृतान्तदन्तान्तरव-

    ५०। र्त्ति जीवितम् । तथाव्यवज्ञा परलोकसाधने नृणामहो विस्मयकारि चेष्टितम् ॥ सक-

    ५१। लमेतदसारतयाधिष्ठितं विनश्वरस्वभावं धर्म एवैकः सहायः शाश्वतश्चेति वि-

    ५२। चिन्त्यास्माभिरयं पित्रोरैहिकामुष्मिकफलावाप्तये आत्मनश्च पुण्ययशोभिवृद्ध-

    ५३। ये ॥ शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु नवसु एकोनविंशत्युत्तरेषु प्रवर्त्तमा-

    ५४। नहेमलम्वसंवत्सरान्त  आषाढबहुलचतुर्थ्यां अङ्कतोपि संवत् ९१९ आषाढ वदि ४

    ५५। श्रीस्थानके समवस्थितस्य श्रीमतो राज्ञः प्रस्तावे सञ्जातदक्षिणायनकर्क्कटसङ्क्रान्ति-

    ५६। पर्व्वणि शुभाभ्युदयकारिणि चतुर्दशग्रामशतोपलक्षितकोङ्कणान्तः पातिमा-

    ५७। हिरिहारविषयान्तर्व्वर्त्ति भादानग्रामो यस्य चाघाटनानि उत्तरतः पडिगहग्रा-

     

    ५८। मीयभिन्नारक्षेत्रमर्यादा पश्चिमतः आसच्छदी मर्यादा दक्षिणतः मुरुलमहान-

    ५९। दी पूर्व्वतः कुंभारीनदी मर्यादा एवं निकटचतुराघाटनोपलक्षितः सवृक्षमा-

    ६०। लाकुलः स्वसीमापर्यन्तः सोद्रङ्गः सपरिकरः पूर्वदत्तदेवदायब्रह्मदायवर्जं

    ६१। निधानालीयकः कुमारी साहसापुत्रादिधनप्रधानाप्रधानदोषसमन्वितः अचाटभ-

    ६२। टप्रवेश्य जगत्त्रयोद्द्योतकराय लवणेतटनिवासिने श्रीलोणादित्यदेवाय पुष्प-

    ६३। धूपदीपनैवेद्यप्रेक्षणकाद्युपभोगार्थं खण्डस्फटिकस्फुटितद्वारादिजीर्ण्णोद्धारार्त्थं

    ६४। च अम्बुश्रेष्ठिवाप्पैयश्रेष्ठिवणिक् चेलप्पैय भोजकविप्रगोवनैयादिगुणपुर-

    ६५। नगराधिष्ठितहस्तोदकं विधाय हरिहरहिरण्यगर्भदहनादीन् देवान् अमलश्रद्ध-

    ६६। या संपूज्य च पुत्रपौत्राद्युपभोगवृत्तित्वेन ग्रामः संप्रदत्तः । तद्दत्तमाचन्द्रार्क्ककालम-

    ६७। र्यादं यथेच्छाचारेण भुञ्जतो भोजयतो वा कृषतः कर्षयतो वा न केनापि परिपन्थ-

    ६८। ना कार्या । किन्तर्हि सर्व्वदैव भादानग्रामः श्रीलोणादित्यदेवाय प्रदत्त इति मन्तव्यं

    ६९। नात्र विषये परस्परमन्यतो वा परिलङ्घना विधातव्या । तदिदं धर्मदानं आचन्द्रार्क्क-

    ७०। कालं स्थायि समागामिनृपतिभिरस्मद्वंशजैरन्यैर्व्वा असत्कर्मगभीरदरीप्रपात-

    ७१। भयभीरुभिः ज्वलदनलस्फुलिङ्गसहस्रभीषणावीचिनिरय प्रतापवेदनागमशङ्कि-

    ७२। भिः सर्वैरपि प्रतिपालनीयं सत्कर्त्तव्यमनुमन्तव्यं च । यो वाज्ञानतिमिरपटलावृतमति-

    ७३। राच्छिन्द्यादाच्छिद्यमानं वानुमोदयति स एव पञ्चभिर्महापातकैरुपपातकैश्च संयुक्तो

    ७४। भवति ॥ उक्तं च भगवता व्यासेन ॥ षष्टिवर्षसहस्राणि स्वर्ग्गे तिष्ठति भूमिदः । आच्छेत्ता

    ७५। चानुमंता च तान्येव नरकं व्रजेत् ॥ विन्ध्याटवीष्वतोयासु शुष्ककोटरवासिनः । महाह-

    ७६। यो हि जायन्ते भूमिदानापहारकाः ॥ स्वदत्तां परदत्तां वा यो हरेत वसुन्धराम् । हरन्नरक-

    ७७। माप्नोति यावदाभूतसंप्लवम् ॥ अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं भूवैष्णवी सूर्यसुताश्च गा-

     

    ७८। वः । लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्तं यः काञ्चनं गां च महीं च दद्यात् ॥ बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता राज-

    ७९। भिः सगरादिभिः । यस्य यस्य यदा भूमिस्तस्य तस्य तदा फलम् ॥ सर्व्वानेतान् भाविनः पा-

    ८०। र्थिवेन्द्रान् भूयो भूयो याचते रामभद्रः । सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां काले काले पा-

    ८१। लनीयो भवद्भिः ॥ मद्वंशजाः परमहीपतिवंशजा वा पापादपेतमनसो भुवि भावि-

    ८२। भूपाः । ये पालयन्ति मम धर्ममिमं समस्तं तेषां मया विनिहितोञ्जलिरेष मूर्द्धनि ॥ यथा चै-

    ८३। तदेवं तथा हि महामण्डलेश्वरश्रीमदपराजितदेवराजो लेखकहस्तेन स्वमतमा-

    ८४। रोपयति मतं मम श्रीमदपराजितदेवराजस्य । श्रीविरुदङ्कराजनियमात् महा-

    ८५। मात्यश्रीसङ्गलैये महासान्धि विग्रहिकश्रीसीहप्पैये स सति ॥ सङ्गलैयसूनुना सं-

    ८६। जाताभ्यनुज्ञेन प्रतिहस्तक-अन्नप्पै येन शासनमिदं लिखितं तच्च स्थानके ध्रुवम् ॥

    ८७। यत्किमपि लिखितं युक्तमयुक्तं तदशेषमपि प्रमाणभूतं विज्ञेयम् । तथा भूयोपि

    ८८। व्यवस्था चात्र मन्तव्या । यथा प्रतिवर्ष नगरेण राजकुलस्य अर्हणाभाव्यार्थ द्रम्माणि

    ८९। षष्ट्यधिकशतद्वयमङ्कतोपि द्र २६० दातव्यानि । मङ्गलं महाश्रीरिति ।

    siddham | oṃ namo vināyakāya ||

    Verse 1

    sa bovyādvedhasā dhāma
    yannābhikamalaṃkṛtam |
    haraśca yasya kāntendu
    kalayā kamalaṃkṛtam || 1 || (anuṣṭubh)

    kurvantvāmnāyapūtāni
    vedhaso vadanānyalam |
    carācarajagatsṛṣṭi
    nāmadhāmāni vaḥ śubham || 2 || (anuṣṭubh)

    āsīdgovindarājaḥ kṣitipatirasamaḥ karkkarājastatobhūd-
    bhabhartā śrīndrarājaḥ punarabhavadato dantivarmeti sūnuḥ |
    khyātaḥ śrīkṛṣṇarājaḥ kṣapitaripurabhūtkarkkarājasya sūnuḥ
    tasmādgovindarājastadanu tadanujaḥ śrīdhruvāṅkādhirājaḥ || 3 || (sragdharā)

    jagattuṃgoṅgajastasya
    guṇottuṃgobhavattataḥ |
    vallabhomoghavarṣaḥ sat-
    kṛṣṇarājastataḥ sutaḥ || 4 || (anuṣṭubh)

    jagattuṅgāṅgajaḥ śrīmān
    indradevastatobhavat |
    nityavarṣo bhuvo bharttā
    vikramottuṃgaśaṅkitaḥ || 5 || (anuṣṭubh)

    janaharṣakṛte varṣanghana iva
    ghanakavāridhārābhiḥ |
    tasmādamoghavarṣo
    varṣāvadhirājyabhājanaṃ jātaḥ || 6 || (gīti)

    tasyānujo haririvoddhṛtabhūtalaśrīḥ
    govindarājanaranāthasuvarṇṇavarṣaḥ |
    sannandakācyutasudarśanacakracihraḥ
    siṃhāsanī gurubalaḥ puruṣottamobhūt || 7 || (vasantatilakā)

    pitṛvyaḥ svarṇṇavarṣasya
    nitya varṣānujaściram |
    kurvannakaṃṭakaṃ rājyaṃ
    tapasā sāhasena ca || 8 || (anuṣṭubh)

    tasmādbhūpateḥ sūnurvvad
    digadevo nṛpobhavat |
    rājarājo manohārī
    manmathopi ca dṛśyate || 9 || (anuṣṭubh)

    atha gatavati tasminvaddigeṃdre narendre
    suvimalamapi śaṃbhorddhāma śubhraṃ vidhātum |
    kanakakalaśadhārādhautapāteva kanyā
    tadanu narapatiśrīḥ kṛṣṇarājaṃ samāgāt || 10 || (mālinī)

    asminnastamite vibhau vidhivaśādākrāntabhūmaṇḍale
    lokāhlādini śatrupaṃkajarudhi protkṛṣṭarociṣmati |
    śītāṃśāviva śubhrapuṃjadhavale rājādhirāje tataḥ
    śrīmatkhoṭṭigadeva ityabhidhayā rājye sthito bhūpatiḥ || 11 || (śārdūlavikrīḍita)

    tadanu madanamūrttirbhāgyasaubhāgyabhājaṃ
    bhuvanabhavanadīpaṃ suprasūtaprasūtim | 
    nirūpamanṛpasūnuṃ kakkaleśaṃ nareṃdraṃ
    narapatikṛtasevaṃ rājalakṣmīrjagāma || 12 || (mālinī)

    tasminnareṃdre nṛpatipradīpe
    pracaṇḍatailappasamīraṇena |
    saṃprāpite jyotiralaṃ vivṛddhe
    kathāvaśeṣe sati raṭṭarājye || 13 || (upajāti)

    jīmūtaketutanayo.avatatāra yosmin
    jīmūtavāhana iti prathitaḥ pṛthivyām |
    śīlāravaṃśatilakaḥ svaśarīradānāttrātā
    hi lokamanaghaśca garutmataḥ saḥ || 14 || (vasantatilakā)

    abhavadahitamarddī tasya vaṃśe kaparddī
    dalitaripukadambaḥ prāṇināṃ prāṇadaḥ saḥ |
    samarasaraṇgoptā kāntakāntāsu kāmaḥ
    sujanavadanapadmonnidrabhāsvānataṃdraḥ || 14 || (mālinī)

    vipulamatirudīrṇṇaḥ karṇṇavatsvarṇṇavarṣaiḥ
    sapulakapulaśaktirddharmayuktastatobhūt |
    abhavadiha na dīnastasya sūnuḥ kaparddī
    jitaparabaladaṇḍākhaṇḍapṛthvītaraṇḍaḥ || 15 || (mālinī)

    jhaṃjhanāmā sutastasmād
    vappuvannādabhūdasau |
    uditoditatā yena
    vaṃśasyaprakaṭīkṛtā || 16 || (anuṣṭubh)

    bhrātā tatau vivadharatnaguṇaikakośaḥ
    pūjyaḥ payodhiriva rakṣitagotrapakṣaḥ |
    lakṣmīnidhiḥ sagararājapathapravṛttaḥ
    śrīgoggirāja iti sattva samāśrayobhūt || 17 || (vasantatilakā)

    pādākrāntamṛtārivarggavanitāvyākṣiptanidrāsukhaḥ
    sa śrīvajjaḍadevabhūpatirabhūttasyātmajo bhūbhujaḥ |
    dānānaṃditavandivṛndavadanairābaddhakolāhalo
    yasya tyāgamahotsavavyatikaro nādyāpi viśrāmyati || 18 || (śārdūlavikrīḍita)

    anavaratadānaśīlaḥ
    pratāpavānnītividyaśonilayaḥ |
    sūnustasya mṛgāṅkaḥ
    śrīmānaparājito jātaḥ || 19 || (āryā)

    krūrārātiyamaḥ sukīrtibhavanaṃ kalpadrumaḥ prārthināṃ
    sthānaṃ netrasukhasya dhairyajaladhiḥ saubhāgyakandāṅkuraḥ | 
    sadvidhānilayaḥ kalāmadhusṛn nītau ca vācaspatiḥ
    saddharmadrumabhūmir uttamamatir lakṣmīnivāsāspadam || 20 || (śārdūlavikrīḍita)

    visṛtamativiveko dharmavanniṣṭhacitto
    vibudhajananiṣevyaḥ śatrumātre sadhairyaḥ |
    sakalaguṇanivāsaḥ prārthināṃ pūritāśo-
    ripuvarakarisiṃho rājadhuryaḥ prasiddhaḥ || 21 || (mālinī)

    rucirasutanubhāsā prollasatsanniveśo
    nirupamanijakīrtti vyāptalokatrayo yaḥ |
    api sakalakalānāmāśrayo niṣkalaṃko
    mahitacaritabhāgyaḥ sādhitāśeṣaśattruḥ || 22 || (mālinī)

    yasya pratāpatāpitaduṣṭasya
    sa mo vidyate śatruḥ |
    bhūponyo rājaguṇaiḥ
    mahitairāstāṃ tadabhyadhikaḥ || 23 || (āryā)

    Prose section

    iti pūrvvaṃ śrīmānyakheṭakāvāsitaparamabhaṭṭārakamahārājādhirāja parameśvaraśrīmatkṛṣṇarājadevapādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvara śrīmatkhoṭṭigadevapādānudhyātaparamabhaṭṭārakamahārājādhirājaparameśvara śrīmatkakkaladeve saṃjātavyapāyanaṣṭabhraṣṭaraṭṭarājye svatejonubhāvāt samadhigatapaṃcamahāśabda mahāsāmantādhipatitagarapuraparameśvaraśīlāranareṃdrajīmūtavāhanānvaya prasūtasuvarṇṇagaruḍadhvajābhimānamahodadhimalagalagaṇḍagaṇḍakaṃdarppasahajavidyādhara aparadigvadhūtilakanannisamudrapratāpamārttaṇḍaśanivāra vijayādisamastarājāvalīsamalaṃkṛtamahāmaṇḍaleśvara śrīmadaparājitadevarājaḥ sarvvāneva yathāsambadhyamāna kān āgāmigrāmabhoktṛsāmantarājaputrapurapatitri varggasthānaprabhṛtipradhānāpradhānajanān praṇatipūjāsamādeśaiḥ samanubodhayatyastu vaḥ saṃviditaṃ yathā || 

    calā vibhūtiḥ kṣaṇabhaṃgi yauvanaṃ
    kṛtāntadantāntaravartti jīvitam |
    tathāvyavajñā paralokasādhane
    nṛṇāmaho vismayakāri ceṣṭitam || 24 || (vaṁśastha)

    Prose section

    sakalametadasāratayādhiṣṭhitaṃ vinaśvarasvabhāvaṃ dharma evaikaḥ sahāyaḥ śāśvataśceti viciṃtyāsmābhirayaṃ pitroraihikāmuṣmikaphalāvāptaye ātmanaśca puṇyayaśobhivṛddhaye || śakanṛpakālātītasaṃvatsaraśateṣu navasu ekonaviṃśatyuttareṣu pravarttamānahemalamvasaṃvatsarānta āṣāḍhabahulacaturthyāṃ aṃkatopi saṃvat 919 āṣāḍha vadi 4 śrīsthānake samavasthitasya śrīmato rājñaḥ prastāve saṃjātadakṣiṇāyanakarkkaṭasaṃkrāntiparvvaṇi śubhābhyudayakāriṇi caturdaśagrāmaśatopalakṣitakoṅkaṇāntaḥ pātimāhirihāraviṣayāntarvvartti bhādānagrāmo yasya cāghāṭanāni uttarataḥ paḍigahagrāmīyabhinnārakṣetramaryādā paścimataḥ āsacchadī maryādā dakṣiṇataḥ murulamahānadī pūrvvataḥ kuṃbhārīnadī maryādā evaṃ nikaṭacaturāghāṭanopalakṣitaḥ savṛkṣamālākulaḥ svasīmāparyantaḥ sodraṃgaḥ saparikaraḥ pūrvadattadevadāyabrahmadāyavarjaṃ nidhānālīyakaḥ kumārī sāhasāputrādidhanapradhānāpradhānadoṣasamanvitaḥ acāṭabhaṭapraveśya jagattrayoddyotakarāya lavaṇetaṭanivāsine śrīloṇādityadevāya puṣpadhūpadīpanaivedyaprekṣaṇakādyupabhogārthaṃ khaṇḍasphaṭikasphuṭitadvārādijīrṇṇoddhārārtthaṃ ca ambuśreṣṭhivāppaiyaśreṣṭhivaṇik celappaiya bhojakavipragovanaiyādiguṇapuranagarādhiṣṭhitahastodakaṃ vidhāya hariharahiraṇyagarbhadahanādīn devān amalaśraddhayā saṃpūjya ca putrapautrādyupabhogavṛttitvena grāmaḥ saṃpradattaḥ | 

    taddattamācaṃdrārkkakālamaryādaṃ yathecchācāreṇa bhuṃjato bhojayato vā kṛṣataḥ karṣayato vā na kenāpi paripaṃthanā kāryā | kiṃtarhi sarvvadaiva bhādānagrāmaḥ śrīloṇādityadevāya pradatta iti mantavyaṃ nātra viṣaye parasparamanyato vā parilaṃghanā vidhātavyā | tadidaṃ dharmadānaṃ ācaṃdrārkkakālaṃ sthāyi samāgāminṛpatibhirasmadvaṃśajairanyairvvā asatkarmagabhīradarīprapātabhayabhīrubhiḥ jvaladanalasphuliṃgasahasrabhīṣaṇāvīciniraya pratāpavedanāgamaśaṃkibhiḥ sarvairapi pratipālanīyaṃ satkarttavyamanumaṃtavyaṃ ca | yo vājñānatimirapaṭalāvṛtamatirācchiṃdyādācchidyamānaṃ vānumodayati sa eva paṃcabhirmahāpātakairupapātakaiśca saṃyukto bhavati || uktaṃ ca bhagavatā vyāsena || 

     

    ṣaṣṭivarṣasahasrāṇi
    svargge tiṣṭhati bhūmidaḥ |
    ācchettā cānumaṃtā ca
    tānyeva narakaṃ vrajet || 25 || (anuṣṭubh)

    viṃdhyāṭavīṣvatoyāsu
    śuṣkakoṭaravāsinaḥ |
    mahāhayo hi jāyante
    bhūmidānāpahārakāḥ || 26 || (anuṣṭubh)

    svadattāṃ paradattāṃ vā
    yo hareta vasundharām |
    harannarakamāpnoti
    yāvadābhūtasaṃplavam || 27 || (anuṣṭubh)

    agnerapatyaṃ prathamaṃ suvarṇṇaṃ
    bhūvaiṣṇavī sūryasutāśca gāvaḥ |
    lokatrayaṃ tena bhaveddhi dattaṃ
    yaḥ kāñcanaṃ gāṃ ca mahīṃ ca dadyāt || 28 || (indravajrā)

    bahubhirvvasudhā bhuktā
    rājabhiḥ sagarādibhiḥ |
    yasya yasya yadā bhūmiḥ
    tasya tasya tadā phalam || 29 || (anuṣṭubh)

    sarvvānetān bhāvinaḥ pārthiveṃdrān
    bhūyo bhūyo yācate rāmabhadraḥ |
    sāmānyoyaṃ dharmaseturnṛpāṇāṃ
    kāle kāle pālanīyo bhavadbhiḥ || 30 || (śālini)

    madvaṃśajāḥ paramahīpativaṃśajā vā
    pāpādapetamanaso bhuvi bhāvibhūpāḥ |
    ye pālayanti mama dharmamimaṃ samastaṃ
    teṣāṃ mayā vinihitoñjalireṣa mūrddhani || 31 || (vasantatilakā)

    Prose section

    yathā caitadevaṃ tathā hi mahāmaṇḍaleśvaraśrīmadaparājitadevarājo lekhakahastena svamatamāropayati mataṃ mama śrīmadaparājitadevarājasya | śrīvirudaṃkarājaniyamāt mahāmātyaśrīsaṃgalaiye mahāsāndhi vigrahikaśrīsīhappaiye sa sati || saṃgalaiyasūnunā saṃjātābhyanujñena pratihastaka-annappai yena śāsanamidaṃ likhitaṃ tacca sthānake dhruvam || yatkimapi likhitaṃ yuktamayuktaṃ tadaśeṣamapi pramāṇabhūtaṃ vijñeyam | tathā bhūyopi vyavasthā cātra mantavyā | yathā prativarṣa nagareṇa rājakulasya arhaṇābhāvyārtha drammāṇi ṣaṣṭyadhikaśatadvayamaṅkatopi dra 260 dātavyāni | maṃgalaṃ mahāśrīriti ||

     

     

    सिद्धम् । ॐ नमो विनायकाय ॥

    स बोव्याद्वेधसा धाम
    यन्नाभिकमलंकृतम् ।
    हरश्च यस्य कान्तेन्दु
    कलया कमलंकृतम् ॥ १ ॥ (अनुष्टुभ्)

    कुर्वन्त्वाम्नायपूतानि
    वेधसो वदनान्यलम् ।
    चराचरजगत्सृष्टि
    नामधामानि वः शुभम् ॥ २ ॥ (अनुष्टुभ्)

    आसीद्गोविन्दराजः क्षितिपतिरसमः कर्क्कराजस्ततोभूद्-
    भभर्ता श्रीन्द्रराजः पुनरभवदतो दन्तिवर्मेति सूनुः ।
    ख्यातः श्रीकृष्णराजः क्षपितरिपुरभूत्कर्क्कराजस्य सूनुः
    तस्माद्गोविन्दराजस्तदनु तदनुजः श्रीध्रुवाङ्काधिराजः ॥ ३ ॥ (स्रग्धरा)

    जगत्तुंगोङ्गजस्तस्य
    गुणोत्तुंगोभवत्ततः ।
    वल्लभोमोघवर्षः सत्-
    कृष्णराजस्ततः सुतः ॥ ४ ॥ (अनुष्टुभ्)

    जगत्तुङ्गाङ्गजः श्रीमान्
    इन्द्रदेवस्ततोभवत् ।
    नित्यवर्षो भुवो भर्त्ता
    विक्रमोत्तुंगशङ्कितः ॥ ५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    जनहर्षकृते वर्षन्घन इव
    घनकवारिधाराभिः ।
    तस्मादमोघवर्षो
    वर्षावधिराज्यभाजनं जातः ॥ ६ ॥ (गीति)

    तस्यानुजो हरिरिवोद्धृतभूतलश्रीः
    गोविन्दराजनरनाथसुवर्ण्णवर्षः ।
    सन्नन्दकाच्युतसुदर्शनचक्रचिह्रः
    सिंहासनी गुरुबलः पुरुषोत्तमोभूत् ॥ ७ ॥ (वसन्ततिलका)

    पितृव्यः स्वर्ण्णवर्षस्य
    नित्य वर्षानुजश्चिरम् ।
    कुर्वन्नकंटकं राज्यं
    तपसा साहसेन च ॥ ८ ॥ (अनुष्टुभ्)

    तस्माद्भूपतेः सूनुर्व्वद्
    दिगदेवो नृपोभवत् ।
    राजराजो मनोहारी
    मन्मथोपि च दृश्यते ॥ ९ ॥ (अनुष्टुभ्)

    अथ गतवति तस्मिन्वद्दिगेंद्रे नरेन्द्रे
    सुविमलमपि शंभोर्द्धाम शुभ्रं विधातुम् ।
    कनककलशधाराधौतपातेव कन्या
    तदनु नरपतिश्रीः कृष्णराजं समागात् ॥ १० ॥ (मालिनी)

    अस्मिन्नस्तमिते विभौ विधिवशादाक्रान्तभूमण्डले
    लोकाह्लादिनि शत्रुपंकजरुधि प्रोत्कृष्टरोचिष्मति ।
    शीतांशाविव शुभ्रपुंजधवले राजाधिराजे ततः
    श्रीमत्खोट्टिगदेव इत्यभिधया राज्ये स्थितो भूपतिः ॥ ११ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    तदनु मदनमूर्त्तिर्भाग्यसौभाग्यभाजं
    भुवनभवनदीपं सुप्रसूतप्रसूतिम् । 
    निरूपमनृपसूनुं कक्कलेशं नरेंद्रं
    नरपतिकृतसेवं राजलक्ष्मीर्जगाम ॥ १२ ॥ (मालिनी)

    तस्मिन्नरेंद्रे नृपतिप्रदीपे
    प्रचण्डतैलप्पसमीरणेन ।
    संप्रापिते ज्योतिरलं विवृद्धे
    कथावशेषे सति रट्टराज्ये ॥ १३ ॥ (उपजाति)

    जीमूतकेतुतनयो।अवततार योस्मिन्
    जीमूतवाहन इति प्रथितः पृथिव्याम् ।
    शीलारवंशतिलकः स्वशरीरदानात्त्राता
    हि लोकमनघश्च गरुत्मतः सः ॥ १४ ॥ (वसन्ततिलका)

    अभवदहितमर्द्दी तस्य वंशे कपर्द्दी
    दलितरिपुकदम्बः प्राणिनां प्राणदः सः ।
    समरसरण्गोप्ता कान्तकान्तासु कामः
    सुजनवदनपद्मोन्निद्रभास्वानतंद्रः ॥ १४ ॥ (मालिनी)

    विपुलमतिरुदीर्ण्णः कर्ण्णवत्स्वर्ण्णवर्षैः
    सपुलकपुलशक्तिर्द्धर्मयुक्तस्ततोभूत् ।
    अभवदिह न दीनस्तस्य सूनुः कपर्द्दी
    जितपरबलदण्डाखण्डपृथ्वीतरण्डः ॥ १५ ॥ (मालिनी)

    झंझनामा सुतस्तस्माद्
    वप्पुवन्नादभूदसौ ।
    उदितोदितता येन
    वंशस्यप्रकटीकृता ॥ १६ ॥ (अनुष्टुभ्)

    भ्राता ततौ विवधरत्नगुणैककोशः
    पूज्यः पयोधिरिव रक्षितगोत्रपक्षः ।
    लक्ष्मीनिधिः सगरराजपथप्रवृत्तः
    श्रीगोग्गिराज इति सत्त्व समाश्रयोभूत् ॥ १७ ॥ (वसन्ततिलका)

    पादाक्रान्तमृतारिवर्ग्गवनिताव्याक्षिप्तनिद्रासुखः
    स श्रीवज्जडदेवभूपतिरभूत्तस्यात्मजो भूभुजः ।
    दानानंदितवन्दिवृन्दवदनैराबद्धकोलाहलो
    यस्य त्यागमहोत्सवव्यतिकरो नाद्यापि विश्राम्यति ॥ १८ ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    अनवरतदानशीलः
    प्रतापवान्नीतिविद्यशोनिलयः ।
    सूनुस्तस्य मृगाङ्कः
    श्रीमानपराजितो जातः ॥ १९ ॥ (आर्या)

    क्रूरारातियमः सुकीर्तिभवनं कल्पद्रुमः प्रार्थिनां
    स्थानं नेत्रसुखस्य धैर्यजलधिः सौभाग्यकन्दाङ्कुरः । 
    सद्विधानिलयः कलामधुसृन् नीतौ च वाचस्पतिः
    सद्धर्मद्रुमभूमिर् उत्तममतिर् लक्ष्मीनिवासास्पदम् ॥ २० ॥ (शार्दूलविक्रीडित)

    विसृतमतिविवेको धर्मवन्निष्ठचित्तो
    विबुधजननिषेव्यः शत्रुमात्रे सधैर्यः ।
    सकलगुणनिवासः प्रार्थिनां पूरिताशो-
    रिपुवरकरिसिंहो राजधुर्यः प्रसिद्धः ॥ २१ ॥ (मालिनी)

    रुचिरसुतनुभासा प्रोल्लसत्सन्निवेशो
    निरुपमनिजकीर्त्ति व्याप्तलोकत्रयो यः ।
    अपि सकलकलानामाश्रयो निष्कलंको
    महितचरितभाग्यः साधिताशेषशत्त्रुः ॥ २२ ॥ (मालिनी)

    यस्य प्रतापतापितदुष्टस्य
    स मो विद्यते शत्रुः ।
    भूपोन्यो राजगुणैः
    महितैरास्तां तदभ्यधिकः ॥ २३ ॥ (आर्या)

    प्रोसे सेच्तिओन्

    इति पूर्व्वं श्रीमान्यखेटकावासितपरमभट्टारकमहाराजाधिराज परमेश्वरश्रीमत्कृष्णराजदेवपादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वर श्रीमत्खोट्टिगदेवपादानुध्यातपरमभट्टारकमहाराजाधिराजपरमेश्वर श्रीमत्कक्कलदेवे संजातव्यपायनष्टभ्रष्टरट्टराज्ये स्वतेजोनुभावात् समधिगतपंचमहाशब्द महासामन्ताधिपतितगरपुरपरमेश्वरशीलारनरेंद्रजीमूतवाहनान्वय प्रसूतसुवर्ण्णगरुडध्वजाभिमानमहोदधिमलगलगण्डगण्डकंदर्प्पसहजविद्याधर अपरदिग्वधूतिलकनन्निसमुद्रप्रतापमार्त्तण्डशनिवार विजयादिसमस्तराजावलीसमलंकृतमहामण्डलेश्वर श्रीमदपराजितदेवराजः सर्व्वानेव यथासम्बध्यमान कान् आगामिग्रामभोक्तृसामन्तराजपुत्रपुरपतित्रि वर्ग्गस्थानप्रभृतिप्रधानाप्रधानजनान् प्रणतिपूजासमादेशैः समनुबोधयत्यस्तु वः संविदितं यथा ॥ 

    चला विभूतिः क्षणभंगि यौवनं
    कृतान्तदन्तान्तरवर्त्ति जीवितम् ।
    तथाव्यवज्ञा परलोकसाधने
    नृणामहो विस्मयकारि चेष्टितम् ॥ २४ ॥ (वंशस्थ)

    प्रोसे सेच्तिओन्

    सकलमेतदसारतयाधिष्ठितं विनश्वरस्वभावं धर्म एवैकः सहायः शाश्वतश्चेति विचिंत्यास्माभिरयं पित्रोरैहिकामुष्मिकफलावाप्तये आत्मनश्च पुण्ययशोभिवृद्धये ॥ शकनृपकालातीतसंवत्सरशतेषु नवसु एकोनविंशत्युत्तरेषु प्रवर्त्तमानहेमलम्वसंवत्सरान्त आषाढबहुलचतुर्थ्यां अंकतोपि संवत् ९१९ आषाढ वदि ४ श्रीस्थानके समवस्थितस्य श्रीमतो राज्ञः प्रस्तावे संजातदक्षिणायनकर्क्कटसंक्रान्तिपर्व्वणि शुभाभ्युदयकारिणि चतुर्दशग्रामशतोपलक्षितकोङ्कणान्तः पातिमाहिरिहारविषयान्तर्व्वर्त्ति भादानग्रामो यस्य चाघाटनानि उत्तरतः पडिगहग्रामीयभिन्नारक्षेत्रमर्यादा पश्चिमतः आसच्छदी मर्यादा दक्षिणतः मुरुलमहानदी पूर्व्वतः कुंभारीनदी मर्यादा एवं निकटचतुराघाटनोपलक्षितः सवृक्षमालाकुलः स्वसीमापर्यन्तः सोद्रंगः सपरिकरः पूर्वदत्तदेवदायब्रह्मदायवर्जं निधानालीयकः कुमारी साहसापुत्रादिधनप्रधानाप्रधानदोषसमन्वितः अचाटभटप्रवेश्य जगत्त्रयोद्द्योतकराय लवणेतटनिवासिने श्रीलोणादित्यदेवाय पुष्पधूपदीपनैवेद्यप्रेक्षणकाद्युपभोगार्थं खण्डस्फटिकस्फुटितद्वारादिजीर्ण्णोद्धारार्त्थं च अम्बुश्रेष्ठिवाप्पैयश्रेष्ठिवणिक् चेलप्पैय भोजकविप्रगोवनैयादिगुणपुरनगराधिष्ठितहस्तोदकं विधाय हरिहरहिरण्यगर्भदहनादीन् देवान् अमलश्रद्धया संपूज्य च पुत्रपौत्राद्युपभोगवृत्तित्वेन ग्रामः संप्रदत्तः । 

    तद्दत्तमाचंद्रार्क्ककालमर्यादं यथेच्छाचारेण भुंजतो भोजयतो वा कृषतः कर्षयतो वा न केनापि परिपंथना कार्या । किंतर्हि सर्व्वदैव भादानग्रामः श्रीलोणादित्यदेवाय प्रदत्त इति मन्तव्यं नात्र विषये परस्परमन्यतो वा परिलंघना विधातव्या । तदिदं धर्मदानं आचंद्रार्क्ककालं स्थायि समागामिनृपतिभिरस्मद्वंशजैरन्यैर्व्वा असत्कर्मगभीरदरीप्रपातभयभीरुभिः ज्वलदनलस्फुलिंगसहस्रभीषणावीचिनिरय प्रतापवेदनागमशंकिभिः सर्वैरपि प्रतिपालनीयं सत्कर्त्तव्यमनुमंतव्यं च । यो वाज्ञानतिमिरपटलावृतमतिराच्छिंद्यादाच्छिद्यमानं वानुमोदयति स एव पंचभिर्महापातकैरुपपातकैश्च संयुक्तो भवति ॥ उक्तं च भगवता व्यासेन ॥ 

     

    षष्टिवर्षसहस्राणि
    स्वर्ग्गे तिष्ठति भूमिदः ।
    आच्छेत्ता चानुमंता च
    तान्येव नरकं व्रजेत् ॥ २५ ॥ (अनुष्टुभ्)

    विंध्याटवीष्वतोयासु
    शुष्ककोटरवासिनः ।
    महाहयो हि जायन्ते
    भूमिदानापहारकाः ॥ २६ ॥ (अनुष्टुभ्)

    स्वदत्तां परदत्तां वा
    यो हरेत वसुन्धराम् ।
    हरन्नरकमाप्नोति
    यावदाभूतसंप्लवम् ॥ २७ ॥ (अनुष्टुभ्)

    अग्नेरपत्यं प्रथमं सुवर्ण्णं
    भूवैष्णवी सूर्यसुताश्च गावः ।
    लोकत्रयं तेन भवेद्धि दत्तं
    यः काञ्चनं गां च महीं च दद्यात् ॥ २८ ॥ (इन्द्रवज्रा)

    बहुभिर्व्वसुधा भुक्ता
    राजभिः सगरादिभिः ।
    यस्य यस्य यदा भूमिः
    तस्य तस्य तदा फलम् ॥ २९ ॥ (अनुष्टुभ्)

    सर्व्वानेतान् भाविनः पार्थिवेंद्रान्
    भूयो भूयो याचते रामभद्रः ।
    सामान्योयं धर्मसेतुर्नृपाणां
    काले काले पालनीयो भवद्भिः ॥ ३० ॥ (शालिनि)

    मद्वंशजाः परमहीपतिवंशजा वा
    पापादपेतमनसो भुवि भाविभूपाः ।
    ये पालयन्ति मम धर्ममिमं समस्तं
    तेषां मया विनिहितोञ्जलिरेष मूर्द्धनि ॥ ३१ ॥ (वसन्ततिलका)

    प्रोसे सेच्तिओन्

    यथा चैतदेवं तथा हि महामण्डलेश्वरश्रीमदपराजितदेवराजो लेखकहस्तेन स्वमतमारोपयति मतं मम श्रीमदपराजितदेवराजस्य । श्रीविरुदंकराजनियमात् महामात्यश्रीसंगलैये महासान्धि विग्रहिकश्रीसीहप्पैये स सति ॥ संगलैयसूनुना संजाताभ्यनुज्ञेन प्रतिहस्तक-अन्नप्पै येन शासनमिदं लिखितं तच्च स्थानके ध्रुवम् ॥ यत्किमपि लिखितं युक्तमयुक्तं तदशेषमपि प्रमाणभूतं विज्ञेयम् । तथा भूयोपि व्यवस्था चात्र मन्तव्या । यथा प्रतिवर्ष नगरेण राजकुलस्य अर्हणाभाव्यार्थ द्रम्माणि षष्ट्यधिकशतद्वयमङ्कतोपि द्र २६० दातव्यानि । मंगलं महाश्रीरिति ॥

     

     

Translation

    Success! Oṃ! Obeisance to Vināyaka!

    Verse 1

    May he (i.e. Viṣṇu), whose navel-lotus Brahmā has made his abode, protect you, and also Śiva, whose head has been adorned by a lovely digit of the moon!

    Verse 2

    May the faces of Brahmā, sanctified as they are by the recitation of the Vedas, which are the abode of the names of all creatures and things in the creation of the moveable and immoveable worlds, secure your well-being completely!

    Verse 3

    There was the incomparable king, Govindarāja I; thereafter there was Karkarāja I.  Then there was the king, the illustrious Indrarāja I, and thereafter his son Dantivarman. Then there was the well-known and illustrious king Kṛṣṇarāja I, the son of Karkarāja I, who exterminated his enemies. From him was born Govindarāja II, and thereafter reigned his younger brother, the illustrious Emperor Dhruva.

    Verse 4

    His son, eminent on account of his merits, named Jagattuṅga (Govinda III), reigned after him. Thereafter reigned his son Amoghvarṣa I, known as Vallabha and thereafter reigned his son Kṛṣṇa II.

    Verse 5

    Thereafter there reigned the illustrious Indradeva III, the son of Jagattuṅga known as Nityavarṣa, the lord of the earth, who was feared on account of the eminence of his valour.

    Verse 6

    From him was born Amoghvarṣa II, who ruled only for a year, and who, to the delight of the people poured forth large streams of gold even as a cloud pours large showers of water.

    Verse 7

    Then there sat on the throne his younger brother, the illustrious king Govindarāja IV known as Suvarṇavarṣa, who rescued royal fortune even as Hari in his Boar incarnation lifted the earth, and who, being of great might and having an invincible and well equipped army that delighted all good people, was Puruṣottama (Viṣṇu) himself, who bear the excellent Nandaka sword and the unfailing Sudarśaṇa discus.

    Verse 8

    Then there reigned for a long period Amoghvarṣa III, the uncle of Suvarṇavarṣa (gold-rainer, i.e. Govinda IV), the younger brother of Nityavarṣa (i.e. Indra III), ridding his kingdom of troublesome people by his austerities and adventurous spirit.

    Verse 9

    The son of that king, Vaddigadeva by name, thereafter became king. He, the king of kings, looked attractive like the god of love.

    Verse 10

    Therefore, when that king Baddiga (Amoghvarṣa III) went to the abode of Śambhu to make it look brighter with his fame, though it was already very bright, the girl in the form of royal fortune went over to Kṛṣṇarāja III, having bathed, as it were, under the showers from golden vessels.

    Verse 11

    When that lord, the Emperor, who overran the whole world, who delighted the people and who, being possessed of bright splendour, destroyed the enemies even as the moon of great brightness withers day-lotuses, disappeared and obtained heavenly abode by the decree of fate, the king known by the name of the illustrious Khoṭṭigadeva sat on the throne.

    Verse 12

    Thereafter, Royal Fortune went over to the king Kakkala, son of the king Nirupama, who had a lovely form like that of the god of love, who was possessed of good fortune, who was a light illumining the house-like world, who procreated good progeny, and who was waited upon by princes.

    Verse 13

    When that king, the lord of the people, was destroyed through misfortune by the mighty Tailappa even as a bright lamp is put out by a strong storm and the kingdom of the Raṭṭas was reduced to a tale of the past—

    Verse 14

    There appeared here Jīmūtavāhana, the son of Jīmūtaketu, well-known on the earth—the ornament of the Śīlāra family, who the faultless one, by offering his own body, saved all serpents from Garuḍa.

    Verse 15

    In his family was born Kapardin I, the destroyer of enemies, who was greatly pleased with learned people, who was most praiseworthy and contented on the surface of the earth, who was fond of residing inside a water-fort, who pleased his favourite people, who caused consternation to the enemies’ cities and destroyed dreadful Nāga kings.

    Verse 16

    From him there was the mighty Pulaśakti with his body horripilated, who, large-hearted as he was, was generous like Karṇa, with his showers of gold. Then there was his son Kapardin II, the magnanimous one, who vanquished the armies of the enemies and was a saviour to the whole earth.

    Verse 17

    From that Vappuvanna was born that well-known son named Jhañjha, who manifested the greater and greater rise of his family.

    Verse 18

    Thereafter, there reigned his brother, the illustrious Goggirāja, the unique treasure of good qualities and jewel-like learned men, who deserved to be honoured and who protected his relatives even as the ocean gave shelter to mountains, who was the treasure of royal fortune, followed the path of king Sagara and was resorted to by all creatures.

    Verse 19

    The son of that king was the illustrious king Vajjaḍadeva, whose happy sleep was disturbed by the lamentations of the wives of the enemies overpowered and killed by him. The festivity of his charity does not even now come to an end—the festivity which is uproarious with the shouts of panegyrists gladdened by his gifts.

    Verse 20

    To him was born the son, the illustrious Aparājita, also known as Mṛgāṇka, who is unceasingly engaged in bestowing gifts, is valorous, conversant with political wisdom and an abode of glory.

    Verse 21

    He (i.e. Aparājita) is the God of death to cruel foes; he is an abode of excellent splendour, the wish-fulfilling tree to suppliants, a source of delight to the eyes of the people, an ocean of courage, a sprouting root of good fortune, an abode of good learning and a store of artistic excellence. He is Bṛhaspati in respect of political wisdom; he is an excellent abode of religious merit; he has a clear intellect and exhibits the highest dalliance of the Goddess of prosperity.

    Verse 22

    He, a lion in the destruction of the elephants that were his powerful foes, is well known as the foremost of kings; he is known for his discriminative intellect; his mind is intent on religious observances; he is waited upon by learned men; he is courageous in dealing with all his foes; he is possessed of all good qualities and has fulfilled the expectations of all suppliants.

    Verse 23

    He has beautiful bodily splendour, engages himself in noble pastimes, has filled the three worlds with his matchless fame, is skilled in all arts and is blameless in this world. He has excellent fortune and has vanquished all his foes.

    Verse 24

    There is now no enemy equal to him who has harassed all wicked people by his valour. There is also no king who is possessed of honoured royal virtues like him—How can there be one superior to him?

    Line 39-42

    In the past when the Raṭṭa kingdom was overthrown and destroyed after the calamities that befell the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Kakkaladeva, who meditated on the feet of the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Khoṭṭigadeva, who meditated on the feet of the illustrious paramabhaṭṭāraka, mahārājādhirāja, parameśvara Kṛṣṇarāja, residing in Mānyakheṭa.

    Line 43-48  

    The mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious king Aparājitadeva—who is adorned with all royal titles obtained by his valour such as ‘he who has obtained the five mahāśabdas (the right to use five musical instruments),’ mahāśāmantrādhipati (the foremost among the mahāśāmantas), tagarapuraparameśvara (the lord of the city of Tagara), ‘he who is a Śīlāra king,’ ‘born in the family of Jīmūtavāhana,’ ‘he who has the banner of the golden eagle,’ he who has the titles of abhimānamahodadhi (the great ocean of pride),’ malagalagaṇḍa (a conqueror of mountains), gaṇḍakandarpa (the god of love among heroes), Sahaja-Vidyādhara (Vidyādhara by birth), apara-dig-vadhū-tilaka (the forehead-mark of the Western Quarter), nunni-samudra (the ocean of truth), pratāpa-mārtaṇḍa (the Sun of Valour), śanivārāvijaya (victorious even on Saturdays)—informs, by salutation, honour and order, all people, whether prominent or not, according as they may be concerned—the people such as future village-headmen, sāmantas, princes, heads of towns, the three classes of townsmen and the people of the locality as follows:-

    Line 49

    Be it known to you—

    Verse 25

    Prosperity is unstable, youth is momentary, life is as it were in the jaws of the god of death. Notwithstanding this, people are indifferent to the acquisition of the other world.

    Oh! How astonishing is this action of men!

    Line 51-66

    Having realised that all this is unsubstantial and transitory by nature and that religious merit is the only real and eternal friend, we have donated—having worshipped with pure devotion Hari, Hara, Hiraṇyagrabha, Agni and other gods and having poured water on the hands of the merchants Ambu-śreṣṭhin and Vāppaiya-śreṣṭhin, the bhojaka Celapaiya, the Brāhmaṇa Govaṇaiya and others, the representatives of the guild of Guṇapura, for the acquisition of the reward in this world and the next of Our parents and for the increase of Our religious merit and fame, on the holy and auspicious occasion of the Dakṣiṇāyana or Karkaṭa-saṅkrānti on the fourth tithi of the dark fortnight of Āṣāḍha in the current cyclic year Hemalamba, in the expired year nine hundred increased by nineteen of the era of the Śaka king, in figures, year 919, Āṣāḍha va. di. 4—the village Bhādāna in the viṣaya of Māhirihāra comprised in the country of Koṅkaṇa consisting of fourteen hundred villages—the boundaries of which village are as follows: on the north, a bhinnāra field of the village, Paḍigaha; on the west, the boundary of the village Āsacchadī; on the south, the great river Murulā; on the east, the river Kumbhārī—the village marked with these four boundaries, inclusive of the clusters of trees, extending to its boundaries, inclusive of udraṇga and parikara and exclusive of the gifts previously made to gods and Brāhmaṇas, together with deposits, together with the right to levy fines for major and minor offences such as crimes against unmarried girls and the right to the property of persons who would die without leaving a son, in favour of the holy god Loṇāditya, who illumines the three worlds, at Lavaṇetaṭa for his worship with flowers, incense, lights, offerings of food, public shows etc. and for the repairs of doors etc. that may be broken and become dilapidated, to be enjoyed by sons, sons’ sons and others so long as the moon and the sun endure.

    Line 67-73 

    Nobody should cause obstruction while it is being enjoyed or allowed to be enjoyed by others or is being ploughed or is allowed to be ploughed according to their free will. On the other hand, it should be understood that the village Bhādāna has been donated to the holy Loṇāditya for all time. In this respect there should be no obstruction either mutually or from others.

    This religious gift should be preserved, welcomed and agreed to as lasting as long as the moon and the sun endure, by all future rulers, whether of Our family or others, who should be afraid of falling into the deep vale of evil deeds and should be apprehensive of terrible agonies of the hell Avīci dreadful with thousands of sparks of burning fire.

    Whoever, with his mind clouded by the mass of the darkness of ignorance, would confiscate this gift or would allow it to be confiscated, would incur the five major sins together with the minor ones.

    Line 74

    And it has been said by the holy Vyāsa: -

          (Here follow seven benedictory and imprecatory verses.)

    Line 82-89 

    The mahāmaṇḍaleśvara, the illustrious Aparājitadeva records his approval of the gift as detailed above by the hand of the scribe. “This has been approved by me, the illustrious Aparājitadeva.”

    While the illustrious Saṅgalaiya is the mahāmātya and the illustrious Sīhapaiya is the mahāsāndhivigrahika, by the order of the King, who is the illustrious titleholder, this charter has been written by Annapaiya, the son and deputy of Saṅgalaiya, who has obtained the royal permission. And it has been preserved at Sthānaka.

    Whatever is written here—right or wrong—all that should be regarded as authoritative. It should be managed hereafter accordingly.

    The guild should, year after year, pay two hundred and sixty drammas—in figures 260—to the royal family as a gift of veneration.

    May there be happiness and great prosperity!

Dynasty: Śilāhāra
Source:
Ruler: Aparājita
Date: 25th June 997 CE (Āṣāḍha kṛṣṇa 4, Śaka 919)
Place: Chhatrapati Shivaji Maharaj Vastu Sanghralaya, Mumbai
Donee: Guild of Guṇapura
Language: Sanskrit
Deities: Loṇāditya i.e. Sūrya
Nature of grant: Land donation
Purpose: Religious merit for parents and self; endowment for worship of god Loṇāditya at Lavaṇetaṭa
Provenance of inscription: Bhiwandi, Thane, Maharashtra
Type of Inscription: Copperplate grant
Related Tags
Related Tags
More Śilāhāra Dynasty Inscriptions